Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Animals


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [10] [11] [Next page>>] Records in this group: 333
Order: v
kāda ir dzīvnieku nozīme dabā un cilvēku dzīvē???

atsūtiet pēc iespējas ātrāk kādu info

7, 2006, 14:18gita medne
chiepinna10 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

ē ē ē ... mēs esam dzīvnieki... un dabā nevar vienai milzīgai radījumu grupai
pateikt kautkādu "nozīmi". katra ieņem noteiktu vietu barības ķēdē... bet cilvēku
dzīvē? cilvēki vienkārši ņem un ļauni izmanto dzīvniekus. ēd tos, izgatavo no
tiem vai to daļām visādas sev derīgas lietas, lieto kā transporta līdzekļus, tur kā
mīļdzīvniekus... tak padomā pati, Gita! vai tad tas ir tik sarežģīti?
8, 2006, 19:01Ģederts
kur var atrast kadu aprakstu par ziditaj dzivnieku???
23, 2006, 20:51es
* Answers and Comments ->

jebkurā enciklopēdijā par dzīvniekiem vai arī internetā.
24, 2006, 8:24Meringija
Liels luugums atsuutiit visu iespeejamo informaaciju par Luushiem.. Nepiecieshami materiaali referaatam! Ieprieksh pateicos..
23, 2006, 15:47Ievux
* Answers and Comments ->

„Visu iespejamo” ir japrasa mekletajiem, nevis lidzcilvekiem. Paprasi, piemeram, «Googlei»: http://www.google.lv/search?q=%22Lynx+lynx%22&meta=cr%3DcountryLV
24, 2006, 9:09Zirneklitis

Paldies,bet tur jau es biju.. =)
25, 2006, 15:59Ievux

26, 2006, 3:09Zirneklitis
Sakiet lūdzu kādas dzīvnieku sugas ir apdaraudētas??????=)
23, 2006, 10:37Elīna
* Answers and Comments ->

http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/


tur ir LV aizsargājamo sugu saraksti

24, 2006, 10:11Vija
nosauciet lūdzu peļu dzimtas stepju dzīvniekus
19, 2006, 15:05Dace
* Answers and Comments ->

stepju peles?
19, 2006, 19:05Ģederts

Mīļie lemingi (Eolagurus, Lagurus) un kāmji (Mesocricetus) tur mājo.

Gan jau arī pelēkā žurka (Rattus norvegicus), jo viņas ir sastopamas visur.

20, 2006, 9:33Zirneklītis
lūdzu atsūiet man kādu adresīti kur es varētu uzzināt visu par lauvām........
11, 2006, 20:40evija
* Answers and Comments ->

12, 2006, 8:30Mikī

p.s. neaizmirsti arī par grāmatām - dažādās enciklopēdijās, kuru tagad vairs nav trūkums ne skolu ne citās bibliotēkās, nereti var atrast vislabāko informāciju, pareizu, precīzu un labi apkopotu!
12, 2006, 8:33Mikī

Var Google meklētājā Panthera leo, tad varēs atrast visās valodās informāciju.
12, 2006, 8:57Meringija

Daži vēl lieto arī Felis leo.
12, 2006, 9:46Zirneklītis

www.google.lv
lauvas
12, 2006, 18:09sims
http://www.google.lv
Man intresē zirnekļi cik daudz ir zirnekļu sugas.
28, 2006, 8:22Ēriks
* Answers and Comments ->

Šis jautājums laikam vislabāk atbildams pašam Mr.Zirneklītim, es varu citēt vienīgi lielo enciklopēdisko vārdnīcu (Jumava 2003):
Zirnekļi (Aranei) - zirnekļveidīgo kārta ar vairāk kā 30 000 sugām. Latvijā konstatētas ~500 sugas
28, 2006, 9:24Mikī

1998. gadā izdotā enciklopēdija «Latvijas Daba» ir mazliet pieticīgāka – zirnekļu kārtā esot ~28 000 sugu, no tām Latvijā – ~450.

Precizējums Mikī uzrakstītajam – zinātnieki izdala zirnekļveidīgo (Arachnida) klasi, kurā ietilpst zirnekļu (Aranei) kārta. Latvijā sastopamas vēl trīs citas šīs klases kārtas: māņzirnekļi, māņskorpioni un ērces.

28, 2006, 10:22Zirneklītis

Šķiet, ka augšminētie literatūras avoti nerunā viens otram pretī, jo skaidrs, ka zirnekļi ir viena no zirnekļveidīgo kārtām. Precizējums, protams, ļoti precīzs. =)
Zirneklīt, varbūt vari ieteikt kādu avotu, kurā būtu labi aprakstīta dzīvnieku klasifikācija, sevišķi runājot par primitīvajiem dzīvniekiem, piemēram, zarndobumaiņiem, tārpiem utml?
28, 2006, 11:17Mikī

Man jau patīk pašķirstīt V. Dogeļa «Bezmugurkaulnieku zooloģiju» («Zvaigzne», 1986.), bet neapgalvoju, ka tā ir tā sistematika, ko pašlaik apgūst studenti LU Bioloģijas fakultātē. Tīmekļa plašumos var apskatīt:
2, 2006, 16:33Zirneklītis

Paldies! Jaukas adreses!
3, 2006, 8:48Mikī
Cik daudz dzivnieku sugu ir visa pasaule&
24, 2006, 15:05Inga
* Answers and Comments ->

Kaut kur lasīju, ka ir zināmas ap 1,7 miljonu dažādu dzīvu būtņu sugu, no tām, par dzīvniekiem tiek uzskatītas ap viens miljons sugu. Ļoti daudzas vēl aizvien nav atklātas. Daži uzskata, ka sugu skaits pasaulē varētu būt ap 10 miljoniem.
27, 2006, 12:16Zirneklītis

Vairak ne 100000!!!!!
7, 2006, 22:38Angelika
http://www.daba.lv

Malacis, desmit miljoni tiešām ir vairāk ne simts tūkstoši ;)
7, 2006, 22:56Pēcis
Es gribetu uzzinaat kaut ko par Jaunzeelandes haterijaam. steidzami.
22, 2006, 17:09blusa
* Answers and Comments ->

Steidzami var tikai blusas ķert. ;)

Ja gribi, ko atrast inerneta plašumos, vari meklēt pēc Sphenodon guntheri un Sphenodon punctatus. Ir aizdomas, ka citu hatēriju nav.

23, 2006, 16:35Zirneklītis
kur vienalga kādā atdresē var atrast zvejniekkaķi ..
p.s.man jāraksta projektu nedēļā par viņu......
(shirmis)
17, 2006, 12:08shirmiits
* Answers and Comments ->

Kas tas tāds? Vai tas ir dzīvnieks, ko vācieši sauc par Meerkatze? ;) Laikam jau ne. Gan jau tas ir zvērs, ko angļi sauc par Fishing Cat (Prionailurus viverrinus).

Tā kā viņš dzīvo Indijā, Šrilankā utt., tad ziņas par viņu latviešu valodā būs skopas. Ja nu vienīgi kādā «Zvaignes ABC» dzīvnieku enciklopēdija. Citātādi, meklē ar «Googli»:
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=%22Prionailurus%20viverrinus%22

17, 2006, 18:49Zirneklītis

P.S. Īstenībā vācu valodā viņu sauc Fischkatze.
17, 2006, 18:58Z.

shirmiits,
"atdrese" nav pareizs vārds... mini velreiz!
17, 2006, 20:16Ģederts
gribētu zināt par bruņurupuķiem 8692326 sūtat īziņas buķas visām skaistām meitenēm
13, 2006, 13:39valdis
* Answers and Comments ->

valdi, šitas nav iepazīšanās čats, savaldies drusku
13, 2006, 20:13Ģederts

Bruņupūķi ir pūķi, kas klāti ar bruņām ;)
13, 2006, 20:38Pēcis

Ak jā, bruņu-Ru-Pūķi, varētu būt bruņupūķi, kas bija ķengurēna Ru saimniecībā. ;)
14, 2006, 10:33Pēcis

paldies, paldies!
valentīna dienā pūķes staigā bez bruņām!
14, 2006, 10:36pūķe

Puķe Pūķei Valentīndienā:

_ __,----'~~~~~~~~~`-----.__
. . `//====- ____,-'~`
-. \_|// . /||\\ `~~~~`---.___./
______-==. _-~o `\/ ||| \\ _,'`
__,--' ,=='||\=_ ;_,_,/ _-'|- |`\ \\ ,'
_-' ,=' | \\`. '',/~7 /- / || `\. /
.' ,' | \\ \_ " / /- / || \ /
/ _____ / | \\.`-_/ /|- _/ ,|| \ /
,-' `-|--'~~`--_ \ `==-/ `| \'--===-' _/`
' `-| /| )-'\~' _,--"'
'-~^\_/ | | `\_ ,^ /\
_ / \ \__ \/~ `\__
_( )_ _,-' _/'\ ,-'~____-'`-/ ``===\
(_(%)_) ((->/' \|||' `. `\. , _||
/(_) \_ `\ `~---|__i__i__\--~'_/
| __ __-^-_ `) \-.______________,-~'
|/_/ ///,-'~`__--^- |-------~~~~^'
| ///,--~`-\
|

(pēc. Tua Xiong un VK)
14, 2006, 11:09Pēcis
kāpēc rāpuļu organismā nonāk ar skābekli bagātākas asinis nekā abiniekiem?????
12, 2006, 15:06kristīne
* Answers and Comments ->

Gan rāpuļiem, gan abiniekiem ir trīskameru sirds, tāpēc organismā nonāk jauktas asinis. Tomēr rāpuļu sirds kambarim ir daļēja šķērssiena, tāpēc no abiem priekškambariem ieplūstošās asinis sajaucas mazāk.
13, 2006, 20:56purva varde
Chau,vai jums ir kautkadi materiali par gada dzivnieku?(Lidvaveri)...
6, 2006, 23:42Diana
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Lidvāvere (Pteromys volans) iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Šī suga 19. gs. bija samērā bieži sastopama. Savukārt 20. gs. 90. gados konstatēta tikai 4 mežniecībās. Tam par iemeslu ir mežsaimniecības intensifikācija, mežaudžu koku sastāva un vecuma struktūras izmaiņas. Lidvāvere pieder lidvāveru (Petauristidae) dzimtai grauzēju (Rodentia) kārtai.
7, 2006, 7:25Zirneklītis
gribēju zināt,vai arī dzīvoklī ir iespējams turēt gliemezi?
3, 2006, 17:40madara
* Answers and Comments ->

var, bet pirmstam jāpadomā, kur turēt radībiņu un ar ko to barot.
3, 2006, 17:41sanita

Es savējo baroju ar desmaizītēm, bet mainoties gadalaikiem jādod vairāk augļi.
12, 2006, 3:04MB4U

Dažādiem gliemežiem dažādas parasības.
14, 2006, 9:27Novērotājs

Esmu savulaik ar zināmiem panākumiem turējis Limax maxima vaļējā puķupodā un baroju ar tomātiem un gurķiem. Uzvedās reši labi, kamēr vienreiz nolēma parāpoties ne tikai pa puķukasti bet arī pa istabu. Tad es viņu nabagu tā nejauši ar čību arī noherbarizēju...
28, 2006, 16:38kultūrvides apkopējs
nosauciet barības ķēdi ar vismaz 5 dzīvniekiem
2, 2006, 16:19u
* Answers and Comments ->

Ja gribi ko uzzināt, iemācies sasveicināties un palūgt.
2, 2006, 17:47Nīgrulis

Pirmais dzīvnieks, kurš apēd otro dzīvnieku, kurš apēd trešo dzīvnieku, kurš apēd ceturto dzīvnieku, kurš apēd piekto dzīvnieku, kurš apēd sesto dzīvnieku. Re, sanāca barības ķēde ar vienu veselu un pieciem apēstiem dzīvniekiem.
2, 2006, 17:50Zirneklītis

Dabā gan Zirneklīša nosauktā ķēde nebūs reāla... Ja vien tā nav raibā
kanibālžurka... vismaz reiz četri...
3, 2006, 19:51Ģederts

Zirnekliene, kas apēdusi savu līgavaini, kurš apēdis dunduru, kurš izsūcis vilku, kurš apēdis suni, kas apēdis pīli, kura apēdusi gliemezi =) ... fū, ašta piere slapja sametās. Ak vai – viens pa viduci netika apēsts, bet tikai mazliet izsūkts. Jāizdomā kas cits =) Var jau mēģināt vilkam izbarot lapsu, tai kaķi, tam pūci, tai čūsku, tai vardi, tai odu, protams, otrādā secībā, jo apēsts diezi vai ēdīs vēl neapēstu. =) Bet, runājot par barības ķēdēm, mēdz runāt par kaut ko patstāvīgāku, nevis negadījumiem.
3, 2006, 20:36Zirneklītis
Vai varat pateikt kaa sauc mācību par zivīm???Un kas ir aklimatizācija????
29, 2006, 17:57Kristīne
* Answers and Comments ->

Mācība par zivīm - ihtioloģija. "Aklimatizācija" plašākā nozīmē ir "pielāgošanās".
Ar to saprot organisma piemērošanās dzīvei "svešā" vietā, kur tas nav dabiski
sastopams, iespējams, neraksturīgos apstākļos.
31, 2006, 0:42Ģederts
Kur varētu uzzināt kaut ko par Latvijas dzīvnieku pēdām.Bieži tedzu kāda dzīvnieka pēdu,bet nezinu ka tā pieder.=)
Paldies
22, 2006, 11:19Zane
* Answers and Comments ->

Ir tāda «Gandra» izdota grāmatiņu sērija „Mācies pazīt”. Ir izdotas vismaz 5 grāmatiņas – divas par plēsīgo zvēru pēdām, divas par zvēru pēdām un viena par zvēru mēsliem. Tiko apskatīju «Gandra» mājas lapā – esot arī apvienotas vienā grāmatā „Zvēru pēdas dabā” un to pat vēl varot iegādāties:
http://www.gandrs.lv/online/gramatas.asp?what=1
22, 2006, 14:16Zirneklītis
Vēlos vairāk uzzināt par kazlēnu barošanu un audzēšanu no pirmajām dienām, kā ar tiem ir jāapietas, ko jābaro, un citas lietas.
Jau iepriekš paldies.
17, 2006, 23:08Zane
* Answers and Comments ->

Kazu kūts

..

Kūts klimats

Vislabākā ir 8 – 15°C temperatūra. Ja kazas ir aizsargātas no caurvēja un ja guļvieta ir silta un sausa, tās labi panes arī aukstumu. Izņēmums ir pavisam mazi kazlēni.

Mitrums kazām nepatīk. Optimālais gaisa mitrums ir 60 – 85 %. Ja kūtī apraso sienas un ūdensvads un ja ir jūtama kodīga mēslu un urīna smaka, tad ir biežāk jāvēdina telpas.

Kazas – kazlēna aizgalds

Ja piena kazu kazlēnus dažas dienas atstāj pie mātes, viņiem ir vajadzīgs mātes – kazlēna nodalījums. Tāpēc ar žogu kūtī atdala aizgaldu. Protams, māte tur ir jābaro un jādzirdina kā parasti. Tāpēc ir ērtāk, ka kūtī jau pirms tam paredzēts speciāls kazas – kazlēna nodalījums, kur kazu mātei ir ēšanas vieta un dzirdinātava. Pietiek ar 2 – 2,5 m² lielu laukumu, kas izklāts ar pakaišiem. Ja kazlēni paliek šajā nodalījumā ilgāk par nedēļu, tad arī tiem vajadzīga barība un ūdens. Barības galda augstumam jābūt apmēram 20 cm.

Audzēšanas aizgalds
Ja kazlēnus tur atsevišķā nodalījumā, viņiem tur jāēd caur barības režģi. Uz katru kazlēnu jārēķina 0,5 m² liels laukums un 20 cm plata barības josla. Pēc zīšanas beigām kazlēnus pārvieto uz jaunkazu nodalījumu, kas ar saviem izmēriem un iekārtojumu atbilst pieaugušo kazu kūtij. Rēķinot uz katru jauno kazu 1 m² lielu laukumu un 30 cm barības galda garuma.

..

Jāzeps Sprūžs,
LLU profesors
(http://www.agrarius.lv/lopkopiba/bunt1.html , 2004. gada 15. oktobris.)
18, 2006, 9:14Zirneklītis
Vai čūska, ūdrts un bebrs ir meža dzīvnieki?
10, 2006, 11:18Gunita
* Answers and Comments ->

Kā kura čūska:
  • zalkši uzturas pārsvarā mitrās vietās. Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī;
  • gludenā čūskas parasti apdzīvo gaišus, skrajus priežu mežus, krūmiem apaugušus uzkalniņus, pļavas, un purvus;
  • odzes parasti apdzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušus izcirtumus un mežmalas, purvus, skrajus priežu mežus, kur aug virši, meža stigas. Pazinu odzi, kas mitinājās aizaugošās mājas drupās.

Ūdri apdzīvo iekšējos ūdeņus un to piekrastes biotopus (tai skaitā arī mežus). Uzturas arī neapdzīvotās jūras pludmalēs upju ieteku tuvumā. Diezgan bieži (īpaši - pavasaros un rudeņos) dodas klejojumos pa sauszemi.

Bebri apdzīvo visdažādākās saldūdens tilpes un to piekrastes. Ģimenes rok alas ūdenstilpju krastos vai būvē „mājiņas” no koku gabaliem un zariem. Pēdējam lieti noder meža tuvums.

Spried nu pati ir vai nav tie meža dzīvnieki.

Sagatavots pēc http://www.latvijasdaba.lv/ materiāliem

10, 2006, 20:58Zirneklītis
Vai aizmigušu sikspārnīti var, un vai vajag pārvietot no pagraba priekštelpas, kur temperatūra ziemā var noslīdēt zem nulles, uz pagrabu?
5, 2005, 11:17Zaiga
* Answers and Comments ->

Atbilde uz šo jautājumu ir, ka visticamāk neko nevajag darīt, jo uznākot aukstumam, sikspārnis pats pamodīsies un ielīdīs siltākā vietā. Ziemas sākumā sikspārņiem ir "ekonomiski izdevīgāk" gulēt vietās ar zemāku temperatūru, jo tādējādi vieglāk uzturēt zemu vielmaiņu un ietaupīt tauku rezerves. Uznākot nopietnam salam (pagraba priekštelpai izsalstot), sikspārnis pamodīsies un pats pārvietosies uz vietu ar optimālu temperatūras režīmu - visticamāk, uz pagrabu.
Bet reizēm viņiem patīk gulēt priekštelpās arī ziemas vidū, ja vien tur ir atbilstoši stūrīši, piemēram, neizsalstošas griestu plaisas, gar kurām cirkulē siltais gaiss no pagraba. Mums ir zināmi sikspārņiem pat visnotaļ piemēroti pagrabi, kuros viņi nepārziemo, bet tā vietā guļ daudz vēsākās to pašu pagrabu priekštelpās.
6, 2005, 11:45Viesturs Vintulis
http://www.kemeri.gov.lv
Es vēlētos interneta atrast vairāk par aizsargātajiem dzīvniekiem.
1, 2005, 9:29Greisa
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 9, 2003, 14:45)
1, 2005, 12:23Zirneklītis
Man ļoti patīk dzīvnieki,jo meži un pļavas nebūtu tik krāšņas bez šiem burvīgajiem dzīvniekiem.Pasaulē cilvēki nesaprot to svarīgumu un jaukumu, jo viņi tos izmedī.Es jums novēlu daudz laimes un pacietības dzīvnieku aizsargāšanā.
28, 2005, 11:52Dita
Answers and Comments ->

uzraxtiet kautko par zirneklju dziivesveidu..
27, 2005, 14:14Ievux
Black_cat_kitten at inbox.lv
http://INbox
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Diez gan daudz jau ir kas uzrakstīts:
http://latvijas.daba.lv/scripts/Fluid_Dynamic/search.pl?Match=0&Realm=Latvijas+daba&Terms=zirnek*+-zirnekl%EEtis
Uz tik vispārīgu jautājumu atbildes vietā varu tikai ieteikt apmeklēt biblioteku.
28, 2005, 5:09Zirneklītis
Vai Latvijaa dzīvo murkšķi.
Baibaks, bebrs un murkšķis - vai tas ir viens un tas pats?
25, 2005, 9:36Andrejs
* Answers and Comments ->

Pilnīgi droši zināms, ka murkšķis nav zilonis ;)
25, 2005, 9:47Pēcis

un zirneklis arī nav zilonis, to es arī zinu, paldies =)
un kā ir pareizi - baidaks vai baibaks?
25, 2005, 9:56Andrejs

Stepes murkšķi jeb baibaki, kas iedzīvojušies Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā, visticamāk, Latvijā neizplatīsies, pieļāva Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas daļas vadītājs Ingmārs Līdaka. Tomēr šo dzīvnieku parādīšanās ir jāuztver nopietni, jo jaunu sugu introdukcija Latvijā ir dabas piesārņošana, uzskata speciālists.

Izbēgušie murkšķi ir viena ģimene, tāpēc to vairošanās dabiski tiks ierobežota. Murkšķu dabiskie ienaidnieki Latvijā varētu būt vilki, lapsas, jenoti, lūši un ērgļi. ..”
(LETA 2004. gada 30. maijs)

Šogad par šiem nekas laikam netika dzirdēts.

25, 2005, 10:01Zirneklītis

paldies.
bet kā var atšķirt murkšķi no bebra? tie ir ļoti līdzīgi (redzeju zoodārzā).
vai tie ir tuvi radinieki?
25, 2005, 10:06Andrejs

Stepes murkšķis (baibaks) – Marmota bobak – ir ticis, tāpat kā bebrs (Castor fiber), iedalīts grauzēju kārtā (Rodentia). Te arī viņu radniecība, zinātniekuprāt, beidzas, jo vienam, bebra kungam, pašam sava, bebru dzimta (Castoridae), bet murkšķis ievietots vāveru dzimtā (Sciuridae).

Īsumā – murkšķis ir aptaukojusies vāvere, kas vairs nevar uztrausties kokā, tādēļ rok alas ;) .

25, 2005, 10:25Zirneklītis

Lavijā dzīvo baibaki jeb murkšķi. Cik zināms, tad tie ir labi iedzīvojušies Alsungas pagastā Reģos pie saimnieces Silvijas Teteres =) Par to var palasīt arī lapā http://www.murkskis.lv
8, 2007, 17:45Murkšķis
http://www.murkskis.lv
Man arī grbētos par majaslapām kurās ir rakstīts par dzīvniekiem bet vairāk jau gribetos jau vairāk par zīdītājiem.
23, 2005, 18:57Kitija
kikinshteins at e-apollo.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

25, 2005, 9:17Zirneklītis
Kas tas par dzīvnieku, kas ēd trīsreiz mūžā?
16, 2005, 18:11Dabaspētnieks
* Answers and Comments ->

Viendienīte ... brokastis, pusdienas un vakariņas ... =)
16, 2005, 19:00Džekijs Nazis

Nav taisnība. Pieaugušie īpatņi barību vispār neuzņem. Un dzīves ilgums pieaugušajiem arī ir kāds nu kurai sugai – no pāris stundām līdz kādām desmit dienām.

Savukārt viendienīšu kāpuri ieturas kārtīgi. Galu galā – šiem taču jāaug un jāpārtop par lidoņiem.

17, 2005, 8:24Nopietnais Zirneklītis

Pareizā atbilde esot ērce. Tai ir divas nimfas stadijas. Lai varētu augt un attīstīties, mazajai nimfai jāpieķeras un jāpiesūcas, tad tā var izaugt un kļūt par otro nimfas stadiju. Pēdējai jāatkārto vēlreiz to pašu, tikai tad tā rezultātā kļūst par pieaugušu ērci. Tātad - trīsreiz mūžā ...
Starp citu - jautājums no skolēnu bioloģijas olimpiādes ...
Ja tā filozofiski vērtē, tad, protams, kāpura nodzīvoto laiku varētu pieskaitīt ērces mūžam. Bet labi, ka zinātniskā valodā vārdu 'mūžs' neattiecina uz dzīvniekiem.
Morāle - olimpiādē jābūt uz visu gatavam!
17, 2005, 13:56Zinātnieks
Kā sauc Latvijas vislielāko gliemezi?
Un cik liels ir pasaules vislielākais gliemezis?
Vai lieli gliemeži pārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži?
16, 2005, 17:01Planārija
* Answers and Comments ->

Latvijā lielākais gliemezis ir parka vīngliemezis Helix pomatia. To noteikti visi ir redzējuši un pazīst, čaulas augstums ap 4,5 cm. Taču pēc pēdas garuma lielāks ir milzu kailgliemezis, izstiepjoties tas sasniedz 15 cm un lielāku garumu. Kailgliemeži parasti pārvietojas ātrāk nekā čaulgliemeži, jo tiem nav jānes līdzi čaulas svaru. Lielāki gliemeži nepārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži. Gliemeža pārvietošanās ātrums atkarīgs no gļotu slāņa un pēdas muskuļu kustībām. Lielākam gliemezim vajag vairāk gļotu un aktīvāku muskuļu darbību, jo tas ir smagāks nekā mazs gliemezis. Bet dažādām sugām ir dažādas īpatnības, tāpēc nevar vienmēr tā salīdzināt. Liels četrkājains dzīvnieks var noskriet mazāku četrkājainu dzīvnieku, bet gliemezis pārvietojas it kā stumjot sevi uz priekšu pa paša izdalītajām gļotām. Bez tām tas nespētu savu ķermeni pārvietot.
Pasaulē lielākais gliemezis ir milzu sīrings, tā čaulas augstums pārsniedz 70 cm, tas ir okeānu iemītnieks.
16, 2005, 18:02Mudīte Rudzīte

Paldies, es esmu pilnīgi laimīga par šo izsmeļošo informāciju par gliemežiem !!!
16, 2005, 18:13Planārija
No kā pārtiek jūrmalas smilšvabole?
no citiem kukaiņiem (un tāpēc viņa prot ātri skriet, jo jādzenas tiem kukaiņiem pakaļ)?
jeb viņa ēd no jūras izskalotos mēsliņus?
kāpēc smilšvabole ir raiba?
kas smilšvabolēm ir nepieciešams, lai tās kādā teritorijā dzīvotu lielā skaitā?
cik daudz smilšvaboļu vienā barā ir nepieciešamas, lai varētu teikt, ka tā ir veselīga un ģenētiski daudzveidīga populācija?
šī informācija man ir nepieciešama skolas referātam.
16, 2005, 11:37Toms un Džerijs
* Answers and Comments ->

Jūrmalas smilšvaboļu barība ir galvenokārt krastmalmušas, kas attīstās jūras izskalojumos. Mušam ir īpatnējs lidojums: tās lido zemu, strauji paceļas un nosēžas. Tāpēc vabolei jābūt īpaši ātrai. Tās medī no augāja brīvajos laukumos.Kāpuri rok vertikājas alas un sēž pie alas ieejas. Tie medī dažādus kukaiņus, kas tuvojas alas atverei. Briesmu gadījumā kāpurs slēpjas 15-25 cm dziļajā alā.
Smilšvaboles krāsojums imitē jūras liedaga krāsas: smiltis un dažādus jūras izskalojmus. Raibums sadala ķermeni laukumos un plēsējiem, piemēram, putniem, grūtāk saskatīt ķermeņa kontūras.
Smilšvabolei nepieciešama smilšaina augsne, kurā dzīvot kāpuriem un atklātai teritorijai, kurā medīt. Smilti nedrīkst pārpūst vējs, tai jābūt stabilizētai ar augu saknēm vai mitrumu. Tāpēc alas ir mitrā smiltī un vietās ar skraju augāju. Izmīdīšana var negatīvi ietekmēt kāpurus un nakšņojošas vaboles (tās ierokas smiltīs). Vaboļu populācijas ir nepastāvīgas, lielas vētras tās iznīcina un viss jāsāk no jauna. Dabiskās pludmalēs smilšvaboles var savairoties lielā skaitā, bet cilvēku apmeklētās - sastopamas reti. Vaboles apdzīvo galvenokārt liegadu, viegli pārvietojas un gēnu plūsma, acīmredzot, arī ir aktīva. Par ģenētisko daudzveidību nebūtu jāuztraucas.
Paskaties failu: http://priede.bf.lu.lv/ramis.shtml tad Studiju materiali, tad Zoologijas/ tur ir fails Dunes.doc
16, 2005, 17:29Kukainis

Paldies, nu es tiešām daudz jauna uzzināju par smilšvabolēm :=)) :=))
16, 2005, 17:53Toms un Dzerijs
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [10] [11] [Next page>>] Records in this group: 333
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------