Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Sea shores


Hide answers
Records in this group: 23
Order: v
kadas pilsetas ir jelgavas lielupes krastos vismaz 3 pilsetas
14, 2014, 20:22anzelika
* Answers and Comments ->

16, 2014, 2:14Zirneklītis
http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html?x=250971.250&y=511680.0&lx
Labdien! Vēlējos zināt, no kā atkarīgs, kādas gliemenes atrodamas jūras krastā, jo esmu pamanījusi, ka dažās pludmalēs gliemeņu ir daudz, kamēr citās to nav nemaz.
10, 2011, 10:19Karlīne
* Answers and Comments ->

atkarīgs no tā, kā notiek čaulu izskalošana krastā. Otrkārt, jūras dibens ir nevienmērīgs, vietām ir akmeņi u.c. ciets substrāts, citur smiltis, dūņas, augi. Dažādām sugām piemērots dažāds substrāts. Vietām jūrā tiek ienestas arī čaulas no upēm.
15, 2011, 11:30TAs
Labdien!Varbūt varesiet man palīdzēt.Manu draugu pie jūras iekoda tārps.Cik tas ir bīstami?Vai ir jau zināmi tadi gadījumi?Viņam ir galvassāpes un slikta dūša..Asins analīze infekciju neuzrāda.Paldies.
21, 2009, 8:50Agnese
* Answers and Comments ->

tas nu gan ir interesanti!!kāds tārps?? ka izkatījās , ķermeņa krāsa, matu krāsa,acu krāsa,cm varbuut metri??=) piedo par ironiju..bilde ir?? par pieminju?varbut pandēmija?? kapēc tārps vainīgs?
24, 2009, 1:27edgars

Bildes diemžel nav,viņš bija 1cm garš,balts,matus nepamanīju,laikam bija pliks-sauļojas:)Vai tiešam viņš ir vainīgs to mēs vel nezinam,bet ārstej no 1. slimnīcas ir tādas aizdomas.
27, 2009, 19:43Agnese

Bioloģiju vajag mācīties, tad pliko draugu no tārpa varēs atšķirt
17, 2011, 10:09Jonis

kas tas varētu būt par tārpu, ja būtu?
25, 2011, 13:30TAs
Vēlos uzzināt vairāk par liedagu.
Vai varētu ieteikt lapu kur atrast šādu informāciju?
lūdzu palīdziet
7, 2009, 13:57Mazā Guga
* Answers and Comments ->

8, 2009, 7:46Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/biotopi/piekraste.shtml
Kur varētu atrast informāciju par mitrājiem?
29, 2009, 17:13Elīna
* Answers and Comments ->

Labdien Elīna!
Tieši šobrīd Latvijas Dabas muzejā ir jauna izstāde par MITRĀJIEM.
7, 2009, 12:24Aigars
Ja variet izpalīdziet šādā jautājumā, Cik Natura 2000 nāktos šķērsot, ejot kājām gar Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem līdz Nidai?
15, 2008, 22:33zanda
berne12 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Piekrastes kartes ar aizsargājamām teritorijām var apskatīties šeit:
http://piekraste.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=kartes&i=1&s=k&k=Latvija/piekraste/
17, 2008, 10:59Zirneklītis

See also:
Another message ( 29, 2008, 17:47)
20, 2009, 14:32Zirneklītis

Man iepatikās izplatības apraksts krokainai rozei «Gandra» sugu enciklopēdijā: „Latvijā diezgan bieži apstādījumos, retumis pārgājusi savvaļā.” Nē, nu labi, var jau teikt, ka kāpās šīs tika iestādītas kāpu nostiprināšanai ;)
5, 2007, 6:57Zirneklītis
http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=351
Answers and Comments ->
Es veeleetos uzzinaat kko vairaak par ceļojošajām kāpam ... nesen izlasiiju graamatu "Cilveeki laivaas" un tagad mani maac zinnkaare par sso dabas netikumu .....
16, 2007, 18:35Evija
* Answers and Comments ->

Netikumi ir cilvēkiem nevis Dabai ;) Par Latvijas ceļojošām kāpām to var pavisam droši apgalvot. Re ku neliels ieskats par ceļojošām kapām Dienvidkurzemē. Kuršu kāpās, kur notiek romāna darbība, situācija gan ir savādāka:

„Senos laikos kāpas gar Nīcas jūrmalu bija apaugušas lielām priedēm un tāpēc stāvēja cieši un droši. Bet zviedru laikos (ap 1650. gadu) šinī priežu mežā zviedri uzcēla lielu cepli, kur tecināja darvu un dedzināja ogles. Priežu malka un celmi deva tiem šim nolūkam teicamu materiālu. Reiz izcēlās ugunsgrēks un nodega ne tikai ceplis, bet arī viss lielais priežu mežs. Atlikušie celmi un kailie stumbeņi nespēja plašajos izdegumos vairs saturēt vētras laikā dzītās tuvākās druvas un tīrumus, bet ziemas laikā arī pa ledu tālāk, un tā liela daļa lanku un plašo pļavu pārvērtās ar laiku par smilšu tīreļiem un kāpām”, tā raksta J. Janševskis savā grāmatā „Nīca”.

Pēc viņa teiktā, sevišķi bīstamus apmērus stihija sasniedz laika posmā no 1785. gada līdz 1835. gadam, kad zem smiltīm pazudušas vairākas mājas, tai skaitā „Pūsēnu”.

Šai vietā kāpu valnis sasniedza savu maksimālo augstumu 37 m virs jūras līmeņa un kāpa tika nosaukta apputināto māju vārdā par Pūsēnu kalnu. Grāmatas turpinājumā tiek aprakstīti pasākumi, kas tika veikti, lai apturētu postošo procesu:

„Ceļojošo kāpu apturēšana ar vienkāršu apdēstīšanu krūmiem un apsēšanu ar zālēm nebija vairs iespējama, jo atrazdamās klajā vietā, kur vējš katrā laikā piekļūst no visām pusēm, tās plūda arvien tālāk. Tamdēļ lietpratēji atzina, ka vajadzīgs kailās kāpas apklāt ar biezu kārtu žagaru, piestiprināt tos ar garām kārtīm un kārtis piedzīt ar mietiem pie zemes, lai vējš nevarētu žagarus nest projām; bez tam atrada, ka vajadzīgs tādā kārtā apsegtām kāpām celt priekšā žogus, lai lopi nebojātu segumus. Šai lietā izstrādāja īpašu projektu, ko cēla priekšā pašam ķeizaram. Uz visaugstāko pavēli Grobiņas apriņķa valsts mežos tad nocirta un sagatavoja 12 700 kubikasis egļu zaru un kadiķu kāpu segšanai un 5 300 stabus un 16 800 sklandas žogu celšanai. Tāpat visaugstāk tika atvēlēti no valsts kases sešu gadu laikā pa 3000 rubļiem katru gadu darba spēka algām un citiem izdevumiem kāpu segšanas vajadzībām. Lai gan 1836./37. g. ziema bija vāja un sniega bija maz, tomēr visus sagatavotos materiālus izveda, un agrā pavasarī 400 vīru stājās darbā: apsedza kāpas ar nostiprinātu kārtu žagaru un aptaisīja ap kāpu klajumiem 5 pēdu augstu žogu 32 verstis garumā. Šis darbs tālab veicās tik sekmīgi, ka uz Nīcas un Rucavas mežkungu uzaicinājumu 770 saimnieki gan no šiem diviem pagastiem, gan arī no apkārtēju privātmuižu ļaudīm pieveda materiālus par lētu atlīdzību. Darbus vadīja Nīcas mežkungs barons Manteifelis un Rucavas mežkungs Gočalks ar saviem palīgiem. Līdzās žagariem klāja smilšu klajumiem virsū arī doņas jeb meldrus no Liepājas un Papes ezera, kā arī jūras mēslus. Segtos klajumus tūliņ apdēstīja ar krūmiem un kokiem, vai arī apsēja ar dažādu zāļu sēklām. Pavisam sadēstīja ap 242 000 jaunu kociņu.”

Citātāts citēts ;) no «Dabas parka „Bernāti” dabas aizsardzības plāna» (2004.)

16, 2007, 20:42Zirneklītis
Kāpēc Latvijas Zilpodze ir reti sastopama augu suga?
20, 2007, 18:46Ugis Supe
* Answers and Comments ->

spriežot pēc šīs sugas izplatības kartes
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarn.jpg
un
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarv.jpg
šī suga pārsvarā sastopama siltākā klimatā nekā ir pie mums. šeit to ierobežo ziemas aukstums.
21, 2007, 9:27Vija

Tas gan neizskaidro to, kāpēc tā iet mazumā Lielbritānijā (Skotijas un Anglijas
austrumos), kā arī to, kāpēc tad VISPĀR tā te aug, ja jau te ir tik SLIKTI!
Taisnība gan, ka tā ir tipiska Vidusjūras un Atlantijas Eiropas dienvidrietumu
suga. Vēl tā reti Latvijā ir tāpēc, ka nezināmu iemeslu dēļ tā aug tikai jūras
piekrastē, un piekrastes "platība" ir salīdzinoši maza pret kopējo platību.
22, 2007, 10:06Ģederts

Vispār, zilpodzes (Eryngium) ir daudzas sugas. Citas Latvijā audzē
dārzos, bet jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum) ir tā apdraudētā...
22, 2007, 10:17Ģederts
kā sauc krauju pamatiežu kāpli jūras vai ezera krastā. LAtvijas teretorijā, tas, manuprāt, raksturīgs starp Pāvilostu un Jūrkalni?
27, 2007, 21:40vienkārši aldis
* Answers and Comments ->

Ko es domāju par šo tēmu? Laikam jau tas varētu būt starp Jurkalni un Pāvilostu,kā domāja kāds gudrītis.
10, 2008, 10:00Vladimirs

Laikam Tu domāji stāvkrastus.
28, 2007, 5:37Zirneklītis
Kādi higrofīti aug Latvijā?
11, 2006, 15:02Inguna
* Answers and Comments ->

11, 2006, 15:10Vija

See also:
Another message ( 21, 2006, 20:29)
12, 2006, 0:00Zirneklītis
sweiki!
man ir jautajums par kapu nostiprinashanu, varb Jus varetu palidzet ar info ieguvi (es zinu -kadreiz laikam televizija redzeju, ka uz kapam liek virsu tadus ka tiklus un tad vel laikam uzber smiltis un tad stada augus ar labu saknju sitemu) bet nez vai ir tieshi taa ka domaju un vai jus ludzu nevaretu pateikt kur butu tads materials uz kuru varetu ari atsaukties rakstot kursa darbu ...Liels liels paldies jau ieprieksh:)
27, 2006, 16:00iluta
* Answers and Comments ->

Jā, kapus vajag nostiprināt, viennozīmīgi... Kursa darbs komunālajā saimniecībā?
=) =) =)
Attiecībā uz kāpām - ne visas kāpas vajadzētu traucēt. It īpaši, piekrastes
aizsargājamos biotopos...
27, 2006, 19:28Paņirgt?

nee nee kursa darbs ne konkreti shajaa jautujumaa, bet man ir vajadziga info tieshi par sho nostiprinashanas procesu kas un kaa tur notiek kur sho info es varetu iegut???
it kaa jau tam vajadzetu but atrunatam arii kaut kados likumprojektoss..???
kur lai mekleju? Google.lv man nesmej neko sakarigu piedavat
27, 2006, 19:34iluta

Ok, ja nopietni... Es iesaku vispirms pameklēt šajā pašā lapā pie piekrastes
biotopu apsaimniekošanas. http://piekraste.daba.lv/LV/
Vispār, ja pamodīsies Zirneklītis, viņš gan varēs iedot kādas reālākas norādes.
27, 2006, 20:23Ģederts

27, 2006, 20:32Ģederts

paldies par sho info (Gluzi nav tas kas nepiecieshams )bet vienalga =)
27, 2006, 22:40iluta

Man ir zināma viena vieta kur kāpa nostiprināta ar laukakmeņim.To ir izveidojis cilvēks individuāli un par saviem līdzekļiem.To apskatīt var Tūjas jūrmalā pie "Priedkalnu"mājām 800 m no Liepupītes ietekas jūrā.
13, 2009, 12:31Jānis
Sveiki! Es vēlējos noskaidrot, cik un kādām pludmalēm Latvijā šogad ir piešķirts Zilā karoga statuss?
Paldies.
24, 2006, 17:11Lita
* Answers and Comments ->

Visu par "zilajiem karogiem" var noskaidrot šeit: http://www.videsfonds.lv/zk.html
25, 2006, 10:07janis
Vēlētos uzzināt kur var dabūt kādu kāpuru bildīti, ja iespējams tad tādu kas atīstās pludmalē vai kāpās
8, 2006, 14:47rīī
* Answers and Comments ->

Kāpuri ir daudzi un dažādi. Viszināmākais kukainis, kura kāpura attīstība ir saistīta ar smilšainām vietām, tai skaitā kāpām, ir Latvijas lielākais tīklspārnis skudrulauva (Myrmeleon formicarius):
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&k=kukaini/Tiiklspaarni/&b=Myrmeleon_formicarius
9, 2006, 12:06Zirneklītis
No kā pārtiek jūrmalas smilšvabole?
no citiem kukaiņiem (un tāpēc viņa prot ātri skriet, jo jādzenas tiem kukaiņiem pakaļ)?
jeb viņa ēd no jūras izskalotos mēsliņus?
kāpēc smilšvabole ir raiba?
kas smilšvabolēm ir nepieciešams, lai tās kādā teritorijā dzīvotu lielā skaitā?
cik daudz smilšvaboļu vienā barā ir nepieciešamas, lai varētu teikt, ka tā ir veselīga un ģenētiski daudzveidīga populācija?
šī informācija man ir nepieciešama skolas referātam.
16, 2005, 11:37Toms un Džerijs
* Answers and Comments ->

Jūrmalas smilšvaboļu barība ir galvenokārt krastmalmušas, kas attīstās jūras izskalojumos. Mušam ir īpatnējs lidojums: tās lido zemu, strauji paceļas un nosēžas. Tāpēc vabolei jābūt īpaši ātrai. Tās medī no augāja brīvajos laukumos.Kāpuri rok vertikājas alas un sēž pie alas ieejas. Tie medī dažādus kukaiņus, kas tuvojas alas atverei. Briesmu gadījumā kāpurs slēpjas 15-25 cm dziļajā alā.
Smilšvaboles krāsojums imitē jūras liedaga krāsas: smiltis un dažādus jūras izskalojmus. Raibums sadala ķermeni laukumos un plēsējiem, piemēram, putniem, grūtāk saskatīt ķermeņa kontūras.
Smilšvabolei nepieciešama smilšaina augsne, kurā dzīvot kāpuriem un atklātai teritorijai, kurā medīt. Smilti nedrīkst pārpūst vējs, tai jābūt stabilizētai ar augu saknēm vai mitrumu. Tāpēc alas ir mitrā smiltī un vietās ar skraju augāju. Izmīdīšana var negatīvi ietekmēt kāpurus un nakšņojošas vaboles (tās ierokas smiltīs). Vaboļu populācijas ir nepastāvīgas, lielas vētras tās iznīcina un viss jāsāk no jauna. Dabiskās pludmalēs smilšvaboles var savairoties lielā skaitā, bet cilvēku apmeklētās - sastopamas reti. Vaboles apdzīvo galvenokārt liegadu, viegli pārvietojas un gēnu plūsma, acīmredzot, arī ir aktīva. Par ģenētisko daudzveidību nebūtu jāuztraucas.
Paskaties failu: http://priede.bf.lu.lv/ramis.shtml tad Studiju materiali, tad Zoologijas/ tur ir fails Dunes.doc
16, 2005, 17:29Kukainis

Paldies, nu es tiešām daudz jauna uzzināju par smilšvabolēm :=)) :=))
16, 2005, 17:53Toms un Dzerijs
Un kādas aizsargājamas sēnes aug kāpās?
17, 2005, 8:38Zane
* Answers and Comments ->

Aizsargājamas sēnes atklātajās kāpās.
Citēju Edgaru Vimbu.
Priekškāpās jeb baltajās kāpās (ļoti mainīgajā ekosistēmā, kur notiek aktīva smilšu pārpūšana un aug pret ieputināšanu izturīgas graudzāļu sugas) varat atrast Hadriāna zemestaukus, smiltāja kaussēni, ziemas kātpūpēdi. Pelēkajās kāpās (klajajās piekrastes kāpās, kur vairs nenotiek smilšu kustība, ir silts, sauss, augāju veido sūnas, ķērpji, zemi daudzgadīgi lakstaugi) meklējiet ziemas kātpūpēdi.
17, 2005, 12:22Vija
Vai piekrastē dzīvojošie dzīvnieki dzer jūras ūdeni?
15, 2005, 15:30Alfrēds K.
* Answers and Comments ->

Ir kas dzer un ir kas nedzer
16, 2005, 14:37jurniecins
kā sauc kāpās atrodamo lielāko sēni?
15, 2005, 15:29Zane
* Answers and Comments ->

Manuprat, ta ir juraszvaigzne
16, 2005, 14:38jurniecins

nemaanies:=))
juuraszvaigzne ir zivs.
16, 2005, 14:41Zane

Kāpās aug daudz dažādas sēnes. Tā uzreiz nepateikšu, kura ir lielākā – vienai augļķermenis garāks, citai tas ir platāks. Pie tam tas, ko parasti cilvēki sauc par sēni, ir tikai augļķermenis, kaut kas līdzīgs kā ābelei āboli.

Par smiltāju sēnēm var palasīties šeit: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml#v40

17, 2005, 4:54Zirneklītis

Starp citu – jūraszvaigne NAV ne zivs ne sēne, bet gan adatādainis. Adatādaiņi vēl, piemēram, ir jūras eži, jūras gurķi, jūras lilijas. Tas ezis, kas skraida pukšķēdams pa takām un taciņām, protams, nav adatādainis, bet gan zīdītājs.

Būs jurniecins jūraszvaigzni ar zemeszvaigzni sajaucis, bet tās Latvijā sastopamas mežos, nevis kāpās (http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=zvaigzne).

17, 2005, 5:17Zirneklītis

Zirnekliit, bet varbuut taa juuraszvaigzne, es gribeeju teikt, zemeszvaigzne aug mezainajaas juurmalas kaapaas, kas pieskaitaamas gan kaapaam, gan meziem =)
tu zini, pat melnalksnu dumbraajs var buut pieskaitaams pie kaapaam, ja tas atrodas starpkaapu ieplakaa =)
17, 2005, 8:45Zane

tie varētu būt Hadriāna zemestauki (aizsargājama suga, sstopama priekškāpās), kuriem no iesārtām "olām" izaug 10 - 20 cm garš nesējs ar tīklainu cepurīti galā.
Šmidela zemeszvaigznes (arī aizsargājama, sastopama pelēkajās kāpās) augļķermeņi ir 1 - 3 cm plati, bet centrālās lodveidīgās daļas diametrs nepārsniedz 0,5 - 1,5 cm.
(citēju Edgaru Vimbu.)
17, 2005, 12:30Vija

=)Realas bildes
29, 2005, 14:46=)

parasta liela sēne
11, 2008, 15:56jelena
Pavasarī piekrastē vajag rīkot meža dienas un apstādīt kāpas ar priedēm un vītoliem.
Vecās priedes jau ir sapuvušas. Vētrā bojātie koki arī ir jālikvidē.
30, 2005, 10:57Astrīda T.
* Answers and Comments ->

Par Veciem un bojātiem kokiem mežā

Sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos tās ir dzīves vietas dzīvniekiem, kas ir dabiski ienaidnieki tām kukaiņu sugām, kas pārtiek no dzīviem kokiem. Tāpat, vecos un atmirušos kokos dzīvo daudzas īpaši aizsargājamām sugas.

Vētra nav ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa vētrā izgāztie koki ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu „tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.

Piekrastes meži ir jāvērtē ne jau pēc tā, cik tur varētu koksnes iegūt, bet gan pāc tā devuma sugu daudzveidībā, kā arī tīri no mākslinieciskā viedokļa. Iztīrīts un „izlaizīts” mežs jau drīzāk ir parks nevis mežs. Izvācot vecos un mirušos kokus, mežam tiek laupīta tā netverāmā, noslēpumu un romantisma pilnā, noskaņa.

Izmantoti «WWF» preses istabas materiāli (http://www.wwf.lv/index.php?id=445&sadala=29).

9, 2005, 6:37Zirneklītis.
Nesen ar draugiem izcēlās diskusija par to, vai bebri migrē pa jūru vai nē. Nevienam tā arī neatradās pierādījumi šim apgalvojumam. Vai ir kādā literatūrā minēti fakti par bebru migrāciju pa jūru? Varbūt varat ieteikt kur rast atbildi uz šo jautājumu?
25, 2004, 14:37Jānis
* Answers and Comments ->

Sveiks Jāni!
Nebūs viegli pierādīt ka tas lops ir tiešām migrējis nevis tikai pastaigājies...Bet kādā 2006-07 gadā Jūrmalā tiešām novēroja Bebru pludmalē.
Te drīzāk ir diskusija par Migrācijas jēdzienu.
15, 2009, 15:04Aigars

Bebri tiesam veic migracijas gar juras krastu jaunu teritoriju meklejumos. Es vairakas reizes ritos esmu noverojis tos peldam no Kurzemes puses uz Lielupes grivu.
19, 2010, 20:37Janis M.

Bebrs, uzsacis celojumu , peld gar juras krastu lidz sastop kadu upi vai citu udensteci, kas tam skistu piemerota. Nebutu brinums ja kads bebrs ieklistu kada no pieciem melioracijas gravjiem starp Melluziem un Kauguriem vai ari Silinupe pie Bigaunciema.
20, 2010, 14:41Janis M.

zvejnieki stāsta, ka šad tad esot gadījies redzēt vai pat noķert jūrā peldošus briežus un mežacūkas. Nesen kāds lācis esot iemigrējis Roņu salā un atkal aizmigrējis prom.
1, 2010, 16:47TAs
kur atrast kautko par Baltijas juras un Rīgas līča aizsardzību?
16, 2004, 10:43jūras krupis
* Answers and Comments ->

18, 2004, 1:53Zirneklītis
Labdien, vai Jūs man lūdz varētu pateikt kādas latvijas pludmales ir saņēmušas Zilā karoga apbalvojumu?
26, 2003, 11:46draugs
* Answers and Comments ->

Par Zilo karogu pludmalēm var apsaktīties VAK mājas lapā:
6, 2005, 8:23Zirneklītis

Vēl ir lapa:

Pamatīga informācija (Angļu valodā) atrodama Zilo karogu kustības galvenajā mājas lapā:

23, 2005, 18:38Zirneklītis

See also:
Another message ( 24, 2006, 17:11)
31, 2006, 14:33Zirneklītis
Records in this group: 23
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------