Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Lakes and Rivers


Hide answers
Records in this group: 27
Order: v
2017.gadā vitāla peldošā ezerrieksta (Trapa natans) atradne konstatēta Bancānu ezerā
7, 2020, 10:05Irēna
Answers and Comments ->
kadas pilsetas ir jelgavas lielupes krastos vismaz 3 pilsetas
14, 2014, 20:22anzelika
* Answers and Comments ->

16, 2014, 2:14Zirneklītis
http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html?x=250971.250&y=511680.0&lx
Labdien,
Manā dīķī kaut kas kož - kodumi it kā būtu sakodušas blusas, parādās pēc vairākām stundām, pēc tam sapamst un stipri niez.Vai kāds zina, kas tas varētu būt? Ūdens dīķi ir pilnīgi dzidrs, bet dažādi kukaiņi tur dzīvo.
Būšu pateicīga par informāciju.
2, 2012, 0:24Sandra
* Answers and Comments ->

tas var but dundurs,ka tu to nesaproti!
10, 2012, 19:04lolita

Vai tiešām kāds domā, ka knišļi vai dunduri kož ūdenī?!
Sandra
11, 2012, 12:22Sandra

Varbūt kaut kāda alerģiska reakcija?
17, 2012, 20:11Zirneklītis


Mammadaba ļaujas ezeru vilinājumam

Iznācis jaunais Mammadaba žurnāls „ Ezeru vilinājums”, kurā stāstīts par teiksmām apvīto Zebrus ezeru, par gleznaino Gulbju ezeru Spārē un par noslēpumaino Bezdibeņa ezeru. Kāpēc tieši par šiem ezeriem, ja Latvijā ir 2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha? Tie ir AS „Latvijas valsts meži” loloti un aprūpēti ezeri. Zebrus ezerā un Gulbītī, kā to mīļi dēvē vietējie, ik gadu tiek papildināti zivju krājumi, lai makšķerniekiem būtu bagāti lomi, krasti ir sakopti un labiekārtoti, lai ikvienam atpūta pie ūdeņiem būtu jo tīkamāka. Zebrus ezera krastā uzbūvēts atpūtas komplekss, kurā ietilpst laivu bāze un septiņas makšķernieku mājiņas, nojumes ar galdiem un soliem, ugunskura vietas, skatu tornis, sporta laukums, bet Gulbju ezera krastā Spārē atpūtniekus gaida gan lielais viesu nams, gan četras mazākas ģimenes mājas, konferenču kamīnzāle, labiekārtots kempings un laivu bāze.

Kabiles pagastā mazais Bezdibeņa ezers purva vidū piesaista ar savu noslēpumainību. Cik īsti dziļš tas ir? Un kā lai nokļūst pie ezera purva vidū? Arī par to ir gādāts, jo apkārt ezeram ved 670 metru gara plata un ērta laipa, viena no retajām, pa kuru var pārvietoties arī ar bērnu ratiņiem un ratiņkrēslā.

Bet Latvijā vēl ir daudz skaistu un sakoptu vietu gleznainu ezeru krastos, par tām varēsiet lasīt nākamajos Mammadaba žurnālos.

Sagatavots pēc mammadaba.lv materiāliem.
16, 2010, 3:07Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/pages/news.php?l=lv&tema=6
Answers and Comments ->
Attached file: MD032o1ook.pdf

Labdien!
Kas ir šis augs? Vai tas ir aizsargājams?
5.septembrī to atradu lielā daudzumā kādā ezerā.
No virspuses atgādina palmu. Tam nav sakņu.
(bildi, nosutiju administratoram eko@latnet.lv)
Ar cieņu,
Ingus
6, 2010, 12:54Ingus
* Answers and Comments ->
Attached file: augs0089.jpg
Attached file: augs0090.jpg
Attached file: augs0092.jpg


Izskatās pēc parastā elša (Stratiotes aloides). Parastais elsis veido blīvas, vienlaidu audzes pārpurvotos, aizaugušos dīķos, ezeru līčos un vecupēs ar dūņainu, irdenu pamatu. Latvijā sastopams diezgan bieži visā teritorijā.
Attēls no British Flora (1924)
6, 2010, 14:02Zirneklītis

Liels paldies par atbildi!
6, 2010, 15:31Ingus
Kādi dzīvnieki ir sastopami Latvijas avotu apkārtnē?
3, 2010, 15:25Inta
Answers and Comments ->
manā dīķī iemitinājušās dēles! kā no tām tikt vaļā ??????
30, 2009, 10:49inta
inta.eversone at vid.gov.lv
* Answers and Comments ->

kā tikt vaļā no dēlēm nelielā dīķī?
10, 2011, 12:21inga

kautkādu ļoti stipru indi, jo dēles ir izturīgas. Varbūt dīķī ielaist jūras ūdeni. Pēc tam gan tie mirušie dzīvnieki smirdēs un, varbūt, būs pat jāsavāc.
27, 2011, 11:37ss

Tad jau uzreiz uztaisi gudrona dīķi – tādos nu tiešām neviena dēle nedzīvo =8–O Tā kā pēc ss ieteiktās darbības dīķis būs jāizrok aš ta līdz cilmiezim, tad jau labāk nolaist ūdeni un iztīrīt tāpat – vismaz tad dūņas būs lietojamas dārzā. Kur liksi saindētas dūņas?
28, 2011, 18:32Zirneklītis
Labdien.Manā dīķī dzīvo dēles.Kā lai tās atšķir-vai tās ir tādas kam patīk nogaršot arī cilvēku?Un turpat ūdenī peld zaļi apaļi recekļi.Kas tie tādi varētu būt?Paldies.
29, 2009, 23:36Liene
vecamaaja at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Ja dīķī cilvēks ielien un dēles steidzas klāt, tad tās varētu būt medicīnas dēles. Pretējā gadījumā tās ir zirgu dēles - cilvēkam nekaitīgas. Abas ir melnas, taču medicīnas dēlei ir divas oranžīgas garensvītras, bet zirga dēlei raibs vēders.
Un tie zaļie recekļi visticamāk ir aļģes.
1, 2009, 16:07Dēle

Vairums zoologu uzskata, ka zirgu dēles nevar pārkost cilvēka ādu, ir personīga pieredze - var. Iespējams, ka to nevar izdarīt vīriešiem ar matainu biezu ādu, bet bērniem un plānas ādas īpašniecēm tas ir iespējams. Varu nomierināt - tās lielās treknās man nav piesūkušās. Glumie kunkuļi varētu būt zilaļģes, kas norāda uz ļoti piesārņotu ūdeni -to nav vēlams izmantot pat dzīvnieku dzirdināšanā, jo bojā ejot tās izdala neirotoksīnus.
2, 2009, 8:51Inita

bet kuršd zina, kā no dēlēm atbrīvoties? vai vismaz mazināt to skaitu dīķī ????? dīķis jauns - 2 gadi
30, 2009, 16:43inta

Dēles ir parastas dīķa iemītnieces. Ja nu akurāt vēlas samazināt to skaitu, varbūt var mēģināt šīs izķert, par ēsmu izmantojot svaigu aknu? Dīķis ir kāds – uzpludināts vai rakts? Ja uzpludināts, tad, pieņemu, ka no dēlēm diez vai atbrīvosies.

31, 2009, 10:04Zirnekītis
Caw atkal! =)
buutu ljoti labi ja vareetu uzzinaat bakteeriju veidus upju piekrastes zoonaa! pietiktu ar kaadiem 3 veidiem!
veelos arii uzzinaat kaadas seenes un kaadi seenju veidi aug upju piekrastes zoonaa! =)
Paldies! =)
13, 2009, 19:35jons
Answers and Comments ->
vai ir kāds preperāts ar kura palīdzību var tikt vaaļā no dēlēm nekaitējot zivīm un citiem aukstasiņu dzīvniekiem?
6, 2009, 13:30uldis
Answers and Comments ->
Cik plata ir tauvas josla Gaujai vietās kur ir privātīpašumi?, vai drīkst izkāpt krastā un uzturēties tauvas joslā ja ir norāde Privātīpašums?
5, 2009, 14:41Kaspars
* Answers and Comments ->

Pasvītrojumi un izcēlumi mani:

12.04.1995. likums «Zvejniecības likums» ("LV", 66 (349), 28.04.1995.) [spēkā ar 12.05.1995.] ar grozījumiem

..

tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;

..

9. pants. Tauvas josla

(1) Ar zveju vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

(2) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(3) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(4) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).

(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

  1. kājāmgājējiem;
  2. zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
  3. robežapsardzībai;
  4. vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

  1. laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
  2. laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
  3. zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
  4. ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības.

(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:

  1. gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;
  2. gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru;
  3. gar jūras piekrasti — 20 metru.

(10) Latvijas Zivju resursu aģentūra tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments — kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.

(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

  1. gar upju un ezeru lēzeniem krastiem — no normālās ūdenslīnijas;
  2. gar upju un ezeru kraujiem krastiem — no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;
  3. jūras piekrastē — no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

(13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

(14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

(15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

(16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 30.09.2004. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

..

5, 2009, 16:43Zirneklītis

Jā tos likumus es varu izlasīt pats, bet kā zināms likumus var tulkot dažādi, vai varat konkrēti atbildēt vai varu izkāpt krastā vietā kur ir norāde privātīpašums konkrēti Gaujas upē?
6, 2009, 9:28kaspars

Ja vari, tad kāpēc nelasi? Vismaz pasvītroto un izcelto.
6, 2009, 9:52Zirneklis

Ja pareizi saprotu tad nevar?, bet ja piemēram braucot pa upi ar laivu paliek slikti kādam no mums, piemēram ar sirdi, vai to var atiecināt uz punktu 6.4 glābšanas darbu veikšanai? un piestāt krastā nepārkāpjot tos 4. metrus bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku?
6, 2009, 11:05kaspars

kas ir normāls ūdenslīmenis Daugavā?
tas saistībā ar to, ka nevaru noteikt to lēzenajam krastam, jo Daugavā nav normāls ūdenlīmesnis, bet HESu regulēts līmenis.
1, 2012, 9:31ineta

Pilnīgi visās ūdenstecēs mainās ūdens līmenis, jautājums tik par biežumu un cēloņiem.

Normāls varētu būt ~vidējais ūdens līmenis. Piemēram, Aizsargjoslu likumā 7. pantā ir teikts „(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, – no tā augšējās krants.
..
(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.”

Noder arī izvilkums no 23.12.2003. MK noteikumi Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" ("LV", 183 (2948), 30.12.2003.) [stājas spēkā 31.12.2003.] ar grozījumiem [16.09.2005] un [30.10.2009]: „36.1. ūdens līmenis (metros) ūdenskrātuvē pie aizsprosta ūdensteces posmā augšpus hidrotehniskās būves aizsprosta (turpmāk — augšbjefs) absolūtās atzīmēs:
36.1.1. pieļaujamais ūdens līmenis ūdenskrātuvē hidromezgla normālas ekspluatācijas apstākļos (turpmāk — normālais ūdens uzstādinājuma līmenis)”. Attiecīgi arī lejpus aizsprosta esošam ūdens līmenim vajadzētu būt saistītam ar „normāliem ekspluatācijas apstākļiem”.

Jāsprauž mietiņš un jāveic līmeņa izmaiņas mērījumi.

1, 2012, 13:53Zirneklītis
Kur varētu atrast informāciju par mitrājiem?
29, 2009, 17:13Elīna
* Answers and Comments ->

Labdien Elīna!
Tieši šobrīd Latvijas Dabas muzejā ir jauna izstāde par MITRĀJIEM.
7, 2009, 12:24Aigars
Kur un kā var iegūt informāciju par mazajām Latvijas upītēm - Lantupīte, Bebrupe, Galdupe? Vai kāds pēta tādas upītes?
20, 2008, 17:06Ritma
* Answers and Comments ->

labdien Ritma!
paldies par jautājumu , bet ir vairākas Bebrupes..?
Jā tādas upes pēta dažādi entuziasti savu interešu lokā - biologi, laivotāji, makšķernieki...
Pašlaik top tīmekļa lapa UPĒM, tapēc pagaidām...jāmeklē papīra avotos - enciklopēdijās u.tml. Ja vēl tas ir svarīgi varu sagatavot atsauču datus un nosūtīt @ pastā.
16, 2009, 11:17Aigars
ekosece at inbox.lv
kāda ir atšķirība starp kalnu un līdzenumu upēm?
12, 2008, 20:32arita
* Answers and Comments ->

18, 2008, 16:08Mirdziš
Kā atšķirt slapju palienes pļavu no purva? Tur aug augstie grīšļi, arī niedres, vieta pat vasarā ir diezgan slapja. Pļava kādreiz ir meliorēta, bet tagad grāvji darbojas tikai daļēji, jo bebri piepalīdzējuši, tomēr notece uz upi ir. Rudenī vieta applūst pavisam un līdz pavasarim dzīvo zem ūdens. Parasti, lai nošķirtu pļavu no purva, tiek pieminēts kūdras slānis. Šeit kūdras, protams, nav. Tātad - vai šādā vietā kādreiz var veidoties purvs vai tā tomēr ir pļava? Ja pļava - vai tā uzskatāma par pārpurvotu, ja atrodas lielas upes palienē dabisku iemeslu dēļ zemā, līdzenā vietā?
15, 2007, 11:46Dace
* Answers and Comments ->

Kādam nolūkam tas tev ir vajadzīgs? definīcijas vispār pārklājas, it īpaši tās, kur jāskatās kūdras slānis. atšķiras arī dažādu nozaru speciālistu izpratne, turklāt dabā starp visu ir pārejas.


Atšķiršanai būtu jāskatās augu sabiedrības. vai tur ir pļavu augi vai nav.
zāļu purvā dominē grīšļi, bet graudzāļu parasti vispār nav (ja nu niedres). starp grīšļu ceriem atrodamas tā sauktās brūnās sūnas.
pļavām savukārt ir visādi raksturīgi dažādi platlapainie lakstaugi, kādu nav purvā. gandrenes, gundegas, guntiņas, saulpurenes utt.


ir tāds pļavu biotops - palieņu pļavas, un droši vien tur arī pieskaitāma tava pļava.
bet neredzot to vietu tiešām nevar droši pateikt.

16, 2007, 11:19Vija

Paldies par komentāru! Šī lieta mani interesē pļavas apsaimniekošanas nolūkos. Lauku atbalsta dienests secinājis, ka tā nav pļava, bet pārpurvota teritorija. Tomēr man šķiet pavisam skaidrs, ka tā ir palieņu pļava ar visu tai raksturīgo veģetāciju kāda tā ir it bieži Lielupes lejteces galā ar jūsu minētajām palieņu pļavu sugām. Tas liekas ļoti netaisnīgi, ja no sirds gribas atjaunot vairākus gadus neapsaimniekoto pļavu un vairot tās daudzveidību, bet šāds paziņojums no lad puses nozīmē, ka turpmāk nav nekādu iespēju dabūt BVZ pļavām pienākošos valsts atbalstu (ja jau tā reiz nav pļava, bet pārpurvota teritorija, tātad arī ne-lauksaimniecības zeme). Šis tad ir tas gadījums, kad izpratnes pārklājas un kompromiss grūti rodams. Laikam neba vienīgais gadījums.
19, 2007, 16:24Dace
Es ieraudziiju vienu interesantu augu, gribētu uzzināt, kas tas ir. Kāds nevar pateikt uz kādu e-pastu vai lapu es varu aizsūtīt fotogreāfijas, lai noskaidrotu, kas tas par augu.
13, 2007, 15:50Didzis
Didziz14 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Var sūtīt tīmekļa pārraugam uz 'eko at lanet.lv'.
13, 2007, 17:41Zirneklītis

Un cik ilgaa laikaa es varu sanjemt rezultaatus?
14, 2007, 21:30Didzis

Vasarā īpaši bieži pie datora nesanāk būt =)
Trijās bildēs tas ziedošais augs ir čemurainais puķumeldrs (Butomus umbellatus):
http://www.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/cirvenju/&b=Butomus_umbellatus&M=1
15, 2007, 15:26Zirneklītis

Tas ir aizsargaajams vai nav?
15, 2007, 22:24Didzis

Puķumeldrs Latvijā ir nereti sastopams. Cik man zināms, nekādos īpašos sarakstos ieviests nav.
15, 2007, 23:38Zirneklītis
Labdien! vai Jūs nepateiktu, kur var sameklēt informāciju par Latvijas upēs augošajiem ūdensaugiem?
5, 2007, 0:02ifi
* Answers and Comments ->

Urtāni, L. & A., 1999. Kas ir upe? Bērnu vides skola. Rīga, 31 lpp.
10, 2007, 13:06Vija
Vai jus man ludzu, ludzu varetu pateikt kurs Latvijas ezers ir starptautiska nozīmes putnu ligzdosanas vieta un atputas vieta to migrācijai...??
27, 2007, 18:58liliāna
* Answers and Comments ->

piemēram Engures
28, 2007, 13:23Vija

Muzejā atzīmēs Starptautisko mitrāju dienu ar programmu „Kā zivs ūdenī”

Latvijas Dabas muzejs jau septīto gadu 2. februārī atzīmē Starptautisko mitrāju dienu (World Wetlands Day). Šogad mitrāju dienas devīze ir „Zivs rītdienai...?”, tādēļ mitrāju dienu laikā līdz 25. februārim muzeja apmeklētāji ir aicināti iepazīt Latvijas mitrājos mītošo daudzveidīgo zivju pasauli.

Šogad mitrāju dienu ietvaros muzejs aicina 4.-6. klašu grupas apmeklēt nodarbību ar nosaukumu „Zivju diena”. Tajā bērni interaktīvā veidā varēs iepazīt mitrājos mītošo zivju daudzveidību, zivju uzbūvi, uzzināt ko vairāk par zivju piemērošanos to dzīves videi, rodot atbildes uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kāpēc vienai zivij mute ir liela, bet citai maza, kāpēc vienai tā ir pavērsta uz augšu, bet otrai uz leju; kādam mērķim paredzēta katra zivs spura; kāpēc zivis ir slidenas utt. Tāpat nodarbībā būs iespējams tuvāk iepazīt tādas zivis, ko ieraudzīt dabā gadās reti. Bērni varēs aplūkot sama galvaskausu, un videofilmu par laša attīstību. Un visbeidzot, nodarbībā tās apmeklētāji varēs arī paklausīties, kā izklausās dažu Latvijas zivju balsis, jo kā izrādās, tad zivis nemaz nav tik klusas, kā mēs parasti mēdzam uzskatīt.

Nodarbības notiks no 2. februāra līdz 23. februārim ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 7356051.

Mitrāju dienu ietvaros 24. februārī notiks arī ģimenes dienas pasākums, kurā vecāki ar bērniem varēs pētīt zivis, risināt uzdevumus, kā arī izgatavot paši savu papīra zivtiņu.

Mitrāju dienu ietvaros muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā „Cilvēks un vide” būs izvietota papildus informācija par Latvijas zivīm, kuras apskatāmas muzeja ekspozīcijās.

Kopš 1997. gada 2. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā mitrāju diena. Šo tradīciju ir dibinājis Ramsāres konvencijas birojs. Ramsāres konvencija, kas parakstīta 1971. gadā, ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts noteiktajai ekosistēmai - mitrājiem. Konvencijas misija ir mitrāju aizsardzība un saprātīga izmantošana, rīkojoties nacionālā līmenī un sadarbojoties starptautiskā līmenī. Latvija konvencija pievienojās 1995. gadā.

Pēc Ramsāres konvencijas definīcijas mitrāji ir purvi, atklātas ūdens platības, mitri zālāji, vai niedrāji, neatkarīgi no tā, vai tiem ir dabiska izcelsme, vai tie ir pastāvīga rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdens vai sāļūdens. Dabisko mitrāju galvenie veidi ir piekrastes seklūdeņi, upju grīvas, mitrāji upju ielejās, ezeri un ar tiem saistīti mitrāji un purvi.

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025

Informāciju sagatavoja
Līga Mūrniece,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas speciāliste.
29, 2007, 20:00Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Kādi higrofīti aug Latvijā?
11, 2006, 15:02Inguna
* Answers and Comments ->

11, 2006, 15:10Vija

See also:
Another message ( 21, 2006, 20:29)
12, 2006, 0:00Zirneklītis
Latvijā ir upe Svēte.Gribas kaut ko vairāk uzzināt.
9, 2006, 14:28Ruta
* Answers and Comments ->

Latvijā ir arī daudzas citas upes ;)
9, 2006, 15:07Ceļinieks
Lūdzu palīdziet atrast dzīvnieciņu sarakstu,kas mīt upju krastos.
12, 2006, 15:42Sanita
* Answers and Comments ->

Sveika Sanita!
Meklē Urtānu grāmatu no projekta "Upe man stāstu stāsta" vai skaties mājaslapā liis.lv.
7, 2009, 11:46Aigars
kada ir udens krasa?pec ka smarzo udens?kasa aug udens kratuves tuvuma?kadus putnus var redzet peldvietas?
30, 2006, 19:44niks
* Answers and Comments ->

Atraujies taču beidzot no datora. Patiesība ir tur ārā. Ja neesi vēl pamanījis, tad laukā aiz loga ir vasra pilnā plaukumā.
3, 2006, 19:12Zirneklītis
sveicināti, kur es varētu atrast informaciju par ezeriem??tipiem, aizsardzību, piesārņošanu, janās ES normatīvas, u.t.t. liels paldies jau iepriekš!!!=)
5, 2006, 20:50asarīts
* Answers and Comments ->

Ļoti laba grāmata ir profesora Pētera Cimdiņa "Limnoekoloģija" (Rīga 2001). Tur par ezeriem ir daudz, tikai ES normatīvie akti gan laikam nebūs. Varu ieteikt bibliotēku, kur (droši zinu) ir šī grāmata un pilns ar normatīvajiem aktiem. LU VZPI, droši vien arī BF ir.
Var palasīt arī:
http://www.ezeri.lv
6, 2006, 8:25Mikī
Records in this group: 27
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------