Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plant anatomy and physiology


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [Next page>>] Records in this group: 141
Order: v

Izstāde „Lapa” LU Botāniskajā dārzā

No 22. oktobra līdz 22. novembrim LU Botāniskā dārza Palmu mājas vestibilā ir skatāma izstāde „Lapa”. Tajā var iepazīt lapu daudzveidību: to plātņu formas, malu, dzīslojuma un vēl citas īpatnības, kā arī uzzināt dažādus interesantus faktus.

Lapotne ir pirmā, kas piesaista uzmanību, ieraugot augu. Ieskatoties vērīgāk, var pamanīt, ka lapas ir dažādas: atšķiras to forma, izmērs, dzīslojums, lapas mala, tās gals un vēl citas nianses. Tās ir raksturīgas dažādu nosaukumu augiem un to pazīmes noder botāniķiem, lai noteiktu auga piederību konkrētai sugai vai šķirnei. Tomēr ne visas lapas izskatās pēc lapām un otrādi – ne viss, kas izskatās pēc lapām, ir īstas lapas. Evolūcijas gaitā lapas ir pielāgojušās un pārveidojušās, lai augs izdzīvotu dažādos apstākļos – lapas ir kļuvušas par ērkšķiem, vītnēm, sīpolu zvīņlapām, atgādina ziedlapas, kukaiņēdāju lapām ir dziedzermatiņi, lapu šūnās veidojas gaistošie savienojumi utt. Tādējādi lapas veic arī balsta, barības vielu uzkrāšanas, aizsardzības un vēl arī citas funkcijas.

Izstāde ir veltīta tam, lai dotu ieskatu lapu daudzveidībā. Tā būs noderīga ne tikai skolēniem, studentiem un botānikas interesentiem, bet jebkuram, kuru interesē dabas daudzveidība.

29, 2015, 4:16Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/
Answers and Comments ->
Problēma: tradeskancijai ar svītrainām lapām izveidojās dzinums ar vienmērīgi zaļu krāsojumu. Kādi faktori izraisa raiblapainas formas augu pastāvēšanu. Kādēļ notikusi atpakaļvērsta izmaiņa.
Ja iespējams, gribētos sīkāk konsultēties ar zinātnieku, kurš pētījis raiblapainību istabas augiem.
Ir interese izstrādāt skolēnu pētniecisko darbu par šūnas bioloģiju
18, 2013, 17:52Skolotāja Inita CVĢ
* Answers and Comments ->

19, 2013, 10:24Ģederts

Paldies ĢEDERTAM par fikso atbildēšanu, ...
20, 2013, 23:52Skolotāja Inita CVĢ
Continue here -» ...


Cilvēks neredzamo enerģiju ķēdē

Zinātnieku nakts 2012. gada 28. septembrī no 18:00 līdz 23:00 Farmācijas muzejā (Vecrīgā, R. Vāgnera ielā 13).

  • Augu neredzamā enerģija:
    • Augu valsts bioloģiskie produkti („Ragāres” garšvielas, tējas);
    • Augu pozitīvā/negatīvā ietekme (LU Botānikais dārzs, Edvīns Roziņš );
    • Dabīgās ziepes ar augiem (PINS, Dr. Norberts Snarskis);
    • Pirtsslotu un ūdens fiziskā un mentālā enerģija (Dr. Viktors Djundiks);
    • Baha ziedu terapija (Baha ziedu terapijas centrs, Laura Tidriķe).
  • Dzintara enerģija (Dzintara dziednīca, Vilnis Brils).
  • Vēja enerģija ( Radošā darbnīca ).
  • Uguns enerģija (Ticējumi un rituāli).
  • Kinētiskā enerģija („Garā bize”, DC „Saule”).
  • Mehāniskā enerģija (Zāļu formu pagatavošana, „Homeopātiskā aptieka”).

Darbosies radošā darbnīca, atvērta ekspresizstāde, iespējas izmēģināt savus spēkus enerģijas iegūšanā un izlietošanā, saņemt konsultācijas. Katrs dalībnieks saņems Zinātnieku nakts piemiņas materiālus.

See also:
Another message ( 24, 2012, 16:13)
15, 2012, 20:10Zirneklītis
http://fm.mvm.lv/lv/zinas/cilveks-neredzamo-energiju-kede#mvm-ma
Answers and Comments ->
Labdien!
Vai Jūs varētu plašāk pastāstīt,kas ir mīmikrija, kāda tai ir nozīme u.tml.? Jo vairāk informācijas, jo labāk =)
19, 2012, 11:42Daina
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...


Mīmikrija – kad kāds izliekas par kādu citu, lai gūtu kādu labumu =) Vārda izcelsme ir no grieķu valodas vārda mimikos, kas nozīmē atdarinošs. Mīmikrijas piemērs varētu būt ziedu muša, kura izskatās kā lapsene, kas palielina ziedu mušas iespēju tikt neapēstai. Tipat labi mīmikrija var kalpot citiem mērķiem, kā, piemēram, sekmēt vairošanos (mušu ofrida, kuras zieds atgādina mušu mātīti, tādējādi pievilinot mušu tēviņus, kuri apputeksnē orhideju).
Attēls no
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Wasp_mimicry.jpg
21, 2012, 11:02Zirneklītis


Latvijas Universitātes projekts „Sunlight induced shading system” ieguvis otro vietu ASV Biomimikrijas Institūta ideju konkursā „2011 Biomimicry student design challenge”!

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza darbinieku iniciētā domubiedru grupa, kurā darbojas arī LU Bioloģijas un Ķīmijas fakultātes studenti, pasniedzēji, RTU studenti, 2011. gada rudens semestrī izveidoja projektu „Sunlight induced shading system”. Noēnošanas sistēmu ideju gada nogalē iesniedza ASV Biomimikrijas Institūta izsludinātajam projektu ideju konkursam „2011 Biomimicry student design challenge”. Nu ir tapis zināms, ka projekts ir ieguvis otro vietu.

ASV Biomimikrijas Institūta žūrija 2012. gada februāra nogalē paziņoja konkursa „2011 Biomimicry student design challenge” uzvarētājus. Pirmā vieta ir piešķirta Isfahanas Mākslas institūta (Irāna) arhitektūras un ekonomikas studentu-pētnieku grupas projektam. Tajā, ideju noskatot no tuksnesī dzīvojošiem gliemežiem, ir doma par karstam klimatam piemērotām ēkām, kas spējīgas pašas sevi noēnot, atstarojot gaismu, tādējādi radot dzīvošanai piemērotu vidi, kur nav nepieciešami gaisa kondicionieri. Otrā vieta piešķirta Latvijas Universitātes projektam, bet trešā – Karaliskā Tehnoloģiju Institūta (Zviedrija) idejai, kurā mājas ārsienu paneļu dizains nodrošina sniega piesaisti, tādējādi ziemā radot dabīgu ēku siltumizolāciju.

Vērtējot pieteikumus, žūrija ņēma vērā projektu atbilstību biomimikrijas idejai, risinājumu radošumu, to potenciālo ietekmi, prezentācijas kvalitāti, komandas saliedētību. Projektos piedāvātajiem risinājumiem jābūt energoefektīviem un jāmazina siltumnīcas efektu radošo gāzu emisija pieteicēju lokālajā reģionā, kā arī tiem jābūt reāliem. Konkursā idejas iesniedza no 10 valstīm: Kanādas, Irānas, Norvēģijas, Indijas, Zviedrijas, Latvijas, Itālijas, Lielbritānijas, Turcijas un ASV.

LU Botāniskā dārza pieteikto projektu veidoja LU Ķīmijas fakultātes students Edgars Oļehnovičs, Bioloģijas fakultātes studentes Margarita Biļdina, Evita Verpakovska, Sandra Krasucka, RTU studente un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniskā asistente Anna Beloborodko, LU docenti Brigita Laime un Tūrs Selga, LU Botāniskā dārza darbinieki Anta Sparinska, Oskars Stūris un Signe Tomsone.

Informācija par konkursa uzvarētājiem atrodama
http://biomimicrydesignchallenge.com/p/2011-winners .

Avots: http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/10237/

See also:
Another message ( 31, 2012, 16:37)
6, 2012, 8:02Zirneklītis
http://www.biomimicryinstitute.org/
Answers and Comments ->


Projekts „Sunlight induced shading system” iekļuvis ASV Biomomikrijas Institūta ideju konkursa „2011 Biomimicry student design challenge” finālā

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza darbinieku iniciētā domubiedru grupa, kurā darbojas arī LU Bioloģijas un Ķīmijas fakultātes studenti, pasniedzēji, RTU studenti, 2011. gada rudens semestrī izveidoja projektu „Sunlight induced shading system”. Noēnošanas sistēmu ideju gada nogalē iesniedza ASV Biomimikrijas Institūta izsludinātajam projektu ideju konkursam „2011 Biomimicry student design challenge”.

Idejas pamatā ir novērojums par gazāniju, magoņu un citu ziedu atvēršanos un aizvēršanos atkarībā no saules apgaismojuma, kā arī lapās esošo atvārsnīšu šūnu kustībām, kas sakļaujoties vai attālinoties veido spraugu caur kuru augam notiek gāzu un ūdens apmaiņa ar apkārtējo vidi. Šīs augu kustības iedvesmoja domu par noēnošanas sistēmu, kas sastāv no atsevišķiem elementiem, kuru „ziedlapiņas” atveras un sakļaujas atkarībā no Saules gaismas. Uzspīdot Saulei, sasilst tvertne („ziedgultne”) ar gāzi, kas izplešas un, iestiepjot elastīgu membrānu, atver „ziedlapiņas”. Šāds noēnojums ir energoefektīvs, katrs elements darbojas autonomi. Tas būtu piemērots siltumnīcām, kuras mūsu klimatiskajos apstākļos ir jānoēno jau februārī, kā arī tas būtu izmantojama arī sabiedriskās vietās un sadzīvē.

Konkursam ASV pieteicās vairāk nekā 120 ideju grupas, no kurām finālā ir iekļuvušas 12 idejas no 7 valstīm.

LU Botāniskā dārza pieteikto projektu veidoja LU Ķīmijas fakultātes students Edgars Oļehnovičs, Bioloģijas fakultātes studentes Margarita Biļdina, Evita Verpakovska, Sandra Krasucka, RTU studente un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniskā asistente Anna Beloborodko, LU docenti Brigita Laime un Tūrs Selga, LU Botāniskā dārza darbinieki Anta Sparinska, Oskars Stūris un Signe Tomsone.

Ziņas avots: LU Botāniskais dārzs
31, 2012, 16:37Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/10237/
Answers and Comments ->
Attached file: Sunlight.pdf


Dzijas krāsošanas noslēpumi izstādē „Daba krāso”

No 25. janvāra līdz 4. martam Latvijas Dabas muzejā pirmoreiz būs skatāma izstāde „Daba krāso”. Izstādē varēs iegūt plašu informāciju par seno prasmi – dzijas krāsošanu ar augu izcelsmes krāsvielām. Apmeklētāji varēs apskatīt augos krāsotu dziju paraugus un audumus, tiks rādīta videofilma par krāsošanas gaitu, notiks krāsošanas meistarklases.

Izstādē „Daba krāso” centrālā vieta būs atvēlēta Latvijā bieži sastopamiem augiem, kurus var ērti savākt un izmantot dziju krāsošanā. Par tiem būs pieejams informatīvais materiāls, droga sausā veidā, kā arī krāsoti dziju paraugi ar meistaru komentāriem.

Lai iepazīstinātu ar krāsošanas procesa gaitu, tiks rādīta speciāli izstādei gatavota videofilma, kuras autore ir topošā operatore Zane Pērkone. Filmā meistare Anete Karlsone rādīs tradicionālo krāsošanas veidu ar Latvijā bieži sastopamas augu sugas – ziemeļu madaras (Galium boreale) – sakneņiem. Izstādē varēs apskatīt Tukuma muzeja Audēju darbnīcas meistaru darinātās segas, kas austas ar augos krāsotām dzijām. Īpašu akcentu izstādei būs sarūpējusi folkloras kopa „Savieši” – tautasdziesmas ir vērtīgs izziņas materiāls par augu vākšanas un krāsošanas gaitu senākajos laikos.

Uz meistarklasēm ir jāpiesakās iepriekš, sūtot pieteikumu uz e-pastu: ekskursijas@ldm.gov.lv vai zvanot pa tālruni: 67356051. Viena nodarbība ilgs aptuveni 3 stundas, nodarbības maksa – ieejas biļete izstādē. Pirmā nodarbība notiks 28. janvārī plkst. 11:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Izstādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Izstādes atklāšana notiks 25. janvārī plkst. 12:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Ilze Štrassere
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67356025
20, 2012, 11:18Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: LDM_ielugums_Daba_kraso.jpg
Ļoti ilgi meklēju informāciju un nekā nevaru atrast. Tāpēc arī izlemju uzdot šo jautājumu speciālistiem biologiem. Vai tā ir patiesība, ka hlorofilu koncentrācija priežu skujās mainās atkarībā no sezonas? Ja tas tiešam tā ir, tad kāds (kādās robežās) parasti ir a un b hlorofilu daudzums skujās no priedei, kura aug ekoloģiski tīrā teritorijā (mērvienība: hlorofilu a un b summas daudzums (mg) uz 1 g SVAIGO (ne izžāvēto!) skuju) ziemā un, piemēram, vasarā? Liels paldies
11, 2011, 10:06Andris
* Answers and Comments ->

Hlorofila daudzums priežu skujās noteikti mainās atkarībā no sezonas. Hlorofils nav konstants lielums: tas noārdās un sintezējas atkal no jauna. Hlorofila daudzumu ietekmē gan augu suga, gan šķirne, gan vides apstākļi. Tā kopējais daudzums vaskulārajos augos ~0.1-0.7% svaigās masas. Priežu skujās hla:hlb~2.5-3. Lai veicas eksperimentos
14, 2011, 10:54Māra Vikmane

To jau parasti neviens no galvas nezin, ja nav tādas analīzes veicis. To visu var sameklēt zinātniskajā literatūrā caur Google un Scholar Google. Atradu Jums vienu avotu par tēmu:http://epsilon.slu.se/studia/SFS100.pdf
15, 2011, 11:20Ģederts
Zirņiem ir viendzimumu vai divdzimumu ziedi?
15, 2011, 11:10Nigers
* Answers and Comments ->

divdzimumu ziedi
27, 2011, 13:54sad
Ūdens pārvietošanos (osmozi) nosaka izšķidušo vielu koncentrācijas starpība starp šūnas iekšējo vidi un ārpusi. Vai summējas osmozes ātrums, ko nosaka gan sāļu joni, gan izsķidušie cukuri. T.i. vai ievietojot šūnu šķidumā, kurā ir 1%NaCl un 1%saharozes šķidums osmozes ātrums kopumā līdzvērtīgs ar situāciju, ja šūnu ievieto 2%NaCl šķidumā?
16, 2011, 13:35atkal Inita
Answers and Comments ->
Pa lūksnes sietstobriem pārvietojas ūdenī izšķīdušās organiskās vielas. Lapainajā sezonā tas notiek virzienā no lapām uz sakni. Vai pavasarī, līdz lapu plaukšanai, pārvietošanās virziens ir pretējais? Zirneklīti, palīdzi, man piemirsies!
16, 2011, 13:28inita
Answers and Comments ->
Labdien! dažos avotos ir rakstīts, ka egles zied, citos, ka nezied. Kā ir pareizi?
9, 2011, 17:57liene
* Answers and Comments ->

Eglēm nav ziedu, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka egles zied.
10, 2011, 7:49Zirneklītis

Paldies! Bēdīgi, ka nopietnos izdevumos informācija ir arī maldīga.
12, 2011, 10:02Liene

Jā, bet saka taču „ūdens zied” un tur nav nekā nepareiza, lai gan patiesībā tā ir masveidīga mikroskopisko aļģu savairošanās.
12, 2011, 10:06Pēcis

kā pareizi saukt to zieda un ziedēšanas analogu kailsēkļiem - strobils un strobilēšana, fertīlie dzinumi? Un augļa analogu (čiekuru, čiekurogu, īves ogu)?
12, 2011, 11:16TAs

Neraugoties uz manu pirmo ierakstu, jāsaka, ka skatoties uz dzeltenām peļķēm, esmu piesaucis priežu ziedēšanu. Valoda jau nekad tā īsti nepakļaujas binārai loģikai.
12, 2011, 11:51Zirneklītis

nenocietos pastāstīt, ka saka arī "ziedoša veselība" un "vaigos uzziedēja rozes"; pārnestā nozīmē par ziediem var saukt jebko, ja grib; nebūs nepareizi!


Meža enciklopēdijā (2003) par priedēm teikts:
Zied V b - VI. Apputeksnē vējš. ... Pēc noziedēšanas makrostrobili (čiekuru aizmetņi) noliecas uz leju un ... Izaug čiekurs... Sēklas ienākas ... izbirst ...
(autori A.Zviedre, I.Mangalis; pirmo zinu kā autori vairākām populārām grāmatām par LV koku sugām)


nu tātad var notikt ziedēšana bez zieda, tāpat kā var būt dūmi bez uguns.

12, 2011, 13:23Mirdziš

Karbona periodam raksturīgs paparžu un staipekņveidīgo uzplaukums. Kā pa Jāņiem!
20, 2011, 17:23TAs

Egļu un priežu „ziedēšana” moca ne Tevi vien. Šeit būtu jāatrod kāds piemērotāks vārds, bet līdz šim tas nav noticis. Viņas nezied, bet tomēr tā saka.
24, 2011, 12:27Valdis
Vai varētu lūdzu pateikt, kur var uzzināt par istabas augu (jebkādu) morfoloģiskajām pazīmēm? (zieds, auglis, lapa, saknes veids, stumbrs)
Vai arī nosaukt iepriekšminētās lietas 5 istabas augiem? (jebkuriem)
28, 2010, 16:26Eva
Answers and Comments ->
Vai kaads nevaretu man sniegt informaciju par to cik Lapu salātiem ir - kauslapas,putekšņlapas,auglenīcas,vainaglapas?? =):)=)
24, 2010, 18:17Roberts
Answers and Comments ->
Kā vispār veidojas gadskārtas?
Koku uzbūve ir ļoti interesanta tāpēc gribētos zināt.
25, 2010, 18:56Diāna
Answers and Comments ->
Kāpēc dažiem augiem ie ērkšķi?
24, 2010, 19:55Laima
Answers and Comments ->
Kā dzeļ nātre?
24, 2010, 19:53Irīna
Answers and Comments ->
Kura menesi vis labak cirpt tujas?
7, 2010, 20:26Baiba
* Answers and Comments ->

Manuprāt vēlā pavasrī un vasaras pirmajā pusē – laikā, kad tūjas pašas vislabāk var sadziedēt brūces.
11, 2010, 9:29Zirneklītis
Kur var atrast bildīti un aprakstu par augu vairošanos ar bumbuļiem?
16, 2010, 22:30Agnese
Answers and Comments ->
Labdien, sakiet lūdzu vai koks uzkrāj radiāciju? Ja jā, tad cik gadu laikā tā pazūd?
21, 2009, 14:18jautājums
* Answers and Comments ->

radiāciju, t.i. starojumu nevar uzkrāt, piem., gaismu nevar krāt maisā. Toties var krāties dažādu elementu radioaktīvie izotopi. Dzīvajās būtnēs - arī cilvēkos un kokos - daudz ir oglekļa, skābekļa un kālija savienojumu, un šiem elementiem kāda neliela daļa atomu ir radioaktīvi izotopi.
Pēc oglekļa radioaktivitātes dažreiz arheologi nosaka, cik vecas ir atrastās, visbiežāk, koka, atliekas: sākotnējais radioaktīvā oglekļa C14 daudzums katru 5700 gadu laikā sarūk 2 reizes.
Ja ir liela interese, der pārbaudīt, vai nav ziņu par to, ka daži koki vai sēnes pastiprināti uzsūc kādus elementus, kas mēdz būt radioaktīvi, piem., kautkas dzirdēts par apsēm, tabaku un rubīdiju. Pie mums gan kokiem diezkā nav, no kurienes tos elementus ņemt, jo nav radioaktīvo rūdu. Rad. elementi pastiprināti uzkrājas dzīvnieku, sev. gaļēdāju, aknās.
Ja interesē radiācija Latvijas dabā: magmatiskie akmeņi, arī pilsētu bruģis, staro ap 12 mikrorentgeniem stundā, kamēr smiltīs, ūdenī, gaisā fons ir 2-3x mazāks.
23, 2009, 15:02TAs
Uzraksti, kui taksoni ir līdzīgi un kuri - atšķirīgi!
Dārza zemenei
________________
Meža zemenei
______
Līdzīgie un atšķirīgie taksoni!
Paldies!
20, 2009, 12:36Inga
* Answers and Comments ->

13, 2009, 5:08Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/rozes/

Taksons - Jebkuru objektu klasifikācijas vienība (piem., zooloģijā suga, ģints, dzimta, kārta, klase, tips).
15, 2009, 16:55taksis

Augu valsts pārstāvju klasifikācijai izmanto mazliet savādākus taksonu nosaukumus – forma (forma), varietāte (varietas), suga (species), ģints (genus), dzimta (familia), rinda (ordo), klase (clasis), nodalījums (divisio).

16, 2009, 5:56Botāniķis
Ja kādā konkrētā vietā vides apstākļi ilgus gadus ir NEMAINĪGI, kurš no vairošanās veidiem varētu būs visizdevīgākais? Viedokli, pamatojiet!
____
Ja kādā konkrētā vietā vides apstākļi strauji MAINĀS, kurš no vairošanās veidiem varētu būt visizdevīgākais? Viedokli, pamatojiet!
___
Kādas dzīvnieka ķermeņa daļas ir īpaši jūtīgas pret kairinājumiem?
20, 2009, 12:34Inga
* Answers and Comments ->

Inga !, vai tas ir konkurss...?
13, 2009, 13:40Aigars
Vismaz 3 iemesli, kāpēc, jūsuprāt, dzīvnieki kustas daudz aktīvāk nekā augi!
Paldies!
20, 2009, 12:31Madara
* Answers and Comments ->

Sveika Madara !
Pēc maniem ilggadīgiem novērojumiem, vismaz Latvijā, augi tiešām ir daudz kustīgāki par dzīvniekiem, kuri gan guļ ikdienā gan daudzi ziemas miegā.
22, 2009, 14:35Aigars

Kapec dzivnieki ir kustigaki neka augi?
25, 2012, 20:14Megija
Continue here -» ...
Organismi, kas izmanto gatavas organiskās vielas, sauc par...(kā sauc?)
_______
Organismi, kas izmanto gan gatavas organiskās vielas, gan arī var tās sintezēt, sauc par... (kā?)
_______
Organismi, kas organiskās vielas sintezē paši, sauc par (kā?)
20, 2009, 12:29Madara
* Answers and Comments ->

Organismu, kas pats negrib domāt un cer, ka kāds viņa vietā izpildīs mājas darbu, sauc par slinku skolēnu.
21, 2009, 7:25Zirneklītis
Aptuveni cik daudz sēklu izveidojas kartupeļa virszemes bumbulī
13, 2009, 13:36aija
* Answers and Comments ->

Ļaudis runā, ka mazāk kā 300. Nē esmu skaitījis, būs rudenī jāsaskaita.
14, 2009, 16:52Zirneklītis

Un vēl – virszemes bumbuļos (bumbuļi, kas kāda iemesla pēc nonākuši virszemē) sēklu nav, tie ir vienkārši zaļi, sīvi un indīgi. Sēklas ir kartupeļa augļos – ogās.
15, 2009, 8:30Zirneklītis
Kas ir bezdzimumpaaudze un dzimumpaaudze?
31, 2009, 14:58mazais
Answers and Comments ->
kuri augi pārziemo ar lapām
28, 2009, 19:22arnis
* Answers and Comments ->

Istabas puķes.
See also:
Another message ( 4, 2009, 11:03)
29, 2009, 11:52Cits
1 [2] [3] [4] [5] [Next page>>] Records in this group: 141
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------