Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Dabas sargāšana


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 170
Secība: v
Sveiki!Gribētu saņemt padziļinātu informāciju par Latvijas Sarkano grāmatu!!
2009. gada 21. janvārī, 22:17ilvyna
* Atbildes un piebildes ->

Sveicināta!
Es šādos gadījumos gribēšanu apmierinu izlasot Grāmatas ievadu un saturu, arī atsuces un pielikumus. Ja tad vēl nepietiek meklēju autoru vai redaktoru.
2009. gada 7. februārī, 12:26Aigars
*Kāpēc gredzeno putnus?
Ko darīt, ja ieraugu apgredzenotu putnu?
**Kādi ir 3 Latvijā īpaši aizsargājamus augi?
2009. gada 19. janvārī, 21:07Zuze
* Atbildes un piebildes ->


Putnus gredzeno lai noskaidrot, cik ilgi putni dzīvo, kādi ir to pārvietošanās ceļi, kādi ir putnu nāves cēloņi. Uz katra gredzena ir arī saīsināta gredzenošanas iestādes adrese un cita informācija.

Ja atrasts vai citādi iegūts putns ar gredzenu, vai arī nolasīta informācija (tai skaitā arī krāsa) ar binokli no gredzena (piemēram, gulbjiem), lūdzu, ziņojiet par to Latvijas Gredzenošanas Centram (LGC).

Pasta adrese:
Latvijas Gredzenošanas Centrs
Miera 3, SALASPILS
LV-2169

Tālruņi -
371 67945393
371 26448210

Datorpasts:
ring at latnet.lv


Kolāžai izmantoti Gvido Saulīša, Dmitrija Boiko, Jean Steele un Vadim Onishchenko fotogrāfijas
http://putni.nerealitate.lv/lvp/lvp_braber.htm
http://www.photoforum.ru/photo/167067/index.en.html
http://www.manchesterbirding.com/gallery9.htm
http://portal-2.apollo.lv/portal/news/articles/104981

P.S. Par aizsargājamiem augiem skat.
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi/
2009. gada 19. janvārī, 22:46Zirneklītis
http://www.lubi.edu.lv/index2.php?lang=1&sid=39
Pievienotais fails: Forma_gredz.doc

Piedalies konkursa „Zaļākā klase” 2. kārtā?
2009. gada 20. janvārī, 14:25Zirneklītis
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=29095


Konkurss „Zaļākā klase”
2. kārta

1. decembris - 31. janvāris Vēlākais atbilžu iesniegšanas laiks līdz 2009. gada 31. janvāra pl. 17:00.

Katrā kārtā katrai klasei jāatbild uz 5 jautājumiem un jāizpilda viens radošais uzdevums. Atbildes sūtīt uz e-pastu: zaiga.pulkstene@ldf.lv

Radošais uzdevums visām klasēm

Uzrakstiet : Ja jums būtu viena brīva diena, lai padarītu savu skolu zaļāku, ko jūs šajā dienā vēlētos darīt?

1.-4. klašu grupa

1. Kāpēc labāk izmantot atkārtoti uzlādējamās baterijas (akumulatorus)? Un kāpēc nevajadzētu izlietotās baterijas mest kopējā atkritumu konteinerā?

Atbilde: Atkārtota preču lietošana vairumā gadījumu no resursu taupīšanas viedokļa ir labāka par vienreizēju preču lietošanu. Tāpat kā izmantot vienreizējos traukus ir videi mazāk draudzīgi par parasto trauku lietošanu, arī uzlādējamo bateriju (akumulatoru) lietošana ir labāka, jo akumulatorus var lietot vairakkārt un pēc izlietošanas neizmest, bet uzlādēt atkal.

Izlietotās baterijas ietilpst bīstamo atkritumu kategorijā. Ja izlietotās baterijas netiek savāktas atsevišķi un nodotas drošai uzglabāšanai vai pārstrādei, tad smagie metāli, ko satur baterijas, piesārņo vidi (arī no sadzīves atkritumu izgāztuvēm). Var notikt arī dzeramā ūdens piesārņošana un šo vielu uzkrāšanās augos un dzīvnieku organismos. Tālāk šīs vielas nonāk arī pārtikas produktos, kas savukārt uzkrājas cilvēku organismos un kļūst bīstami veselībai. Speciālas izlietoto bateriju savākšanas kastes var atrast daudzos lielveikalos un skolās, bateriju savākšanas akciju 2008/2009. mācību gadā organizē biedrība „Latvijas Zaļā Josta” sadarbībā ar A/S „BAO”.

2. Kā sauc Latvijas nacionālo augu?

Atbilde: Latvijas nacionālais augs ir parastā pīpene, tautā saukta par margrietiņu.

3. Kāpēc gredzeno putnus? Un ko darīt, ja ierauga apgredzenotu putnu?

Atbilde: Gredzenojot putnus, zinātnieki iegūst informāciju par dažādiem putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumiem, kas nepieciešama risinot putnu aizsardzības problēmas. Gredzenojot putnus Latvijā jau 80 gadus, ir iegūtas ziņas par galvenajiem putnu migrācijas ceļiem un to ziemošanas vietām. Šobrīd gredzenošanas metode galvenokārt tiek pielietota, lai noskaidrotu, - kādas izmaiņas notiek dažādās putnu populācijās, kāds ir jauno putnu izdzīvotības līmenis, dzīves ilgums, kā arī kāds ir jauno un veco putnu sastāvs populācijā. Zinot izmaiņas, kas brīdina par iespējamo sugas skaita kritumu, un zinot cēloņus, ir iespējams veikt efektīvus sugas aizsardzības pasākumus. Ja ieraugi gredzenotu putnu un spēj saskatīt uz gredzena esošo informāciju, pieraksti – putna sugu, uz gredzena redzamos datus, vietu, kur putnu redzēji (tuvāko apdzīvoto vietu), datumu, kad veici novērojumu. Pēc tam ziņo Latvijas gredzenošanas centram. Par lielajiem putniem, kuriem ir krāsaini plastmasas kakla gredzeni (piemēram, gulbjiem) var ziņot Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļai.

4. Nosauciet trīs Latvijā īpaši aizsargājamus augus.

Atbilde: Latvijā ir 228 īpaši aizsargājamas ziedaugu un paparžaugu sugas un 129 īpaši aizsargājamas sūnu sugas. Piemēram, Jumstiņu gladiola, Meža silpurene, Smaržīgā naktsvijole , Zaļziedu naktsvijole, Smaržīgā naktsvijole, Šaurlapu lakacis, Laksis, Dzeltenā dzegužkurpīte, Baltijas dzegužpirkstīte, Plankumainā dzegužpirkstīte , Sibīrijas skalbe, Dobais cīrulītis , Pļavas silpurene u.c. Lai nodrošinātu šo augu aizsardzību, ar likumu aizliegts šos augus plūkt, izrakt, iznīcināt to dzīvesvietas.

5. Kāpēc ir svarīgi iepakojumu (pudeles, plastmasas trauciņus, bundžas utml.) pirms izmešanas saplacināt?

Atbilde: Saplacinot iepakojumu, tas konteinerā aizņem mazāk vietas un konteinerā var izmest vairāk atkritumus. Līdz ar to ir nepieciešams retāk to iztukšot un tiek patērēts mazāk resursu.

5.-8. klašu grupa

1. Nosauciet augu, kurš uzvarēja pagājušajā gadā Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanās jūsu rajonā.

Atbilde: 2007. gada augu vēstniecības vēlēšanās uzvarēja: Aizkraukles rajonā Meža vizbulis; Alūksnes rajonā Dzeltenā dzegužkurpīte; Balvu rajonā Apaļlapu rasene; Bauskas rajonā Tīruma zilausis; Cēsu rajonā Bruņcepuru dzegužpuķe; Daugavpils rajonā Alpu āboliņš; Dobeles rajonā Zīda magone; Gulbenes rajonā Dumbrāja vijolīte; Jēkabpils rajonā Peldošais ezerrieksts; Jelgavas rajonā Meža tulpe; Kuldīgas rajonā Krāšņā neļķe; Krāslavas rajonā Meža silpurene; Liepājas rajonā Sibīrijas skalbe; Limbažu rajonā Zemeņu āboliņš; Ludzas rajonā Ruiša pūķgalve; Madonas rajonā Laksis; Ogres rajonā Smiltāja esparsete; Preiļu rajonā Mazā lēpe; Rēzeknes rajonā Mānīgā knīdija; Rīgas rajonā Pļavas silpurene; Saldus rajonā Mušu ofrīda; Talsu rajonā Smaržīgā naktsvijole; Tukuma rajonā Krūmu čuža; Valkas rajonā Vīru dzegužpuķe; Valmieras rajonā Bezdelīgactiņa; Ventspils rajonā Parastā purvmirte.

2. Nosauciet vismaz piecus veidus kā savās mājās un/vai skolā var ietaupīt elektroenerģiju. Cik kwh elektroenerģijas kopš septembra viena mēneša laikā ietaupīja pirmā Swedbank „Zaļā filiāle”?

Atbilde: Elektroenerģiju var ietaupīt:

  • Izslēdzot televizoru ar pogu, nevis pulti. Gaidīšanas režīmā tas patērē 1 W elektroenerģijas.
  • Nomainot parastās spuldzes pret energoefektīvām spuldzēm. Tās patērē par 80 % mazāk elektroenerģijas un kalpo piecpadsmit reizes ilgāk.
  • Vārot ūdeni elektriskajā tējkannā, lejot tikai nepieciešamo ūdens daudzumu. 1 l ūdens uzvārīšanai nepieciešams 0,1 kWh, bet 1.7 l – 0.18 kWh.
  • Palielinot temperatūru ledusskapja saldētavā līdz -18°C, bet tilpnē līdz 5°C. Katrs grāds palielina elektroenerģijas patēriņu par 10 %. Neliec ledusskapī neko karstu!
  • Mazgājot veļu zemākā temperatūrā.
  • Veļu žāvējot uz aukliņas, nevis veļas žāvētājā.
  • Ūdens sildītājā noregulējot temperatūru nevis uz 95°C, bet ne augstāk kā 60°C.
  • Izraujot no kontaktligzdām lietošanai nevajadzīgās elektroierīces.
  • Noregulējot sava datora Enerģijas opcijas (Start->Control Panel->Power options).

Vēl daži padomi:

  • Pērkot jaunas elektroierīces, pērciet ierīces ar energoefektivitātes marķējumu. Vislabāk iegādāties A klases elektroiekārtas.
  • Izslēdziet apgaismojumu, kad tas nav nepieciešams.

Pirmā Swedbank „Zaļā filiāle” viena mēneša laikā ietaupīja 206 kWh elektroenerģijas.

3. Nosauciet jaunāko nacionālo parku Latvijā.

Atbilde: Jaunākais nacionālais parks Latvijā ir Rāznas nacionālais parks.

4. Ko nozīmē šāda zīme, ko bieži var redzēt izvietotu dabā?(skat. attēlu)

Atbilde: Šī zīme apzīmē īpaši aizsargājamu teritoriju. Ja ieraugi šādu zīmi, zini, ka atrodies īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai pie tās robežas.

5. Miniet trīs dzīvniekus, kam par godu Latvijā laika periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam tika rīkoti koncerti.

Atbilde: Laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam tika rīkoti Dabas koncertzāles koncerti. Katru gadu Dabas koncertzāles pasākumi izvēlas savu “galveno varoni”, par kuru klausītājiem sniegt papildus zināšanas. 2006. gadā tas bija lapkoku praulgrauzis, 2007. gadā čunčiņš, bet 2008. gadu Dabas koncertzāle pavadīja ūdens noskaņās, pievēršoties ūdens iemītnieces, makstenes dzīves stāstam.

9.-12. klašu grupa

1. Kas ir ūdenstilpņu eitrofikācija un kāpēc tā rodas?

Atbilde: Ūdenstilpņu eitrofikācija ir ūdeņu bagātināšanās ar barības vielām, kas izraisa dabisko ūdenstilpņu pārveidošanos un pastiprinātu aizaugšanu ar ūdensaugiem. Izplatītākie strauju eitrofikāciju veicinošie apstākļi ir rūpnieciskie un saimnieciskie notekūdeņi, mežu kailcirtes un aramzemes laukos, kas veicina augsnes daļiņu aizplūšanu ar virszemes noteces ūdeņiem, lauku apstrādāšana ar minerālmēsliem. Nozīmīgākās vielas, kas izraisa eitrofikāciju, ir slāpeklis un fosfors.

2. Aprakstiet savstarpējās dzīvās dabas attiecības dabā, iekļaujot sistēmā 10 augus un dzīvniekus.

Atbilde: Dabā viss ir savā starpā saistīts. Augi ražo no neorganiskajām vielām organiskās. Augus apēd augēdāji, bet tos – plēsēji. Ir arī izņēmumi – dzīvnieki, kas ēd gan augus, gan citus dzīvniekus. Tos sauc par visēdājiem.

Piemērs: Mežā aug bērzs. Tās pumpurus grauž bērzu sprīžotāja kāpuri un ēd mednis. Bērzu beka aug uz bērzu saknēm. Sēnēs reizēm ieviešas īrnieki – sēņodiņu kāpuri, kas barojas ar sēni. Sēnes ēd arī aļņi un 2009. gada dzīvnieks – brūnais lācis. Bērzu sprīžotājus nolasa pelēkās zīlītes. Ja tās nav uzmanīgas, tās var noķert vārnas un rudās lapsas. Lapsas ir veiklas mednieces, tāpēc var nomedīt arī medni vai vārnu. Vilks ir paliels suņu dzimtas plēsējs, kas pārtiek no dažādiem dzīvniekiem, arī no medņiem, lapsām, vārnām. Lācis ir visēdājs – ēd gan sēnes un citus augus, gan alnēnus, vilkus, lapsas un citus dzīvniekus. (skat. pievienoto failu)

3. Nosauciet 3 dzīvnieku sugas, kas cilvēku darbības rezultātā izzudušas Latvijas savvaļā.

Atbilde: Cilvēku darbības rezultātā no Latvijas savvaļas izzuduši tauri, sumbri, savvaļas zirgi, Eiropas ūdeles.

4. Ko nozīmē burtu kombinācija FSC, ko arvien vairāk varam redzēt uz papīra pakām, koka galdiem vai citviet? Nosauciet trīs Latvijas uzņēmumus, kas izmanto FSC sertifikātu.

Atbilde: Šī burtu kombinācija nozīmē, ka papīra vai mēbeļu ražotāji ir saņēmuši Mežu uzraudzības padomes – Forest Stewardship Council (FSC) sertifikātu. FSC ir dabai draudzīgas mežsaimniecības zīme. FSC sertifikāta zīme ir atrodama uz koksnes izstrādājumiem, kas nāk no saudzīgi apsaimniekota meža. Latvijas uzņēmumi, kas saņēmuši FSC sertifikātu ir, piemēram: Jelgavas tipogrāfija, tipogrāfija „Citrons”, AS „Poligrāfists”, SIA „Radi” (koka mājas), Tipogrāfija Indriķis, SIA „Vēvers” (logu brusas), SIA „Troja” (koka rotaļlietas u.c. koka izstrādājumi), SIA „Meža īpašnieku konsultatīvais centrs” u.c.

5. Kas ir „ekoloģiskā pēda”?

Atbilde: Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. Šajā gadījumā Latvijas ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta kopējā zemes platība, kas nepieciešama, lai saražotu Latvijas iedzīvotāju patērēto pārtiku, preces un pakalpojumus, lai absorbētu atkritumus un piesārņojumu un nodrošinātu telpu infrastruktūrai. Ar ekoloģiskās pēdas palīdzību tiek mērīts un analizēts dabas resursu patēriņš, saražoto atkritumu apjoms un dabas atjaunošanās spēja. Atšķirībā no citiem ietekmes uz vidi rādītājiem, ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citās valstīs, jo importētās preces, kas, piemēram, ir ražotas Ķīnā, ražošanas procesā radīto piesārņojumu ir atstājušas tieši tur.

2009. gada 8. maijā, 11:10Zirneklītis
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=29095
Pievienotais fails: dzivas_dabas_attiecibas.odg
KĀDAS PAPARDES IR AIZSARGĀJAMAS???
2009. gada 3. janvārī, 13:10KARĪNA
* Atbildes un piebildes ->

Visas ir aizsargājamas..., ?
2009. gada 7. janvārī, 11:40Aigars
Kas ir sezonāla pārtika un kāpēc mums tā būtu jāēd?
2008. gada 29. novembrī, 17:47Kristina
kariandrus at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Konkurss „Zaļākā klase”

 1. kārta

3. novembris – 30. novembris. Vēlākais atbilžu
iesniegšanas laiks līdz š.g. 30. novembra pl. 17:00.

Katrā kārtā katrai klasei jāatbild uz 5 jautājumiem un
jāizpilda viens radošais uzdevums. Atbildes sūtīt uz
e-pastu: zaiga.pulkstene@ldf.lv

Radošais uzdevums visām klasēm

„Kā mūsu klase dzīvo „zaļi”?”

Ziņojiet
par to ko jūsu klase dara, lai saudzētu apkārtējo vidi? Vai jūs un jūsu
klasesbiedri cenšas ievērot „zaļo dzīvesveidu” ikdienā gan skolā, gan
mājās – kā tas izpaužas? Vai iesaistiet un pamāciet arī citus skolēnus
vai savus vecākus? Papildiniet savu stāstu ar ilustrējošām fotogrāfijām!

Jautājumi klašu grupām:

1.–4. klašu grupa

1. Kādā krāsā Latvijā ir konteineris papīra atkritumiem?

Atbilde Latvijā atkritumu konteineris papīram ir zilā krāsā.

2. Kāpēc daļa putnu aizlido uz siltajām zemēm, taču daļa pa ziemu
paliek uz vietas pie mums?

Atbilde Jau
rudenī, sākoties aukstam laikam, daudziem putniem, īpaši kukaiņēdājiem,
ir arvien grūtāk atrast barību. Ziemā tās var nebūt vispār. Pie tam
aukstumā ir jāpatērē krietni vairāk barības, lai sasildītos un
izdzīvotu. Tāpēc gājputni aizlido un pavada ziemu vietās, kur ir
pietiekami silts un pietiek barības

3. Kas ir apaļlapu rasene, un kur tā sastopama?

Atbilde Apaļlapu rasene ir viens no nedaudzajiem Latvijas
kukaiņēdājiem augiem, dzīvo augstajos jeb sūnu purvos.

4. Kā sauc Latvijas nacionālo putnu, kur tas dzīvo un no kā pārtiek?

Atbilde
Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, uzturas galvenokārt
apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētā, un pie ūdenstilpnēm.
Tā ēd kukaiņus, to kāpurus, gliemežus.

5. Kāpēc ir svarīgi saudzēt dabu?

Atbilde
Cilvēks ir dzīvās pasaules sastāvdaļa, tāpēc daba ir cilvēka
eksistences pamats. Tā nodrošina mūs ar tīru ūdeni, gaisu un pārtiku.
Dabā mēs varam smelties iedvesmu, atpūsties no pilsētas kņadas.

5.–8. klašu grupa

1. Kas ir dabas daudzveidība un kāpēc tā jāsaudzē?

Atbilde
Dabas daudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu un
mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu
sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Bioloģiskā daudzveidība nozīmē
dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras
un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru
sastāvdaļas ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un
starp ekosistēmām. Bioloģiskā daudzveidība nav visu ekosistēmu, sugu un
ģenētiskā materiāla summa. Tā ir to dažādība. Daba tiecas pēc līdzsvara
un katrai sugai dabā ir sava vieta un funkcijas. Ja kāda no sugām
izzūd, tad līdzsvars tiek izjaukts, un tas nozīmē, ka tiek apdraudētas
arī citas sugas. Piemēram, ja izzūd bites, augi netiks apputeksnēti –
tie nedos sēklas un ražu.

2. Kurā pilsētā atrodas Baltijas valstīs vienīgo PET pudeļu
pārstrādātāju jaunā ražotne?

Atbilde Baltijas valstīs vienīgo PET pudeļu pārstrādātāju AS
PET Baltija jaunā ražotne atrodas Jelgavā.

3. Kas ir ekoskola un kā par tādu iespējams kļūt?

Atbilde
Ekoskolas ir videi draudzīgas skolas. Ekoskolā aptver daudzas vides
aizsardzības un vides izglītības jomas. Galvenās tēmas ir atkritumi –
to daudzuma samazināšana un dalīta vākšana –, ūdens, elektroenerģijas
un siltuma taupīšana. Ekoskolas strādā arī pie skolas apkārtējās vides,
transporta, veselīga dzīvesveida un klimata pārmaiņu tēmas, izzina mežu
un atzīmē vides iezīmju dienas. Skola katru gadu izvēlas vienu no šīm
tēmām, veltot tai īpašu vērību un cenšoties panākt uzlabojumus šajā
jomā. Arī projektu nedēļas laikā skolēni strādā galvenokārt pie šīs
tēmas. Liela vērība tiek veltīta šo tēmu integrācijai mācību saturā –
šeit izšķirīga loma ir skolotāju iniciatīvai un apņēmībai pašiem
iedziļināties vides jautājumos.

Mācību gada sākumā tiek
izveidota vai atjaunota skolas Ekopadome, kurai skolēni paši izvirza
savus pārstāvjus. Septembrī un oktobrī Ekopadomei ir jānovērtē skolas
vide, analizējot gan skolas resursu patēriņu, atkritumu ražošanu un to
dalītu vākšanu, gan skolas apkārtni, pēc iespējas iesaistot šajā darbā
gan skolas saimnieku, gan arī atbilstošās nozares speciālistus.
Pamatojoties uz skolas vides novērtējumu, Ekopadome sagatavo darbības
plānu mācību gadam, kuru apspriež arī visās klasēs. Tāpat Ekopadome
aptaujā skolēnus un vienojas par skolas vides kodeksu. Mācību gada
laikā Ekopadome turpina sanākt uz sēdēm, novērtējot darbības plāna
izpildi un vienojoties par darāmajiem darbiem un nepieciešamajām
izmaiņām. Būtisks uzdevums ir iesaistīt pēc iespējas plašu sabiedrību
eko-skolas aktivitātēs.

Skolas padarīto darbu mācību gada
beigās izvērtē eko-skolas žūrija, kuras sastāvā ietilpst vairāku valsts
un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Atkarībā no sekmēm skola var
saņemt Latvijas ekoskolas nosaukumu un sertifikātu vai arī Zaļo karogu
un starptautiskās ekoskolas vārdu. Šīs balvas skolai katru gadu ir
jānopelna no jauna.

4. Kas ir invazīvās sugas? Miniet vismaz piecus piemērus Latvijā.

Atbilde
Invazīvās sugas ir svešās augu un dzīvnieku sugas, kas atnākušas
(ievestas) un spēj izdzīvot jaunās teritorijās ārpus savas dabiskās
dzīves vietas un kas ir iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus
šo ekosistēmu vietējiem organismiem. Piemēri Latvijā - jūras krauklis
(kormorāns), jenotsuns, Amerikas ūdele, Sosnovska latvānis, ošlapu
kļava, kartupeļu lapgrauzis, utt.

5. Cik kilogramus papīra kopš
septembra viena mēneša laikā ietaupīja pirmā Swedbank „Zaļā filiāle”
apdomīgāk rīkojoties ar papīru un pārejot uz vieglāka papīra
izmantošanu (no 80g/m² uz 75g/m²)?

Atbilde Pirmā Swedbank
„Zaļā filiāle” apdomīgi rīkojoties ar papīru un pārejot uz vieglāka
papīra izmantošanu (no 80g/m² uz 75g/m²) viena mēneša laikā ietaupīja
20 kg papīra.

9.–12. klašu grupa

1. Cik Natura 2000 teritoriju nāktos šķērsot, ejot kājām gar
Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem līdz Nidai?

Atbilde Ejot kājām gar Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem
līdz Nidai nāktos šķērsot 14 Natura 2000
teritoriju. Tās ir – dabas parks „Pape”, dabas parks „Bernāti”, dabas
liegums „Ziemupe”, dabas liegums „Užava”, dabas liegums  „Ovīši”,
nacionālais parks „Slītere”, dabas liegums „Ģipka”, dabas parks
„Engure”, dabas liegums „Plieņciema kāpa”, nacionālais parks „Ķemeri”,
dabas parks „Ragakāpa”, dabas parks „Piejūra”, dabas liegums „Vidzemes
akmeņainā jūrmala”, dabas liegums „Randu pļavas”. Natura 2000 ir
Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto
aizsargājamo teritoriju tīkls.

2. Latvijas teritorija ir sadalīta vairākos atkritumu
apsaimniekošanas reģionos. Kurā no tiem ietilpst tava skola?

Atbilde
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni Latvijā ir šādi: Rīgas SAA
reģions, Ziemeļvidzemes SAA reģions, Liepājas SAA reģions, Ventspils
SAA reģions, Austrumlatgales SAA reģions, Dienvidlatgales SAA reģions,
Malienas SAA reģions, Piejūras SAA reģions, Viduskurzemes SAA reģions,
Vidusdaugavas SAA reģions, Zemgales SAA reģions.

3. Kas ir sezonāla pārtika un kāpēc mums tā būtu jāēd?

Atbilde
Sezonālā pārtika ir pārtika, kas nogatavojas dabiskos apstākļos
noteiktā gadalaikā. Katrai valstij sezonālā pārtika atšķīrās atkarībā
no klimata un citiem apstākļiem. Latvijā tāda, piemēram, būtu – zemenes
vasarā, burkāni rudenī, rabarberi pavasarī. Lietojot uzturā sezonālu
pārtiku, tiek mazāk kaitēts videi, jo tās audzēšanai un uzglabāšanai
tiek patērēti mazāk resursi. Pie tam tā ir arī veselīgāka.

4.
Anniņa kopā ar ģimeni devās ceļojumā uz siltajām zemēm ar nolūku
atpūsties nirstot zem ūdens. Viņa ļoti vēlējās no ceļojuma paņemt līdzi
kādu suvenīru, tāpēc mājup devās ar zilajiem koraļļiem somā. Lidostā
Anniņai pārbaudīja bagāžu un zilos koraļļus atņēma, lai nosūtītu uz
ekspertīzi. Pēc kāda laika tika sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols par muitošanai pakļauto vērtību ievešanu Latvijas Republikas
muitas teritorijā, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs vērtības.
Ko Anniņa izdarīja nepareizi? Kas viņai bija jādara, lai koraļļi
netiktu atņemti un netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols?

Atbilde Zilie koraļļi ir CITES
aizsargājamais dzīvnieks. CITES (the Convention on International Trade
in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) ir Vašingtonas
konvencija, kas regulē tirdzniecību ar retām un aizsargājamām augu un
dzīvnieku sugām. Lai ievestu vai izvestu no valsts CITES aizsargātos
dzīvniekus, augus, vai to izstrādājumus, ceļotājam ir jāsaņem
attiecīgās valsts CITES uzraudzības iestādes izsniegta atļauja. Šī
atļauja kopā ar priekšmetiem muitas kontroles punktā jāuzrāda muitas
amatpersonai. Latvijā atbildīgā uzraudzības iestāde, kas izsniedz
atļaujas aizsargāto dzīvnieku vai no tiem izgatavoto priekšmetu
ievešanai vai izvešanai, ir Vides ministrijas Dabas aizsardzības
pārvalde.

5. Nosauciet piecus Latvijā reģistrētus uzņēmumus, kas ražo preces
no otrreizēji pārstrādātiem izejmateriāliem.

Atbilde Šādi uzņēmumi Latvijā ir, piemēram:

Līgatnes papīrfabrika – izstrādājumi no makulatūras;

SIA „VLT”- olu iepakojums no makulatūras;

SIA „Vekover” – ekovate no makulatūras;

Liepājas
Metalurgs – no metāllūžņiem ražo stieņus māju celtniecībai, tiltiem,
pamatiem. Lējumi – zvani, enkuri – no tērauda un čuguna metāllūžņiem;
 

Poliurs - cauruļvadu apvalki, plastmasas stabiņus autoceļu apmaļu
marķēšanai – no pvc, polietilēna, pp;

Politempo - ražo no polietilēna tehniskās mucas alum, degvielai,
dažādas kanniņas;

Partneri.lv – ražo bruģa ķieģeļus no polimēru atkritumiem.

2009. gada 20. janvārī, 14:29Zirneklītis
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=29073

es gribetu uzinat par dabas aisargajamiem dzivniekiem un augiem.
2008. gada 25. novembrī, 20:18Nellija
http://inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2008. gada 26. novembrī, 23:26Zirneklītis
Kapec ir svarigi saudzet dabu?
2008. gada 19. novembrī, 12:29Andris
* Atbildes un piebildes ->

saudzet daba ir vaidziga tapec ka lai nemirstu dzivnieki
2008. gada 23. novembrī, 12:09emilija

Andri !
Svarīgi sargāt dabu ir tad, ja Tu pats esi Dabas daļa.
2008. gada 20. novembrī, 10:41Aigars

Dabu jasarga, lai daļa no gaisa,ko elpo cilveks butu tirs.
2008. gada 23. novembrī, 14:00Valja

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2008. gada 29. novembrī, 17:47)
2009. gada 20. janvārī, 14:32Zirneklītis
dzivnieku sugas kuras nekontruleta izplatiba Latvija nebutu velama? paliidziet luudzu...?
2008. gada 10. septembrī, 15:17elina
elinaskudrovska at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2008. gada 12. septembrī, 7:42Mirdziš

un tagad:
dzivnieku sugas kuras nekontruleta izplatiba Latvija BUTU velama? paliidziet luudzu...?
2008. gada 15. septembrī, 19:38TAs

Ko nozīmē vārds „nekontruleta”? Vai tas nozīmē „nekontrolēta”? Ja tas ir tā, tad kas tiek saprasts ar „.. sugu, kuru nekontrolēta izplatība ..”? Vai ta ir domātas sugas, kuru īpatņu skaitu un izplatību jūtami neietekmē cilvēka apzināta un ieplānota darbība? Jebšu vienkārši sugas, kuras ir atpestītas no to dabiskajiem ienaidniekiem?
2008. gada 16. septembrī, 13:03Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 170
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------