Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Animals


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] 10 [11] [Next page>>] Records in this group: 333
Order: v
Dzirdēju, ka krupji var uzpūsties un uzsprāgt.
Vai varat izskaidrot šo fenomenu?
6, 2005, 20:15Didzis no Saulkrastiem
* Answers and Comments ->

Būsi aplami dzirdējis.
6, 2005, 22:37Zirneklītis

ja palīdz tad var!
11, 2005, 21:11eliins

Uzpūsties var, bet nevar pārsprāgt no tā. Pats esmu izprovocējis parasto krupi, imitējot ar roku ložņājošu kustību. Piepūšoties šie abinieki aizsargājas no čūskām (baida!).
8, 2006, 22:06Arnis

Uzpūsties var, bet nevar pārsprāgt no ...
8, 2006, 22:07Arnis
Continue here -» ...
Šei varētu ieviest sadaļu „Bioloģiska rakstura nejēdzības masu saziņas līdzekļos”, piemēram, pirms nedēļas, 23. aprīļa „Gribu būt miljonārs” spēlē, jaunietis uz jautājumu par gorillu zinātnisko nosaukumu atbildēja pareizi, lai arī tika aizraidīts kā nepareizi atbildējis.

Dzīvnieku sugas latīnisko vārdu veido divi vārdi – ģints un suga. Gorillas gadījumā attiecīgi Gorilla gorilla. Trīs vārdus izmanto pasugu apzīmēšanai, piemēram, Gorilla gorilla gorilla ir rietumu zemieņu gorilla. Vienu vārdu – ģints apzīmēšanai (Gorilla). Tātad, uz jautājumu par to, kāds ir gorillas zinātniskais nosaukums, jebkura no pirmajām trim atbildēm (Gorilla, Gorilla gorilla, Gorilla gorilla gorilla) ir uzskatāma par vienlīdz pareizu. Vienīgā nepareizā atbilde bija Gorilla gorilla gorilla gorilla.

Bez rietumu gorillas dažādi autori vēl izdala citas pasugas, kā Gorilla gorilla graueri, Gorilla gorilla diehli, Gorilla gorilla beringei. Literatūrā sastoma arī otru suga – Gorilla beringei.

2, 2005, 18:50Jaunais dabas pētnieks
* Answers and Comments ->

Piekrītu tev! Tā atbilde nebija pareiza! Jaunietiem vajadzēja tikt tālāk!
25, 2005, 19:23Anny
Labdien!Es vēlētos uzzināt kādi gada putni ir bijuši no 1993.gada.Ja ir iespējams kautko vairāk par šiem putniem uzzināt pie jums ,tad ja varat tad uzrakstiet.Es jūs lūdzu!Ar cieņu Agnese.
1, 2005, 15:50Agnese
* Answers and Comments ->

Sveiki,

Diemžēl izdevās sastādīt sarakstu tikai sākot no 1996.  gada:

2, 2005, 6:47Zirneklītis
Ludzu atsutiet man visu iespejamo informaciju par siksparniem.(siksparnu,ziemosana,dzivesveids,skeleta uzbuve,ieksejie organi.u.c.c. !!! !!! !!!
28, 2005, 15:33kristaps.z.
* Answers and Comments ->

Visu Latvijā dzīvojošo sikspārņu apraksti atrodami http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/ . Tur ir arī daudzas noderīgas norādes.
29, 2005, 15:44Zirneklītis
Lūdzu atsūtiet man informāciju par VISIEM Latvijas zirnekļiem(var arīdažādas mājaslapu adreses kur var atrast informāciju par zirnekļiem)!Paldies
28, 2005, 13:06Karīna
* Answers and Comments ->

Zirnekļu sugu Latvijā nav maz. Ir pieejams saraksts ar Latvijā dzīvojošo 446 zirnekļu sugām: http://www.lubi.edu.lv/les/Aranea.htm

Par zirnekļiem mēdz saukt arī māņzirnekļus (~16 sugas sastopamas Latvijā): http://www.lubi.edu.lv/les/Opiliones.htm

Tad vēl ir sastopami māņskorpioni: http://www.lubi.edu.lv/les/Pseudoscorpionida.htm

Ja nebiedē svešvalodas, tad, izmantojot meklētājus, var sazvejot par katru sugu kādus aprakstu un attēlus, piemēram, tā var apskatītu, kāds izskatās māņskorpions: http://images.google.lv/images?hl=lv&lr=&q=%22Chelifer+cancroides%22&btnG=Mekl%C4%93t

Īss pārskats par zirnekļveidīgiem atrodams http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/zirneklhi/

29, 2005, 15:41Zirneklītis
Atsuutiet kauko par latvijas vai kaadaam citaam chuuskaam plzzzzzzz!!!!!(Es krokodiilu mednieks 2)
18, 2005, 22:32A.Ds.
* Answers and Comments ->

Kaut kas jau ir atrodams jau šinī serverī:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
19, 2005, 13:03Zirneklītis
vai jūs varētu man atsūtīt kautko par rūsganajiem lūšiem?
18, 2005, 15:48kristine
* Answers and Comments ->

Ar vārdu „rūsganie” bija domāts lūša izskats jebšu lūšu suga?
21, 2005, 3:25Zirneklītis
Lūdzu vai jūs nevarētu uz manu e-meila adresi atsūtīt kaut kādu materiālu referātam par lūšiem.Ļoti lūdzu,paldies:)
17, 2005, 18:23Karīna
* Answers and Comments ->

Materiāls Nr. 1 – biblioteka.

Tīmekļa plašumos varu ieteikt apskatīt šādas adreses:
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=37&what=28
http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=557

Eiropā lūsis ir aizsargājams. Eiropas Savienībā lūsis nav medījama suga. Tomēr tas nenozīmē, ka lūši netiks medīti Latvijā. ES pieļauj ierobežota skaita lūšu nošaušanu katru gadu, ja tas notiek saskaņā ar „Lūša aizsardzības plānu Latvijā”. Katru gadu drīkstēs nomedīt līdz 10% no uzskaitē esošajiem dzīvniekiem, tas ir – aptuveni 50 lūšus medību sezonas laikā. Lūsi nāksies ieļaut limitēto medījamo dzīvnieku skaitā, lai Valsts Meža dienests varētu sekmīgi regulēt tā medību apjomu. (http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/SuguBiotopuProj/Publikacijas/info_nature.htm)

19, 2005, 12:56Zirneklītis
Kāds ir Latvijas vislielākā zirnekļa nosaukums?
10, 2005, 17:25Andra
* Answers and Comments ->

Lielākais Latvijas zirneklis ir krastmalas dižzirneklis (Dolomedes plantarius), kas pieder dižzirnekļu (Pisauridae) dzimtai.
11, 2005, 19:03Zirneklītis

Man gribetos lai man tu atsutitu kautko par puucem un aprakstu par puucem un bildes par puucem jo to vari tagad atsutit man rit vajaga???
10, 2005, 17:21Malviiniite
http://www.malviiniite.lv
* Answers and Comments ->

Par pūcēm ir rakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v154
Iesaku iemācīties lietot meklētājus, piemēram, «Latvijas dabas»:
http://latvijas.daba.lv/scripts/Fluid_Dynamic/search.pl?Match=0&Realm=Latvijas+daba&Terms=p%FBc*+p%FB%E8u+-tauri%F2*
Vai arī «Googli»:
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=p%C5%ABce+p%C5%ABces+p%C5%AB%C4%8Du&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana&meta=
Un, pavisam noteikti, iesaku sadraudzēties ar grāmatām. Par Latvijas putniem ir izdots daudz dažādu grāmatu.

P.S. Citreiz, uzdodot jautājumu, neraksti to kā piebildi jau esošam jautājumam.

12, 2005, 13:28Zirneklītis
kas ir apogs un, kur parsvara vins dzivo,kados rajonos.ko vins ed ,vai vins ari lido uz ciam zemem.vai var atscirt matiti un tevinju.?ludzu jus varetu atbildet un atsutit uz manu e-pastu................?
6, 2005, 8:50liene
* Answers and Comments ->

Apogi ir vienas no mazākajām pūcēm. Apogi ligzdas veido pamestos dzilnu dobumos vai citās piemērotās vietās. Parastākais no apogiem ir bikšainais apogs (Aegolius funereus), kas ligzdo dzilnu kaltos dobumos, tāpēc ir svarīgi saglabāt dobumainos kokus. Nedaudz retāk sastopams ir apodziņš (Glaucidium passerinum), kas ligzdo dzeņu dobumos. Retākais no apogiem ir mājas apogs (Athene noctua).
7, 2005, 5:16Zirneklītis
Kur ligzdo kaijas? Taču ne jau pludmalē? Vai tiešām kaijas ligzdo tikai uz Rīgas māju jumtiem? Kur viņas ligzdotu, ja māju nebūtu? Vai tad kaiju būtu mazāk? Vai var teikt, ka cilvēki palīdz kaijām?
2, 2005, 12:55Zuze
* Answers and Comments ->

Ligzdas – dažādu augu daļu pasekls krāvums –, parasti, kaijām ir uz zemes. Dažādas kaiju sugas izvēlas dažādas ligzdošanas vietas:
  • Melnspārnu kaija ligzdo jūras piekrastē uz lieliem akmeņiem;
  • Sudrabkaija – seklos ezeros, zivju dīķos, purva ezeriņos uz saliņām, reizēm arī pilsētās uz ēku jumtiem, būvkonstrukcijām;
  • Kajaks – uz saliņām (parasti uz zemes, retāk kokos), pilsētās uz ēku jumtiem;
  • Lielais ķīris – ūdensaugu slīkšņās vai uz salām;
  • Mazais ķīris – dažādās seklās ūdenstilpēs.

Kā redzi, māju jumti nebūt nav tās iecienītākās ligzdošanas vietas. Cilvēku �„palīdzība” kaijām izpaužas citā jomā. Tā kā kaijas ir iemanījušās izmantot pārtikas atkritumus, tad izgāztuves un konteineri nodrošina kaijas ar papildus barību.

Pilsētās mājo arī citi ūdens putni, tai skaitā, upes zīrīņi, kuru kolonija daudzus gadus apdzīvoja preses nama jumtu. Diez vai par palīdzību var nosaukt zīriņa dabīgās ligzdošanas vietas – oļainas pludmales Daugavas krastos – izpostīšanu. Uz preses nama jumta zīriņi apmetās tādēļ, ka tiem vairs nebija citur kur dzīvot.

12, 2005, 14:23Zirneklītis
kāpēc dzīvnieki bēg no fotogrāfiem? kāpēc man neizdodas nofotografēt lapsu? lūdzu izstāstiet man visu par lapsu fotografešanu. man rīt jāiet ekskursijā, tāpēc atbildiet ātri.
2, 2005, 12:49Āgenskalna Pēterītis
* Answers and Comments ->

Jebkurš savvaļas dzīvnieks cenšas izvairīties no to lielākā ienaidnieka – cilvēka. Tikai pieradināti dzīvnieki un dzīvnieki, kas izmanto cilvēku savām vajadzībām, piemēram, odi ;) , neizvairas no cilvēka.

Ar lapsu Tev ir paveicies – ja citreiz sastopi lapsu, kas no Tevis nebēg, tad Tev jābēg no lapsas, jo, visticamāk, tā ir traka. Ja traka lapsa sakož cilvēku, tad cilvēks var arī nomirt :( .

5, 2005, 11:33Zirneklītis

lapsa speej dzirdeet peles piikstienu 100m raadiusaa.un patiesaam jaabeeg no lapsas ja taa nebeeg no tevis!
18, 2005, 22:34A.Ds.
es gribu zinat visu par kakiem
ierakstiet par viniem
22, 2005, 15:46janis
* Answers and Comments ->

aatraak buus iet un palasiities seit:
http://www.dinozoo.lv
22, 2005, 15:56Vija
VĒLOS UZZINĀT KAUT KO TUVĀK PAR ZEBRĀM UN EŽIEM.
22, 2005, 15:42Bērns
* Answers and Comments ->

25, 2005, 13:32Zirneklītis

Tātad Tu gribi zināt par dzeloņcūkām - tie tādi lieli, strīpaini eži ;)
25, 2005, 13:33Nerātnelis
Mani sauc Toms un es vēlētos kādu informāciju par kāmi.
22, 2005, 15:24Toms
* Answers and Comments ->

Mūsu mājas lapa vairāk stāsta par savvaļas dabu. Par mīļdzīvnieciņiem lasi šeit:
http://www.dinozoo.lv
22, 2005, 15:52Vija
kāpē stirnām ir baltas pēcpuses
21, 2005, 15:29pilseetniece laukos
* Answers and Comments ->

Stirnu mazuliem plankumi ir izkaisiti pa visaam vietaam. Dziives laikaa tie sakraajas aizmuguree. Lai no prieksas nevaretu redzeet.
21, 2005, 22:27Dr. Laucinieks

Kāpēc viņām pēcpuses kļuvušas baltas – tā uzreiz nepateikšu, bet šo baltumu stirnas izmanto kā briesmu signālu. Briesmu gadījumā baltais „spogulis” tiek īpaši izvērsts, ko paveic savelkot īpašus zemādas muskuļus astes apvidū.
22, 2005, 13:22Zirneklītis
Labnien,ļoti gribetos uzzīnat vairak par vīršu dārza sastavu
16, 2005, 16:38Lolik
* Answers and Comments ->

Vai tik te nav domāts „iršu dārzs”? Ja tā, tad tas ir tas pats „briežu dārzs”.
25, 2005, 15:07Zirneklītis

daudz informaacijas (ar atteliem) ir angliskaas daarzkopju lapaas,
piemeram,
http://www.fernlea.com/wintergardens/heather.htm
http://www.humeseeds.com/efwheath.htm
http://www.hcp.bc.ca/heather%20pg.htm
lietojiet mekleesanas vaardus heather garden, winter garden, calluna garden utt.
30, 2005, 13:13Vija
VAI MEDUSBITES ATPAZĪST KRĀSAS UN KĀPĒC?
8, 2005, 15:21mailer
* Answers and Comments ->

Ar redzi bites uztver krāsu un formu. Bites redzamā spektra daļa ir robežās no ~300 līdz ~650 nm. Salīdzinājumam – cilvēki redz gaismas viļņus no 380 līdz 770 nm. Bites, atšķirībā no cilvēkiem, redz ultravieoleto gaismu. Formas un attēla veidošanos bišu smadzenēs grūti iztēloties, ja to aplūko no cilvēka viedokļa. Bites galvenās acis – fascetacis – ir saliktas, un kopattēlu, iespējams, veido kā mozaīku. Vēl bitei ir trīs vienkāršās acis, kas sakārtotas trīstūrveidā pieres daļā.

Atgriežoties stropā vai lidojot ganībās, bez šaubām, galvenais orientieris ir apvidus ainava, tad vēl stropa krāsa, saimes smarža, kā arī stropa atrašanās vieta attiecībā pret sauli un ganībām.

Izmantotā literatūra:

  • Andrejs Mizis, 2003; Darbi bišu dravā, Avots
  • Ziedonis Ritmanis, 1992; Bišu ceļi, Zvaigzne
21, 2005, 12:39Zirneklītis

Bites atšķir polarizētu gaismu no nepolarizētas. Polarizēto gaismu redz un izmanto orientācijai ne tikai bites, bet arī visi kukaiņi un to kāpuri, vēžveidīgie un zirnekļveidīgie.
25, 2005, 14:51Fiziķis
Paldies, uzrakstiet vairāk par čūskām
4, 2005, 7:57Skolēns
* Answers and Comments ->

Sveiks,
Par čūskām var atrast Latvijas Dabas lapā:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
4, 2005, 20:13Zirneklītis
vai jus varat man atsūtit vairāk informāciju pa bebrie latvijā un tad vel vinu uzbuvi dzives veidu procentuālais skaits mums Latvija
3, 2005, 14:32hakeris
* Answers and Comments ->

nekā nezinu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
10, 2005, 9:42sandis

Bebru skaita pieaugums Latvijā kopš reintrodukcijas sākuma 1927. gadā

gads skaits
1927 4
1930 13
1933 25
1939 82
1953 74
1964 150
1975 4000
1980 10000
1985 25000
1990 50000
2000 100000

Informācija ņemta no:
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=27988
21, 2005, 11:25Zirneklītis

Diemžēl, pagaidām, šajā serverī par Latvijas zīdītājdzīvniekiem ir ļoti skopi apraksti. Aprakstus par bebri var meklēt šādās lapās:
http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=520
http://www.medibas.lv/i.php?id=40
21, 2005, 11:52Zirneklītis

Papildus uzziņas var meklēt 2003. gadā izdotajā Meža enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis bebrs) un 1994. gadā izdotajā Latvijas dabas enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis bebrs).
21, 2005, 12:01Zirneklītis
kur var atrast aprakstus par bruno laci
3, 2005, 14:29.
* Answers and Comments ->

Diemžēl, pagaidām, šajā serverī par Latvijas zīdītājdzīvniekiem ir ļoti skopi apraksti. Aprakstus par lāci var meklēt šeit:
http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=546

Papildus uzziņas var meklēt 2003. gadā izdotajā Meža enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis lācis) un 1994. gadā izdotajā Latvijas dabas enciklopēdijas 1. sējumā (šķirklis brūnais lācis).

21, 2005, 10:59Zirneklītis
sveiki! es taa gribeeju paprasiit kaapeec neko nevar atrast par STRAUTA ZILSPĀRI???? tas ir gada kukainis ,bet informaacija ir ļoti maz....!!!
3, 2005, 14:28karliiina
* Answers and Comments ->

Zilspāre bija 2004. gada kukainis, pietam abas zilspāres – gan strauta, gan upes.

Zilspāru nosaukums cēlies no tā, ka tipiskās ģints Calopteryx spāru tēviņi ir tumši zilā krāsā. Latvijā sastopamas divas zilspāru sugas – upju zilspāre Calopteryx splendens un strautu zilspāre Calopteryx virgo. Abas sugu kāpuri dzīvo upēs un strautos, augiem bagātās vietās, bet pieaugušās spāres uzturas šo vietu tuvumā. Lai gan abas sugas bieži sastopamas kopā, tomēr strautu zilpāre biežāk sastopama tīrākos, vēsākos, straujākos un augiem nabadzīgākos ūdeņos nekā upju zilspāre.

Attēli atrodami ar Googli:
http://images.google.lv/images?q=Calopteryx&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana

14, 2005, 18:10Zirneklītis

2005. gada kukainis ir skudrulauva.
14, 2005, 18:14Zirneklītis
Kāds ir Latvijā lielākā zirnekļa latviskais nosaukums?
3, 2005, 14:27cilvēciņš
* Answers and Comments ->

Latvijas lielakais zirneklis ir krastmalas dižzirneklis Dolomedes plantarius.
4, 2005, 8:32Voldemārs

Attēlus var meklēt ar Googli:
http://images.google.lv/images?q=%22Dolomedes+plantarius%22&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana
Diemžēl, pagaidām, «Latvijas dabas» fotoalbūmā ši skaistuļa nav :(
4, 2005, 11:00Zirneklītis
Es gribētu ko vairāk uzzināt par šī gada kukaini skudrulauvu. Kāds tas izskatātās un kur tas dzīvo?
3, 2005, 14:06Skolēns
* Answers and Comments ->

Skudrlauva (Myrmeleon formicarius) ir lielākais Latvijas tīklspārnis. Pieaugusi skudrlauva pēc izskata atgādina spāri. Kāpuri dzīvo smilšainās vietās. Smiltīs viņi izrok piltuvveidīgas bedrītes, kuru dibenā paši ierokas un paslēpjas gaidot medījumu. Vairāk lasi:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/tiiklspaarnhi/
Skudru lauvas attēlus var sameklēt ar Googli:
http://images.google.lv/images?q=%22+Myrmeleon+formicarius%22+&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana
3, 2005, 17:02Zirneklītis
Kur es varu atrast vairaak informaacijas par grauzeejiem un atsevishaam sugaam?
10, 2005, 17:50Fanija
* Answers and Comments ->

7, 2005, 20:51Zirneklītis
Nesen ar draugiem izcēlās diskusija par to, vai bebri migrē pa jūru vai nē. Nevienam tā arī neatradās pierādījumi šim apgalvojumam. Vai ir kādā literatūrā minēti fakti par bebru migrāciju pa jūru? Varbūt varat ieteikt kur rast atbildi uz šo jautājumu?
25, 2004, 14:37Jānis
* Answers and Comments ->

Sveiks Jāni!
Nebūs viegli pierādīt ka tas lops ir tiešām migrējis nevis tikai pastaigājies...Bet kādā 2006-07 gadā Jūrmalā tiešām novēroja Bebru pludmalē.
Te drīzāk ir diskusija par Migrācijas jēdzienu.
15, 2009, 15:04Aigars

Bebri tiesam veic migracijas gar juras krastu jaunu teritoriju meklejumos. Es vairakas reizes ritos esmu noverojis tos peldam no Kurzemes puses uz Lielupes grivu.
19, 2010, 20:37Janis M.

Bebrs, uzsacis celojumu , peld gar juras krastu lidz sastop kadu upi vai citu udensteci, kas tam skistu piemerota. Nebutu brinums ja kads bebrs ieklistu kada no pieciem melioracijas gravjiem starp Melluziem un Kauguriem vai ari Silinupe pie Bigaunciema.
20, 2010, 14:41Janis M.

zvejnieki stāsta, ka šad tad esot gadījies redzēt vai pat noķert jūrā peldošus briežus un mežacūkas. Nesen kāds lācis esot iemigrējis Roņu salā un atkal aizmigrējis prom.
1, 2010, 16:47TAs
Labdien!

Nepieciešams speciālista komentārs. Lieta sekojoša: lauku mājas jumtā mīt sikspārņi. Nākamajā vasarā esam ieplānojuši mainīt jumta segumu, tāpēc, vēlaētos saņemt informāciju, kā rīkoties, lai nekaitētu sikspārņiem.

Jau iepriekš pateicos par atsaucību!

27, 2004, 16:03Ieva
* Answers and Comments ->

Ja negribas iztraucēt sikspārņus, būtu jāievēro sekojošas lietas:

Pats svarigakais – laiks, kad remontu veikt. Nekadā gadijumā nevajadzētu to darīt laikā, kad sikspārņiem kolonijā ir nelidojoši mazuļi, t. i. no maija beigām lidz jūlija beigām (tik ekstrēmi aukstā vasarā kā šogad pat varbūt augusta pirmo dekādi ieskaitot). Pat sliktākajā variantā (ja sikspārņi pēc remonta vairs negribēs mājā atgriezties) remonts tad vismaz nenodarīs neko ļaunu kolonijai, kura nakamajā gadā sameklēs sev kadu citu piemērotu vietu. Tatad labākais laiks remontam būtu rudens puse sākot no augusta.

Otrs svarīgakais – jātstāj neizmainītas skrejas, pa kurām sikspārņi iekļūst mitnē. No ārpuses šīs vietas parasti var atpazīt pēc apkārt pielipinātiem sikspārņu mēsliņiem (sikspārņi tā iezimē ieejas savā mitnē): tie izskatas ka peles spiriņas, tikai pielipināti pie vertikālas virsmas. Ari bēniņos, ja sikspārņi tur uzturas, var atrast vietas, kur sikspārņi slēpjas, pec apakšā sakrājušamies mēslu čupiņāam (pelēm spiriņas nekad nebūs izteiktā kaudzitēe).

Būtu vēlams noskaidrot, kur sikspārņi tieši uzturas (bēniņos vai tiešām iekšā jumtā) un tad, mainot jumta segumu, pec iespējas saglabāt šīs konkrētās vietas līdzīgas, kā tas bija pirms remonta.

Vēl par seguma maiņnu – sikspārņiem ir diezgan būtiski, no kāda materiāla ir jumts, jo no tā atkarīgs viņu mītnes klimats. Resp., nomainot, teiksim, skārda jumtu pret šīferi, visticamāk, ka sikspārņi no mājas aizies, jo šīfera jumti rada ieverojami vesaku vidi. Savukart, šīfera jumta nomaina pret skārdu arī varetu nepatikt sugam, kam patiik "vesākais" šīferis. Ta ka vislabāk ir likt to pašu materiālu, bet tas, saprotamu iemeslu dēļ, gan reti kad ir iespējams. Visnelabvelīgākais sikspārņiem būtu, ja no skārda vai šīfera parietu uz dakstiņiem, kas gan laikam mazāk ticams. Ari niedru jumts sikspārņiem ir nelabveligs.

28, 2004, 12:55Viesturs Vintulis
Sveiki! Es gribeeju pajautaat ko man dariit! Man maajai zem jumta dziivoja sikspaarnji un tie pieaugushi sikspaarnji ir aizlidojushi prom un beernus atstaajushi tur! Tagad vinji visi lien aaraa no taa jumta un kriit zemee! Mees kaadus 7 jau esam atradushi beigtus bet 2 mees atradaam dziivus un tagad katru dienu barojam vinjus un audzinam! Bet viens no vinjiem ir taads lielaaks jau un vinjsh jau grib maaciities lidot, bet vai tad kad vinjsh iemaaciisies lidot vinjsh iemaaciisies lidot vai vinjsh neaizies bojaa, jo vinji tak ir bara dziivnieki un vinji pa ziemu ta lido kaut kur prom! Mees vinju varam laist prom ja vinjsh iemaacaas lidot vai nee? Aaa un kaadus kukainiishus vinam var dot? ;)
Luudzu atraxtiet! Gaidiishu...
25, 2004, 3:19ChokoLate
* Answers and Comments ->

Maz ticams, ka mazuļi tiešām ir pamesti, resp. vecie siksparņi tos atstājuši. Šeit varētu būt 2 skaidrojumi: viens, ka sikspārņu mammas sliktā laika dēļ tiešām uz laiku ir mazulus atstājušas, bet arī šādos gadījumos parasti tās atgriežas apstākļiem uzlabojoties (daļa mazuļu pa to laiku tiešām var iet bojā); vai ticamāk ir otrs variants, ka mazuļi vienkārši paši izlīduši no kolonijas mītnes un nejauši nokrituši zemē. Tā gadās normali gandrīz katrā kolonijā, ka neliela daļa mazuļu nokrīt un aiziet bojā, jo nokritušus tos māte vairs nemeklē un nebaro. Vislabākais tad būtu bijis nevis ņemt šos mazuļus mājās, bet atrast, no kurienes tie izkrituši (resp. skreju, kur sikspārņi lien iekšā/ārā) un pielikt pie ieejas, lai tie paši ierāpo atpakaļ. Tagad jau bus par vēlu un jāmēģina vien tos izbarot pašiem, kas ir ļoti grūti. Var dot kukaiņus, ja mazuļi tos ēd, bet pec iespejas neliela izmeera (ko grūti dabūt). Turklāt viņiem daudz vajag. Un jadod ari dzert. Dabā gan māte tos baro tikai ar pienu lidz bridim, kad tie sak lidot un paši ķert kukaiņus (resp. kukaiņus viņiem māte nepienes). Neesmu pats meklējis, bet internetā varētu būt arī atrodami padomi, kā izbarot šādus sikspārnēnus (īpaši kaut kadās angļu www lapaas). Var konsultēeties ari ar zoodarzu, bet baidos, ka viņi nepateiks vairāk kāa es, jo zoodarzos kukaiņēdājus sikspārņus netur tiesi barības sagādes problēmu dēļ. Varbūt (bet ari ļoti maz ticams) vienīgi viņi varētu dot kādu padomu, cik treknu pienu var dot. Jebkurā gadijumā, ja izdosies sikspārnēnus izaudzēt līdz lidotspējai, tos jāmēģina palaist brivībā. Cik zinu, māte tos lidot nemāca, tā kā viņiem pašiem šī māka jāapgūst.
28, 2004, 12:55Viesturs Vintulis
Labdien! Esam nokerushi deles. gribam zinat vai ir iespejams tas turet majas- akvarijaa. Kadus dzives apstaklus ir janodroshina, ko tas ed, cik ilgi dzivo? Vai tas parnesa kadas slimibas? vai parastas deles var izmantot mediciniskos nolukos- asins izsukshanai =) ?

Saprotam, ka jautajumi liekas mazliet neparasti, bet ieprieksh pateicamies par atsaucibu un uzmanibu.

6, 2004, 9:03Studenti no kopmitnem
* Answers and Comments ->

Mediciniskos nolūkos parastās dēles nēkādā gadijumā nav izmantojamas.Izmanto speciālās medicinas dēles, kuras Latvijā brivā dabā nav sastopamas.
3, 2007, 20:12Topošā studente
Labdien,es rakstu kursa darbu par makskeresanu,un man vajag informaciju: kada ir situacija Latvija,piem.,vai Latvija zivju palicis vairak vai mazak utt.Man vajag 2 lapas, un lidz darba nodosanai palikusi 1 nedela.
20, 2004, 18:06cobra
* Answers and Comments ->

20, 2004, 22:35Zirneklītis
Esiet sveicināti! Kur es varu atrast kādu informāciju ( rakstu ) par sliekām?
7, 2004, 18:24Olga
* Answers and Comments ->

9, 2004, 3:48Zirneklītis

10, 2005, 21:23Zirneklītis
cool tikai nekas nav aprakstits par čemurziežu diztaureņiem
31, 2004, 0:00mairita
* Answers and Comments ->

Nedaudz pieminēti šie tauriņi ir šeit:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/taurinhi/#v57
Tur atrodama arī norāde uz šī tauriņa un viņa kāpura attēliem.
4, 2005, 8:57Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] 10 [11] [Next page>>] Records in this group: 333
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------