Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Animals


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [Next page>>] Records in this group: 333
Order: v
Lūdzu kaut ko par ezi
30, 2007, 11:15sabis
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 8, 2006, 17:03)
2, 2007, 12:49Zirneklītis
Kā jāaprūpē papagaiļi?
28, 2007, 15:52Santa
Answers and Comments ->
Liels paldies Ģedertam! Vai lūdzu nevarētu pateikt, kur internetā varētu meklēt dārza, augļu kaitēkļus, kuri būtu tulkojumā krievu-latviešu valodā?
24, 2007, 22:09Gunita
* Answers and Comments ->

Varu ieteikt grāmatu Arturs Priedītis Kultūraugu kaitēkļi, Zvaigzne ABC 1996. Tur var iegūt nosaukumus Latviešu un Latīņu valodā. Krievu valodai var lūgt talkā Gūgli attiecīgi ievadot Latīņu nosaukumu, piemēram:
http://www.google.lv/search?q=%22Gryllotalpa+gryllotalpa%22+site%3Aru
25, 2007, 10:10Zirneklītis
Sveiki, vai jūs nevarētu ielikt kautko vairāk par stirnām. Tas ir priekš referāta. Paldes. Tikai lūdzu pasteidzieties.
22, 2007, 17:06Santa
Answers and Comments ->
Cik jūrascūciņu sugas ir visā pasaulē?
Cik jūrascūciņu sugas ir visā Latvijā?
20, 2007, 14:46Sintija
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Jūras cūciņas ir Caviidae dzimtas Cavia ģints sugas. Mājas apstākļos visbiežāk tur Cavia porcellus, kas savvaļā vairs nav sastopama. Datu bāzē http://www.catalogueoflife.org/ ir atzīmetas tikai piecas šajā ģintī ietilstošas sugas (Cavia aperea, Cavia fulgida, Cavia magna, Cavia porcellus, Cavia tchudii). Ja var ticēt rakstiem tīmeklī, tad pirms pāris gadiem atklāta vēl viena suga – Cavia intermedia.
21, 2007, 12:06Zirneklītis
kur var atrast aisargājamus dzivniekus
13, 2007, 18:40krista
* Answers and Comments ->

sooloģiskajā dārsā
13, 2007, 19:06Ģederts

Gan jau kāds ir arī patvēries savvaļā ;)
14, 2007, 12:08Nerātnelis

koku dobumos?
16, 2007, 15:56Mirdza
Cik cilvēkam ir ribu?
10, 2007, 21:21JUta
* Answers and Comments ->

Noteikti vairākas. Saka taču daudzskaitlī: Dabūsi pa ribām!
12, 2007, 15:21Ģederts

Vīriešiem par vienu mazāk kā sievietēm.
13, 2007, 10:19Ādams
Sveicinati..
Varat ludzu izpalidzet un pateikt kur ir iespeja atrast kadu informaciju par tiģeriem..butu velams latviesu valoda ..=)
ieprieks jau paldies !!!
22, 2007, 23:01Diana
meitencc at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Alfrēds Brēms «Dzīvnieku valsts»
2, 2007, 15:29Zirnelītis

Sveiki! Es vēlos atrast krustvārdu mīklas un uzdevumus par suņiem! Man tas ir ļoti nepieciešams priekš bioloģijas, bet pagaidām es internetā neko neesmu atradusi! Vai Jūs lūdzu varētu man ieteikt kādu adresi?
22, 2007, 13:05Agate
http://susssurinjs@inbox.lv
* Answers and Comments ->

Ieteiktu kaut ko taisīt pašai! =) Bija kāda spēlīte par suņiem, bet neatceros, kur to reiz atradu. Paņem šķirņu grāmatas un paskaties kādi tie suņi izskatās, saliec klāt bildes un tad taisi augšā krustvārdu mīklu!
29, 2007, 23:13Ķīmiķe
Jūs varētu lūdzu izpalīdzēt.. man būtu nepieciešama informācija par Latvijas lapsām.. par to kā viņas ziemo,nolaupa medījumu,viņu īpatnējās iezīmes uc. būšu ļoti pateicīga par sniegto informāciju!
18, 2007, 19:38agate
* Answers and Comments ->

Es daudz ko labu zinu par lapsām un varu par to pastāstīt
28, 2007, 10:47Ausma
lūdzu, lūdzu, kur var kaut ko vairāk atrast par žurkām?(paldies)
16, 2007, 16:58zaņuks
* Answers and Comments ->

25, 2007, 19:23milanchix
Varat man lūdzu izpalīdzēt?
Man vajaga domu karti par abinieku nozīmi dabā un cilvēku dzīvē.
Piem: Vardes: izķer kaitēkļus, lieto uztrurā u.tt.
Lūdzu palīdzat man papildināt, kāds labums ir no vardēm, krupjiem un pārējiem abiniekiem!
5, 2007, 17:55Kristīne Eglīte
* Answers and Comments ->

Tiek apgalvots, ka 100 vardes uz vienu hektāru aramzemes vasaras periodā iznīcina vairāk nekā 100 000 kaitēkļus. Ar abinieku olām un kurkuļiem barojas dažādas zivisun ūdensputni. Abinieki ir arī ūdeļu, sesku un ūderu barība. Salamandras un varžu kājiņas lieto pārtikā. ASV audzē vēršvardes, kuru kājiņas ēd cilvēks, bet pārējo izmanto lopbarībai. Vardes un aksolotus izmanto laboratoriskos pētījumos. Zaļās vardes ēd zivju mazuļus, kaitējot dīķsaimniecībām. Abinieki ir dažu parazītisko tārpu starpsaimnieki, ar kuriem invadējas putni un kažokzvēri.
12, 2007, 8:48Meringija

Hi, nice site!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axelwdb@gmail.com
Kad es varēšu redzēt attēlus ar dzīvniekiem utt.
1, 2007, 15:58Dainis
dainism at mits.lv
Answers and Comments ->
kā var kļūt par zooloģi un veterinārārstu
22, 2007, 10:59santa
* Answers and Comments ->

Veterinārārsta izglītību var iegūt Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Zoologus, manuprāt, negatavo nekur. Vistuvāk varētu atbilst Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē iegūstamā izglītība, kur, citu starpā, apgūst arī zoologiem nepieciešamās zināšanas.
22, 2007, 11:31Zirneklītis

Notiks Gada dzīvniekam veltīta ģimenes diena

Sestdien, 27. janvārī plkst. 12:00 Latvijas Dabas muzejā notiks „Gada dzīvnieka – 2007” smilšu krupim (Bufo calamita) veltīta ģimenes diena. Tajā vecāki kopā ar bērniem spēlējoties un interaktīvi darbojoties varēs uzzināt vairāk informācijas par gada dzīvnieku smilšu krupim un pirmie ieraudzīt Smilšu krupim veltīto stendu Latvijas Dabas muzeja zooloģijas ekspozīcijā.

Smilšu krupis ir mazākā no mūsu krupju sugām. Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt 6 – 8 cm garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat 3 metru dziļumā.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā „Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006. gadā tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība – intensīva karjeru izstrāde.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV. pielikumā un Bernes konvencijas „Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” II. pielikumā.

Ģimenes diena ir pirmais no Gada dzīvniekam veltītiem pasākumiem, ko organizē Latvijas Dabas muzejs. Visa gada garumā notiks vairāki smilšu krupim veltīti lielāka un mazāka mēroga pasākumi dažādām mērķauditorijām. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem plānots jūnija sākumā un tas sadarbībā ar Aizsardzības ministriju notiks Ādažu poligonā.

Ģimenes diena apmeklējama ar muzeja ieejas biļeti.

Sīkāka informācija par šo dzīvnieku pa tālr. 7356040.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja
Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.:7356025, 26300952.
25, 2007, 18:20Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [Next page>>] Records in this group: 333
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------