Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Augi


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Secība: v
Sveiki, es vēlējos jums paprasīt, vai kāds nevarētu man uzrakstīt sistemātiku Čili paparam?
Atbildes sūtīt uz e-pastu.
Paldies.
2011. gada 2. februārī, 21:09Andris
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 15. novembrī, 10:48)
2011. gada 3. februārī, 8:36Zirneklītis
Kur var uzzināt par tādu briesmoni Erythrina variegata Linn., var., Orientalis (Linn) Merr. – ķīmiskais sastāvs visām auga daļām?
2011. gada 21. janvārī, 10:04I.
* Atbildes un piebildes ->


Auga vispārīgs aprakst rodams klāt pievienotajā dokumentā (izcelsme:
http://www.agroforestry.net/tti/Erythrina-coraltree.pdf).

Neesmu pats redzējis, bet ir tāda grāmata:
Herbs of Commerce
Michael McGuffin, Art Tucker, Albert Y. Leung, John T. Kartesz
American Herbal Products Assocation (2000.10.10.)
442 lappuses
angļu valodā
ISBN-10: 0967871905
ISBN-13: 978-0967871905

2011. gada 21. janvārī, 10:27Zirneklītis
Pievienotais fails: Erythrinacoraltree.pdf

Medicinal Plants : Chemistry and Properties
Daniel, M.
Pages: 270
Publisher: Science Publishers
Date Published: 01/2006
Language: en
ISBN: 9781578085934
 
Illustrated Chinese Materia Medica
Wu, Jing-Nuan
Pages: 715
Publisher: Oxford University Press
Date Published: 04/2005
Language: en
ISBN: 9780198032144
 
Compendia of Medicinal Plants of the World
Singh, Amritpal
Pages: 357
Publisher: Science Publishers
Date Published: 11/2006
Language: en
ISBN: 9781578085989
2011. gada 21. janvārī, 10:59Zirneklītis

Man liekas, ka jums vajadzētu ievietot informāciju par Latvijas mežos sastopamajām ogām! Jo man ir jāraksta savs projekta darbs"Mežs"
2011. gada 19. janvārī, 17:54Asnā†e
http://www.latvijas.daba.lv
* Atbildes un piebildes ->

ogas mežos ir dažādas pēc lieluma, krāsas, biežuma un ēdamības pakāpes.
2011. gada 20. janvārī, 17:47TAs

2011. gada 28. janvārī, 13:38Jānis

un kur tad ir labāko ogu vietu karte?
2011. gada 31. janvārī, 16:59ogotājs
Izlasīju recepšu grāmatā lašu zupas recepti ar sālszāli (Lielbritānijas virtuve). Iepriekš par tādu augu neko neesmu dzirdējusi. Jūsu mājas lapā atradu, ka jūrmals smiltīs arī pie mums aug sālszāle. Vai tas varētu būt receptē minētais ēdamais augs? Priecāšos lasīt komentārus.
2011. gada 15. janvārī, 16:12Laura
* Atbildes un piebildes ->

Sālszales (Salsola) nav nekāda zāle, bet gan ir balandu dzimtai (Chenopodiaceae) piederoši augi. Dažu labu šis dzimtas pārstāvi cilvīki lieto pārtikā. Latvija sastopamas vairākas sugas: kālija sālszāle (Salsola kali, angliski prickly saltwort) (aug tikai jūras piekrastē), Krievijas sālszāle (Salsola australis, sin: Salsola ruthenica, Salsola kali ssp. ruthenica, angliski spineless saltwort) un pakalnu sālszāle (Salsola collina). Lapas sālzālēm ir pacietas. Manuprāt, kālija sālzāle ir ezelīša I-ā cienīga pārtika ;) Bet lieto jau arī nātras.
2011. gada 19. janvārī, 10:45Zirneklītis

BET – angļu valoda ir un paliek angļu valodu – tur ar sālzāli apzīmē stipri atšķirīgus augus (Batis – Latvijā neaug, Salicornia – Latvijā neaug, Salsola – sālzāles, Latvijā trīs sugas., izlasi manu iepriekšējo ierakstu, nebrīnītos, ja vēl kāda ģints tiktu pārstāvēta). Uzmini nu, kas domāts pāvārgrāmatā =)
2011. gada 19. janvārī, 11:16Zirneklītis

zinātnieka cienīgi būtu to noteikt eksperimentāli. Bet kādas sugas lasi vajag?
2011. gada 20. janvārī, 17:05TAs

Batis, Salicornia, Salsola ir atšķirīgām augu dzimtām piederoši augi, pie tam Batis ir vienā rindā (Kaperu rinda – Capparales) ar kāpostiem un sinepēm, bet Salicornia, Salsola – ar balandām un neļķēm (Neļķu rinda – Caryophyllales).

2011. gada 21. janvārī, 9:54Zirneklītis

Paldies par komentāriem!
Kā saprotu, tad man nekas cits neatliek, kā eksperimentālā kārtā noskaidrot, kura ir īstā, zupā minētā sālszāle (diemžēl recepte tulkota Latviski un es nezinu kā tā sākotnēji tikusi dēvēta). =)
Man vispievilcīgākā šķiet Batis, jo tuvinās kāpostiem un sinepēm.
2011. gada 26. janvārī, 0:58Laura
1.Kādas ir iespējas virtuāli aplūkot K.R.Kupfera Herbarium Balticum?
2. Ukraiņu botāniķis M.Klokovs Kupfera vārdā nosauca vienu vijolīšu sugu Kaukāzā. Kur sameklēt šīs vijolītes attēlu?
2011. gada 11. janvārī, 17:47Iveta
* Atbildes un piebildes ->


Vijolītes attēlu vislabāk meklēt pēc auga latīniskā vārda – Viola kupfferi Klokov. Bet jāmeklē būs cītīgi un, visticamāk, grāmatās. ;) K. R. Kupfers pats šo sugu agrāk bija izdalījis kā trejkrāsu vijolītes varietāti – Viola tricolor L. var. caucasica Kuppfer. Tādēļ pieņemu, ka Kupfera vijolīte pēc izskata varētu būt līdzīga trejkrāsu vijolītei.
Foto: Arthur Chapman
http://www.flickr.com/photos/arthur_chapman/4906482998/
2011. gada 12. janvārī, 0:51Zirneklītis
http://www.biodiversity-georgia.net/index.php?taxon=Viola%20kupf

Ak jā, cik man zināms LU Herbārijs datorā vēl nav ieviesies.
2011. gada 12. janvārī, 10:48Zirneklītis

Virtuāli Herbarium Balticum 28 000 eks. nav iespējams aplūkot. Varbūt, ka vijolītes attēls ir kaut kur literatūrā, bet ja tā būtu arī HB, tad pēc pierasījuma LU ZTVM varētu to ieskenēt.

Parasti, ja ir vēlme saņemt informāciju, tad raksta e-pastu, mēs noskaidrojam, vai interesējošie materiāli ir herbārijā. Notiek sarakste. Vēlamo sugu atrodam, skenējam vai fotografējam un nosūtam.

LU Muzeja mājas lapā ir mūsu koordinātes.

2011. gada 12. janvārī, 11:01Irēna
http://www.lu.lv/par/strukt/muzejs/
vai kamēr lielziedu amarillis zied lapas atstāt vai labāk nogriezt?
2011. gada 9. janvārī, 23:06Beāt
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Lapas griež pirms ieziemošanas, pirms sīpols dodas gulēt. Neredzu iemeslu, kādēļ ziedošam amarillim būtu jānogriež lapas.
2011. gada 10. janvārī, 7:52Zirneklītis

Tas amarillis ar savām necilajām lapām podā vienmēr izskatījies tāds kā papliks, tomēr katru gadu februārī, martā mamma manos svētkos mani sveica ar burvīgiem ziediem. Mammas vairs nav.Viņas puķu sīpoli, laikam jau nepareizas kopšanas rezultātā, nīkuļola, neziedēja. Šopavasar brīnums ir noticis un vienam no sīpoliem degunu bāž trekns zieds.
Tomēr man ir daži jautājumi:
-zieds pieteicās tiki tad, kad lapas jau bija krietni izstiepušās,- vai tas ir pareizi?,
-aprakstos lasu par sīpola "saknīti", bet manām puķēm podu aizņem tāds sakņu mudžeklis, ka nezinu, ko ar tām iesākt! Vi kaut kas ir nepareizi?
2012. gada 16. februārī, 22:22Dace
Labdien! dažos avotos ir rakstīts, ka egles zied, citos, ka nezied. Kā ir pareizi?
2011. gada 9. janvārī, 17:57liene
* Atbildes un piebildes ->

Eglēm nav ziedu, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka egles zied.
2011. gada 10. janvārī, 7:49Zirneklītis

Paldies! Bēdīgi, ka nopietnos izdevumos informācija ir arī maldīga.
2011. gada 12. janvārī, 10:02Liene

Jā, bet saka taču „ūdens zied” un tur nav nekā nepareiza, lai gan patiesībā tā ir masveidīga mikroskopisko aļģu savairošanās.
2011. gada 12. janvārī, 10:06Pēcis

kā pareizi saukt to zieda un ziedēšanas analogu kailsēkļiem - strobils un strobilēšana, fertīlie dzinumi? Un augļa analogu (čiekuru, čiekurogu, īves ogu)?
2011. gada 12. janvārī, 11:16TAs

Neraugoties uz manu pirmo ierakstu, jāsaka, ka skatoties uz dzeltenām peļķēm, esmu piesaucis priežu ziedēšanu. Valoda jau nekad tā īsti nepakļaujas binārai loģikai.
2011. gada 12. janvārī, 11:51Zirneklītis

nenocietos pastāstīt, ka saka arī "ziedoša veselība" un "vaigos uzziedēja rozes"; pārnestā nozīmē par ziediem var saukt jebko, ja grib; nebūs nepareizi!


Meža enciklopēdijā (2003) par priedēm teikts:
Zied V b - VI. Apputeksnē vējš. ... Pēc noziedēšanas makrostrobili (čiekuru aizmetņi) noliecas uz leju un ... Izaug čiekurs... Sēklas ienākas ... izbirst ...
(autori A.Zviedre, I.Mangalis; pirmo zinu kā autori vairākām populārām grāmatām par LV koku sugām)


nu tātad var notikt ziedēšana bez zieda, tāpat kā var būt dūmi bez uguns.

2011. gada 12. janvārī, 13:23Mirdziš

Karbona periodam raksturīgs paparžu un staipekņveidīgo uzplaukums. Kā pa Jāņiem!
2011. gada 20. janvārī, 17:23TAs

Egļu un priežu „ziedēšana” moca ne Tevi vien. Šeit būtu jāatrod kāds piemērotāks vārds, bet līdz šim tas nav noticis. Viņas nezied, bet tomēr tā saka.
2011. gada 24. janvārī, 12:27Valdis
Nosakt ludzu visus indigus augus. u ja var paradit zimejumus. paldies!
2010. gada 6. decembrī, 21:04Давид
* Atbildes un piebildes ->

2012. gada 11. septembrī, 17:51Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------