Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Augi


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] 49 [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Secība: v
variet lūdzu nosauks rožu dzimtas 10 ārstniecības augus?
2006. gada 28. februārī, 18:04zane
* Atbildes un piebildes ->

parastā vīgrieze, dziedniecības ancītis, dziedniecības brūnvālīte, maura retējs, stāvais retējs, parastais rasaskrēsliņš, dažādu sugu rozes, meža avene, parastais pīlādzis, parastā ieva. kāds varbūt ārstējas arī ar ābelēm, ķiršiem, plūmēm, bumbieriem, meža zemenēm, lācenēm un vilkābelēm.
2006. gada 28. februārī, 18:13V.

Par vilkābelēm jau nu nevar teikt kāds varbūt ārstējas. Tā ir sastoma dažu labu sirdspilienu sastāvā.
2006. gada 3. martā, 11:16Zirneklītis
Palīdziet!=)
Vai koks,ko sauc krieviski "javor" ir "kalnu kļava"?
2006. gada 23. februārī, 13:15vivita
* Atbildes un piebildes ->

Krievijas eiropas daļā, Baltkrievijā un Ukrainā (Малороссия ) tā tas ir:
(Клен ) явор - Acer pseudoplatanus - Kalnu kļava
Kaukāzā:
явор - Platanus orientalis - Platāna
2006. gada 23. februārī, 16:20Zirneklîtis
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
2006. gada 21. februārī, 13:21miks
* Atbildes un piebildes ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
2006. gada 21. februārī, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
2006. gada 21. februārī, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
2006. gada 22. februārī, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
2006. gada 22. februārī, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
2006. gada 22. februārī, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
2006. gada 22. februārī, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
2006. gada 23. februārī, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
2006. gada 23. februārī, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
2006. gada 24. februārī, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
2006. gada 5. aprīlī, 21:07Givers
Turpinājums šeit -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
2006. gada 6. aprīlī, 12:27Zirneklītis
Atļaušos pārpublicēt jau sen «Latvijas dabai» iedotu Dr. biol. emer. Edgara Vimbas iedotu rakstiņu:
----------------

Iepazinos ar žurnāla «Dārzs» 2001. gada 8. numuru. Pārsteidz tas aplamību klāsts, kas lasāms citādi lieliski iecerētajā rakstā „Vai tie ir dadži?” (bez autora) un kroplie augu latīniskie nosaukumi A.Tereško rakstā „Vesels kā rutks”.

Sāksim ar pirmo rakstu. „Īstais dadzis latīņu valodā saucas Carduus…”. Nesaucas! „Carduus” latviski ir „dzelkšņi”. „Neīstie dadži Cirsium…”. Nu visīstākie dadži! Nav arī tādas pļavu usnes (Cirsium arvense). Ir gan tīruma usne, uz ko arī norāda auga latīņu nosaukuma sugas epitets. Ģints Onopordon nez kāpēc saukta par ēzeļu dadžiem, lai gan to latviskais nosaukums ir „baltdadži”, kā tas pareizi lietots Tereško rakstā 33. lappusē.

Augu latīniskos nosaukumus mēs lietojam ne jau lai parādītu savu gudrību, bet lai lasītāji pēc šiem nosaukumiem literatūrā, kas rakstīta citās valodās, varētu atrast informāciju par šiem augiem, nezinot to nosaukumus šajās valodās.

A.Tereško rakstā minētie augu latīniskie nosaukumi ir izcila aplamu šo nosaukumu kolekcija.


Dotais latviskais Dotais latīniskais Pareizais nosaukums
nosaukums nosaukums
-----------------+---------------------------+-------------------------
gaiļbikši Primula vera Primula veris
sveķenes Viscaria vesca Viscaria vulgaris
dižzirdzene Angelika arhangelika Angelica archangelica
mātere Leonurus cordatus Leonurus cardiaca
zaķpēdiņa Gnaphalium uliginozum Gnaphalium uliginosum
baltdadži Onopordus acanthium Onopordon acanthium
vērmeles Arthemisia absinthus Artemisia absinthium
pūķgalve Drachocephalum moldavicum Dracocephalum moldavicum
mārdadzis Sillibum marianum Silybum marianum
kaķpēdiņas Chelicrhizium arenarium Helichrysum arenarium
lielā nātre Utrica dioica Urtica dioica
ceļmallapas Plantagus maior Plantago major

Turklāt būtu jāievēro, ka atbilstoši ZA Terminoloģijas komisijas atzinumam augu ģinšu nosaukumi rakstāmi daudzskaitlī, bet sugu nosaukumi vienskaitlī. Tātad „sveķenes, zaķpēdiņas, māteres” ir ģinšu nosaukumi, bet „lipīgā sveķene, dumbrāju zaķpēdiņa un sirds mātere” – sugas nosaukumi. Ja mēs rakstām „sveķene Viscaria vulgaris” – saprast jau var, bet precīzi gan tas nav. Ja nu nebūtu literatūras! Bet mums ir Latvijas Dabas enciklopēdija sešos sējumos! Vai tad ne autori, ne arī redakcija to nezin ?

Nebūtu minēto kļūdu un neprecizitāšu, par «Dārza» augusta numuru varētu teikt visu to labāko.

2006. gada 21. februārī, 13:05Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

Tā jau tas ir, kļūdas nebūtu pieļaujamas, it īpaši, pretenedējot uz
zinātniskumu... Bet parastam lasītājam tiešām ir vienalga, vai latīniski ir pareizs/
nepareizs/nav vispār nosaukuma. Tas, protams, nepaslīd garām nepamanīts
profesionālim... Bet tādiem jau tas žurnālītis nav domāts...
2006. gada 22. februārī, 10:02Ģederts

Tā jau var aizrunāties līdz tam, ka pareizrakstība ar' ir tikai priekš valodniekiem. Ja nu reiz liek latīniskos nosaukumus, tad jāliek tos ir pareizi. Galu galā, tie ir vienīgie, pēc kuriem var samērā droši doto augu atrast kaut vai internetā.
2006. gada 23. februārī, 18:58Zirneklītis

Nujaja... Piemēram, Google uz Utrica dioica dod 253 adreses. Sākumā gan lapni
pajautā: Did you mean: "Urtica dioica"? Valodai jau arī jāattīstās...
2006. gada 23. februārī, 23:37Ģederts

njaa ... ta nu gadas :(
2008. gada 15. septembrī, 16:11...
Man So nedel ir projektu nedela es taisu projektu par Pundurbērzu - 2005. gada koks ! Man vajadzetu cik vien vairak informacijas! Ja kaut ko atrodat inresantu (raksti,foto,apraksti,statistika utt.) rakstiet man ketlina_kafaso@yahoo.com vai ketlina@mits.lv! Jau ieprieks Paldies!!!
2006. gada 20. februārī, 12:15ketlina
ketlina_kafaso at yahoo.com
* Atbildes un piebildes ->

Pundurbērzs latīniski ir Betula nana, angliski dwarf birch, krieviski Береза карликовая. ja man vajadzētu informāciju par pundurbērzu, es meklētu googlē ar šiem atslēgvārdiem!


vēl paskaties šeit
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/betula/betul/betunan.html
tur labajā pusē ir linki uz izplatības kartēm,
un apskaties, vai tas ir aizsargājamo sugu sarakstos.

2006. gada 20. februārī, 12:34Vija
Sweiki!Man būtu ļoti nepieciešams viss par rozēm (ne jau rožu dzimtu bet par rozēm).Kādas ir rozes,rožu,šķirnes un veidi...arī vajadzētu latīniskos nosaukumus...vismaz ku rt vareetu atrast???jau iepriekš paldies... paldies!!!
2006. gada 18. februārī, 14:40marija
* Atbildes un piebildes ->

Mēs te vairāk ar savvaļas sugām nodarbojamies, tādēļ neesam lieli rožu speciālisti.
Iesaku:
1. noskaidrot, kādas rožu sugas ir savvaļā (grāmatas par Latvijas floru);
2. meklēt grāmatas un žurnālus par dārzkopību. droši vien kādas pašlaik ir grāmatnīcās.
2006. gada 20. februārī, 12:40Vija

bet arii nodereetu tas - kaadas rozu sugas ir Latvijaa.... =)
2006. gada 27. februārī, 13:08marija

Saskaņā ar LZA Bioloģijas Institūta sniegto informāciju, Latvijā ir šādas rožu sugas:
Rosa acicularis
Rosa caesia
Rosa canina
Rosa canina subsp. canina
Rosa canina subsp. virens
Rosa ciesielskii
Rosa coriifolia
Rosa glabrifolia
Rosa glauca
Rosa gorinkensis
Rosa majalis
Rosa mollis
Rosa pimpinellifolia
Rosa pomifera
Rosa pomifera subsp. glandulosa
Rosa pomifera subsp. pomifera
Rosa pratorum
Rosa rubiginosa
Rosa rugosa
Rosa sherardii
Rosa subcanina
Rosa vosagiaca
Latviskie nosaukumi varētu būt Latvijas PSR augu noteicējā.
Zirnekli, varbūt Tu varētu palabot, kā pareizi nosaukt šo informācijas avotu, kas kādreiz bija BI mājas lapā, bet tad viņiem laikam nomira serveris ar visu informāciju.
2006. gada 27. februārī, 13:13Vija

Tur bija teikts „Latvijas vaskulāro augu floras taksonu saraksts ir papildināts un labots 1999. gadā izdotais pārskats (Ģ. Gavrilova, V. Šulcs. Latvijas vaskulāro augu flora : Taksonu saraksts. Rīga).”
2006. gada 27. februārī, 13:19Zirneklītis
Labdien,es vēlētos palūgt vai nevarat seit paradiit kā var saglabat rakstu savā datorā=)liliju dzimtas aprakstins kur:)
2006. gada 18. februārī, 13:07Daidzinja
* Atbildes un piebildes ->

Diemžēl videkonferences iespējas man nav.
2006. gada 21. februārī, 11:21Zirneklītis

pē, ļaunais Zirnēklis... no www lapām tekstu var ieselektēt gluži kā teksta
redaktorā un ar Copy Paste palīdzību iedabūt teksta redaktorā. tā gan būs teksta
zagšana, un ne visas www lapas to gribēs pieļaut. ieliec vismaz uz to www
atsauci savā rakstudarbā. var protams saglabāt dokumentu tieši www lapas
veidā, tad tas atvērsies brovzerī.
2006. gada 22. februārī, 15:33Ģederts

Jä, bet Daidziņa prasīja, lai parāda, bet kā es lai to varu, ja nav pa kurieni parādīt =)
2006. gada 23. februārī, 16:38Zirneklītis,
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] 49 [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------