Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Augi


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] 53 [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Secība: v
Kur var izlasīt jebkādu informāciju par augu BROMELIA?
2005. gada 14. oktobrī, 16:48Līga
* Atbildes un piebildes ->

Latviešu valodā par bromēlijām varētu meklēt grāmatās par istabas puķēm, jo bromēlijas dzimtas (Bromeliaceae) augi (~56 ģintis, ~2700 sugas) izplatītas Amerikas (pamatā Dienvidamerikas) tropos un daļēji subtropos. Tikai viena suga (Pitcairnia feliciana) aug tropiskajā Rietumāfrikā. Varētu būt, ka visgaršīgākais šīs dzimtas augs ir ananāss (Ananas comosus = Ananas sativus).

Pie bromēliju dzimtas pieder galvenokārt epifītiski lakstaugi ar ļoti īsu stumbru. Lapas pa lielākai daļai rozetē, cieši aptver cita citu. Ja nāk prātā alvejas, tad, lai arī līdzīga, alveja (Aloe barbadensis) ir iedalīta pavisam citā dzimtā.

Runājot par bromēlijām, parasti tiek runāts par dažādām šis dzimtas ģintīm, ne tikai par bromēlijas ģints (Bromelia) pārstāvjiem.

Literatūra:

Bromēlijas ģints pārstāvju fotogrāfijas:
2005. gada 14. oktobrī, 21:19Zirneklītis
vaai jums nav kautkas par kokiem. (apraksts)
2005. gada 12. septembrī, 14:42solvita
* Atbildes un piebildes ->

Bet kas un par kādiem kokiem Tevi interesē? Traki izplūdis jautājums. Varu piedāvāt apskatīties lapas par Rīgas centra ielas kokiem (http://raksti.daba.lv/referaati/2003/NKabuce/) un par ziedaugiem (http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/). Ir atsevišķas lapas par egli (http://raksti.daba.lv/referaati/2001/GMalceniece/) un bērzu (http://raksti.daba.lv/referaati/2004/AVaivode/).
2005. gada 12. septembrī, 18:15Zirneklītis
paliidziet man atrast kaut ko par kaneli un bumbieru!jus esat super!paldies jau tagad!
2005. gada 9. septembrī, 17:04milanchux
* Atbildes un piebildes ->

2005. gada 9. septembrī, 18:18Zirneklītis

gan tas gan tas!vel man vajaga kau ko par guavo un kabaci!=)
2005. gada 12. septembrī, 19:24milanchix

Sakarīgākie apraksti, ko esmu redzējis par kabačiem, ir «Lauku Avizes» 2003. gadā izdotā «Ķirbju avīze». Ja nav atrodama pieejamās grāmatnīcās, tad „L. Grāmata” Internet veikalā varot pasūtīt (http://www.lgramata.lv/lbook/info.php?id=8273&SID=629732662f1d01631187f538d11e4511).
2005. gada 13. septembrī, 19:16Zirneklītis

Ar guavo, kas gan, pareizāk, būtu jāsauc par guavi, ir stipri interesanti. Ir vesela virkne augu, kurus latviski tā varētu saukt. Kopīgais viņiem ir tas, ka tie aug Dienvidamerikā un to vārdu izcelme ir no spāņu un portogāļu valodām un dialektiem. Varētu atbilst, piemēram, šādi augi: guamo, guava, guaba, guavas, guave, guavo, guavita, guavito, guazuma, guayaba. Pie tam, viens un tas pats vārds dažādās valstīs apzīmē dažādu ģinšu augus. Ņemot talkā augu zinātniskos nosaukumus, var atrast, ka tās pašas ģintis var arī saukt pavisam savādāk, piemēram, Dogwood, Forte ventura, Palo hediondo, Palo seco, Quassia, Bitter wood, Nulu, Purijo, Hombre Grande, Hombron, Puesilde. Tālākai meklēšanai labāk izmantot latīņu vārdus:
Campomonesia aromatica
Carapa sp.
Crudia sp.
Desmodium sp.
Guama ulmifolia
Guarea sp.
Hirtella sp.
Inga edulis
Inga feuillei
Inga macuna
Inga nobilis
Inga radians
Inga spectabilis
Lindackeria sp.
Lonchocarpus latifolius
Pachyrhizus sp.
Parkia sp.
Pithecellobium sp.
Prosopis dulcis
Psidium araca
Psidium arboreum
Psidium guajava
Quassia amara

Latvijas Republikas Ministru kabineta Augu karantīnas noteikumos ir minētas guavasPsidium ģints sugas. Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centra tulkotajos Eiropas dokumentos, šīs pašas ģints sugas tiek sauktas par gvajavēm.

2005. gada 16. septembrī, 17:19Zirneklītis

Ja gribi ko uzzināt par bumbieriem, pašķirti džaādas augļkopības grāmatas. Vai arī uzdod precāzākus jautājumus.
2005. gada 16. septembrī, 18:01Dārznieks

Grāmatā „Žizņ rastjēņij” [Tom. 5(2), 1981] par guavi tiek saukta noteikta suga no Psidium ģints:

Psidium ģints pieder mirtu (Myrtaceae) dzimtai. Zināmas ap 100 šai ģintij piederošas sugas. Tie ir mūžzaļi koki vai krūmi, aug Dienvidamerikā. Parasti tiem ir lieli balti ziedi ar ļoti daudzām putekšņlapām. Augļi-ogas apaļas vai bumbierveida, bieži vien lielas un ēdamas. Dažas sugas tiek kultivētas. Viszināmākā ir guava (Psidium guajava), kuru audzē tropu un subtropu valstīs. Augļi gauvai ir aromātiski, saldskābi, sulīgi, vitamīniem bagāti. No tiem gatavo ievārījumus, garšvielas, sulas.
Attēlus var atrast ar tīmeklī: http://images.google.lv/images?q=%22Psidium%20guajava%22&hl=lv&lr=&sa=N&tab=wi

2005. gada 19. septembrī, 10:00Z.

paldies!liels paldies!
2005. gada 22. septembrī, 19:55milanchix

:0 =) =) ")
2005. gada 26. septembrī, 19:01sims
Labdien,
Vai varat nosaukt kaadu labu augu noteiceeju (kraasainu) vaacu vai anglju valodaa?
2005. gada 7. septembrī, 21:26Ineta
* Atbildes un piebildes ->

Reku būs „nelieli” sarakstiņi ne tikai ar augu, bet arī dzīvnieku, sēņu, zvaigžņu, akmeņu un kā tik vēl ne noteicējiem:)
http://www.library.uiuc.edu/bix/fieldguides/main.htm
2005. gada 7. septembrī, 23:31Zirneklītis

Es lietoju „Pareys” noteicējus (vācu valodā) – „Pareys Buch der Bäume” (A. Mitchell, J. Wilkinson) un „Pareys Blumenbuch” (R. Fitter, A. Fitter, M. Blamey). Apvienojumā ar Pētersones noteicēju var tīri sekmīgi uzzināt kas augam vārdiņā.
2005. gada 28. septembrī, 10:25Dabas pētnieks

2007. gada 3. maijā, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com
kaads ir sods par aisargaajamo augi izraushanu un kaads likums to paredz?
2005. gada 15. jūlijā, 18:31Beto
* Atbildes un piebildes ->

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 117
Rīgā 2001.gada 13.martā__(prot. Nr. 11, 11.§)
Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu
4. Lai segtu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanas (dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, augu sugas indivīdu ciršana, izrakšana, vākšana) vai bojāšanas (dzīvnieku sugas indivīdu ievainošana, augu sugas indivīdu lasīšana, noplūkšana, dzīvotņu postīšana) dēļ radītos zaudējumus, to atlīdzības apmēri ir noteikti atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma.
5. Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (1.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
6. Par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
7. Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
8. Par to īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā, zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā.
9. Par biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu (uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve, meža izciršana vai dedzināšana) zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katriem 10 m² iznīcinātā vai bojātā biotopa.
11. Ja šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas rezervāta vai dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.

==== tās "grupas" ir uzskaititas so pasu noteikumu pielikumos.
paareejaas sugas ir "Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu"
visi tie noteikumi un saraksti un pielikumi ir atrodami vides ministrijas majas lapaa, http://www.vidm.gov.lv/

2005. gada 16. jūlijā, 13:11Vija
Noskatiijos nesen dazjas BBC filmas par dabu - augiem. Man radaas taads jautaajums:
Runa gaaja par kautkaadu augu , kas aizsargaajoties pret taurenju kaapuriem imitee uz savaam lapaam kaapuru olinjaam liidziigas bumbinjas, lai taurenis nedeetu savas.
Jautaajums man radaas - kaa augs, kam nau ne nervu sisteemas, ne manju orgaanu, kas vispaar neatshkjir ne kraasas, ne smakas, ne garshas, kas pat nezin ka ap vinju lido taads taurenis, un nemaz jau arii nee kaadaa kraasaa vinjam olinjas, kaa taads dziivs organisms, kam nau sevis pashapzinjas, liidzarto nau pashsaglabaashanaas instinkta, jo nau apzinjas, kas gribeetu sevi saglabaat un pasargaat var imiteet uz savaam lapaam shaadas olinjas ar meerkji lai tas liktu taurenim domaat, ka tur jau ir piedeets - tieshi taada bija shii doma filmaa ?
Ja runaajam par mutaacijaam, kas rodas augiem shat tad, tad vareetu domaat ka rodoties shaadai mutaacijai tajaa vietaa - saglabaajaas tieshi shii gjeneraacija, bet par cik man liekas ka shiis mutaacijas rodas diezgan reti, bet dabaa ir diezgan daudz shaadu piemeeru , kad "augi kautko imitee" tas noziimeetu, ka katrai augu sugai bezmaz katru gadu vajadzeetu muteet uz visaam iespeejamaam puseem, lai tad ik pa briidim notraapiit kaads variants, kas piemeeram izskataas un smarzjo peec beiktas kaijas, kuras dziivo tieshi tajaa apkaartnee, piedevaam pievilina tieshi taas vaboles, kas aputeksnee shos augus (laikam taa bija kautkaada stapeelija - preciizi nezinu).
2005. gada 1. jūlijā, 1:53Gato
* Atbildes un piebildes ->

Gribas papildināt vēl šo jautājumu – pārdomas. Runājot par auga ne-maņām, nevajag aizmirst, ka augi kustas. Te es nedomāju augu kustēšanos vējā, bet gan, hm, apzinātu?, kustēšanos – saulespuķe, kas seko saulei, pienenes, kas rītā atveras, bet pēcpusdienā aizveras un kur nu vēl kukaiņēdājaugi, kas „ķer” mušas. Interesanti ir arī apskatīties paātrinātas filmas, kurās redzami, kā vīteņaugi „snaikstās” pēc vietiņas, kur pieķerties. Daba ir izdomas bagāta…
2005. gada 1. jūlijā, 18:00Staipeknis

Ieraksta autors uzdod tiešām pamatotu jautājumu. Tik tiešām, kā augi to
dara? Taisnība arī, ka augiem nevar piedēvēt mērķtiecību, kā citām būtnēm,
kas apveltītas ar attīstītu CNS. Tomēr, ja palūkojamies citās organismu
grupās, tāda parādība kā mimikrija (izskatīšanās pēc tā, kas tu patiesībā neesi
- muša tēlo lapseni, kukainis - zariņu, ir visai izplatīta). Nav gan taisnība, ka
augi neatšķir smakas - šī sazināšanās spēja ir visai attīstīta. Nezinu konkrēto
piemēru ar kukaiņu olām līdzīgu veidojumu attīstīšanos uz auga (varbūt runa
ir par galliem?), bet mūsdienu zinātnei nav labāka izskaidrojuma kā norakstīt
šādus "jokus" uz evolūcijas procesu. Kas tomēr ir ilgstošāks process (gadu
tūkstošu desmiti un simti), nekā autora pieminētās "mutācijas katru gadu". Un
līdz evolūcijas procesa mehānismu izpratnei mums vēl ir gana tālu.
2005. gada 1. jūlijā, 18:24Gedis

Manuprāt, Jūs biedri neesat bijuši pietiekami vērīgi. Pavērojiet cik daudz un dažādi jocīgi veidojumi rodas uz augu daļām. Mēs to nepamanām vai nepievēršam nekādu uzmanību, jo neredzam tam nekādu jēgu. Pavērojiet kādas fantastiskas augu šķirnes tiek izveidotas relatīvi ļoti īsā pārdesmit gadu laikā. Ne jau katrs augs pasaulē ir "iemācījies" šādā interesantā veidā sevi aizsargāt. Ja padomā, cik daudz augu ir pasaulē un cik bieži var novērot dažādas "dīvainības", tad tas un ne tas vien sāk likties ļoti ļoti iespējams un nekā īpaša tur nav. Kapēc nevienu nepārsniedz dzeloņu izveidošanās?
Mazliet paarsteidzoši liekas tas, ka augs it kā sajūt "briesmas" un tad reaģē. Jā, nu visiem augšanas, veidošanās un diferencēšanās parādību pamatā ir bioķīmiski procesi. Ķīmiskie sazināšanās un informācijas nodošanas paņēmieni ir paši izplatītākie dabā. Iedomājieties, kā no sēklas dažas šūnas attīstās par saknēm, citas par stumbru, citas par lapām un tas viss notiek noteiktā secībā un to regulē, gan saules gaismas daudzums, gan virziens. Pēc analoģijas varētu jautāt, kā augs zin, ka iestājies rudens un jānomet lapas, ja vinjam nav nervu sistēmas? Dažas lietas izskatās sarežģītākas, citas vienkāršākas, bet principi ir vieni un tie paši. Visā dzīvā informācijas saņēmšanu un apstrādi nodrošina bioķīmiski procesi (skatt šūnas bioloģiju). Kaut vai padomājiet par ģenētisko kodu un informāciju. Vai kāds jautātu, kā jebkura dzīva organisma ģenētiksias aparāts var nodot informāciju par organisma uzbūves plānu, bez nervu sistēmas? Padomājiet par šīm vienkāršotām pat banālām analoģijām!
Mūs pārsteidz mazliet neparastas lietas, bet apbrīnojamie regulācijas procesi un informatīvie procesi, kas ir visa dzīvā pamatā liekas visai ikdienišķas lietas.
2005. gada 2. jūlijā, 13:06Ingvars

Cik daudz dazadu neizskaidrotu lietu vēl joprojām ir mūsu pasaulē... Tomer Gato bažas ir vienkarši izskaidrojamas. Kā jau koleģis minēja, ka tas viss ir saistīts ar pakāpenisku evolūciju, kas visu laiku noris un protams entās bioķīmiskās reakcijas visos dzīvajos organismos. Lai gan augi anatomiski un fizioloģiski nav tik attīstīti, kā dzīvnieki, tomēr arī to evolūcija ir noritējusi ļoti ilgi, kuras laika posmu mums, ka cilvēkiem ir grūti iedomāties.
Šīs evolūcijas gaitā ir izdzīvojuši tikai pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem spējīgākie organismi, kuri nespēja adaptēties mainīgajam klimatam un citiem apstākļiem, tie gāja bojā un to vietā izdzīvoja stiprākie (rūdītākie) vai arī tie, kas spēja mainīties. Nu un tāda pati tendence vērojama arī cilvēku dzīvē - pielīdēji un stiprākie uzvarēs, bet nabagie un vājie pakļauti iznīcībai.
Tava gadijumā augs ilgā evolūcijas procesā ir veidojies, lai neizzustu. Kas attiecas uz mutācijām, tad tās noris visu laiku, taču ir mutācijas, kas organismu ietekmē negatīvi pozitīvi vai neietekmē (vismaz ārēji). Šo mutāciju rezultātā dažkārt var novērot ģenētiskas vai vizuālas pārmaiņas organismā.
Un arī Gato augs pielāgojas ārējiem apstākļiem, šajā gadijumā taurenim.
Lai arī augiem nav CNS, tomēr tie jut un veic kustijas (nastijas), neskatoties uz to vai ir vai nav nervi:)
2005. gada 2. jūlijā, 15:40Cilveks

Cilvek, ko nozīmē vārdi „kustijas (nastijas)"?
2005. gada 4. jūlijā, 8:45Kāpēcītis

atgriezoties pie Gato jautaajuma - es domaaju, ka augi "sajuut" elektromagneetisko lauku. tikai sis mehanisms vel nav pietiekami labi izpeetiits.
2005. gada 4. jūlijā, 11:32V.

Augam, tāpat kā jebkuram dzīvam organismam, piemīt kairināmība uz kuru viņš atbild ar citoplazmas strāvojumiem. Tā varētu rasties dažādi izaugumi, kā atbilde, kas evolūcijas gaitā nostiprinājās, jo bija labvēlīga augam. Tas varētu būt viens no idioadaptācijas veidiem.
2005. gada 5. jūlijā, 1:10I&A

Ko varētu man pastaastiit par ...
2006. gada 13. novembrī, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

Labdien!
Vai Jūs varētu plašāk ...
2012. gada 19. jūnijā, 11:42Daina
Turpinājums šeit -» ...
Nezinu, kā izskatās tāda puķe, kuru sauc "dzirkstelīte". Kur to varētu ieraudzīt internetā? Varbūt tā ir tā pati bezdelīgactiņa. Diemžēl lauku ļaudis nezina daudzu augu nosaukumus un nespēj noteikt, vai viņu pļavā aug vērtīgie augi vai ne. Arī pagastu lauksaimniecības konsultanti tos, diemžēl, nepazīst.
Veiksmi Jūsu darbā !
2005. gada 21. jūnijā, 17:23Maiga
* Atbildes un piebildes ->

Labdien,
dzirkstelīte izskatās pēc mazas neļķītes,
noteikti esat to redzejusi sausaas plavaas, mezmalaas
sk attēlu
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/nelkju/&b=Dianthus_deltoides&M=1
2005. gada 21. jūnijā, 17:24Vija
vai taas pukes, ko sauc par sviesta pikaam, ir aizsargaajamas?
man pie maaajas ir daudz!
2005. gada 13. jūnijā, 10:28kurmiitis
* Atbildes un piebildes ->

nē, sviesta pikas (īstajā vārdā Eiropas saulpurenes) nav aizsargājamas.
2005. gada 14. jūnijā, 11:39Vija

Bet tas, ka sviestapika = saulpurene = cāļagalva nav ar likumu aizsargajama, nenozīmē ka viņa būtu ar sakni jāizplēš. Jebkura dzīvība ir saudzējama un bez vajadzības neko nevajadzētu iznīcināt. Tev nu gan ir mitrums pie mājas, ja tur saulpurenes var augt =)
2005. gada 14. jūnijā, 17:56Zirneklītis

Zirnekliit, es neko negrasiijos pleest, turklaat ar sakni! tikai gribeeju zinaat, vai man nav jaainformee valsts iestaades par aizsargaajamas sugas atradni! :=))
(saulpurenes ir sastopamas mitrā pļavā mazāk nekā 100 metrus no manas mājas; māja ir meža vidū, tādēļ nav tālu arī līdz krūmājiem, kur arī ir šis skaistais augs!)
2005. gada 14. jūnijā, 18:32kurmiitis
es atradu kur lakshi aug ko man dariit laba zacene pie alus
2005. gada 5. jūnijā, 2:06martinsh
* Atbildes un piebildes ->

Neplēst „zaceni” ārā ar visu sakni, citādi citu gadu nebūs zacenes :(
2005. gada 5. jūnijā, 14:13Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] 53 [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------