Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Gardens and Parks


Hide answers
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 79
Order: v


Ziedu gaistošais skaistums izstādē „Mirkļa zieds – dienlilija”

Latvijas Dabas muzejā no 2. līdz 5. augustam būs aplūkojama izstāde „Mirkļa zieds – dienlilija”, ko piedāvā SIA „Hedera” sadarbībā ar Latvijas dienliliju kolekcionāriem.


Izstādē tiks eksponēti gan Latvijas, gan ārzemju selekcijas jaunumi. Katrā no izstādes dienām būs aplūkojamas ap 180 līdz 200 dažādas dienliliju šķirnes, taču katru rītu ziedi tiks mainīti, tāpēc kopumā būs iespēja apskatīt līdz pat 400 dažādu dienliliju šķirņu. Šogad šī būs vienīgā lielā dienliliju izstāde Latvijā.

Kā liecina šo ziedu nosaukums, dienlilijas jeb dienziedes ir īpašas ar to, ka katrs tās zieds zied tikai vienu dienu. Taču uz viena ziedkāta ir 10 līdz 50 pumpuri, kas atveras pakāpeniski. Katrā krūmā ir daudzi ziedkāti, tāpēc kopumā dienlilijas, atkarībā no šķirnes, zied pat 1,5 līdz 2 mēnešus.

Dienlilijas ir ļoti mazprasīgas, tā ir viena no retajām ziedu kultūrām, kurām nav nepieciešama īpaša kopšana un aprūpe. Interese par dienziedēm pēdējos gados ir stipri palielinājusies un tās audzēt aizvien vairāk izvēlas praktiski cilvēki.

Dienlilijas gadu gaitā ir stipri mainījušās. Mūsdienās ir izveidotas neaptverami daudz un dažādas šķirnes – dažādu formu un krāsu ziedi, krokotas, zobainas u.c. ziedlapu malas, dažādu formu un krāsu zīmējumi uz ziedlapām. Ziedi ir gandrīz visās varavīksnes krāsās, šobrīd pieejami pat nedaudz zilgani toņi. Pašlaik pasaulē nav otras tādas ziedu kultūras ar tik spēcīgu un strauju selekcijas attīstību kā dienlilijām. Nākotnes selekcijas lielākais izaicinājums ir iegūt šķirnes ar tīri zilas krāsas ziediem, kas katrs ziedētu vairāku dienu garumā.

Izstādes laikā apmeklētāji varēs konsultēties ar dienliliju ekspertiem un iegādāties sev tīkamāko dienliliju šķirņu stādus.

Izstādes atklāšana notiks 2. augustā plkst. 14:00 Latvijas Dabas muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Izstādes darba laiks:
C. – no 14:00 līdz 19:00
Pk., S., Sv – no 12:00 līdz 17:00

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Linda Rožkalne
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
29, 2012, 11:28Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: LDM_Dienlilijas.jpg


Ārstniecisko zāļu dobju ierīkošana

Augi – neizsīkstošs ārstniecības līdzekļu avots, vissenākais līdzeklis slimību un dažādu ievainojumu ārstēšanā. Mēs visis zinām, ka daba ne tikai priecē acis, tā piepilda mūs ar spēku un veselību. Dzīvojot harmonijā ar dabu, cilvēks ilgus gadus saglabā spēku un jaunību.

Jaunmoku pils muzejā katru gadu tiek ievāktas dažādu zāļu drogas, lai apmeklētājiem varētu piedāvāt Zāļu tēju degustāciju. Daudzi no pils apmeklētājiem jau zina, ka jūlijs ir liepu ziedu vākšanas mēnesis – viss pils pagalms smaržo pēc liepziedu medus un liepās zum bites! Lai interesenti labāk iepazītu ārstnieciskos augus, pils dārzā dažas dobes ir atdotas muzeja vajadzībām. Tagad tur top ārstniecisko augu dobes! Tajās vietu atradušas nātres, vīgriezes, raspodiņi, piparmētras, gārsas un citi, parastos dārzos ne tik iecienīti, augi.

Ja arī Jūs vēlaties nogaršot dažādu veidu ārstnieciskās tējas (gārsu sakņu, nātru, raspodiņu, bērzu lapu, u.c.), kas vāktas pils dārzā un tās teritorijā, sīrupus un ievārījumus, brauciet uz Jaunmokām! Gida stāstījumā uzzināsiet par tēju dziedniecisko spēku, ieteikumus tēju vākšanai un lietošanai. Īpašs piedāvājums – ekskursija uz zāļu dobēm pils dārzā!

29, 2012, 11:05Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/index.php?option=com_content&view=articl
Answers and Comments ->

Bioloģijas Skolotāju asociācija rīko 2 dienu izbraukuma semināru šā gada 16. un 17. augustā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un LVMI „Silava”.

Programma

  • Botāniskā dārza izaugsme (D. Miezīte).
  • Rozes un to selekcija (I. Nereta).
  • Stāsts par Noasa šķirstu - bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (D. Kļaviņa).
  • Reto skujkoku ABC (R. Strelčuns).
  • Ieskats augu aromātu pasaulē (L. Višņevska).
  • Orientēšanās spēle „Atrodi un iepazīsti”.
  • LVMI „Silava”.
  • Gēnu banka.
  • Meža koku selekcija un selekcionēto koku audzēšana.
  • Meža dzīvnieku resursi un to skaita regulācija.

Precīzāka programma tiks ievietota pēc 9. augusta.

Dalības maksa atkarībā no dalībnieku skaita 4 – 5 Ls.

Pulcēšanās pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pulksteņa 16. augustā plkst. 8:15. Izbraukšana ar vilcienu Rīga – Lielvārde plkst. 8:40 (biļetes cena – 0,75 Ls). nakšņošanai būs matrači (telpā), bet par pārējo jāparūpējas pašiem. Būs iespējas paēst siltas pusdienas.

Lūgums pieteikties līdz 9. augustam (maruta.kusina@inbox.lv vai liesma56@inbox.lv, vai pa tālruni: 26367062 vai 26430065)

See also:
Another message ( 9, 2012, 14:09)
23, 2012, 14:48Maruta Kusiņa
Answers and Comments ->


Ziedošais laiks Kalsnavas arborētumā

Kalsnavas arborētumā jūlijs ir ziedošs, smaržojošs un putnu balsīm piepildīts!

No dažādajiem krāšņajiem kolekcijas kokiem un krūmiem pašlaik liānas ir sasniegušas maksimālo dekorativitāti. Ziedi ir tik graciozi un maigi smaržīgi, jo tautā šos vīteņsauseržus sauc par „saldo mīlu”... Zied Vāczemes vīteņsauserdis (Lonicera periclymenum `Serotine`), Brauna vīteņsauserdis (Lonicera × brownii `Dropmore Scarlet`) , Hekrota vīteņsauserdis (Louicera × heckrottii ` Goldflame`) un citi.

Izbaudot vēju un sauli vijas Kurpīšlapu čemurvīns (Ampelopsis aconitifolia), Liellapu aristolohija (Aristolochia macrophylla), kā arī ziedēt gatavojas Rēgeļa tripterīgija (Tripterygium regelii). Krāsaini zied parūkkoki un ūdenī atspoguļojas krāšņie ūdensrožu ziedi!

20, 2012, 9:40Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/dabas-objektu-jaunumi/77-kalsnavas-arbor
Answers and Comments ->


Rīgas Puķu Balle 2012 – krāšņākie vasaras dārza svētki Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā

Pašā vasaras viducī visus ziedu mīļotājus aicina gada lielākie dārzu svētki „Rīgas Puķu Balle 2012”, kas notiks no 5. līdz 8. jūlijam Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā Kandavas ielā 2. Šī gada izstādes tēma ir „Laikmeti dārzu kultūrā”. Svētku viesus priecēs skaistākie ziedi un stādi, mūzika un dziesmas, izklaides lielajiem un mazajiem. Būs iespēja iegādāties stādus un gūt jaunas idejas savam dārzam. Jaunums būs Latvijā pirmā Tropu Tauriņu Māja.

Izstādes ietvaros norit dārza dizaina konkurss. Šogad dalībnieku izaicinājums ir īpaša balva – STENDERA stipendija, ko pasniegs uzņēmums STENDERS. Balva būs neparasta, priecēs ne tikai pašu konkursa uzvarētāju, bet arī visus Rīgas iedzīvotājus un viesus, jo uzvarētājs nākošā gada pavasarī ar uzņēmuma STENDERS atbalstu varēs izveidot savu dārza dizaina paraugu Rīgas centrā – Vērmanes dārzā.

Uz Rīgas Puķu Balli aicināti visi vasaras, puķu un dārza mīļotāji. Pārsteigums būs jaunā, Latvijā pirmā Tropu Tauriņu Māja, kura vērs durvis tieši Puķu Balles laikā. Ceturtdien, piektdien un sestdien izstāde būs atvērta no 9 rītā līdz 11 vakarā. Svētku viesus priecēs skaistākie un smaržīgākie ziedi, koncerti, dārza dizaina konkursa darbi, floristu veidojumi, stādu tirdziņš, darbnīcas lielajiem un mazajiem, izjāde ar zirdziņu. Būs koncerti un festivāla Baltica dažādu kopu sadziedāšanās. Izstādes noslēgumā svētdien no pulksten četriem pēcpusdienā – izstādes augu izpārdošana.

Ieejas maksa Puķu Ballē pieaugušajiem – Ls 2,50; pensionāriem un studentiem – Ls 2,00; skolēniem – Ls 1,50.


Sagatavots pēc http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/12479/
2, 2012, 13:21Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/
* Answers and Comments ->
Attached file: Puku_Balles_2012_plakats.pdf


Koncertu programma Rīgas Puķu ballē 2012

Ar priekšnesumiem Puķu Balles apmeklētājus priecēs Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” dalībnieki, folkloras kopa „Vilcenes”, LU pūtēju orķestris, senās mūzikas ansamblis „Canto” un Latvijas Kultūras koledžas audzēkņi.


    5. jūlijā

      11.00 Folkloras kopas Vilcenes koncerts
      19.00 Latvijas Universitātes pūtēju orķestra koncerts Mūzika cauri gadsimtiem

    6. jūlijā

      14.00 – 18.00 Starptautiskā folkloras festivāla Baltica dalībnieku sadziedāšanās:

        14.00 – 14.15 Preiļu folkloras kopa Rūtoj
        14.15 – 14.30 Mežvidu folkloras kopa
        14.30 – 14.45 Laucienes folkloras ansamblis Trejteka
        14.45 – 15.00 Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis
        15.00 – 15.15 Bauskas folkloras kopa Trejupe
        15.15 – 15.30 Vidrižu folkloras kopa Delve
        15.30 – 15.45 Benislavas etnogrāfiskais ansamblis
        15.45 – 16.00 Cēsu tautas vērtes kopa Dzieti
        16.00 – 16.15 Jērcēnu folkloras kopa Mežābele
        16.15 – 16.30 Staļģenes tautas tradīciju kopa
        16.45 – 17.00 Tilžas folkloras kopa
        17.00 – 17.15 Ludzas folkloras kopa Dzeipori
        17.15 – 17.30 Blontu folkloras kopa
        17.30 – 17.45 Izvaltas folkloras kopa Izvoltīši
        17.45 – 18.00 Ūdrīšu folkloras kopa Rudzutaka

      19.00 Senās mūzikas ansambļa Canto barokālās impresijas

    7. jūlijā

      12.00 – 16.00 Starptautiskā folkloras festivāla Baltica dalībnieku sadziedāšanās:

        12.00 – 12.15 Brocēnu folkloras kopa Virza
        12.15 – 12.30 Briežuciemas etnogrāfiskais ansamblis
        12.30 – 12.45 Preiļu folkloras kopa Leiči
        12.45 – 13.00 Vārkavas folkloras kopa Dzeipurs
        13.00 – 13.15 Dikļu folkloras kopa Endzelīte
        13.15 – 13.30 Bērzpils folkloras kopa Saivenis
        13.30 – 13.45 Launkalnes mūsdienu folkloras kopa
        13.45 – 14.00 Isnaudas folkloras kopa
        14.00 – 14.15 Ziemeru folkloras kopa
        14.15 – 14.30 Viļakas folkloras kopa Atzele
        14.30 – 14.45 Ozolaines folkloras kopa Zeiļa
        14.45 – 15.00 Saunas folkloras kopa Naktineica
        15.00 – 15.15 Makašānu folkloras kopa Kūkļeite
        15.15 – 15.30 Daugavpils folkloras kopa Dzīsme
        15.30 – 15.45 Ozolmuižas folkloras kopa Ūzuleņi
        15.45 – 16.00 Slampes folkloras kopa Pūrs

      19.00 Koncerts Trejdeviņas Tējas zāles

    8. jūlijā

      11.00, 14.00 Latvijas Kultūras koledžas audzēkņu laikmetīgās dejas performance.


Sagatavots pēc http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/12471/
2, 2012, 13:35Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/


Peoniju svētki Kalsnavas arborētumā

Ir pienācis jau Jūnijs un Kalsnavas arborētumu ar savu ziedēšanu drīz apburs tik neparastās peonijas.

Svētdien, 17. jūnijā no plkst. 11:00 līdz 15:00 Madonas novada „Kalsnavas arboretumā”, kur atrodas viena no Latvijas lielākajām peoniju kolekcijām, notiks „Peoniju svētki” un vairāk kā 150 dažādas peoniju šķirnes gaidīs apmeklētājus, lai priecētu ar savu krāšņumu un šarmu.

Pasākuma laikā notiks izglītojoša ekskursija un konsultācijas peoniju kolekcijā, puķkopja, selekcionāra Dr. biol. h. c. valsts emeritētā zinātnieka Aldoņa Vēriņa un Nacionālā botāniskā dārza lakstaugu floras nodaļas asistentes Ilmas Neretas pavadībā, kā arī būs iespēja peoniju svētkus un arborētuma panorāmu vērot no skatu torņa. Paralēli svētku laikā notiks izglītojoša ekskursija pa arrborētuma kolekcijām.

Svētkos varēs iegādāties audu kultūrās pavairotus un Kalsnavas arborētumā izaudzētus rododendru stādus.

Svētku atklāšana plkst. 11:00.

Sagatavoja:
Kalsnavas arborētuma vadītājs
Jānis Zīliņš
12, 2012, 14:38Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/pages/index.php
Answers and Comments ->


Dabas muzejā notiks izstāde

„Āboli ziemas mirdzumā”

No 11. līdz 15. janvārim Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma Latvijā audzētu ābolu izstāde „Āboli ziemas mirdzumā”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Valsts Augļkopības institūtu.

Izstādes apmeklētāji varēs apskatīt vairāk nekā 100 ābolu šķirnes un to hibrīdus, starp kurām būs arī pavisam jaunas šķirnes. Visi āboli ir audzēti Augļkopības institūtā Dobelē, taču izstādē tie būs sadalīti pēc šķirņu izcelsmes valstīm un reģioniem.

Apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāts jaunais Latvijā audzēt ieteicamo šķirņu saraksts. Katru izstādes dienu ir plānotas speciālistu konsultācijas. Notiks labāko šķirņu degustācija, kā arī varēs iegādāties Augļkopības institūta dārzos izaudzētos ābolus un institūta Eksperimentālā pārstādes ceha produkciju (žāvēti āboli, sukādes, sulas un sīrupi).

Dabas muzeja un Augļkopības institūta organizētās Latvijas ziemas augļu izstādes ir ikgadēja tradīcija. Izstādes ir atgādinājums par to, ka Latvijā ir savs ziemas auglis – ābols, ko var izaudzēt un uzglabāt bez konservantiem. Tas ir aicinājums izvēlēties Latvijā audzētus ābolus, kas ar savu uzturvērtību, garšu un smaržu ir pārāki pār lielu daļu no importētās produkcijas.

Aukstajā laikā svaigiem augļiem, tostarp āboliem, ir obligāti jābūt Latvijas iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē. Āboli ir nozīmīga veselīga uztura sastāvdaļa, kas nodrošina cilvēka organismu ar pektīnvielām, šķiedrvielām, antioksidantiem, organiskajām skābēm, minerālvielām (kālijs, fosfors, mangāns, kalcijs, dzelzs), C un B grupas vitamīniem. Ābolu lietošana uzturā pozitīvi ietekmē cilvēka organisma funkcijas, piemēram, ābolu diēta samazina lieko svaru, palīdz sirds un asinsvadu slimību gadījumos.

Izstādes atklāšana notiks 11. janvārī plkst. 12:00
muzeja otrā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Ilze Štrassere
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67356025
5, 2012, 12:12Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Attached file: LDM_ielugums_uz_abolu_izstadi.jpg


Izstāde „Krizantēmas un telpaugi no Nacionālā Botāniskā dārza kolekcijas”

No 9. līdz 13. novembrim Latvijas Dabas muzejā notiks izstāde "Krizantēmas un telpaugi no Nacionālā Botāniskā dārza kolekcijas". Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī jau daudzus gadus Dabas muzeja apmeklētājiem piedāvā zemstikla augu kultūru „viesizrādes” Rīgā. Izstādē būs iespējams izbaudīt krizantēmu – pēdējo rudens ziedu krāšņumu un aplūkot telpaugus, kas telpas spēj padarīt vasarīgas pat vēsajos rudens mēnešos.

Izstādē varēs apskatīt dažādu šķirņu, krāsu un formu krizantēmas, saņemt konsultantu padomus par šo krāšņo ziedu audzēšanu. Acis priecēs gan grieztie ziedi, gan ziedi podiņos, kā arī telpaugi no NBD oranžērijām. Izstādes laikā būs iespējams iegādāties telpaugus.

Zelta ziediem, kā tiek sauktas krizantēmas, ir veltīta dzeja, dziesmas, leģendas un mīti. Daudzviet pasaulē – Ķīnā, Japānā, ASV, Krievijā un citur, tostarp Latvijā – notiek krizantēmu svētki. Tomēr šīs puķes tiek audzētas ne tikai savu krāšņo ziedkopu dēļ. Tās izmanto arī ārstniecības nolūkos. Krizantēmu lapas tiek pielietotas migrēnas ārstniecībā, bet sausēti ziedi – apetītes uzlabošanai. Krizantēmas tiek izmantotas acu, kuņģa, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī alkoholisma ārstēšanai.

Krizantēmu kolekcijas veidošana Botāniskajā dārzā uzsākta drīz pēc tā dibināšanas. Piecu gadu desmitu laikā Botāniskā dārza zinātnieki izvērtējuši vairāk nekā 1000 krizantēmu šķirņu no dažādām pasaules malām. Kolekcijā, kura tiks piedāvāta izstādes apmeklētāju vērtējumam, būs tikai tādas šķirnes, kas ir piemērotas audzēšanai siltumnīcā Latvijas apstākļos. Kā īstenām mārtiņrozēm pieklājas, tās spēj uzziedēt novembra vidū, par spīti skarbiem apstākļiem – zemai temperatūrai, zemai apgaismojuma intensitātei. Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī ir vienīgā šāda līmeņa krizantēmu kolekcija Baltijā.

Arī Nacionālā Botāniskā dārza telpaugu kolekcijai ir sena vēsture. No siltām un svešām zemēm nākuši augi, kuri ārā nespēj pārziemot, oranžērijās mīt jau kopš 1960. gada. Pareizi kopti, tie jūtas tāpat kā savā dzimtenē – zaļo, zied, ražo sēklas. Pašlaik telpaugu kolekcijās ir aptuveni 1700 augu taksoni no visiem pasaules nostūriem. Ik gadus no citiem pasaules Botāniskajiem dārziem starptautiskās sēklapmaiņas ceļā tiek iegūtas jaunu sugu sēklas un spraudeņi, ar kuriem papildināt kolekcijas. Lielāko daļu no šiem augiem iespējams izmantot māju, sabiedrisko telpu interjera iekārtošanai un dārzu noformēšanai vasarā.

Izstādes atklāšana plkst. 11:00 muzeja otrā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja
Raimonds Udačs
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
8, 2011, 7:55Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: krizantemu_ielugums.jpg
Vietējā kapsētā, sakopšanas darbu laikā, atradām zemeszvaigžņu (Geastrum) sugas sēnes.Domājam, ka tās ir aizsargājamas. Darbi kapsētā turpinās, vai tie ir jāaptur?
Linda no Tukuma novada.
12, 2010, 14:12Linda
* Answers and Comments ->

Interesanti, kura suga? Arī no aizsargājamajām zemeszvaigznēm dažas ir diezgan bieži sastopamas. Un kādi ir tie kopšanas darbi? Var tajā vietā vienkārši neko negrābt, lai aug. Zemeszvaigznes aug nobiru slānī.
13, 2010, 12:21Inita

Varētu nosūtīt foto, bet nesaprotu, kur to sūtīt. Kapsēta ir ļoti veca un tur notiek kritušo koku izvākšana un krūmu izzāģēšana.
14, 2010, 9:10Linda

Var uz eko at lanet. lv (adrese, no kuras tiek sūtītas vēstules, saistībā ar Tavu ierakstu).
14, 2010, 9:25Zirneklīts

Ne jau kapsētas, bet zemeszvaigznes foto ;) Lai var sugu noteikt.
14, 2010, 9:31Inita

Protams, ka es domāju par zemeszvaigznes foto nevis kapsētas!!!
14, 2010, 10:58Linda


Foto nav diezko kvalitatīvs, bet saprast var. Sēne ir aptuveni 2 -3cm diametrā.
14, 2010, 12:33Linda
Attached file: zvaignes_foto.JPG

Sugas noteikšanai foto pietiekoši labs. Tā ir biezstaru zemeszvaigzne Geastrum triplex. Aizsargājama, bet ne no tām retākajām.
14, 2010, 15:19Inita
Ko darīt, lai tūjas virs neaugtu garumā. Viņas ir izaugušas jau līdz 3 metriem, vairāk man negribas lai aug.
Griest arī negribas, izbojas dabiskumu.
1, 2009, 8:21Inese
* Answers and Comments ->

kad cilvēks stāda tūjas viņš no sākuma uzzina - kādu šķirni, pasugu ir iestādījis, pirms iegādes arī noskaidro, cik garas tās būs kad izaugs, un starp citu lai tūjas būtu smukas tās ieteicams cirpt - jebkuru tūju, to pateiks jebkurā kokaudzētavā..... šobrīd silti iesaku - noskaidro ko esi sastādījusi un uzzini cik tad šai šķirnei lemts garai būt...
P.S. cik noprotu, jēgas inesei nekādas nav, tādēļ pieļauju, ka tūjas ir parasti - bieži izmantotās šķirnes - Braband vai Smaragd, Smaragd garākas gan par 2 - 2.5 neaug (ja forma ir kolonveida un skujas koši zaļas, smalkas tas varētu būt Smaragd)... iespējams ka tās nemaz nav tūjas bet gan kadiķi.... iespēju kā redzi daudz... iesaku pastaigāt pa mājas lapām - piem. baltezera, horti... paskaties bildītes, šķirņu aprakstus... =)
8, 2009, 11:59agneska
Kā iznīdēt sīkziedu sīkgalvīti
23, 2009, 23:09Zinaīda
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 26, 2007, 21:44)
25, 2009, 11:37Zirneklītis

Zemenēs tārpi.
Pagājušo gadu un šogad dažās zemenēs parādījušies tārpi. Tārpi tievi, balti, apmēram 1.5-2.0cm gari. Visi sākas zemenes vienā punktā apmēram 5-6 gabali. Kas tie tādi varētu būt?
17, 2009, 10:57ints
http://www.sedlenieks.lv
* Answers and Comments ->


Foto ar telefonu tāds pašvaks, tomēr izskatās, kad paaugsies, būs simtkāji! http://www.sap.lv/upload_files/userN67vQ2.jpg
17, 2009, 21:05ints
http://www.sedlenieks.lv

Tie ir pieauguši tūkstoškāji Diplopoda, sugu pēc foto nevaru pateikt. Apdzīvo augsni, kompostu un līdzīgus substrātus. Vispār ir trūdēdājs, bet var baroties arī ar bojātiem augļiem. Sastopami bieži. Laikam jāpadomā par apstākļiem, kas veicinājuši tūkstoškāja attīstību - organiskais mēslojums, mulča vai kaut kas tamlīdzīgs. Ja būtu kādi īpatņi, ko atsūtīt uz Bioloģijas fakultāti, tad varētu uzzināt vairāk.
19, 2009, 13:48Daudzkājis

Gaiši plankumi uz ...

8, 2011, 18:56Inese
Continue here -» ...

Man ir jautājums par dabas ...
10, 2011, 15:37Daina
kastanite999 at inbox.lv
Continue here -» ...
Gribam ieaudzet vilkabeli dzivzogam, kadu skirne butu viss piemerotaka,ka tas ir iespejams majas apstaklos, neperkot gatavos stadus????
27, 2009, 19:44daiga
* Answers and Comments ->

Ar vilkābelēm var iepazīties Salaspils Botāniskajā dārzā, kur ir plaša vilkābeļu kolekcija. Vilkābeles pavairo ar sēklām. Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Ziemeļamerikas sugu sēklām ir ilgstoši jāatrodas zemā temperatūrā, pirms tās spēj dīgt (nepieciešama ilgstoša stratifikācija – 8 līdz 12 mēneši), nereti tās uzdīgst tikai aiznākamajā pavasarī. A. Mauriņa un A. Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» pie sugu un šķirņu aprakstiem vārds „dzīvžogs” pieminēts vēdekļalapu (līkkausu) (Crataegus rhipidophylla), Vācijas (Crataegus alemanniensis), Arnolda (Crataegus arnoldiana), asērkšķu (asinssarkanās) (Crataegus horrida), dižērkšķu (Crataegus macracantha) un pamīkstās (Crataegus submollis) vilkābeles aprakstā. Mazērkšķainos dzīvžogos kultivē Crataegus russanovii f. rubella.

4, 2009, 9:23Zirneklītis
Ka var iznicināt skudras no dārza?
29, 2009, 19:24nakotne
* Answers and Comments ->

Tava nākotne ir tiešā veidā atkarīga no Skudru labklājības...!
18, 2009, 10:10Aigars

Kas tas ir par skudrām? Kur viņas dzīvo?
18, 2009, 10:47Pēterītis
Eiropas baltegle un dižegle, un Tannenbaum, un balzāmegle ir uztverami kā sinonīmi?
21, 2009, 16:31Inita
* Answers and Comments ->

Ne visai. Eiropas baltegle ir Abies alba. Par balzāmegli varētu saukt balzama baltegli (Abies balsamea). Vēl Latvijā tiek audzētas vienkrāsas baltegles (Abies concolor), Kaukāza baltegles (Abies nordmanniana), Sibīrijas baltegles (Abies sibirica) un gan jau vēl kāda.

Dižegle, manuprāt, tā ir egle, kas ir dižkoks. Par tādu es sauktu Latvijā resnāko Eiropas egli (Picea abies), kas aug Īves pagastā, vai Sauta kalna garo egli, kas ir garākā egle Latvijā, vai Kvēpenes dižegli, Upmaļu dižegli u.c.

Savukārt ar Tannenbaum varētu apzīmēt jebkuru baltegli. Vāciski Abies ir Tanne (-n).

21, 2009, 21:53Zirneklītis

Pareizāk Tannenbaum būtu tulkot kā (Ziemsvētku) eglīte. Tā kā Latvijā savvaļā baltegles neaug, tad pie mums, vairums gadījumu, eglītes lomu pilda egle (Picea abies, vāciski Fichte). Mēģinot iztulkot no vācu valodas uz angļu valodu, iegūstam gan baltegli (Fir tree), gan Ziemsvētku eglīti (Christmas tree). Vācu valodā ir arī vārds der Weihnachtsbaum, bet, piemēram, dziesma „O Tannenbaum, o Tannenbaum” angliski tiek tulkota kā „O Christmas Tree, O Christmas Tree”. Ja Tannenbaum -> Christmas tree, tad varam nonākt gan pie priedēm (Pinus), gan plastmasas eglītēm ;) .

22, 2009, 6:05Zirneklītis

Aprunājos ar vienu cilvēku, kas labi pārzina augu nosaukumus. Uz jautājumu, kas ir „dižegle”, viņš atteica, ka tā ir baltegle (Abies), nenorādot konkrētu sugu.

22, 2009, 17:52Zirneklītis

Liels, liels paldies par atbildēm uz jautājumu par balteglēm. Lai dzīvo Zirneklītis un citi egļu pazinēji!
24, 2009, 13:15inita

parasti Abies sauc par baltegli, citreiz (pat maziņu!)- dižegli...
Vidusmēra vācietis Fichte no Tanne atšķir, bet ne visai labi zin, kura ir kura. Re, krievu pihta ir Abies, bet jeļ, jolka - Picea. Vāczemā z-svētku koka suga būs atkarīga arī no tā, kurā apgabalā svinības notiek, dažuviet nevar lāga izvēlēties, jo abas sugas nemaz neaug.
30, 2009, 13:11TAs

Lūk! Bērnam jāgatavo projekts par baltegli tā īsti nessparatu (līdz šim)kas ir kas izrādās balzāmegle balzāma baltegle un n-tās sugas, man vajag kādu koku atrast dzīvā dabā, izskātās, ka jāiet ciemos uz kādu labi piestādītu ar skujkokiem pagalmu =)
12, 2013, 8:59Ieva
Aprakstiet lūdzu karaganas, bet ja nevariet vismaz pasakiet kādu latviešu adresi, kur var to uzzināt.
19, 2009, 17:03Laura
* Answers and Comments ->

Lai sekmētos meklējumi, varu pateikt, ka kokveida karagānu (Caragana arborescens) parasti tautā sauc par dzelteno akāciju. Bez kokveida karagānām stādu audzētavas piedāvā dažādas karagānu sugas – Krūma karagānas (Caragana frutex), oranžās karagānas (Caragana aurantiaca) –, šķirnes un krustojumus, piemēram, Soforlapu karagānas (Caragana x sophorifolia). Augu raksturojumus var meklēt audzētāju mājas lapās, piemēram,
http://www.horti.lv/augu_katalogs/8/32/19/418/0/LV/

22, 2009, 9:15Zirneklītis
Saulpurenes jeb sviestapikas ziedēšanas laikā izskatās ļoti dekoratīvas. Un, ja tās sastāda vairākas rindā . . . skats ir neaprakstāms.
Tā kā man šīs puķes dārzā nebija - vakar dabūju trīs mazus stādiņus un iestādīju tos.
Vienīgais sliktums, ka šogad gliemeži un citi lapu grauzēji pacentušies apskādēt daudz skaistu puķu manā dārzā.
Lielā saulespuķe palikusi bez lapām, cietušas kreses . . .
Arī kaimiņos saulpurenei bija caurumainas lapas . . .
Tā kā jācīnās pret lapu grauzējiem . . .
27, 2008, 13:46Anemarija
Answers and Comments ->
Ļoti gribētu uzzināt informāciju par odzēm!!!STEIDZAMI!!!!
28, 2008, 21:07Elīna
elux_smaida at inbox.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Vipera berus - google ieraksti, un meklē vārdnīcu - wikipedia diezgan smalki aprakstīts !!!
28, 2008, 22:20Grads

http://www.outside.primorye.ru/reptile/vipera_berus.html
Ja lasi krieviski, diezgan labs saits.
2, 2008, 10:23Grads
man ļoti ir vajadzīga informacija par pīpenēm, viss ko var atrast ļoti lūdzu!!!!
28, 2008, 19:02Elvīra
krastina23 at inbox.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Chrysanthemum leucanthemum
Asteru dzimtas puķītes. Kaut ko konkrētāk paskaties -
http://plants.usda.gov/java/profile?symbol=LEVU
28, 2008, 22:26Grads
Sveiki, vai Jūs man lūdzu nevarētu pastāstīt kautko sīkāk tieši par kolrābi? Kāds ir viņa izskats, augšanas apstākļi u.c.? Būšu ļoti pateicīga.
Ar cieņu skolniecīte.
28, 2008, 18:41Alīna
* Answers and Comments ->

http://www.floridata.com/ref/B/bras_ole_gon.cfm
Augšanas apstākļi un kopšana stipri līdzinās kāpostiem, kuriem kolrābji arī ir tuvi radinieki =)
Brassica oleracea ... būtu latīniski...
28, 2008, 21:58Grads
Lūdzu pastāstīt (vai dot norādes uz interneta resursiem) par kadiķu, tūju pavairošanu... (spraudeņi, mikrospraudeņi, kā iegūt sēklas).
28, 2008, 12:20Valters
* Answers and Comments ->

Mjā... Jautājums laikam pārāk sarežģīts lai to varētu forumā iztirzāt. Runa ir par spraudeņu apsakņošanu, lai stādi max ātri apsakņotos un augtu. Ir vairāki šķīdumi, kurus lieto, bet kur tos ņemt, un kā pareizi lietot tūjām ? Piem: Krievijas resursos ir pieminēts "Корневин", Latvijas - auksīni un citokinīni... Kā parastam cilvēkam, ķīmiju pirms 25g celtniecības fak. apskatījušam - pilnīgs sviests, turklāt skaidrs, ka ne jau tirgū tos var nopirkt, un šādai mājas 'laboratorijai' nav jēgas 30-50 stādiņu izaudzēšanai.
Ar cieņu. Valters.
3, 2008, 9:12Grads
Kas varētu būt apmeties siltumnīcā un rakt tur alas?
18, 2007, 21:06Puķkopis
* Answers and Comments ->

Ja alu rokot ir izmests labi daudz zemes, tad, visticamāk, tur iekārtojie kāds caunu dzimtas pārstāvis, piemēram, zebiekste vai sesks. Ja tas tā, priecājies, jo tiks paplicinātas Tavā apkaimē dzīvojošo peļu un žurku populācijas.

19, 2007, 10:55Zirneklītis

varbūt kaimiņš rok alu, lai piesavinātos tavus tomātus?
19, 2007, 15:05Mirdziš
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 79
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------