Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Geography and Geology of Latvia


Hide answers
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 68
Order: v
kadas pilsetas ir jelgavas lielupes krastos vismaz 3 pilsetas
14, 2014, 20:22anzelika
* Answers and Comments ->

16, 2014, 2:14Zirneklītis
http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html?x=250971.250&y=511680.0&lx


Dabas vakars „Daudzveidīgā minerālu pasaule”

29. martā plkst. 18:00 Latvijas Dabas muzejā notiks dabas vakars „Daudzveidīgā minerālu pasaule”, kurā apmeklētājiem būs iespēja aplūkot dažādus minerālus, tai skaitā arī atsevišķus eksemplārus no muzeja krājuma, kas ikdienas apmeklētājam netiek demonstrēti, uzzināt par to daudzveidību, raksturojošajām īpašībām un daudz ko citu.

Vakara apmeklētāji varēs paši līdzdarboties, iepazīstot dažādu minerālu īpašības – krāsu, spīdumu, cietību, kristālu formu, magnētismu u.c. Pasākumā varēs uzzināt stāstus par dažādu minerālu nozīmi cilvēces attīstības vēsturē un to, kāpēc cilvēkiem nācās izpētīt minerālu īpašības un tās izvērtēt. Latvijas Dabas muzeja ģeoloģijas nodaļas vadītāja A. Saulīte dalīsies ar nostāstiem un leģendām, kādas cilvēki radījuši par atsevišķiem minerāliem, kā arī dažiem kurioziem atgadījumiem.

Vakara gaitā ikvienam apmeklētājam būs izdevība muzeja speciālistiem uzdot tieši sev interesējošos jautājumus par minerāliem, noskaidrot radušās neskaidrības un vienkārši labi pavadīt laiku patīkamā, viegli zinātniskā gaisotnē.

Vēl līdz 5. aprīlim ikviens var iesūtīt atbildes uz mājas lapas http://www.dabasmuzejs.gov.lv/ aktualitāšu sadaļā atrodamajiem jautājumiem par minerāliem. Atbildes uz jautājumiem meklējamas „Viens gads muzeja krājumā” arhīvā. Pareizi atbildot uz „Viens gads muzeja krājumā” marta mēneša jautājumiem un nosūtot tās uz e-pastu info@ldm.gov.lv ir iespēja iegūt ekskluzīvu balvu – ekskursiju pa Latvijas Dabas muzeja krājuma glabātavām. Akcija turpinās līdz 2012. gada decembra beigām.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Linda Rožkalne
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
28, 2012, 9:09Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->


Vēl līdz 5. aprīlim ikviens var iesūtīt atbildes uz mājas lapas http://www.dabasmuzejs.gov.lv/ aktualitāšu sadaļā atrodamajiem jautājumiem par minerāliem. Atbildes uz jautājumiem meklējamas „Viens gads muzeja krājumā” arhīvā. Pareizi atbildot uz „Viens gads muzeja krājumā” marta mēneša jautājumiem un nosūtot tās uz e-pastu info@ldm.gov.lv ir iespēja iegūt ekskluzīvu balvu – ekskursiju pa Latvijas Dabas muzeja krājuma glabātavām. Akcija turpinās līdz 2012. gada decembra beigām.

28, 2012, 8:59Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->


Ģimenes diena „Minerālu īpašības”

Mēneša pēdējā sestdienā, 31. martā no plkst. 11:00 līdz 16:00 ikviens aicināts apmeklēt ģimenes dienu „Minerālu īpašības” Latvijas Dabas muzejā.

Ģimenes dienas dalībnieki, strādājot ar speciāli sagatavotu darba lapu varēs uzzināt minerālu īpašības, bet mikroskopā, aplūkojot paraugus, izpētīt, no kādiem minerāliem sastāv smiltis.

Bērni ne tikai uzzinās, kādus kristālus veido minerāli, bet paši varēs arī izgatavot kristāla modeli. Ģimenes dienas „Minerālu īpašības „ apmeklētāji varēs uzzināt par minerālu pasaules daudzkrāsainību, atsevišķu minerālu spēju magnetizēties un vēl daudz ko citu.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Linda Rožkalne
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
Foto no Latvijas Dabas muzeja arhīva
28, 2012, 8:51Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
pastāstiet kur latvijā var iegūt Dolomītu.
5, 2011, 20:00haha
* Answers and Comments ->

Būvniecības/dārzkopības veikalos ;)
8, 2011, 11:40hahaha

Tur, kur ir sekli ieguloši dolomīta ieži - skat. ģeoloģisko karti. Vidzemē tas ir aptuveni uz dienvidiem no Gaujas. Derīgie izrakteņi atrodas atradnēs, kur tos iegūst karjeros.
15, 2011, 11:38TAs


Latvijas Dabas fonds ielūdz uz

stāstu ciklu

„Izvēlies dabas aizsardzību”

13. decembrī!

    Šoreiz varēs dzirdēt divus interesantus stāstus:

  • jūras ērgļu pētnieks Jānis Ķuze stāstīs par jaunumiem sugas izpētē un
  • studnete Iluta Piļicka stāstīs par saviem piedzīvojumiem Gruzijā.

Pēc stāstiem neformālas sarunas pie sulas tases.

Stāstu cikls notiks 13. decembrī LU Bioloģijas fakultātes 6. auditorijā no plkst. 17:15.

5, 2011, 8:52Zirneklītis
http://www.ldf.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: IDA_plakaats.jpg


Gada ģeoloģiskais objekts 2011 – Kulšēnu sēravots

2011. gada ģeoloģiskais objekts izvēlēts Zemgalē – Bauskas novada Vecsaules pagastā. Tur līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 × 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu aprakstījis jau dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920. gados. Plašāk Kulšēnu sēravots dažādā literatūrā parādās diezgan reti un tikai pēdējos 10 gados. Ir izteikts arī pieņēmums, ka Kulšēnu sēravots ir lielākais sēravots Latvijā. Kopš 2001. gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.

Uzziņa ņemta no
http://petroglifi.lv/
Foto: Andris Grīnbergs.
19, 2011, 10:21Zirneklītis
http://petroglifi.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: Ozolaines_avots_2007.jpg
ludzu palidziet uzrakstiet kautko par latvijas dabas zoonu..:(klimata pārmaiņām katrā dabas zoonā;(
1, 2010, 20:40Aija
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
Es girbetu uzprasit ...pasakiet kadus faktus par Latviju...pm viss garaka upe latvija daugava...tadus...nevis latvija ira valdis zatlers prezidents...izpalidzat...(vajag 100 faktus)
6, 2009, 17:21Viesturs
werturio at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Viestur !
Visgarākā upe Latvijā ir GAUJA..., un Fakts ir tas kas nav blēņas. Bet precīzāk pateiks vārdnīca.
7, 2009, 11:36Aigars
Senākā geologiskā ēra
30, 2008, 17:53Olga
* Answers and Comments ->

Pēc starptaut. stratigr. komisijas domām (kas bieži mainās un gluži nesakrīt ar piem., Latvijas zinātnieku publikācijām) arhaja eona vecākā ēra ir eoarhajs, kas beidzās pirms 3600 milj. Vēl pag. gadā tā sākums nebija noteikts, tagad (2008.g.) ir pieņemts, ka tas sākās p 4000 milj.
Vēl vecāks ir Hadean (Hadesijs? Aīdijs? - kā latviski, nav noteikts), sācies apm. vēl 600 milj. agrāk, bet tas nav ēras, drīzāk eona statusā.
http://www.stratigraphy.org/cheu.pdf
1, 2008, 13:04TAs
Kas ir pororoko.
25, 2008, 18:42Nezinīte
* Answers and Comments ->

Pororoca - wiki:
vilnis, kas izveidojas Amazonē mijoties paisumam un bēgumam. Vilnis plūst pa upi 13 km, to mēdz izmantot sērfošanai, tiek rīkoti gadskārtēji čempionāti.
Kādā (ģeogr.?) skolas grām. redzēts arī, ka tā sauc kādu lielu zivi - neatradu tīmeklī.
Un vēl: ar šo nos. daži skaņdarbi un Schweisser albūms.
26, 2008, 14:59TAs
kas ir ordovika periods?
27, 2008, 12:49Krista
* Answers and Comments ->


Ordoviks ir Faneorozoja eona Paleozoja ēras periods. Sākās pirms 505 un beidzās pirms 440 miljoniem gadu. (Pēc citiem avotiem – pirms 510 mlj. līdz 436 mlj. gadu) Šī perioda sākumā uz ziemeļiem no tropu loka atradās gandrīz vienīgi okeāns un Zemes lielākā sauszemes daļa bija apvienota dienvidu superkontinentā Gondvanā. Agrīnajā un vidējā ordovikā uz Gondvanas bija silts, maigs klimats un atmosfēra bagātīgi saturēja ūdeni. Tas veicināja dzīvības iznākšanu no ūdens. Šajā periodā parādās pirmie augstākie augi. Periods beidzas ar kārtējo ledus laikmetu un masveida izmiršanu. Ordovikam atbilstošie nogulumi izplatīti visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā tie ieguļ no 190 m (ZA daļā) līdz 1500 m (DR daļā) dziļi.
Atbilde sagatavota pēc prof. V. Baloža lekcijām un ziņojuma par direktīvas 2000/60/EK izpildi "Upju baseinu apgabalu raksturojums. Antropogēno slodžu uz pazemes un virszemes ūdeņiem vērtējums. Ekonomiskā analīze".
Attēls no http://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page
7, 2008, 0:47Zirneklītis

Latvijas teritorija gan neatradās Gondvanā, bet gan jūŗā, netālu no nelielā Baltikas kontinenta - sk. karti http://wiki.cotch.net/index.php/Ordovician
7, 2008, 14:54MRu

cik un kādi ir Paleozoja ēras periodi?
16, 2010, 17:27laura
Izstāde: Salaca dabas un tautu ritmos, Limbaži, Limbažu novadpētniecības muzeja telpās.
7, 2008, 16:16Andris Soms
* Answers and Comments ->

Izstāde atvērta līdz maija beigām.
8, 2008, 8:55Zirneklītis
kādi ir derīgie izrakteņi rietumkursā?
20, 2007, 20:32anna zālīte
* Answers and Comments ->

Labdien Anna!
Šo atbildi precīzi atradīsi Latvijas ģeiogrāfijas mācību grāmatā.
13, 2009, 11:25Aigars
PAR GRANTI:
1)Latvijā sastopamās atradnes
2)Kad un kur viedojas(vecums,struktūra utt)
3)Izmantošana
paldies.
14, 2007, 21:39Bella
* Answers and Comments ->

Sveika Bella!
Latvijas Vides un ģeoloģijas aģentūra - meteo.lv
20, 2008, 11:29Aigars
atsūtiet 3 svarīgākas lietas par USA aprakstus par šiem.
17, 2007, 14:37Edijs
* Answers and Comments ->

  1. Tā ir 30 km gara;
  2. Atrodas Hesenes pavalstī;
  3. Var teikt, ka ietek Ziemeļjūrā, jo tajā ietek Reina, kura saņem ūdeņus no Mainas, kurā ietek Nidda, kurā ietek Vetera, kurā tad, galu galā, ietek Usa.
19, 2007, 11:25Zirneklītis

Kur var atrast datus ( daudzumu ...
5, 2007, 16:07Elke
Continue here -» ...

Laika posms, kurš stipri ietekmējis Latvijas reljefu!
Paldies!
15, 2007, 16:57Polīna
http://polina10@inbox.lv
* Answers and Comments ->

leduslaikmets jeb pleistocēns; pēcleduslaikmeta - holocēna - laikā izmaiņas vairāk skāra tikai jūras un upju krastus.
26, 2007, 12:48MRu
Labdien dabas draugiem!
Interesējos par fosīlo koksni jeb precīzāk - melno ozolu. Manam īpašumam garām tekošajā upē atklāju divus baļķus. Vienīgais ko literatūrā esmu atradis ir ka -"upju atvaros ilgi mirkušas siekstas, zili melnas, cietas un smagas kā dzelzs, saucās melnais ozols..." Jautājums - vai ir zināms vairāk, kādam nolūkam ozoli tika ievietoti upēs un kāda bija to izmantošanas ideja? Varbūt ir pieejama kāda literatūra? Paldies!
9, 2007, 14:09Karlis
* Answers and Comments ->

„Kādam nolūkam ozoli tika ievietoti upēs” – tas jāprasa upei, kādēļ šī ieskalojusi tos kokus ūdenī. Neceri, ka Tavs vecvecvecvecvecvecvecvecvec..tēvs meta ozolus upē, lai mēs te varētu gatavot elegantas mēbeles un skaistumnieciņus. Šīs koksnes vecums ir ļoti liels, piemēram Sedas upes apkārtnē atrodamajiem būs savi 4000 gadu.
9, 2007, 17:34Zirneklītis

lasīju romānā "teiksma par juzi" - ozoli tika ilgāku laiku turēti ūdenī, lai iegūtu šo melno koksni. to vēlāk izmantoja ārā izvietojamu krustu un krucifiksu gatavošanai.
10, 2007, 7:18Vija

Sveiki! Interesanti parādījās tajā brīdī, kad aplūkoju to baļķīti zem ūdens un konstatēju, ka tas ir vairāk kā 15m garš, vairāk kā 1m plats, bez neviena zara, abi gali redzami apzāģēti taisni un zem tā perpendikulāri atrodas vēl vairāki mazāki ozola zari, uz kuriem tas visticamāk ar cilvēka piedalīšanos transportēts upē. Pēc parauga izskatās, ka "zili melns, ciets un smags kā dzelzs...". Tapēc jau radās interese par papildus literatūras vai teorijas esamību. Varbūt varat ieteikt kurā virzienā interesēties? Paldies!
10, 2007, 10:53Karlis

Labdien, Kārli! Ceru, ka Jums par ...
11, 2007, 11:22Māris
Continue here -» ...

Par Sedas ozoliem man neesot bijusi gluži taisnība. Kā man pastāstīja, tad no Sedas upes krastos redzamajiem ozolu stumbriem ir ņemti koksnes paraugi. Lietuvā veiktās 14C analīzes rezultāti liecināja, ka dažādās vietās ņemto paraugu absolūtais vecums ir robežās no 500 - 1200 g.

Ja ir velme uzzināt ko vairāk (cik sapratu, velme ir abpusēja), tad lūgums sazvanīt dendrohronologu Māri Zundi (67226791).

11, 2007, 11:27Zirneklītis

ar romāniem, arī "teiksma par juzi" jāuzmanās. Ticamāk, ka simtiem gadu veci ozoli tika <sameklēti > ūdenī, bet varbūt savs efekts ir arī mērcēšanai. Vismaz vizuāli.
26, 2007, 12:55TAs

"lasījis neesmu, bet viedoklis ir", ja? =)
26, 2007, 19:25Mirdziš
Kaa ledus laikmets ietekmeeja latvijas reljefu?
2, 2007, 13:33Jana
* Answers and Comments ->

Sašvīkāja un piedrazoja ;)
2, 2007, 17:39Pēcis

mūsdienu reljefs lielākoties ir veidojies ledāja vai ledāja kušanas ūdeņu darbības rezultātā - jaunākas ir tikai upju lejas, jūras krasti, purvu virsmas. Bet leduslaikmetā bija vairāki apledojumi, katrs nākošais stipri pārveidoja visu iepriekšējo...
3, 2007, 15:52m

Burtnieku drumlinu lauks ir tāds varens ledāja darbības rezultāts. Tas ir viens no lielākajiem šāda veida ledāju veidotajiem kompleksiem Eiropā.
3, 2007, 19:05Zirneklītis
kādas ir valstis ar burtu L
6, 2007, 16:41aļona
* Answers and Comments ->

22, 2007, 21:33Zirneklītis
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 68
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------