|
Secība: 
Labdien! 2007. gada 7. februārī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī notiks jauna teleskopa atklāšana. Aktīvi zvaigžņotās debess demonstrējumi Astronomiskajā tornī notiek kopš 1986. gada. Šobrīd sākas torņa darbības trešais gadu desmits. Ir patiess prieks, ka ar LU vadības atbalstu tornī uzstādīts moderns teleskops ar objektīva diametru 20 cm un datorvadību, kas dos iespēju kvalitatīvāk un ērtāk demonstrēt debess objektus lielākam interesentu pulkam. Jūs esat laipni aicināts (a) piedalīties atklāšanā. Lūdzu paziņojiet arī citiem iespējamiem interesentiem. Ar sveicienu, Ilgonis Vilks |
| 2007. gada 5. februārī, 19:10 | Zirneklītis |
|
Atbildes un piebildes |
|
Latvijas Astronomijas biedrība aicina Jūs uz sanāksmi, kas notiks trešdien, 2007. gada 7. februārī pulksten 18:00 Latvijas Universitātē, Raiņa bulvārī 19, 13. auditorijā. Darba kārtībā lekcija "Astrobioloģija! Dzīvības iespējas un tās meklēšana ārpus Zemes." Dainis Draviņš (Lundas Observatorija) Ieeja brīva! Aicināti visi interesenti. |
| 2007. gada 22. janvārī, 21:46 | Martins |
|
| http://www.lab.lv |
| Atbildes un piebildes |
|
|
|
Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma. |
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2001. gada 22. maijā, 13:49) |
| 2007. gada 10. janvārī, 11:17 | Zirneklītis |
|
|
|
|
Labdien! Piemēram visizplatītākā m e t e o r ī t u grupa ir dzelzs M., kuriem loģiski piemīt magnētisms. Kopumā cerības Latvijā kaut ko tādu atrast ir niecīgas. |
| 2009. gada 7. janvārī, 12:06 | Aigars |
|
„Uz Zemes nokritušos meteorītus (94% gadījumu sastāvošus no silikātiežiem) ir ļoti grūti identificēt un atšķirt no parastiem Zemes izcelsmes akmeņiem. Metāla meteorītus identificēt ir vieglāk, bet tie ir sastopami ievērojami retāk (6% gadījumu). Tādēl galvenā meteorītu „ieguves” vieta uz Zemes ir biezie Antarktīdas ledāji, uz kuru virsmas atrastie silikātiežu un metāla fragmenti var būt tikai kosmiskas izcelsmes (nevis Zemes ieži, kas neizprotamā veidā izspiedušies no apakšas cauri simtiem metru biezam ledājam!)” Juris Žagars, Ilgonis Vilks «Astronomija augstskolā», LU Akadēmiskais apgāds, 2005. |
| 2009. gada 8. janvārī, 13:30 | Zirneklītis |
|
|
|
|
Grieķu mitoloģijā par hidru sauca briesmīgu daudzgalvainu čūsku, kuras galvas atauga, tiklīdz bija nocirstas. Atnāca ļaunais Hērakls un nonāvēja šo reto dzīvnieku. Lai galvas neataugtu, Hērakls nopostīja tuvējo mežu to aizdedzinot, tādējādi nokaudams daudz nevainīgas dzīvības un atņemdas daudziem to mājokli. Pēc katras nocirstās galvas viņš cirtiena vietu piededzināja ar degošu koku. Šis bija viens no Herakla divpadsmit varoņdarbiem. |
| 2006. gada 6. oktobrī, 17:44 | Glabātājs |
|
Hidra (latīniski – Hydra) ir visgarākais debess zvaigznājs, kā arī aizņem visvairāk vietas pie debesīm. Ir jāpaiet vairāk kā sešām stundām, lai Hidra pilnībā uzlēktu. Hidras ziemeļpusē atrodas zodiaka zvaigznāji – Vēzis, Lauva, Jaunava un Svari. Hidras spožākā zvaigzne ir Alfards (Vientuļnieks). No: http://www.astr.lu.lv/Club/pav_debesis.htm |
| 2006. gada 6. oktobrī, 17:48 | Zvaigžņu pētnieks |
|
Hidras ir zarndobumaiņu tipa ( Cnidaria) hidrozoju klases ( Hydrozoa) pārstāvji. Zarndobumaiņi ir Latvijā maz pētīta grupa. Pašlaik konstatētas 5 hidrozoju sugas. No tām trijās ir vārds hidra (iespējamas vēl 3-4 hidru sugas): - zaļā hidra (Chlorohydra viridissima Schulze, 1914);
- garkāta hidra (Hydra oligactis Pallas, 1766);
- pelēkā hidra (Hydra vulgaris Pallas, 1766);
- šķeltzobainā obēlija (Hartlaubella gelatinosa Pallas, 1776);
- Kaspijas kardilofora (Cordylophora caspia Pallas, 1771);
No http://www.lubi.edu.lv/LES/Cnidaria.htm |
| 2006. gada 6. oktobrī, 18:24 | Dabas pētnieks |
|
|
Pēc kādu dzīvnieku uzvedības var paredzēt laika apstākļus? |
| 2006. gada 30. maijā, 7:47 | Pēterītis |
|
| * Atbildes un piebildes |
|
Karikatūrās var redzēt vardes, kas kāpelē pa burkā ieliktām trepītēm. |
| 2006. gada 30. maijā, 14:03 | Zirneklītis |
|
http://www.ailab.lv/ticejumi/laiks.htm#laiks1
16319. Labs laiks ir gaidāms, kad bezdelīgas un cīruļi
augstu lidinās, kad vālodze dzied mīlīgā balsī,
kad pret sauli uz zemi skatoties redz zirnekļa
audumus, kas rīta ziemelis pūš, kad saulei uzlecot
spožu staru nav, kad lietum līstot priežu mežos
zilgana migla ceļas, kad migla rītos uz zemi nokrīt.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
16321. Kad var tālu atbalsi dzirdēt, kad bezdelīgas augstu
laižas, kad rīta migla krīt uz zemi, kad dūmi
viegli paceļas, kad saule vakarā skaidri noriet,
tad gaidāms jauks un sauss laiks.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./
16325. Slikts laiks ir gaidāms, kad zirgi pieguļā klanās,
kad govis stipri bizo, kad suns zāli ēd, kad kaķis
lien krāsnī gulēt jeb skrāpējas ap kokiem, kad
vārnas stipri brēc, kad vālodze brēc ķērstēdama,
kad zvirbuļi krūmos gari dzied, kad bezdelīgas
zemu skrien jeb skriedamas spārnus ūdenī mērcē,
kad čūskas ir žirgtas, kad dēles (lēles) pa zemes
virsu lodā, kad zirnekļi stipri strādā tīklus
auzdami, kad odi kozdami uzmācas cilvēkam, kad
spārnainās skudres skraida, kad priekš saules
uzlēkšanas rīta puse ir stipri sarkana, kad saulei
uzlecot ir lieli stari, kad saulei virsū sarkans
stabs, kad rīta migla gaisā uzkāpj, kad ziemeļos
mākoņi ceļas, kad saulei noejot vējš ceļas, kad
vējš pūš gaudodams, kad dūmi no skursteņa uz zemi
dodas, kad uguns pie katla dibena ķeras, kad ziemu
no jumtiem palāses pil, kad gaisa kuģim [sal. lielā
laiva] gals jūrā, kad cilvēks jūtas noguris, kad
večiem krusti sāp.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
|
| 2006. gada 30. maijā, 15:20 | Vija |
|
Ja suns ienāk no pastaigas ar dubļainām ķepām vai pat pavēderi, tad ir ļoti iespējams, ka ārā ir slapjš. Ja istabā dzīvojošs kaķis joprojām neiet ārā, tas neko neliecina par laika apstākļiem. |
| 2006. gada 30. maijā, 20:11 | Ģederts |
|
ir pētījumi, ir novērojumi un ir ticējumi. kad Latvijā ievas (tas gan nav īsts dzīvnieks) zied jau aprīlī un roņu skaits sarūk, gaidāma klimata pasiltnāšanās. Bet, ja pie Rūjienas redzi baltu lāci, gaidāms leduslaikmets. Kad gulbji aizlido, trešā dienā snigs. |
| 2008. gada 13. maijā, 13:57 | TAs |
|
|
luudzu pastaastiet man par varaviiksni,kas taa taada ir un no kaa taa rodas? |
| 2006. gada 21. maijā, 15:46 | ineta |
|
| totilia at inbox.lv |
| * Atbildes un piebildes |
|
Varavīksne ir norāde uz Elfu zelta podu  |
| 2006. gada 21. maijā, 16:01 | Zirneklītis |
|
Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli. |
| 2006. gada 21. maijā, 18:43 | Zirneklītis |
|
|
Sveikiņi!!!!!Vai jūs lūdzu nevarētu kaut ko pastāstīt par atmosfēru???Lūdzu!man jāraksta ZPD... |
| 2006. gada 16. februārī, 19:50 | Laura!!!!!!!!!!! |
|
| * Atbildes un piebildes |
|
Tas ir tas, kā mums ir, bet Mēnesim nav. |
| 2006. gada 17. februārī, 2:28 | Ceļinieks |
|
atmosfēra ir kaut kas tāds, kas ir labās viesībās, bet kā nav sliktās viesībās... |
| 2006. gada 17. februārī, 19:35 | Ģederts |
|
|
|
RSS