Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Biology


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [9] [Next page>>] Records in this group: 295
Order: v
lūdzu palīdziet man atrast dazus dabas zin jautājumus un atbildes..:(
6, 2007, 21:03kārlis
* Answers and Comments ->

Kaarli, ludzu noradiet kadi tiesi jautajumi Jus interese un tos nosutiet uz adresi info@ldm.gov.lv
Talak atkariba no musu iespejam centisimies Jums palidzet
8, 2007, 14:29Liga
Sveiki, palīdzat lūdzu.
1. Kas ir reģenerācija?
2. Kā sauc saldinātu vielu ko izdala ziedi?
3. kurš ir visizplatītākais elements zemes garozā?
4. Kas ir šmerliņš?
5. Kāds ir dūralumīnija ķīmiskais sastāvs un kur to galvenokārt izmanto?
Liels paldies!
31, 2007, 16:19Rita S.
* Answers and Comments ->

2. Nektārs
3. skābeklis ir izplatītākais, otrā vieta Si, trešā vieta Al!
5. Sakausējums - Al (94%) un Mg, Cu, Mn, Si, Ni, to izmanto lidmašīnu būvē!
3, 2007, 0:05Sintija

4. Par šmerliņu:
See also:
Another message ( 26, 2007, 21:07)
3, 2007, 9:27Zirneklītis
Vai jūs varētu raksturot dadzos teikumus,ko nozīmē daba, vispārīgi.
29, 2007, 15:28tīne
* Answers and Comments ->

Ne, nevarētu ;)
29, 2007, 15:58Filozofs
cau!Vai upes, kur nārsto laši, taimiņi un vimbas sauc par lašupēm?Paldies!
28, 2007, 12:51edgars
* Answers and Comments ->

  • Par Lašupi sauc upi, kas tek Priekules pagastā un kura saplūstot ar Melnupīti izveido Melnupi;
  • Par Lašupi sauc apdzīvotu vietu Lutriņu pagastā;
  • Lašupes (daudzskaitlī) ir apdzīvota vieta Ogresgala pagastā blakus Ogrei;
  • Un visbeidzot, par lašupēm sauc upes, kurā nartsto laši. Pasaules dabas fonda mājas lapā tiek apgalvots, ka „No 130 Latvijas lašupēm, kas savulaik nodrošināja lašu nārstu, šobrīd ir atlikušas vien pārdesmit lašu nārstam noderīgas upes. Daugavas HES kaskādes izbūve ir iznīcinājusi dabisko lašu populāciju Daugavā un tās baseinā, kas pirms HES būvniecības bija viena no nozīmīgākajām Eiropas lašupēm.” „Latvijā ir ap 10 lašupes, no kurām svarīgākās ir Salaca, Gauja un Venta.” – ir rakstīts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas parka „Salacas ieleja” posma Rozēni – Mērnieki dabas aizsardzības plānā. Salaca ir pasaulē atzīta lašupe (salmon index river).
28, 2007, 21:24Zirneklītis
Lūdzu paskiet kā sauc lielus kūdras kalnus????
27, 2007, 19:37sisy
* Answers and Comments ->


Augstie (sūnu) purvi.
Attēls pielāgots no http://academic.emporia.edu/aberjame/wetland/baltic/baltic.htm
21, 2008, 22:35Zirneklītis
trūdēšanas procesā izdalās gāze un kā rezultātā kapos un purvos ir novērojamas malduguntiņas...kas ir šī gāze????Lūdzu, lūdzu atbildiet!!
26, 2007, 21:18dinārs
* Answers and Comments ->

Pamatā jau metāns (CH4). Vēl tur ir oglekļa dioksīds (CO2). Tā kā metāns nav pašaizdegošs, tad nepieciešama vēl citu gāzu klātbūtne, kas varētu veidot pašaizdegošos maisījumu. Tāda varētu būt fosfīns (PH3) un fosfora tetrahidrīds (P2H4).
27, 2007, 9:30Zirneklītis
kā lai nodefinē kas ir transpirācija? Un kas ir šmerliņš? Paldies iepriekš!
26, 2007, 21:07agnese
* Answers and Comments ->

transpirācija – Ūdens fizioloģiski regulēta iztvaikošana no dzīvajām augu šūnām.

Šmerliņš ir:

  1. Rīgas daļa Šmerlis mīļformā ;) ;
  2. uzvārds;
  3. Bārdainais akmeņgrauzis (Noemacheilus barbatulus (L.), syn. Nemachilus barbatulus, Nemacheilus barbatulus, Cobitis barbatula) – padsmit centimetrus gara saldūdens zivs;
27, 2007, 8:24Zirneklītis
aukstās joslas dabas ainavas
23, 2007, 14:26kristine
* Answers and Comments ->

Tevi interesē, kā tur izskatās? Raksti, lai var saprast. Vari apskatīt šo:
http://calphotos.berkeley.edu/landscape/
24, 2007, 12:30Fotogrāfs
kā rodas logos leduspuķes?
18, 2007, 21:23inga
* Answers and Comments ->

ledus puķes veidojas no ūdens, kas kondensējas uz aukstās loga virsmas, siltā un mitrā gaisā. l-puķes veidojas tikai loga iekšpusē. l-puķes sāk veidoties no aukstākajām loga daļām. nevienmērīgās atdzišanas dēļ aug lēni. ledus kristāli aug tur, kur jau ir kristalizācija sākusies. rezultātā tās nesāk pašas no sevis augt loga vidū, bet vienmēr aug no vietas, kur jau ledus ir. pieaug klāt.
tas gan bij jautājums par fiziku.


puķkopji varētu citēt Karelu Capeku, kurš bija novērojis, ka leduspuķes vienmēr ir dzelkšņainas, un tām nekad nav ziedu. (laikam tādēļ, ka, kā jau iepriekš minēts, tās vairojas veģetatīvi.)

19, 2007, 9:33Vija
kādi ir raksturīgie augsanas apstākļi mārpuķītei un virzai?=)
18, 2007, 17:49andya
* Answers and Comments ->

Puķudobe ;) Bildēju Kronvalda parkā pašlaik ziedošās mārpuķītes un tikai pēc tam, aplūkojot fotogrāfiju, pamanīju, ka turpat blakus, kā reiz, virza tūliņ, tūliņ ziedēs.
18, 2007, 20:38Zirneklītis
kas ir 2007 gada augs?
17, 2007, 15:18jana
Musha7 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Par gada augu – 2007 pēc Latvijas Botāniķu biedrības atzinuma kļuvusi apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia).
18, 2007, 12:36Zirneklītis
http://botanika.daba.lv/augs2007.htm

Savukārt Latvijas Dendrologu biedrība par 2007. gada koku iecēlusi liepu (Tilia cordata).

Vairāk par šiem augiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

See also:
Another message ( 3, 2007, 11:40)
18, 2007, 20:40Zirneklītis

:( :( :( :( ...
2, 2007, 8:31Nogarlaikojies viesis -\
Continue here -» ...

Hello World!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axellxf@gmail.com

Hello World!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axellxf@gmail.com
Lūdzu palīdziet atrast! Nakteņu dzimtas augu, kura saknei senāk piedēvēja maģiskas īpašības! Jau iepriekš pateicos!
12, 2007, 20:07Jānis!
* Answers and Comments ->

Nakteņu dzimtā (Solanaceae) jau bez visas piedēvēšanas ir maģiski augi ņemot vērā, ka viņi ir vairāk vai mazāsk indīgi. No nakteņu dzimtas Latvijā aug bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), Krainas dievazāle (Scopolia carniolica), melnā driģene (Hyoscyamus niger), kartupelis (Solanum tuberosum), parastais fizālis (Physalis alkekengi), parastā līcija (Lycium barbarum), spuldzeņu nikandra (Nicandra physalodes), dzeltenā naktene (Solanum luteum), melnā naktene (Solanum nigrum), ragainā naktene (Solanum cornutum), žodzeņlapu naktene (Solanum sisymbriifolium), tomāts (Lycopersicon esculentum), parastais velnābols (Datura stramonium), violetais velnābols (Datura tatula), melnā velnoga (Atropa bella-donna). Man liekas, ka visiespaidīgākie pazemes veidojumi ir kartupelim ;)

Lai varētu pacelties gaisā, raganas taisījušas no visādām zālēm smērus. Par šādām zālēm daudzina visvairāk indīgus augus, tai skaitā dažādas driģenes. Driģenes ir minētas arī kā mīlas dzēriena sastāvdaļa.

12, 2007, 20:42Zirneklītis
Sameklējiet un atsūtiet kautko par Lietuvas nacionāliem augiem un dzīvniekiem! =)***
luC! =)
jau iepriekšliela pateicība! :* :*
e-pasts nikola27@inbox.lv
10, 2007, 19:43ANNA
nikola27 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Lietuvieši nacionālais putns ir baltais stārķis (Ciconia ciconia). 25. martā tiekot svinēta stārķu diena. Vēl īpaši starp putniem tiek izcelta dzeguze un balodis.

Par nacionālo zvēra esamību man liela pārliecība nav, bet kā īpašie dzīvnieki būtu jāmin vilks un lācis, varbūt arī alnis.

Nacionālais augs ir rūta (Ruta graveolens). Kā īpašie augi būtu jāmin ozols, bērzs, liepa un egle. Bērzam un liepai ir pašiem savi mēneši (birželio menesis – jūnijs un liepos menesis – jūlijs).

11, 2007, 13:32Zirneklītis

Vēl kā Lietuviešiem nozīmīgu zvēru jāmin tauru.
16, 2010, 7:16Zirneklītis
man 8 janvārī skolā ir jānodod grāmata kurai jāsaucas (daba ziemā) tu jābūt visam kas pašlai notiek dabā un kādas ir izmaiņas nekā citas ziemas es visur meklēju es nevaru atrast matreālus vai jūs varētu pateikt kur tos atrast?
6, 2007, 20:34marta
* Answers and Comments ->

Ne tur meklē. Ne vienā grāmatā nebūs aprakstīts tas, kas pašlaik notiek dabā. Tas Tev bija jānovēro pašai. Tagad vairs tik vari apkopot laika ziņas :(
7, 2007, 19:30Zirneklītis
pastastiet kaut ko par polarblazmu
28, 2006, 20:34sindija
* Answers and Comments ->

Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma.
See also:
Another message ( 22, 2001, 13:49)
10, 2007, 11:17Zirneklītis
Kā pēc nevar pateikt sniegs un kad beidzot no pazemes izlīdīs sniegpulkstenīši.
22, 2006, 11:52Sintija Vicinska
* Answers and Comments ->

Tagad zied mārpuķites un aug gailenes. 8o Cerams, ka sniegpilkstenīši būs pavasarī (ja būs sniegs, kam nokust :().
8, 2007, 13:48Vērotājs
Vajag STEIDZAMI kautko par plazmolīzi,meklēju googlē,bet neko jēdzīgu neatradu,vismaz ne to ko vajadzētu.Der gan plazmolīze an deplazmolīze.Plz help.!!
18, 2006, 16:00Mārtiņš
* Answers and Comments ->

Nesaprotu, kā saskan "kautko" un "neko jēdzīgu". Es arī apskatījos, un jāsaka,
info ir visai daudz - 104 000 vienību. Piemēram,
http://crystal.uah.edu/~carter/osmosis/plasmoly.htm
un
http://en.wikipedia.org/wiki/Plasmolysis
- tas ir vismaz "kautkas". Nu, zinātnisks referāts varbūt nesanāks... =)
18, 2006, 19:15Ģederts
Man vajadzētu uzzināt kautko par jaunākajiem atklājumiem bioloģijā...
16, 2006, 13:18nauris
Answers and Comments ->
Vai Jūs varētu,lūdzu,pateikt kāds dzīvnieks 2006.gadā tika pasludināts par gada dzīvnieku?
10, 2006, 21:43Katrīna
* Answers and Comments ->

Par 2006. gada dzīvnieku tika pasludināta lidvāvere (Pteromys volans)
See also:
Another message ( 8, 2006, 11:44)
11, 2006, 1:46Zirneklītis
izlasi!!!!!!!!!!!!!!
3, 2006, 11:51keita
Answers and Comments ->
kādas nozīmīgākās fosīlijas atrastas pasaulē 2005.-2006.g
25, 2006, 9:51anita
* Answers and Comments ->

3, 2011, 8:51Zirneklītis
kāda ir fosīliju nozīme evolūcijas teorijā?
25, 2006, 9:48anita
* Answers and Comments ->


Tās tiek izmantotas kā pierādījumi
Attēls no http://en.wikipedia.org/wiki/Fossils
21, 2008, 18:30Zirneklītis
Vaj jus varat pateikt kaapec tik dazadi organizmi ir apvienoti zem vienas sistematikas toksona(valasts) proti protistos Vitakera sistemaatikaa??
18, 2006, 22:49Uljanovs Daniils
* Answers and Comments ->

Runājot par sistemātiku (= klasifikāciju), der atcerēties, ka „jebkura klasifikācija ir falsifikācija” (Tā esot teici profesors. K. Rudzītis). Jebkura sistemātika atspoguļo gan dotā brīža zināšanas par klasificējamām būtnēm (R. Vitakers savu 5 valstu iedalījumu ieteica 1969. gadā, pirms tam runāja labākajā gadījumā par 3 valstīm – augiem, dzīvniekiem un vienšūņiem), gan mērķi, kam sistemātika kalpo. Jebkuras sistemātikai vajadzētu palīdzēt cilvēkiem orientēties dabas daudzveidībā. Tas, ka kāds no organismiem ir iedalīts vienā vai otrā valstī, nu nekādi neietekmē šī organisma labsajūtu vai paradumus.

Visus dzīvās būtnes var iedalīt divās lielās grupās – prokariotos (šūnām nav nodalīta kodola) un eikariotos (šūnām ir nodalīts kodols). Zinot to, protistus var aprakstīt, ka tie ir eikarioti, kas nav ne augi, ne dzīvnieki, ne sēnes. Pāri paliek vienšūņi, kam ir kodols, aļģes (gan vienšūnu, gan daudzšūnu), aļģsēnes un gļotsēnes. Tātad šajā valstī bez vienšūņiem ir nonākuši visi daudzšūņi, kuriem nav īstu audu, piemēram, daudzšūnu aļģēm nevar izdalīt vadaudus, segaudus utt., kā tas būtu kaut vai augiem.

Ja neizpratni izraisa vienšūņu un daudzšūņu salikšanu vienā valsti, der aplūkot volvoksu (Volvox sp.) koloniju, lai redzētu, ka brīžiem ir grūti novilkt robežu starp vienšūņu koloniju un daudzšūņu organismu. Volvoksi savā lodveida kolonijā ir cieši saistīti savā starpā. Šai lodei var pat izšķirt „priekšpusi” no „mugurpuses”. Vienas kolonijas ietvaros atsevišķu vieņšūņu viciņu kustības ir koordinētas savā starpā, tādejādi visa kolonija kustas nevis haotiski, bet gan mērķtiecīgi gaismas virzienā.

Cits piemērs, kas rāda grūtības, kas jārisina sistemātikai, ir ķērpji. Pašlaik iedalīti sēņu valstī, šie organismi ir gana atšķirīgi no sēnēm, jo ķērpji ir sēņu un aļģu kopdzīve.

20, 2006, 11:29Zirneklītis

Vai kāds zin, kur varētu iegādāties enciklopēdijas "Latvijas daba" 1. sējumu? Apes bibliotēkā tās diemžēl nav. Ja kāds var piedāvāt - lūdzu rakstiet uz e-pastu tic@ape.lv vai tel. 29349207. Jau iepriekš pateicos!
15, 2006, 11:19astra no Apes
tic at ape.lv
http://www.ape.lv
* Answers and Comments ->

Hello World!
3, 2007, 7:48yahoobot
http://Axelxof@gmail.com
Varētu man ko pastāstīt par kairināmību?
13, 2006, 20:16Loll_x
* Answers and Comments ->

Lielākai daļai civēku kut ;)
7, 2007, 21:22Zirneklītis
kā no sēklas var izaugt daba
10, 2006, 17:59Dana
* Answers and Comments ->

Piedod, nevar vis... No sēklas izaug tikai atbilstošie augi.
11, 2006, 18:59Ģederts
Mīklas par rudeni
7, 2006, 21:59vita
* Answers and Comments ->

Tev ir? Atsūti kādu, minēsim kopā ;)
8, 2006, 2:49Zirneklītis

Šī gada 29. oktobrī plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr. 18 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā „pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00 – par vienu stundu atpakaļ”. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.

Vienlaikus aicinām Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli un piedalīties aptaujā par to, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz šī gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās EP direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība). Apkopojot visu ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs Ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu arī turpmāk.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, gan Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā (http://www.em.gov.lv/), gan Ministru Kabineta mājas lapā internetā (http://www.mk.gov.lv/).

Vasaras laiks ir laiks, kas ir par vienu stundu priekšā joslu laikam un kuru daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4:00.

Papildus informācija par pārejas uz vasaras laiku pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā – http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=13340. Savukārt, informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī jeb pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, utt.) varat iegūt portālā http://www.timeanddate.com/.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
See also:
Another message ( 27, 2006, 9:52)
19, 2006, 21:02Zirneklītis
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=15094&cat=621
Answers and Comments ->
ieteikums: izveidot sagrupeetu sarakstu ar visiem sugu nosaukumiem. Piem., jautaajums :"Liliju dzimtas viendīgļlapis?" nekur nav iespējams atrast visus shiis dzimtas augu nosaukumus, ir tikai apraksts, kas tas taads vispaar par auga tipu, vai arii tie doti latiinju nosaukumos, kuri parastam cilveekam neko neizsaka.
5, 2006, 11:55Daiga
* Answers and Comments ->

Piedod, bet Tavā ieteikumā ir pārītis dīvainību. Pats augu saraksts ar laiku, cerams, taps, bet, kur Tu tādu jautājumu par lilijām ņēmi? Ja reiz runā par sarakstiem un dzimtu, tad vajadzētu ievērot sistemātiku:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml

Šajā sarakstā redzams, ka segsēkļi (ziedaugi) tiek iedalīti divdīgļlapjos un viendīgļlapjos, savukārt liliju dzimta ir viena no viendīgļlapju dzimtām.

Otra dīvainība ir jautājumā „kas tas tāds vispār par auga tipu”. Vārdu tips izmanto dzīvnieku valsts sistemātikā. Līdzvērtīgs iedalījums augu valstij ir „grupas”. Izdalītas ir šādas grupas: aļģes, sūnas, staipekņi, kosas, paparde, sēklaugi, ķērpji. Viss, kādreiz bija sēnes, bet nu tām sava valsts. Vai Tu šo iedalījumu biji domājusi prasot par augu tipu?

27, 2007, 7:07Zirneklītis

Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, izplatīts Japānā un Ķīnā ( krustvārdu mīkla Spēles/spoki-Pasmaidi.lv-10.11.2009)- atbilde -HOSTA.Vai jautājums korekti izteikts.
10, 2009, 1:46RUTA

Pēc vienas sistemātikas hostas (Hosta syn.: Funkia) ir pieskaitītas liliju dzimtai (Liliaceae), pēc citas – agāvju dzimtai (Agavaceae). Vēl ir bijuši mēģinājumi izdalīt arī citas dzimtas, piemēram, Hostaceae, Funkiaceae, bet tās nav guvušas plašu atzinību. Pamatā tiek izmantota sistemātika, kurā hostas ietilpst liliju dzimtā.

Hostu dzimtene ir Austrumāzija. Ar viņu kultivēšanu Japānā un Ķinā nodarbojās jau sen. Eiropā hostas tika ievestas no Japānas XIX gs. vidū.

Tā kā jautājums ir gana pareizs.

10, 2009, 8:00Zirneklītis
Kur es varu atrast onformaciju par atjaunojamiem dabas resursiem???
4, 2006, 17:28Jelena
* Answers and Comments ->

Ļoti plašs jautājums. Varbūt sāc ar to, ka tiec skaidrībā tieši par kādiem atjaunojamiem dabas resursiem Tev ir interese. Domāšanas veicināšanai šī termina skaidrojums:
Atjaunojamie dabas resursi – Renewable natural resources. Dabas resursi, kuri var tikt atjaunoti vai papildināti dabisko procesu gaitā vai arī ar cilvēku darbību. Atjaunojamo dabas resursu piemērs ir meži un zivis. Minerāli un no zemes dzīlēm iegūtais kurināmais tiek uzskatīti par neatjaunojamiem dabas resursiem, jo to atjaunošana var notikt vienīgi ģeoloģiskā, nevis cilvēku dzīves laika mērogā. Daži vides aspekti, piemēram, augsnes auglība, spēja videi asimilēt piesārņojumu un saglabāt ekoloģiski tīru sistēmu, tiek dēvēti par daļēji atjaunojamiem, jo tos iespējams atjaunot ļoti lēni vairāku paaudžu laikā.”
(no http://siteresources.worldbank.org/LATVIAEXTN/Resources/Vardnica.pdf)
15, 2006, 19:05Zirneklītis
kā vienšūņi atšķiras no zarndobumaiņiem(izņemot par 1šūnu)
3, 2006, 19:02merila
* Answers and Comments ->

Tad jau var jautāt arī ar ko mēs atšķiramies no vienšūņiem, jo mums arī ir daļa leikocītu, kuri izturas līdzīgi vienšūņiem. Zarndobmaiņiem taču ir dažādas šūnas, kas visas kopā veido organismu, kas darbojas saskaņoti.
4, 2006, 8:03Meringija

Diemžēl, pārsvarā VISAS atšķirības starp vienšūņiem un zarndobumaiņiem būs
saistītas ar uzbūves īpatnībām (1 šūna vs daudzšūnu organisms). Vieglāk būtu
salīdzināt zarndobumaini ar kādu rāpuli, piemēram...
4, 2006, 8:33Ģederts
kas ir dalī;šanās,kas ir augšana,kas ir attīstība,???.....
26, 2006, 20:47ilze
* Answers and Comments ->

- dalīšanās (šūnām un vienšūnu organismiem) - mātes šūnas sadalīšanās divās
meitšūnās
- augšana - šūnu, audu, orgāna un visa organisma izmēru palielināšanās
(kvantitatīvas izmaiņas)
- attīstība - visas izmaiņas, kas ar šūnu vai organismu notiek to eksistences
laikā, parasti saprot kvalitatīvas izmaiņas
29, 2006, 19:21Ģederts
būšu lōti pateicīga, ja kāds atbildēs uz manu jautājumu:)jau iepriekš paldies:)..
Kādi ir ievērojamākie pēdējo gadu atklājumi dažādās bioloģijas nozarēs latvijā un pasaulē?
25, 2006, 19:36zane
* Answers and Comments ->

No tā sākto zaļo biologu atklājumiem Latvijā būtu jāmin, ka viens no Latvijas vadošajiem coleopterologiem Dmitrijs Teļnovs aprakstījis jaunu ložņvaboļu (Anthicidae) sugu no Ķīnas dienvidu provinces Junnaņas un nosaucis pazīstama arahnologa Māra Šternberga vārdā par Stricticollis sternbergsi Telnov, 2005.

Suga ir zinātniski aprakstīta žurnāla «Entomologica Basiliensia et Collectionis Frey» 27. sējumā, 161.-180. lpp. rakstā „Anthicidae (Coleoptera) aus der Sammlung des naturhistorischen Museums in Basel. Teil II: Bemerkenswerte und neue Notoxini, Endomiini und Anthicini (Anthicinae) aus der paläarktischen und orientalischen Region”.

26, 2006, 9:54Zirneklītis

Dmitrijs Teļnovs vispār ir ļoti čakls sugu aprakstītājs. Te ir aprakstīto sugu saraksts, kāds tas bija 2005. gada novembrī:
  • Tomoderinae
      • Derarimus alisae Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus angulatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus cincinnulatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus cornutus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus ectypus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus kurbatovi Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus peniculatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus riga Telnov, 2001 (Malaysia)
      • Derarimus rimaderoculis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus sarawakensis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus sichuanus Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus spinicollis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus uhmanni Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus yunnanus Telnov, 1998 (China)
      • Pseudotomoderus sulawesianus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus absimilis Telnov, 2001 (Philippines: Luzon)
      • Tomoderus albiclavus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus barclayi Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus brevitaticornis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Tomoderus circiter Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus clepsammium Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus derarimusoides Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus diversitatis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus dumogaensis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus elegantithorax Telnov, 2001 (Philippines: Luzon)
      • Tomoderus fasciatonitidus Telnov, 2001 (Nepal; N India)
      • Tomoderus flagellipenis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus lenis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus mediofasciatus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus mindanaoensis Telnov, 2001 Philippines: Mindanao, Palawan)
      • Tomoderus monstrificus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus napolovi Telnov, 1997 (Vietnam)
      • Tomoderus volucris Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus wallacei Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus ziczac Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
  • Anthicinae
    • Notoxini
      • Notoxus albrechti Telnov, 1998 (Rep. of South Africa)
      • Notoxus hartmanni Telnov, 1998 (Rep. of South Africa)
      • Mecynotarsus edwinus Telnov, 2000 (Irian Jaya)
    • Formicomini
      • Anthelephila albifasciata Telnov, 1999 (Thailand)
      • Anthelephila mirabilis (Telnov, 1997) (Vietnam)
      • Anthelephila ancorrifera Telnov, 2003 (India)
      • Anthelephila burckhardti Telnov, 2003 (Sri Lanka, India)
      • Anthelephila gladia Telnov, 2003 (India)
      • Anthelephila pygmaea Telnov, 2003 (Laos)
      • Anthelephila raja Telnov, 2003 (India)
    • Anthicini
      • Acanthinus selvaensis Telnov, 2001 (Peru)
      • Anthicus monstrator Telnov, 2005 (China)
      • Anthicus panayensis (Philippines: Panay)
      • Anthicus vicarius Telnov, 2005 (China)
      • Sapintus subgen. Barbigerosapintus n.subgen. Telnov, 1998 (Vietnam)
      • Floydwernerius n.gen. Telnov, 2003 (Australia)
      • Leptaleus sasajii Sakai, Telnov, 2001 (Japan)
      • Pseudoleptaleus punctatithorax Telnov, 1998 (Myanmar)
      • Pseudoleptaleus sichuanus Telnov, 2005 (China)
      • Pseudocyclodinus n.gen. Telnov, 2003 (Australia)
      • Sapintus (Sapintus) argenteofasciatus Telnov, 2003 (Australia)
      • Sapintus (Barbigerosapintus) confertopunctatus Telnov, 1998 (Vietnam)
      • Stricticollis sternbergsi Telnov, 2005 (China)
      • Yunnanomonticola Telnov, 2001 n.gen. (China)
      • Yunnanomonticola nanzhao Telnov, 2001 (China)
    • Microhorini
      • Clavicollis absconditus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis anomalus Telnov, 1998 (China)
      • Clavicollis indeprensus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis kejvali Telnov, 1999 (Thailand)
      • Clavicollis muguensis Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis nigrofuscus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis weigeli Telnov, 2000 (Nepal)
  • Macratriinae
    • Macratria sabahense Telnov, 2004 (Borneo)
    • Macratria sola Telnov, 2002 (Afghanistan)
    • Macratria tricolorata Telnov, 2004 (Borneo)
  • Lemodinae
    • Lemodes nigrocaeruleus Telnov, 2004 (New Guinea)

Avots: http://www.zin.ru/ANIMALIA/COLEOPTERA/RUS/teln_sp.htm

26, 2006, 10:10Zirneklītis

liels paldies zirneklītim, kurā tīklos tik daudz informācijas..=)))
26, 2006, 18:28zane

Vai kaads, luudzu, nevareetu uzraxtiit 5cus bioloģijas atklaajumus Latviaa, kas ietekmeejushi cilveeku dziives kvalitaati?Paldies jau ieprieksh.. =)
2, 2009, 18:58Inga
Continue here -» ...
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [9] [Next page>>] Records in this group: 295
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------