Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Ruderal biotops


Hide answers
Records in this group: 32
Order: v
kadas pilsetas ir jelgavas lielupes krastos vismaz 3 pilsetas
14, 2014, 20:22anzelika
* Answers and Comments ->

16, 2014, 2:14Zirneklītis
http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html?x=250971.250&y=511680.0&lx
labdien,gribēju pajautāt,kādēļ vācijā piemēram suņus pie mājām ir aizliegts siet ar ķēdi,tāpat govīm aizliegts likt virsū ķēdes,vai nevajadzētu tāpat pie mums pieņemt likumu. bet tajā pašā laikā ja jebkurš mājdzīvnieks ir tālāk par 200metriem,cilvēks ar ieroču lietošanas un nēsāšanas atļauju,ja viņā vērtējumā viņš ir bīstams apkārtējiem,tiesīgs nošaut
10, 2010, 11:25normunds
* Answers and Comments ->

Tavs apgalvojums „.. ja jebkurš mājdzīvnieks ir tālāk par 200metriem ..” nav gluži patiess, jo „Medību likuma” (107 (2872), 23.07.2003., stājas spēkā 06.08.2003., ar grozījumiem 01.01.2007. un 11.07.2007.) 3. pantā teikts: „.. Medībām pielīdzināma medību platībās klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī izbēgušu nebrīvē turētu dzīvnieku medīšana (pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem (izņemot šķirnes medību suņus) un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši kaķi un suņi bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona.” Tā kā brīvsolī aizgājušo kāmīti apēdīs klaiņojošs suns, nevis mednieks.
16, 2010, 5:09Zirneklītis
Labdien visi dabas mīļotāji. Man ir jauka pirts. Un es ar jūsu starpniecību vēlos tā kļūtu vēl jaukāka. Kad nebija savas pirtiņas gāju Rīgā uz Mārtiņa ielas pirti-Āgenskalna priedēs. Tur pērtuvē vienmēr dziedaja circeņu pāris. Es pat pustumsā tos saskatīju.Tas man iespiedās dziļi atmiņā.Tagad man gribētos lai arī manā pirtiņā tā dziedātu. Izstāstīju savām draudzenēm. Viena laukos ar vīramāti tādu noķēra. Bet tas izrādījās sienāzis. Varbūt kāds, kam circenis traucē mājas mieru varētu atdot to man. Es būšu ļoti pateicīga.
21, 2009, 20:04Ronalda
* Answers and Comments ->

Ja tā pirts ir kā atsevišķa ēka, tad circeņi diez vai iedzīvosies, jo šiem gribas siltumu un ēdamo.

See also:
Another message ( 1, 2008, 23:30)
24, 2009, 9:23Zirneklītis
Mūsu lauku mājās, kuras ir palikušas tukšas jau vairākus gadus, pusgruvušajā kūtī iemitinājušās odzes (vismaz piecas)un nāk pagalmā sildīties. Šogad vēlamies vairāk pabūt laukos, bet ko lai darām ar čūskām? Baidāmies par bērniem un suni.Kā lai tās aizdzenam?
29, 2009, 11:24Inga
* Answers and Comments ->

Odzes droši vien mitinās visādos gružos tai vecajā kūtī, un ja viņām vairs nebūs kur perināties, tad viņu arī vairs nebūs.

manu vecāku mājās kādreiz bija ļoti daudz zalkšu. desmitiem gozējās uz taciņas, siltumnīcā starp dillēm, un kāds pat ielīda istabā pa peļu alām un čučēja pie sildītāja. tolaik mums notika teritorijas sakopšana, un vairāki veci grāvji tika aizpildīti ar veciem zariem un lapām. ļoti laba vieta priekš čūskām.
Kad foršie grāvji izzuda un tika novāktas visas veco šķūnīšu drupas, izzuda arī zalkši.
tāpēc uzskatu, ka jebkāda indēšana ir tikai nenozīmīga cīņa ar sekām. jāmeklē cēlonis. (ja vien tu netaisies teritoriju tā izindēt, ka jūsu ģimenei tur būs jāpastaigājas ar gāzmaskām.)
29, 2009, 12:13es

Sākšu ar brīdinājumu: Odzes ir indīgas!

Zinu cilvēkus, kas odzes iizķera un pārvietoja uz tuvāko priežu mežu. Kāds puskilometrs ir pilnīgi pietiekošs attālums. Vienkāršāk to darīt no rītiem, kad viņas sākušas sildīties saulītē, lai aizdzītu nakts stīvumu. Tas tika izveikts, ieķeksējot ozi dziļā spainī. Ne viena no odzēm gan neizrādīja vēlmi labprātīgi ielīst spainī ;)

30, 2009, 9:40Zirneklītis
Sveiki! Gribēju noskaidrot ko ēd mazās vardītes kas dzīvo manā siltumnīcā???
4, 2008, 10:22))) Vardiiite
* Answers and Comments ->

Kva,Kva, ha - gan jau to pašu ko tās vardītes kas ārpusē.
17, 2008, 11:36Aigars
Labdien!Sakiet lūdzu kā cīnīties ar mušām laukos,jaunā guļbūves mājā. Mušas lidinās kā melnais mākonis.Katru dienu jāizslauka tūkstošiem mušu.Ārprāts!paldies!
5, 2007, 20:55Dace
* Answers and Comments ->

Ja lidinās kā melns mākonis „kārtīgas” mušas, tad jau var karināt mušpapīru. Ja tās ir mazās augļu (skābum-) mušiņas, tad ar putekļusūcēju un barošanās – vairošanās vietas izmēšanu.
8, 2007, 3:47Zirneklītis
Kā efektīvāk varētu iznīdēt lapsenes, kuras iemitinājušās bēniņos aiz koka apšuvuma un aukstam laikam sākoties, lien jumta stāva istabās?
paldies.
23, 2007, 15:24elita
* Answers and Comments ->

efektīva ir lodlampas un sekojoša ugunsdzēsēju strūklmetēja lietošana, bet der arī indīgās gāzes un pacietība. Starp citu, ar lapsenēm var sarunāt.
23, 2007, 20:10TAs

atgādinu - jūs esat ieradusies dabasdraugu lappusītē. mēs jums varam tikai palīdzēt, kā dabūt vēl vairāk lapseņu. lapsenēm ir lapseņtiesības =)
24, 2007, 6:23Mirdziš

dabas draugi jau nav kaut kādi "mieti", kuri smaidīdami pacieš lapseņu
dzēlienus. ja tās apdraud dzīves kvalitāti, tad tik' ar napalmu!
P.S. kā tad var "dabūt" vairāk lapseņu?
=)
24, 2007, 7:37Ģederts

Uz pastāvīgu dzīvi nezinu, bet savairot lapseņu blīvumu dzīvoklī var vārot ievārījumus.
24, 2007, 7:43Zirneklītis

tātad, no dzīvokļa lapsenes var aizdabūt vārot ievārījumus kaimiņu dzīvoklī, vai nu pašam, vai arī jāsakūda kaimiņš uz vārīšanu.
24, 2007, 10:57TAs
Kas varētu būt apmeties siltumnīcā un rakt tur alas?
18, 2007, 21:06Puķkopis
* Answers and Comments ->

Ja alu rokot ir izmests labi daudz zemes, tad, visticamāk, tur iekārtojie kāds caunu dzimtas pārstāvis, piemēram, zebiekste vai sesks. Ja tas tā, priecājies, jo tiks paplicinātas Tavā apkaimē dzīvojošo peļu un žurku populācijas.

19, 2007, 10:55Zirneklītis

varbūt kaimiņš rok alu, lai piesavinātos tavus tomātus?
19, 2007, 15:05Mirdziš
Labdien! Mūsu lauku īpašumā apm. 5 m no mājas ir vīnstīgām apaudzis elektrības stabs, uz kura šovasar sev vietu sāk nolūkot stārķis. Agrāk tur ligzdu nav bijis. Pret pašu stārķi mums nav nekādu iebildumu, bet kā mēs varētu viņam saudzīgi pateikt, lai būvē sev ligzdu nedaudz tālāk no dzīvojamās ēkas?
21, 2007, 17:45Ieva
* Answers and Comments ->

lattelecom arī saudzīgi pateica, lai iet prom. tjipa, nogāžot ligzdu ar visiem
sīkajiem zemē. tas ir efektīvs un saudzīgs pasākums. rekomendēju.
24, 2007, 18:16Ģederts

Tas, ko viņi izdarīja ar stārķīšiem, patiešām bija drausmīgi. Un pēc tam pateikt, ka "tie jau nav cilvēki". It kā tas būtu kaut kāds augstākais mērs.
Un tomēr - jautājums palika neatbildēts. Varbūt, pirms ligzda vēl nav uzbūvēta, tur var uzlikt kādu skārda plāksni vai tamlīdzīgi, lai viņš izvēlētos citu stabu?
29, 2007, 23:25Ieva
Sveiki:)
Rakstu referātu par amerikas sīkziedi, bet interneta caur googli neko nevaru atrast...Gribēju palūgt vai tu nevarētu palīdzēt noskaidrot, kas ir nezāles un kādas ir to bioloģiskās īpatnības?Ja variet , tad lūdzu norādiet, kur meklēt informāciju literatūrā un interneta saitos!Jau iepriekš paldies:)
9, 2007, 18:53zane
* Answers and Comments ->

Pēc manas saprašanas nezāle ir augs, kas aug nevietā. Pieneni pļavā par nezāli nenosauksi, bet puķu dobē gan. Tāpat kļava var būt gan nezāle, gan skaists koks, pat aizsargājams dižkoks, piemēram, Briedes kļavas, Dinsberga kļava utt, 1986. gadā bija apzinātas 32 dižkļavas. Bet tas netraucē piemājas dārziņā pukstot un stenot katru gadu raut laukā kļavu jaunuļus.

Latvijas apstākļos nav daudz tādu augu, kas būtu atzīstami par kaitniekiem pilnīgi visur, kur vien tie mēģinātu augt. Visplašāk pazīstamais ir Sosnovska latvānis. To gan nesauc par nezāli, bet gan par invazīvo jeb svešo sugu.

Par amerikas zīkziedi būs Tevi jāapbēdina. Nevienā no manis zināmajiem sarakstiem, šads augs nav minēts. Varbūt ar to ir domāts no dienvidamerikas ieklejojusī sīkziedu sīkgalvīte (Galinosoga parviflora) vai matainā sīkgalvīte (Galinosoga quadriradiata, Galinosoga ciliata), varbūt no ziemeļamerikas nākusī sīkziedu amzinkija (Amsinckia micrantha, Amsinckia menziesii)?

10, 2007, 9:23Zirneklītis

es tikai gribētu piebilst, ka termins "nezāle" raksturo cilvēka subjektīvo attieksmi, nu apmēram tāpat kā augus iedalot ēdamajos un neēdamajos vai smukajos un nesmukajos un tamlīdzīgi.
katram biotopam ir savas raksturīgās augu sugas, atkarībā no sukcesijas stadijas, un, ja cilvēkam te kāda suga nepatīk, tad tā ir viņa problēma, un augs tur nav vainīgs.
vismaz no ekologa viedokļa šāds termins ir nekorekts. ja cenšamies skatīties uz sistēmu kopumā un nevis uz vienas atsevišķas sugas labumu.
ar nezāļu zinātni padziļināti nodarbojas L Lauksaimniecības akadēmijā.
tad vēl, pirms vismaz 20 gadiem iznāca botāniķa Rasiņa sastādītais nezāļu noteicējs pēc viegli nosakāmām pazīmēm (precīzu nosauumu neatceros).
par nezālēm iesaku pameklēt dažādās enciklopēdijās papīra bibliotēkā. par konkrēto sugu - precizēt tās nosaukumu un tad meklēt svešvalodu lapās ar latīnisko nosaukumu.
10, 2007, 13:17Vija
Pētnieciskajā darbā vēlos veikt pilsētas kvartāla apkārtējās vides bioindikāciju - gaiss,augsne,ūdens. Taču nekur internetā nevaru atrast metodikas, pēc kādām tās veikt.
13, 2006, 9:38Ķērpis
* Answers and Comments ->

Vislabāk prasīt to darba vadītājam, ja runa ir par studentu vai skolēnu
pētniecības darbu. Metodiku ieteicams meklēt specializētajā zinātniskajā
literatūrā vai arī konsultēties ar bioindikācijas speciālistiem Bioloģijas institūtā
vai kur citur. Iesākumam var pameklēt http://scholar.google.com uz
"bioindication methods". Tomēr, augsnes stāvokļa analīze pēc kolembolu sugām
varē†u būt grūti veicams darbiņš... Piemēra pēc.
13, 2006, 10:29Ģederts

ek, nepareizā vietā ierakstīju.
iekopēju vēlreiz.


Tu gribi visu uzreiz. tad tev jākļūst par veselu laboratoriju.
labāk izvēlies vienu jomu. pēc Tava paraksta redzams, ka esi sācis ar ķērpjiem.
bioloģijas skolotājām ir dažādas metodikas (papīra formātā) par ķērpju izmantošanu gaisa tīrības novērtēšanā.


neko citu tu pašlaik arī nevari pasākt, jo nav sezona - augsnes fauna ir salīdusi kaut kur dziļi, zeme drīz apsnigs, ūdeņi aizsals utt.

13, 2006, 10:52Vija
lūdzu pasakiet kā tikt vaļā no mājas prusakiem?dzivojam daudzdzīvokļu namā..
18, 2006, 23:01inese
* Answers and Comments ->

Izliekot mitrās, siltās vietās „namiņus”.
4, 2007, 12:30Zirneklītis
Kur viss vairāk ir sastopami ķērpji? Kurus ķērpjus var atrast pilsēta un kur? Kā piemēram Rīgā.
7, 2006, 12:23Elīna
* Answers and Comments ->

sveika!
par pilsētas ķērpjiem meklē šeit
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/
pilsētas būtu tās vietas ar vairāk vai mazāk piesārņotu gaisu!


un ķērpji ir daudz kur, vairāk lasi šeit
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/kerpju_pasaule/

9, 2006, 16:47Vija
Kalsnavas arborētums jeb interesanto koku dārzs un Kalsnavas kokaudzētava aicina visus Latvijas iedzīvotājus informēt par neparastām koku formām pilsētu parkos un mežaudzēs.

Informējiet par dažādu koku sugu vējslotām (raganu slotām), interesantām koku vainagu formām, dīvainām lapām, neparastiem zariem un tamlīdzīgi!

Vārdu sakot, ja ieraugāt kaut ko tādu, kam patiesībā nevajadzētu izskatīties tā, kā tas izskatās, tad ziņojiet pa epastu: <j.zilins@lvm.lv > vai faksu 4826568!

Savvaļā radušās neparastās formas un mutanti ir ļoti nozīmīgi jaunu šķirņu un formu izveidei un kolekcijas papildināšanai. Kalnsnavas arborētums pieder valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži».

6, 2006, 15:31Vija pārsūta no Zaļās Skolas
* Answers and Comments ->

Vai tiešām jūs interesē visas vēja slotas. Arī tās, kas ir bērziem? Ir taču ļoti daudz bērzu ar vēja slotām.
6, 2006, 21:41Ceļinieks

Vai autortiesības tiks atradējam?
6, 2006, 23:16Ģederts

Ceļiniekam un ne tikai.
Ir jāatšķir tās vējslotas jeb raganu slotas, kuru veidošanos izraisa parazītiskas sēnes (piemēram Taphrina ģints sēnes bērziem, alkšņiem u.c.) un "slotas", kuru veidošanos izraisa gēnu mutācijas (priedēm, eglēm, ginkam, parastajai kļavai u.c.).
Pēdējās ir tās, kuras ir interesantas kā jaunu skujkoku dekoratīvo formu "izejmateriāls". Faktiski lielākā daļa skujkoku zemo (un ne tikai zemo)šķirņu ir veģetatīvi pavairotas raganu slotas. Salīdzinoši neliela daļa šķirņu ir izveidota no mutantiem sējeņiem (piemēram skaistākā Latvijas vietējās izcelsmes egļu šķirne 'Dundanga' jeb tā sauktā Dundagas kadiķegle).
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā ir savāktas, pieticīgi izsakoties, visai labas skujkoku formu un šķirņu kolekcijas, tai skaitā vietējās izcelsmes manta.
Bet tas jau nenozīmē, ka process ir beidzies. Gluži otrādi - vēl jo vairāk tāpēc, ja jums trāpās pa acij kāda sakarīga raganu slota, neturiet sveci zem .... un sūtiet ziņu uz Nacionālā botāniskā dārza (Salaspilī)Dendrofloras nodaļu un/vai Kalsnavas Arborētumu.
Liela daļa raganu slotu ar laiku aiziet bojā un šādā veidā ir iespējams saglābt dažu labu interesantu "spoku"
Par autortiesībām. Pretendēt uz savu izvēlētu šī klona vai nākamās šķirnes nosaukumu (saprāta robežās), es domāju, atradējs noteikti var. Līdzšinējā prakse ir bijusi vairāk balstīta uz tās vai tuvākās apdzīvotās vietas vārda iemūžināšanu, kuras tuvumā mutantiņš atrasts.
Slēdzot līgumu, protams, var pretendēt arī uz kaut kādu procentu daļu no peļņas, ja šī šķirne tiek laista komerciālā pavairošanā un tirdzniecībā. Protams, tad atradējam ir šis atradums jāreģistrē kā jauna šķirne. BET....zinot skujkoku zemo formu tirgu, nedomāju, ka ar to var iekāst baigo piķi (teorētiski jau var, bet nu tad tai jaunajai zoršai jābūt nu vienkārši TĀĀĀĀDDDAI (ar tikpat platu Ā kā burts Ē vārdā THĒĒĒJA Stūres ielas koju folklorā - savējie sapratīs).
Ak Stūres ielas koju anarhistu republika.....
28, 2006, 17:17garamantu apkopējs
Vai aizmigušu sikspārnīti var, un vai vajag pārvietot no pagraba priekštelpas, kur temperatūra ziemā var noslīdēt zem nulles, uz pagrabu?
5, 2005, 11:17Zaiga
* Answers and Comments ->

Atbilde uz šo jautājumu ir, ka visticamāk neko nevajag darīt, jo uznākot aukstumam, sikspārnis pats pamodīsies un ielīdīs siltākā vietā. Ziemas sākumā sikspārņiem ir "ekonomiski izdevīgāk" gulēt vietās ar zemāku temperatūru, jo tādējādi vieglāk uzturēt zemu vielmaiņu un ietaupīt tauku rezerves. Uznākot nopietnam salam (pagraba priekštelpai izsalstot), sikspārnis pamodīsies un pats pārvietosies uz vietu ar optimālu temperatūras režīmu - visticamāk, uz pagrabu.
Bet reizēm viņiem patīk gulēt priekštelpās arī ziemas vidū, ja vien tur ir atbilstoši stūrīši, piemēram, neizsalstošas griestu plaisas, gar kurām cirkulē siltais gaiss no pagraba. Mums ir zināmi sikspārņiem pat visnotaļ piemēroti pagrabi, kuros viņi nepārziemo, bet tā vietā guļ daudz vēsākās to pašu pagrabu priekštelpās.
6, 2005, 11:45Viesturs Vintulis
http://www.kemeri.gov.lv
klau zirneklīt neprasiju nevienam sakost sevi un uzskatu kad tas taads kā uzbrauciens par operāciju zāli, fakts ir tāds kad tagad gaidu savu pirmo bērniņu un nemitīgi vēlos mājā īpašu kārtību tāpēc viss tiek uzkopts un tīrīts uzreiz, un mani sakaitināja tas kad viņas pat salidojušās bija uz mana mazuļa gultiņu šausmas. varbūt arī pie vainas ir lielais bumbieru koks aiz mana loga tas veido tādu kā skābumu, jo tiklīdz vēdinu istabu vīņas parādās vairāk un vairāk...
29, 2005, 18:12panteera
* Answers and Comments ->

Sveika,

Spriežot pēc tā mākoņa, kas aplido bumbierus uz mana virtuves galda, varētu būt, ka bumbieri šām ir īpaši mīļi. Tā kā nāksies vien Tev viņas regulāri izsūkt.

Bet par tīrību – netici reklāmām, ka bērniem ir jāspēlējas mazmājiņā pie poda. Pārāk liela tīrība ir līdzvērtīga netīrībai, abas nu namaz nesekmē bērna veselību. Vārds „sterils” man neasociējas ar vidi, kurā var dzīvot.

29, 2005, 20:34Zirneklītis

Piedod, Panteera, bet šī mājas lapa laikam nebūs vieta, kur uzzināt, kā tikt vaļā no kādiem kukaiņiem. Šeit visi ir lieli kukaiņu draugi, tā ka drīzāk Tev šeit ieteiks, kā dabūt vēl vairāk kukaiņus =)


Man jau arī liekas, ka vienkārši vajag pagaidīt dažas nedēļas, kad sāksies aukstais laiks, un mušiņas izbeigsies pašas no sevis. Jo šogad ir daudz ābolu un bumbieru, un attiecīgi daudz šo augļu lietotāju =)

lai Tev veicas!

30, 2005, 8:55No āboliem vēders uzpūties
kā var apkarot skābuma mušīņas, esu panikā māja itkā sterila nav ne vecu augļu ne dārzeņu un skābu vielu kas veicinātu mušīņu rašanos, bet tās nez no kurienes uzrodas atkal un atkal esu nogurusi tās sūknēt ar putekļu sūcēju ko lai daru =)????
28, 2005, 19:22panteera
* Answers and Comments ->

Vai Tu dzīvo operāciju zālē, ja reiz apglvo, ka māja sterila? ;)

Lai tiktu galā ar skābummušiņām, nevajag sterilu māju. Jāatrod tikai to dārzeni, augli, sulas paku vai ko citu, kas ir šo mušu leiputrija. Gan jau Tev kaut kur kaut kas ir iebāzst/aizkritis. Tas var būt arī kādā no skapīšiem. Un putekļu sūcējs ir , tiešām, labākais veids, kā ar viņām tikt galā.

29, 2005, 4:08Zirneklītis
Dzīvoju pirmajā stāvā un mani satrauc viena lieta, proti- spīļastes. Tās salien uz balkona izkārtā veļā, lien istabā. Esmu izmisumā. Kā ar to var cīnīties un tikt vaļā no šiem kukaiņiem??? Jau iepriekš Paldies!
27, 2005, 11:46Ilze
* Answers and Comments ->

Nak rudens - ražas laiks! Arī kukaiņu pasaulē, kurš dēj olas, kurš meklē ziemas mītni. Spīļastes tieši tagad ir pieaugušas un meklē vietu ziemošanai un ligzdas taisīšanai. Pavasarī ligzdā tās "auklē" jaunos spīļastēnus.
Spīļastes ir vieni no derīgākajiem kukaiņiem, jo lielā mērā izēd citus kukaiņus, it īpaši "kaitēkļus", lai gan ēd arī dazādus daŗzeņus un augļus. Spīļastu klātbūtne liecina par bioloģiski daudzveidīgu apkārtni.
Spīļastes izskatās briesmīgas, bet tā tas nemaz nav. Cilvēki tikai izbīstas un viss. Spīles paredzētas biedēšanai un aizsardzībai, ja uzbrūk putns vai lielāks kukainis, kā arī tēviņu spēka noskaidrošanai savstarpējās cīņnās.
Nu nevajag no spīļastēm baidīties! Līdz ar vēsāka laika iestāšanos spīļastes vairs nebūs manāmas.
Ja bailes nav pārvaramas, tad iesaku viņas pārvietot tālāk no savas dzīves vietas. Bet pirms tam tās ir jānoķer. Ķeršanai var izmantot priekšmetu, kurā spīļastes labprāt ielīstu, piemēram, koka kasti ar puvušu ābolu un saburzītiem papīriem, lupatām, olu paliktņiem utt. Kukaiņi apkārt klejo tikai naktī, šo kasti dienā var pārnest tālāk no mājas. Balkonā nedrīkst būt nekādu citu lielu priekšmetu, lai spīļastēm nebūtu motivācija tajos iemesties un vēlāk līst iztabā. No mājas tās var izslaucīt, izkratīt, sasūkt utt.
Insekticīdus cilvēka un spīļastu veselības saglabāšanai neiesaku lietot!!!!!!
Ja nu spīļastes vienā vietā dzīvo, tad uz ilgu laiku, un vienkārši jāpierot, ka tās ir tāda pat apkārtnes sastāvdaļa kā putni, tauriņi, lapsenes utt.
27, 2005, 12:47Voldemars

Paldies Voldemār, bet tas mani nemaz nenomierināja, ka man ar to ir jāsamierinās:((( Man ir nepieciešama informācija ar ko es tos "mīļos kukainīšus" varu IZNĪDĒT !!!
27, 2005, 14:26Ilze

Daba nemīl tukšumu - iznīdēto vietā nāks citi, ja ne spīļastes, tad kas cits. Paskaties, vai nevar padarīt balkonu nepiemērotāku dzīvošanai - jātiek vaļā no visām šķirbām, gan tām, kas radušās plaisājot apmetumam, gan tām, kas starp dažādiem priekšmetiem, kas izlikti uz balkona. Spīļastes ir gana lādzīgi kukaiņi, lai tās nevis iznīdētu, bet tikai aizbiedētu.

Der arī atcerēties, ka jebkura inde iedarbojas ne tika uz indējamo, bet arī uz pašu indētāju. Ja vide ir tik tālu sagandēta, ka tur vairs negrib dzīvot NEKĀDI dzīvnieciņi (kukaiņi tai skaitā), tad, parasti, tā vide vairs nav nemaz tik jauka cilvēkam pašam.

27, 2005, 15:23Zirneklītis

Es saprotu, ka šeit ir sapulcējušies īsti dabas draugi, bet vai tad jums piemēram pret blusām, prusakiem utt. insektiem ir tik pat saudzējoša attieksme? Man piemēram viņi visi ir vienādi jo tas traucē manu dzīvi un komfortu.
27, 2005, 15:43Ilze

Varbūt neticēsis, bet odus un dundurus es nositu (nevis apēdu, kā do dara mani vārda brāļi), kad tie man kož ;)

Tas pats attiecas uz blusām, prusakiem un citiem, kas tieši nodara man kaitējumu, nevis vienkārši man komfortu bojā.

P.S. „Komforts” – tas tāds stiepjams jēdziens, kas vienam komforts, otram – neciešami dzīves apstākļi.

27, 2005, 16:05Zirneklītis

utis un blusas ir cilveeka paraziiti, un skaidrs, ka mees negribam atrasties vinju bariibas kjeedee.
spiilastes tavaa balkonaa ir vienkaarsi iemaldiijusaas no citas ekosisteemas.
labaak nedaudz norobezo so ekosisteemu no sevis. jo kaada jeega indeet? ja atstaasi savaa balkonaa spiilasteem patiikamaas skirbas vai kas nu tev tur ir, allaz jaunas spiilastes pinaaks klaat noindeeto vietaa. jo spiilastu pasaulee ir daudz.
varbuut kaiminos ir kaada kaudze, kur vinas vairojas, vai kadas mitras grabazas. tad tas vajag novaakt.
27, 2005, 16:12Vija

Tā nu ir iekārtots, ka uz pasaules katram ir sava vieta: blusai, dunduram, Ilzei, spīļastei ....
27, 2005, 16:16Voldemārs

Paldies jums, ka piedalijāties un mēģinājāt mani pārliecināt. Taču man nav slēgtā balkona, kur varu aiztaisīt šķirbas, un par to kaitējumu?, ne reizi vien tie "mīlīgie kukainīši" ir ielīduši bērna gultā un ar savām spīlēm, vai ar ko tur, sakoduši bērnu... Vēlreiz paldies bet laikam šī nebūs tā i-neta adrese, kur rast atbildi uz manu jautājumu. :(
27, 2005, 16:23Ilze

Kukaiņu - odu, blusu, dunduri kodumi veicina nespecifisko imunitāti. Ja kads iekož, tad bērnam ir tikai labāk. Viņš būs izturīgāks un mazāk slimos ar, piemēram, ARS. Jo bērnu vairāk izolēsiet no dzīvās dabas, jo viņš būs mazāk izturīgs pret dažādiem vides ļaunumiem - mikroorganismiem, vīrusiem, E vielām, alergēniem ...
Tā teikt profilaksei noder.
Spīļastes nebija kodēju vidū!
27, 2005, 16:44Voldemars

Pieķēri šīs „kožot”? Vai arī spried pēc sasārtumiem uz ādas? Ja pēdējais, varbūt pie vainas ir blusas? Ja reiz var ierasties spīļastes, tad kas var aizliegt nākt ciemos blusām.

Nav nekur lasīts, ka viņas uzbruktu zīdītājiem. Mītiskai ticējums, ka šis iegraužas ausī un ielien cilvēka smadzenēs (no tā tatas nosaukums „ausurbelis”) ir muļķības. Vienīgie kaitējumi, kas dzirdēti, ka siltumnīcās apgrauž (nevis nograuž) jaunās gurķu, salātu, tomātu lapiņas.

Ja istabā ir bērns, tad vēl jo vairāk NEDRĪKST lietot insekticīdus. Viens veids, kā cīnīties ar šādiem nelūgtiem ciemiņiem, ir bieža un rūpīga istabas mazgāšana, protams, NELIETOJOT bakteoricīdus mazgāšanas līdzekļus.

27, 2005, 16:47Zirneklītis

sakiet ludzu ka var tikt vala no blusam
10, 2008, 19:44sikan

See also:
Another message ( 10, 2008, 22:43)
19, 2008, 11:16Zirneklītis

Pilnīgas muļķības, spīļastes kož un nepajokam. Nav patīkami.
21, 2009, 12:48Ēvis

Nevajag šīs bakstīt ar pirkstu.
22, 2009, 14:18Pēcis

kas par mulkibam,nabaga mate! man arii ir beerni,un lloti labi zinu,ka spillastes kozz.no passas beerniibas atceros,kaa no ssiem miilajiem kukainniem baidijos,jo vini liida katraa lietaa,kas vasaraabija atrodama araa,nevis es vinus bakstiju,bet gan vinni mani!tie kas nav to jutussi,noveelu sajust!bet nedomaju ka ar viniem var ciiniities,vieniigi varu ieteikt paarvaakties uz augstaaku staavu.
1, 2010, 22:32valentina

Ir cilvēki, kas lec pa gaisu ieraugot zirnekli vai peli. Tā vienkārši ir mūsu attieksme pret līdziemītniekiem. Bubuļi skapjos un pagultēs dzīvo tikai tiem, kuri no bubuļiem baidās. Spīļastes cilvēkiem neuzbrūk.
1, 2010, 23:45Zirneklītis

ceru, ka balkona veļā tagad vairs nekas nelien.
12, 2010, 16:05TAs

Un ko jūs teiktu, ka man naktī par ...
3, 2010, 11:46Spīlis
Continue here -» ...

Un ko jūs teiktu, ka man naktī par pārsteigumu nācās satruakties kājās, jo mīļais spīļkastis bija izdomājis pastaigāties pa manu seju un acīm :((((((
3, 2010, 11:47Spīlis

Pie draudzenes lauku mājās iemitinājušās spīļastes... Traki dziivnieki,nevar normāli teltīs gulēt salien pilna telts, nevar saulē pagulēt lien virsū, un kož(kniebj) tiem kas tos dzīvniekus aizstāv iesaku padomāt kā jūs paši justos ja viņi ir visur tas nemaz nav tik patīkami ja pat savā pagalmā nejūties droši, ja nu kāda spīļaste parādās un iekniebj.... Es saprotu ka katram sava vieta un dziivnieciņi dziivo, jūtās apdraudēti no mums, bet nav patīkami ja iekniebj viņi;(
25, 2011, 23:54Sakostāaa

šonakt pamostos puspiecos - ir 17.jūnija rīts, diena aust un spīļaste rāpo pa manu spilvenu, mēģinu noķert ar mušu pletni, jo muša arī ir pamodusies un negribot sāku rīta vingrošanu, atgaiņādamās no mušas, bet spīļaste kļūst vēl jo mundrāka un aizbēg turp, no kurienes nākusi - zem manas gultapakšas starp sienu un grīdu. vai tā bija spīļaste vai muša, kas mani pamodināja???
18, 2013, 0:06aste
Dzīvoju 1.stāvā,ir kaķis ar blusu apkakli,jo staigā ārā.Un šis blusainis dzīvojas tik pa virtuvi.Ir mazs,tik ko staigat iemācijies bērns un daudz daudz blusu!Jo sevišķi šai sezonā..Ko man pasākt, lai tās iznīcinātu?HELP ME,PLEASE!!!
14, 2005, 14:46ah-ha
* Answers and Comments ->

Blusas tiesam ir loti nepatikama lieta.
1. Nomainiet kakim blusu siksnu, jo taas pec daziem menesiem zaude iedarbibu. Iesaku to pirkt tirguu, jo tur lielaks apgrozijums, un jums "neiesmeerees" mantu ar beigusos deriguma terminu! Ar labu blusu siksnu var apturet blusu epidemuju, tikai siksna regulari jamaina.
2. zooaptiekas noperkams Neostomazans, ar to apstradajiet kaki un telpas.
3. ja tas nelidz, apstradajiet bernu un sevi ar pretodu lidzekli Autan (smerejamo), un gaidiet ziemu, kad blusu klust mazaak.
14, 2005, 15:37Vija (blusu delikatese)

Vai ielaizījušam neatšķaidītu šo zāli,kaķim beigas?Ko iesākt?Nāca baltas putas pa muti,deguns sauss,ieēda tikai mazliet piena un guļ.
24, 2006, 8:59Maija

Vai kaķis atlaba?
7, 2006, 7:13Zirneklītis

mans suns spīdzina mūsu kaķus.Un ja mēs vēlamies paņemt kaķi lai ieliktu citā izstabā viņš kož.mēs nevaram kaķi nosargāt.
1, 2006, 18:22minion
Vai jūs nevarētu lūdzu pateikt kā var tikt vaļā no blaktīm,kas ir ieperinājušās dzīvoklī.
26, 2005, 13:48Andra
* Answers and Comments ->

Blaktis ir daudzas un dažādas. Pieņemu, ka ir uztraukums par gultas blaktīm (Cimex lectularius). Galvenais ierocis cīņā pret viņām ir tīrība. Ūdens, ziepes un putekļusūcējs lai ir sabiedrotie. Jāmazgājas pašam, jāmazgā drēbes, jāmazgā un jātīra gultas veļa (netikai apvalki, bet arī paši spilveni, segas un pati gulta), jāmazgā viss dzīvoklis. Ja mājās ir tapetes, ieteicams tās pārlīmēt. Smagākā gadījumā jālieto atbilstoši insekticīdi.
30, 2005, 10:19Zirneklītis

Nopirkām dzīvokli, veicot remontu ...
6, 2006, 23:27Mareks
Continue here -» ...
Vai Jus varētu dod ieteikumu, kā tikt vaļā no sikspārņiem, kas ir iemitinājušies dzīvojamās mājas jumta korē?
28, 2005, 16:24Ieva Strazdiņa
* Answers and Comments ->

Ko tad Tev viņi sliktu dara? Lai taču dzīvo – būs ap Tavu māju mazāk odu. Latvija visi sikspārņi pārtiek no kukaiņiem. Nav nemaz daudz tādu māju, kurā dzīvotu sikspārņi. Sikspārņu pētnieki būtu sajūsmā apskatīt tādu māju. Vari sazināties ar Irisu (iice at one.lv).
31, 2005, 13:43Zirneklītis

Ieva. Ieva... Ehhh,Jūs! Mēs katru gadu siltos, skaistos vasaras vakaros izejam ārā, klusiņām sēžam tumsā un ar lielu nepacietību gaidām - vai ir pārziemojuši, vai atlidos mūsu 2 sikspārnīši. Un ja viņi neparādās, ir pat nedaudz tā skumji...Un tā katru gadu-kā rituāls, katrs ģimenes pārstāvis ar prieku un lepnumu paziņo, ja pirmais tos saticis! Tas taču ir tik romantiski un jauki!!!
3, 2008, 14:46Arī dabas bērns
sakiet lūdzu, kā es varu cīnīties ar faraonskudrām savā dzīvoklī??? viņas ir it visur. esmu izmisumā. varbūt kādam ir idejas. paldies!
23, 2005, 15:35laila
* Answers and Comments ->

laila,
Te ir vairāki varianti:
1. izlikt saindētu ēsmu: ievārījums+boraks vai gaļa+boraks
2. atrast ligzdu un iznīcināt karalienes: izlikt ēsmu (beigtu mušu), lai skudras to atrod un izveido celiņu no ēsmas līdz ligzdai, tad var atrast ligzdu ar karalienēm un kāpuriem un tos visus iznīcināt (saspiest, noindēt).
Svarīgi, lai skudru iznīcināšana noritētu visā mājā vienlaicīgi, pretējā gadījumā panākumi būs īslaicīgi.
27, 2005, 20:51Voldemārs
Kur var dabūt ziņas par Jelgavas parkiem - to vēsturi u.c.........???
28, 2005, 15:36Līga
* Answers and Comments ->

Ir tacju bibliotēkas ar grāmatām par latvijas parkiem un tur ir info gan par izmēriem, gan introducētajām koku sugām utt.
30, 2005, 10:04skimmija

njaa ir biblioteeka, bet Jelgavaa nev nekaa........
30, 2005, 17:27Līga

Varbūt mēģini sazināties ar LLU [http://www.llu.lv/]? Par parkiem varbūt Meža fakultātē (tālr.:3021619) kāds varētu ko zināt.
31, 2005, 9:54Zirneklītis

pati mekleju...
17, 2006, 20:51,.
Labdien!

Nepieciešams speciālista komentārs. Lieta sekojoša: lauku mājas jumtā mīt sikspārņi. Nākamajā vasarā esam ieplānojuši mainīt jumta segumu, tāpēc, vēlaētos saņemt informāciju, kā rīkoties, lai nekaitētu sikspārņiem.

Jau iepriekš pateicos par atsaucību!

27, 2004, 16:03Ieva
* Answers and Comments ->

Ja negribas iztraucēt sikspārņus, būtu jāievēro sekojošas lietas:

Pats svarigakais – laiks, kad remontu veikt. Nekadā gadijumā nevajadzētu to darīt laikā, kad sikspārņiem kolonijā ir nelidojoši mazuļi, t. i. no maija beigām lidz jūlija beigām (tik ekstrēmi aukstā vasarā kā šogad pat varbūt augusta pirmo dekādi ieskaitot). Pat sliktākajā variantā (ja sikspārņi pēc remonta vairs negribēs mājā atgriezties) remonts tad vismaz nenodarīs neko ļaunu kolonijai, kura nakamajā gadā sameklēs sev kadu citu piemērotu vietu. Tatad labākais laiks remontam būtu rudens puse sākot no augusta.

Otrs svarīgakais – jātstāj neizmainītas skrejas, pa kurām sikspārņi iekļūst mitnē. No ārpuses šīs vietas parasti var atpazīt pēc apkārt pielipinātiem sikspārņu mēsliņiem (sikspārņi tā iezimē ieejas savā mitnē): tie izskatas ka peles spiriņas, tikai pielipināti pie vertikālas virsmas. Ari bēniņos, ja sikspārņi tur uzturas, var atrast vietas, kur sikspārņi slēpjas, pec apakšā sakrājušamies mēslu čupiņāam (pelēm spiriņas nekad nebūs izteiktā kaudzitēe).

Būtu vēlams noskaidrot, kur sikspārņi tieši uzturas (bēniņos vai tiešām iekšā jumtā) un tad, mainot jumta segumu, pec iespējas saglabāt šīs konkrētās vietas līdzīgas, kā tas bija pirms remonta.

Vēl par seguma maiņnu – sikspārņiem ir diezgan būtiski, no kāda materiāla ir jumts, jo no tā atkarīgs viņu mītnes klimats. Resp., nomainot, teiksim, skārda jumtu pret šīferi, visticamāk, ka sikspārņi no mājas aizies, jo šīfera jumti rada ieverojami vesaku vidi. Savukart, šīfera jumta nomaina pret skārdu arī varetu nepatikt sugam, kam patiik "vesākais" šīferis. Ta ka vislabāk ir likt to pašu materiālu, bet tas, saprotamu iemeslu dēļ, gan reti kad ir iespējams. Visnelabvelīgākais sikspārņiem būtu, ja no skārda vai šīfera parietu uz dakstiņiem, kas gan laikam mazāk ticams. Ari niedru jumts sikspārņiem ir nelabveligs.

28, 2004, 12:55Viesturs Vintulis
Sveiki! Es gribeeju pajautaat ko man dariit! Man maajai zem jumta dziivoja sikspaarnji un tie pieaugushi sikspaarnji ir aizlidojushi prom un beernus atstaajushi tur! Tagad vinji visi lien aaraa no taa jumta un kriit zemee! Mees kaadus 7 jau esam atradushi beigtus bet 2 mees atradaam dziivus un tagad katru dienu barojam vinjus un audzinam! Bet viens no vinjiem ir taads lielaaks jau un vinjsh jau grib maaciities lidot, bet vai tad kad vinjsh iemaaciisies lidot vinjsh iemaaciisies lidot vai vinjsh neaizies bojaa, jo vinji tak ir bara dziivnieki un vinji pa ziemu ta lido kaut kur prom! Mees vinju varam laist prom ja vinjsh iemaacaas lidot vai nee? Aaa un kaadus kukainiishus vinam var dot? ;)
Luudzu atraxtiet! Gaidiishu...
25, 2004, 3:19ChokoLate
* Answers and Comments ->

Maz ticams, ka mazuļi tiešām ir pamesti, resp. vecie siksparņi tos atstājuši. Šeit varētu būt 2 skaidrojumi: viens, ka sikspārņu mammas sliktā laika dēļ tiešām uz laiku ir mazulus atstājušas, bet arī šādos gadījumos parasti tās atgriežas apstākļiem uzlabojoties (daļa mazuļu pa to laiku tiešām var iet bojā); vai ticamāk ir otrs variants, ka mazuļi vienkārši paši izlīduši no kolonijas mītnes un nejauši nokrituši zemē. Tā gadās normali gandrīz katrā kolonijā, ka neliela daļa mazuļu nokrīt un aiziet bojā, jo nokritušus tos māte vairs nemeklē un nebaro. Vislabākais tad būtu bijis nevis ņemt šos mazuļus mājās, bet atrast, no kurienes tie izkrituši (resp. skreju, kur sikspārņi lien iekšā/ārā) un pielikt pie ieejas, lai tie paši ierāpo atpakaļ. Tagad jau bus par vēlu un jāmēģina vien tos izbarot pašiem, kas ir ļoti grūti. Var dot kukaiņus, ja mazuļi tos ēd, bet pec iespejas neliela izmeera (ko grūti dabūt). Turklāt viņiem daudz vajag. Un jadod ari dzert. Dabā gan māte tos baro tikai ar pienu lidz bridim, kad tie sak lidot un paši ķert kukaiņus (resp. kukaiņus viņiem māte nepienes). Neesmu pats meklējis, bet internetā varētu būt arī atrodami padomi, kā izbarot šādus sikspārnēnus (īpaši kaut kadās angļu www lapaas). Var konsultēeties ari ar zoodarzu, bet baidos, ka viņi nepateiks vairāk kāa es, jo zoodarzos kukaiņēdājus sikspārņus netur tiesi barības sagādes problēmu dēļ. Varbūt (bet ari ļoti maz ticams) vienīgi viņi varētu dot kādu padomu, cik treknu pienu var dot. Jebkurā gadijumā, ja izdosies sikspārnēnus izaudzēt līdz lidotspējai, tos jāmēģina palaist brivībā. Cik zinu, māte tos lidot nemāca, tā kā viņiem pašiem šī māka jāapgūst.
28, 2004, 12:55Viesturs Vintulis
Records in this group: 32
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------