Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Natural phenomena


Hide answers
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 48
Order: v
Jūs nevarētu man atsūtīt kādus materiālus par polārblāzmu?
22, 2001, 13:49day
* Answers and Comments ->

23, 2001, 16:23Zirneklītis

Polārblāzma

Gaisma, ko var novērot polārajos apgabalos planētām, kurām ir stiprs magnētiskais lauks (piem. Zemei un Jupiteram). Blāzma parasti redzama riņķveida joslā apkārt magnētiskajiem poliem. Gaisma lielākoties veidojas electroniem ar lielu enerģiju triecoties atmosfēras augšējos slāņos (apmēram 100 km) un tur ierosinot atomus un molekulas.

(http://www.iclub.lv/kosmoss/vardn.htm#polarblazma)

10, 2007, 11:21Zirneklītis


Trešdien, 2012. gada 3. oktobrī plkst. 18:15
LU galvenajā ēkā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 12. auditorijā

notiks Latvijas Astronomijas biedrības sanāksme.

Sanāksmes tēma – smagā gaisma. Vieslektors – Lundas universitātes profesors Dainis Draviņš.

DARBA KĀRTĪBA
  1. Ievads un jaunākās astronomijas aktualitātes.
  2. Smagā gaisma. Kā gravitācija spēlējas ar fotoniem?, Dainis Draviņš.
  3. Atskats uz amatieru astronomijas semināru „Ērgļa hī”, Mārtiņš Gills.
  4. Dažādi

Ieeja brīva. Aicināti visi interesenti!


Nākamā LAB sanāksme notiks pirmdien, 2012. gada 5. novembrī. Sanāksmes tēma – Fridrihs Canders un viņa dzīves gaitas. Vieslektors – Dr. habil. phys. Juris Žagars
2, 2012, 5:03Zirneklītis
http://www.lab.lv/
Answers and Comments ->


Zinātnieku nakts 2012

28. septembrī vienlaikus sešās pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Salaspilī, Valmierā un arī Cēsīs – notiks ikgadējais Zinātnieku nakts pasākums par tēmu „Stāsts par enerģiju”.

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas atbalstīts un finansēts projekts, kuru realizē Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un muzejiem. Pasākums Latvijā noritēs jau septīto gadu pēc kārtas. Ar šo pasākumu Latvija iekļaujas to daudzo Eiropas valstu - Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju skaitā, kuras septembra nogalē organizē dažādus pasākumus vairāk kā 200 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus un ļautu ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos.

Šogad Zinātnieku nakts aktivitātes Latvijā tematiski ir saistītas ar enerģētiku, dodot ieskatu enerģijas ieguves veidos un daudzveidīgajā pielietojamībā. 28. septembrī plašākai sabiedrībai apskatei būs atvērti zinātniskie institūti, augstskolu fakultātes, kur interesenti varēs piedalīties zinātniskos eksperimentos, iesaistīties diskusijās, uzdot jautājumus zinātniekiem un uz brīdi iejusties zinātnieka ikdienā. Kopīgi varēs no jauna atklāt lietas, bez kurām šodien mūsu ikdienas dzīve vairs nav iedomājama un kuras ir dažādu zinātnes sasniegumu rezultāts. Varēs iepazīties ar jaunām tehnoloģiju idejām, kas pateicoties zinātnei vēl var ienākt mūsu sadzīvē.

Zinātnieku nakts pasākumus piektdien 28.septembrī ievadīs populārzinātniskas interaktīvas izstādes no Francijas „Stāsts par enerģiju” atklāšana Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās.

Ieeja pasākumos bez maksas.

24, 2012, 16:13Zirneklītis
http://www.lza.lv/zinatniekunakts/
Answers and Comments ->
Attached file: Zinatnieku_nakts2012.jpg
Attached file: Zinaatnieku_nakts_2012_graamatinja.pdf


Trešdien, 2012. gada 1. februārī plkst. 18:15
LU galvenajā ēkā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 18. auditorijā
notiks

Latvijas Astronomijas biedrības biedru sapulce.

Darba kārtība:
  1. Astronomijas jaunumi.
  2. Pārskats par LAB darbību 2011. gadā. Māris Krastiņš.
  3. Par LAB 2012. gada budžetu.
  4. Zemestrīces, vulkānisms un kosmogēnie faktori. Juris Burlakovs.
  5. Dažādi
Ieeja brīva. Aicināti visi interesenti!
Nākamā LAB sanāksme notiks 2012. gada 7. martā. Sanāksmes tēma – Latvijas astronomijas aktualitātes.
27, 2012, 11:14Zirneklītis
http://www.lab.lv/
Answers and Comments ->


Pilns Mēness aptumsums 10. decembrī

Sestdien, 10. decembrī tbūs pilns Mēness aptumsums. Ņemot vērā, ka tuvākajos gados Latvijā pilns Mēness aptumsums novērojams nebūs, izmantojiet izdevību, ja tovakar būs skaidrs laiks.

Šis aptumsums būs vērojams Āzijā un Austrālijā visā krāšņumā. Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, aptumsums būs jau sācies, kad uzausīs Mēness. Savukārt Ziemeļamerikas iedzīvotājiem nāksies celties agrāk no rīta, lai vērotu aptumsumu brīdi pirms Mēness norietēs.

Mēness Latvijā uzausīs 15:35 (Suntažu observatorijā) un būs vērojams Vērša zvaigznājā. Meklējiet vietu, kur pēc iespējas labāk redzams austrumu, ziemeļaustrumu horizonts.

Mēness uzausīs daļēja aptumsuma fāzē (U1), kad Zemes ēna jau būs sākusi pārklāt Mēness disku. Pilnā aptumsuma fāze sāksies 16:06 un maksimumu sasniegs 16:31. Pilnā aptumsuma fāze beigsies 16:57, bet daļējā   18:17. Aptumsums būs pilnībā noslēdzies 19:29.

Teksts sagatavots pēc http://www.starspace.lv/.

5, 2011, 14:29Zirneklītis
http://www.starspace.lv/public/pilns_meness_aptumsums_10_decembr
Answers and Comments ->

Sveiciens!

Atgādinu, ka mums šodien, 15. novembrī, plkst. 18:00 Rīgā, Krāmu ielā 3, 3. stāvā (Barikāžu muzeja telpās) notiek

Zaļās skolas nodarbība.

Nodarbības tēma – Klimata pārmaiņas, to kopsakarības Latvijā un pasaulē; mūsu dzīvesveids, vides ētika un filozofija klimata kontekstā.

Viesis – LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa.

Esat visi laipni gaidīti. Uz saredzēšanos! =)

Ilze Liepa
VAK Zaļās skolas vadītāja

15, 2011, 10:54Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Pēdējā laikā ne tikai plašsaziņas līdzekļos, bet arī ikdienas sarunās cilvēki aizvien biežāk piemin tādus jēdzienus kā «klimata pārmaiņas», «globālā sasilšana» utt. Runāts tiek daudz, bet brīžiem tomēr nav līdz galam saprotams, kas īsti ir klimata pārmaiņas, kādi ir to cēloņi un sekas, un vai šīs sekas vispār mūs te – Latvijā, kur dzīvojam kā Dieva ausī, vispār skar? Vai mēs paši ar savu rīcību izraisām klimata pārmaiņas, vai tas ir dabīgs un nepaturams process? Vai mūsu dzīvesveids, domāšana un ētiskā attieksme pret Dabu ietekmē klimatu uz Zemes? Kā mēs varam katrs samazināt savu ietekmi uz kopējo pasaules klimatu un, vai to varam?

Zaļajā skolā meklēsim atbildes uz šiem un arī citiem jautājumiem.

I.L.

15, 2011, 11:23Zirneklītis

Tauteits mani mīļi lūdze:
Nāc, puķit, šoruden!
-Ai, tautiet, nelūdz mīļi,
Gaidi citu rudentiņ';
Būs kuplaka sedzenite,
Dižanaka līgaviņ'.

L.t.dz.

Novēlojies sveiciens Rudenī! Vakar, agri jo agri, Latvijā ieradās Rudens (6:09 pēc tā laika, ko nu mūsu puksten's rāda). Šogad tas sakritis ar pilnmēnesi (12:17), bieži tā negadās.

24, 2010, 9:15Zirneklītis
Answers and Comments ->
Pēdējā nedēļa bijusi ar enerģiju bagāta. Pagājušās nedēļas nogalē (naktī uz 28. martu) Daugavpilī novērots pirmais šā pavasara pērkona negaiss (LETAS ziņa). Savukārt 29. martā Lielajā hadronu paātrinātājā tika panāktas pirmās augstas enerģijas daļiņu sadursmes.
(http://cdsweb.cern.ch/journal/CERNBulletin/2010/14/)
2, 2010, 14:35Zirneklītis
Answers and Comments ->
22. novembrī LETA rakstīja, ka Rīgā 21. novembrī „gaiss bija sasilis līdz plus 11,2 grādiem pēc Celsija skalas, tādējādi pārsniedzot iepriekš reģistrēto rekordaugsto gaisa temperatūru, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi. Pēc sinoptiķu teiktā, iepriekš augstākā temperatūra 21. novembrī tika reģistrēta 1926. gadā, kad termometra rādītājs Rīgā bija sasniedzis +10,5° atzīmi. .. Šajās dienās Latvijā reģistrētas novembra otrajai pusei neraksturīgi augstas gaisa temperatūras.”

Neatceros, kad kādreiz būtu lasījis ābolus ēšanai novembra beigās, bet svētdien to darīju 8o Sniegoti salīgā nedēļa novembra sākumā pat nebija pārāk šos saskādējusi.

24, 2009, 2:45Zirneklītis
Answers and Comments ->
sveiki! =)
kāds lūdzu varētu pateikt, ar ko mēra miglas blīvumu?
10, 2009, 17:30cahce
* Answers and Comments ->

viens variants būtu izmērīt ūdens daudzumu gaisā, bija tādi absolūtais un relatīvo mitrums. Te līdzētu 2 termometru komplekts (slapjais/sausais) un higrometrs. Cits mērījums būtu miglas blīvuma optisks novērtējums pēc redzamības.
10, 2009, 19:13varianti.
Uhū!! Mums ir savs meteorīts!!! Esot 20 m plata un 10 m dziļa bedre. Mums nav meteorīts :(
25, 2009, 20:36Zirneklītis
* Answers and Comments ->

LETA-s DELFI.lv ziņa:

Svētdien Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere.

Meteorīts nokritis netālu no mājām «Kundrati», taču notikumā cietušo nav.

Kā sacīja Vetere, svētdien ap pulkstens 17:30 VUGD saņēmis izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.

Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un piecus metrus dziļu bedri.

Notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.

Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.

25, 2009, 21:45Zirneklītis


Šorīt LR-1 ziņās tika teikts, ka bedre ir visus 14 m dziļa un to visu esot sadarījis tāda liela ābola izmēra ķermenis.
Attēls veidots pēc vietnē Youtube ievietotā video JCZONEpresents.
26, 2009, 10:32Zirneklītis


Būs kāds pajokojis? :(

LETA: „.. Pēc sākotnējās vietas apskates Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.

Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica I. Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.

I. Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā.”

26, 2009, 15:07Zirneklītis

Mazsalacas „meteorīts” bijis «Tele2» atbalstīts inscenējums – Nothing special.
26, 2009, 19:04Zirneklītis

gan būs cits. Kur ta paliks.
4, 2009, 12:43TAs
loti steidzami veletos uzzinat vai tropiskajos lietus mezos lietus list katru dienu un kapec un vai tas kautka ir vajadzigs augiem. u.t.t.
17, 2009, 19:50cjikite
* Answers and Comments ->

Lietus mežos lietus līst katru dienu. Tomēr tur tāpat ir vasara u.c. gada laiki, kad lietus var arī līt retāk. Līst katru dienu tāpēc, ka tur ir ļoti karsts, ūdens iztvaiko nemitīgi, bet tad, kad tas kondensējas (atdziest), tad arī līst.
31, 2009, 22:16andrejs

Tas ir nepieciešams augiem u.c. citām dzīvības formām, kas ir pielagojušās šiem mitrajiem laika apstākļiem. Pārsteidzoši daudz augu (un citas dzīv. formas, piem., vardes) aug un mīt kokos, tāpēc tas ir ļoti svarīgi- saņemt ūdeni no gaisa. To visas dzīves cikls norit kokos.
31, 2009, 22:22andrejs
Varetu pateikt kur internetā var atras Optiskās parādības dabā? Kaada adresee??? =)
9, 2008, 20:30Martins
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

10, 2008, 10:26Tarzāns
http://www.dabasdati.lv
vai cilveki ir dabs paradibas
6, 2008, 20:00iga
* Answers and Comments ->

Ja mēs turpināsim uzdzīvot tāpat kā līdz šim, tad cilvēce kļūs par pārejošu dabas parādību. ;)
10, 2008, 4:04Pēcis
Labdien!
Esmu no Ventspils rajona un rakstu jums sakrā ar dabas dīvainību pie mūsu dārza! Tātad, pie mūsu dārza zemē ir izveidojies milzīgs gredzenveida aplis, diametrā no 2-3 metriem,tajā vietā kur ir aplis nokalst zāle un neaug neviens dārzenis, katru gadu tas aplis kļūst ar vien lielāks, vismaz par 1 metru, bet apļa vidū aug bieza un tumši zaļa zāle, kas krāsas ziņa ļoti atšķiras no zāles kas aug ārpus apļa un vēl, šogad, uz apļa gredzena saaugušas milzīgas baltas sēnes, diametrā saniedzot pat vairāk kā 40 cm. Mēs nekādīgi nevaram izprast, kas tas par apli, kā tas radies un cik liels tas izveidosies.
Mans lūgums ir lai jūs palīdzētu mums izsakidrot, kas tas par apli un kā viņs radies!
Ar cieņu Jānis.
P.S. ja vēlaties varu nosūtī bildes.
21, 2008, 18:38Jānis
* Answers and Comments ->

Domāju, ka tas ir „raganu aplis”. Attēlus var sūtīt uz eko at lanet.lv.
22, 2008, 9:43Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml#v47

Par to, kas ir raganu aplis, var uzzināt Latvijas sēņu vietnē http://www.fungi.lv , zem apakšsadaļas Fairy rings jeb Raganu apļi.
25, 2008, 20:54Zanda
nu tāk--> vai kāc lūdz man nevarētu pastāstīt ko vairāk par ZAĻO STARU..???
īsti neaapjēdzu kas un kā..., nūum sakidrojumsm būt jābūt saprotamam un bez SVEŠVĀRDIEM :p =)
7, 2008, 21:21DACE
* Answers and Comments ->

he, tiešām. kādā priekšmetā tāds jautājums? un kādas tēmas kontekstā?
7, 2008, 23:11Ģederts

=):)
bez svešvārdiem? liela ķēpa būs tulkot atmosfēru kā gaisa slāni, kas aptver zemes lodi, un tā tālāk. varbūt tomēr tiksi pati galā =)
http://en.wikipedia.org/wiki/Green_flash
http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/atmos/redsun.html
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=green+beam+sun+set&meta=
8, 2008, 7:48Mirdziš

Latviešu valodā varētu būt grāmatā: Valdis Rēvalds – Optika no senatnes līdz mūsdienām. Izdevis Mācību apgāds Rīgā, 2001. gadā.
See also:
Another message ( 28, 2006, 22:32)
8, 2008, 12:56Zirneklītis
sakiet, lūdzu, kāpēc pie auss pielikti gliemežvāki skan? kam vajadzīgs šāds pielāgojums?
14, 2008, 7:49ziņkāris
* Answers and Comments ->

Tā ir atbalss no pirmatnējā okeāna kā atgādinājums mūsu sākotnei ;)
12, 2008, 8:58Filozofs

Tā skaņa – šalkoņa tai gliemežvākā ir iemontēta tāpēc, lai modinātu mūsos ilgas. =)
12, 2008, 9:01Romantiķe

Pieliec pie auss konservu kārbu – skanēs tāpatās.
12, 2008, 9:17Praktiķis

Tās skaņas gliemežvākā ir saglabājušās viļņu šalkas no tās jūras, kurā gliemezis dzīvoja. =)
12, 2008, 9:39Jūsmīgais

Gliemežvāks savāc apkārtnes skaņas, dažas no tām vairāk izceļot, citas nedaudz pieklusinot. Patiesībā Tu dzirdi nevis okeāna viļņus, bet gan pastiprināti apkārtējos trokšņus. Gliemežvāks nostrādā kā tāds palielināmais stikls attēla vietā palielinot skaņas. Pilnīgi klusā telpā pie auss pielikts gliemežvāks nešalks.

12, 2008, 9:39Fiziķis

bet kā lai dabū pilnīgi klusu izstabu? tur taču būs molekulu termiskā kustība, un vakūma fluktuācijas!

un vēl, man agrāk likās, ka tā vienkārši ir rezonanse no asinsvadiem, kas šņāc ausī!

13, 2008, 7:23zi;ņkāris

Vai kāds to ir kārtīgi izpētījis, vai dažādiem gliemežiem dažāda skaņa? Un dažādām ausīm?
13, 2008, 13:47TAs

Auss molekulu termisko kustību jau nu gan neuztvers. Dažādiem gliemežvākiem ir dažāda šalkoņa, jo tajos atbalsojas un rezonē dažāda garuma skaņas. Tas atkarīgs no gliemežvāka uzbūves. Asinsvadu šņākšanas neiztur kritiku – piespied kārtīgi gliemežvāku pie auss un šalkšana pierims. Ja nav gliemežvāks, izmēģini ar dažādām krūzītēm.
13, 2008, 17:50Fiziķis
Es vēlētos iegūt informāciju par halo, jo internetā nav!!!
18, 2008, 15:05ugis
kriss1992 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Mānies. Internetā ir gana daudz par šo atmosfēras optisko parādību. Tā ir saistīta ar gaismas laušanu un atstarošanos ledus kristālos, galvenokārt augstajos spalvu mākoņos. Visbiežāk halo novērojams kā gaišs gredzens ap Mēness disku.

Aprakstus meklē optikas grāmatās bibliotekās, ja nu Tīmeklis Tev nav pa zobam.

18, 2008, 15:24Zirneklītis
http://en.wikipedia.org/wiki/Halo_%28optical_phenomenon%29
Lūdzu, lūdzu, rakstiet jebkuras ziņas par MALDUGUNĪM!
(purvos?)
9, 2008, 9:27Oto
kotto at delfi.lv
* Answers and Comments ->

Atveino nezinu kas tas ir!
9, 2008, 21:12Laura

Baltajā grāmatā ir un Sprīdītis arī lietoja. Purva gāzēs fosfīni rodoties, tiem gaisā pašaizdegšanās. Tā ir, bet par maldugunīm sadomāti liekas. Kā maldugunis sauc krieviski, vāciski, angliski? Parastajās vārdnīcās neatrodu.
29, 2008, 21:02Oto

Ir divi varianti:
Viens un galvenais - jau iepriekšminētās gāzes, jo purvos pūšanas procesos rodas etāna gāze, kura sajaukumā ar pašaizdegošām, fosforu saturošām piedevām var izplūdes laikā aizdegties.
Otrs: Vienkārši spīdoši tumsā, fosforizēti trūdi...
Par MALDugunīm tās iesauktas, jo parasti rodas slīkšņās un akačos, kur tuvojoties ir liela iespēja iestigt... tieši tādās vietās bojāgājuši dzīvnieki arī ir galvenais šo gāzu avots.
1, 2008, 17:04Grads

BET! :http://www.elementy.ru/lib/430615 vai Ekologija i žizņ 2008, Nr6 Ostorožno! Fosfini!
12, 2008, 8:26Oto
www.kotto at delfi.lv
Kur var dabuuut kadu info. par lašiem
-referāi utt.
paldies jau ieprieksss ceru uz Jūsu drīīzu atbildi
30, 2007, 17:19HEEEELP
* Answers and Comments ->

informāciju var dabūt pdf.lv
20, 2009, 11:16Aigars
Kā veidojas dabas parādība - rusa?
23, 2007, 8:04Baiba
vetra87 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Rūsa ir tad, kad pērkoņa negaiss ir tik tālu, ka neredz zibeni un nedzird pērkonu, bet redz tik zibens atblāzmu mākoņos.
23, 2007, 12:00Zirneklītis
Kas ir evaporits? Vai ari pasakat kur sameklet?
20, 2007, 14:10Undita
* Answers and Comments ->

Šo vārdu var atrast Angļu valodas vārdnīcā. Tā angliski sauc nogulumiežus, kas radušies iztvaikojot ūdenim, kas satur sāļus. Ūdenim pamazam iztvaikojot, sāļu koncentrācija tajā pieaug tik ļoti, ka sākas kristalizācijas process. Šādu iežu piemēri ir ģipsis un dolomīts.
20, 2007, 21:51Zirneklītis

21, 2007, 10:04Wikija
kā rodas logos leduspuķes?
18, 2007, 21:23inga
* Answers and Comments ->

ledus puķes veidojas no ūdens, kas kondensējas uz aukstās loga virsmas, siltā un mitrā gaisā. l-puķes veidojas tikai loga iekšpusē. l-puķes sāk veidoties no aukstākajām loga daļām. nevienmērīgās atdzišanas dēļ aug lēni. ledus kristāli aug tur, kur jau ir kristalizācija sākusies. rezultātā tās nesāk pašas no sevis augt loga vidū, bet vienmēr aug no vietas, kur jau ledus ir. pieaug klāt.
tas gan bij jautājums par fiziku.


puķkopji varētu citēt Karelu Capeku, kurš bija novērojis, ka leduspuķes vienmēr ir dzelkšņainas, un tām nekad nav ziedu. (laikam tādēļ, ka, kā jau iepriekš minēts, tās vairojas veģetatīvi.)

19, 2007, 9:33Vija
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 48
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------