Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Physics, Mathematics, Chemistry


Hide answers
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 81
Order: v


„Zinātnieku naktī 2012” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

piedāvā pasākumu ciklu „Vai cilvēks ir elektrostacija?”

  • Fizika un ķīmija cilvēka organismā. Jatrofizika un jatroķīmija pagātnes tumsā.
  • Uztura enerģētika un vielmaiņas noslēpumi. Enerģijas iegūšana un izmantošana cilvēka organismā – kalorijas un to sadedzināšana.
  • Cilvēka noslēpumainās enerģijas. Pārdabiskais kļūst redzams.
  • Elektrības un magnētisma izmantošana ārstniecībā un medicīnā.

Darbosies radošā darbnīca, varēs apskatīt prezentācijas, ekspresizstādi, izmēģināt savus spēkus enerģijas iegūšanā un izlietošanā. Katrs dalībnieks saņems Zinātnieku nakts piemiņas materiālus.

Pasākumi 28. septembrī no plkst. 18:00 līdz 23:00.

See also:
Another message ( 24, 2012, 16:13)
15, 2012, 22:24Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/zinas/zinatnieku-nakts-2012
Answers and Comments ->


Zinātnieku nakts 2012

28. septembrī vienlaikus sešās pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Salaspilī, Valmierā un arī Cēsīs – notiks ikgadējais Zinātnieku nakts pasākums par tēmu „Stāsts par enerģiju”.

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas atbalstīts un finansēts projekts, kuru realizē Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un muzejiem. Pasākums Latvijā noritēs jau septīto gadu pēc kārtas. Ar šo pasākumu Latvija iekļaujas to daudzo Eiropas valstu - Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju skaitā, kuras septembra nogalē organizē dažādus pasākumus vairāk kā 200 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus un ļautu ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos.

Šogad Zinātnieku nakts aktivitātes Latvijā tematiski ir saistītas ar enerģētiku, dodot ieskatu enerģijas ieguves veidos un daudzveidīgajā pielietojamībā. 28. septembrī plašākai sabiedrībai apskatei būs atvērti zinātniskie institūti, augstskolu fakultātes, kur interesenti varēs piedalīties zinātniskos eksperimentos, iesaistīties diskusijās, uzdot jautājumus zinātniekiem un uz brīdi iejusties zinātnieka ikdienā. Kopīgi varēs no jauna atklāt lietas, bez kurām šodien mūsu ikdienas dzīve vairs nav iedomājama un kuras ir dažādu zinātnes sasniegumu rezultāts. Varēs iepazīties ar jaunām tehnoloģiju idejām, kas pateicoties zinātnei vēl var ienākt mūsu sadzīvē.

Zinātnieku nakts pasākumus piektdien 28.septembrī ievadīs populārzinātniskas interaktīvas izstādes no Francijas „Stāsts par enerģiju” atklāšana Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās.

Ieeja pasākumos bez maksas.

24, 2012, 16:13Zirneklītis
http://www.lza.lv/zinatniekunakts/
Answers and Comments ->
Attached file: Zinatnieku_nakts2012.jpg
Attached file: Zinaatnieku_nakts_2012_graamatinja.pdf


Latvijas Universitātes projekts „Sunlight induced shading system” ieguvis otro vietu ASV Biomimikrijas Institūta ideju konkursā „2011 Biomimicry student design challenge”!

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza darbinieku iniciētā domubiedru grupa, kurā darbojas arī LU Bioloģijas un Ķīmijas fakultātes studenti, pasniedzēji, RTU studenti, 2011. gada rudens semestrī izveidoja projektu „Sunlight induced shading system”. Noēnošanas sistēmu ideju gada nogalē iesniedza ASV Biomimikrijas Institūta izsludinātajam projektu ideju konkursam „2011 Biomimicry student design challenge”. Nu ir tapis zināms, ka projekts ir ieguvis otro vietu.

ASV Biomimikrijas Institūta žūrija 2012. gada februāra nogalē paziņoja konkursa „2011 Biomimicry student design challenge” uzvarētājus. Pirmā vieta ir piešķirta Isfahanas Mākslas institūta (Irāna) arhitektūras un ekonomikas studentu-pētnieku grupas projektam. Tajā, ideju noskatot no tuksnesī dzīvojošiem gliemežiem, ir doma par karstam klimatam piemērotām ēkām, kas spējīgas pašas sevi noēnot, atstarojot gaismu, tādējādi radot dzīvošanai piemērotu vidi, kur nav nepieciešami gaisa kondicionieri. Otrā vieta piešķirta Latvijas Universitātes projektam, bet trešā – Karaliskā Tehnoloģiju Institūta (Zviedrija) idejai, kurā mājas ārsienu paneļu dizains nodrošina sniega piesaisti, tādējādi ziemā radot dabīgu ēku siltumizolāciju.

Vērtējot pieteikumus, žūrija ņēma vērā projektu atbilstību biomimikrijas idejai, risinājumu radošumu, to potenciālo ietekmi, prezentācijas kvalitāti, komandas saliedētību. Projektos piedāvātajiem risinājumiem jābūt energoefektīviem un jāmazina siltumnīcas efektu radošo gāzu emisija pieteicēju lokālajā reģionā, kā arī tiem jābūt reāliem. Konkursā idejas iesniedza no 10 valstīm: Kanādas, Irānas, Norvēģijas, Indijas, Zviedrijas, Latvijas, Itālijas, Lielbritānijas, Turcijas un ASV.

LU Botāniskā dārza pieteikto projektu veidoja LU Ķīmijas fakultātes students Edgars Oļehnovičs, Bioloģijas fakultātes studentes Margarita Biļdina, Evita Verpakovska, Sandra Krasucka, RTU studente un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniskā asistente Anna Beloborodko, LU docenti Brigita Laime un Tūrs Selga, LU Botāniskā dārza darbinieki Anta Sparinska, Oskars Stūris un Signe Tomsone.

Informācija par konkursa uzvarētājiem atrodama
http://biomimicrydesignchallenge.com/p/2011-winners .

Avots: http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/10237/

See also:
Another message ( 31, 2012, 16:37)
6, 2012, 8:02Zirneklītis
http://www.biomimicryinstitute.org/
Answers and Comments ->


Projekts „Sunlight induced shading system” iekļuvis ASV Biomomikrijas Institūta ideju konkursa „2011 Biomimicry student design challenge” finālā

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza darbinieku iniciētā domubiedru grupa, kurā darbojas arī LU Bioloģijas un Ķīmijas fakultātes studenti, pasniedzēji, RTU studenti, 2011. gada rudens semestrī izveidoja projektu „Sunlight induced shading system”. Noēnošanas sistēmu ideju gada nogalē iesniedza ASV Biomimikrijas Institūta izsludinātajam projektu ideju konkursam „2011 Biomimicry student design challenge”.

Idejas pamatā ir novērojums par gazāniju, magoņu un citu ziedu atvēršanos un aizvēršanos atkarībā no saules apgaismojuma, kā arī lapās esošo atvārsnīšu šūnu kustībām, kas sakļaujoties vai attālinoties veido spraugu caur kuru augam notiek gāzu un ūdens apmaiņa ar apkārtējo vidi. Šīs augu kustības iedvesmoja domu par noēnošanas sistēmu, kas sastāv no atsevišķiem elementiem, kuru „ziedlapiņas” atveras un sakļaujas atkarībā no Saules gaismas. Uzspīdot Saulei, sasilst tvertne („ziedgultne”) ar gāzi, kas izplešas un, iestiepjot elastīgu membrānu, atver „ziedlapiņas”. Šāds noēnojums ir energoefektīvs, katrs elements darbojas autonomi. Tas būtu piemērots siltumnīcām, kuras mūsu klimatiskajos apstākļos ir jānoēno jau februārī, kā arī tas būtu izmantojama arī sabiedriskās vietās un sadzīvē.

Konkursam ASV pieteicās vairāk nekā 120 ideju grupas, no kurām finālā ir iekļuvušas 12 idejas no 7 valstīm.

LU Botāniskā dārza pieteikto projektu veidoja LU Ķīmijas fakultātes students Edgars Oļehnovičs, Bioloģijas fakultātes studentes Margarita Biļdina, Evita Verpakovska, Sandra Krasucka, RTU studente un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniskā asistente Anna Beloborodko, LU docenti Brigita Laime un Tūrs Selga, LU Botāniskā dārza darbinieki Anta Sparinska, Oskars Stūris un Signe Tomsone.

Ziņas avots: LU Botāniskais dārzs
31, 2012, 16:37Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/10237/
Answers and Comments ->
Attached file: Sunlight.pdf


Dzijas krāsošanas noslēpumi izstādē „Daba krāso”

No 25. janvāra līdz 4. martam Latvijas Dabas muzejā pirmoreiz būs skatāma izstāde „Daba krāso”. Izstādē varēs iegūt plašu informāciju par seno prasmi – dzijas krāsošanu ar augu izcelsmes krāsvielām. Apmeklētāji varēs apskatīt augos krāsotu dziju paraugus un audumus, tiks rādīta videofilma par krāsošanas gaitu, notiks krāsošanas meistarklases.

Izstādē „Daba krāso” centrālā vieta būs atvēlēta Latvijā bieži sastopamiem augiem, kurus var ērti savākt un izmantot dziju krāsošanā. Par tiem būs pieejams informatīvais materiāls, droga sausā veidā, kā arī krāsoti dziju paraugi ar meistaru komentāriem.

Lai iepazīstinātu ar krāsošanas procesa gaitu, tiks rādīta speciāli izstādei gatavota videofilma, kuras autore ir topošā operatore Zane Pērkone. Filmā meistare Anete Karlsone rādīs tradicionālo krāsošanas veidu ar Latvijā bieži sastopamas augu sugas – ziemeļu madaras (Galium boreale) – sakneņiem. Izstādē varēs apskatīt Tukuma muzeja Audēju darbnīcas meistaru darinātās segas, kas austas ar augos krāsotām dzijām. Īpašu akcentu izstādei būs sarūpējusi folkloras kopa „Savieši” – tautasdziesmas ir vērtīgs izziņas materiāls par augu vākšanas un krāsošanas gaitu senākajos laikos.

Uz meistarklasēm ir jāpiesakās iepriekš, sūtot pieteikumu uz e-pastu: ekskursijas@ldm.gov.lv vai zvanot pa tālruni: 67356051. Viena nodarbība ilgs aptuveni 3 stundas, nodarbības maksa – ieejas biļete izstādē. Pirmā nodarbība notiks 28. janvārī plkst. 11:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Izstādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Izstādes atklāšana notiks 25. janvārī plkst. 12:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Ilze Štrassere
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67356025
20, 2012, 11:18Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: LDM_ielugums_Daba_kraso.jpg
Ūdens pārvietošanos (osmozi) nosaka izšķidušo vielu koncentrācijas starpība starp šūnas iekšējo vidi un ārpusi. Vai summējas osmozes ātrums, ko nosaka gan sāļu joni, gan izsķidušie cukuri. T.i. vai ievietojot šūnu šķidumā, kurā ir 1%NaCl un 1%saharozes šķidums osmozes ātrums kopumā līdzvērtīgs ar situāciju, ja šūnu ievieto 2%NaCl šķidumā?
16, 2011, 13:35atkal Inita
Answers and Comments ->
Kā austerē rodas pērle?
9, 2011, 16:34Dana
puke6b at inbox.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Pērļu austere maz radniecīga ar ēdamo austeri. Droši vien, rodas apm. tāpat, kā citās gliemenēs. Populārs ir pieņēmums, ka perlamutrs apaug ap smilšu graudiņu, kas nav pierādīts: pērļu vidū parasti nav smilšu graudiņa.
15, 2011, 19:22TAs

Paldies par atbildi.
19, 2011, 15:11Dana
Interesanti, vai tā ir patiesība, ka mēnesis ar piecām piektdienām, piecām sestdienām un piecām svētdienām gadās tikai reizi pa ļoti daudziem gadiem? Šis, 2010.10-ais, tāds ir.
12, 2010, 20:10Trusene
* Answers and Comments ->

Šodien labi izskatās datuma pieraksts (kā tas tagad pieņemts pie mums):
20.10.2010.
20, 2010, 5:35Novērotājs

Nemaz tik reti tās piecas piekdienas nav. Pirmkārt, vienāds dienu izkārtojums gadā atkārtojas ik pa noteiktu gadu skaitu (februāris un gadsimtu mijas ievieš savas izmaiņas), piemēram, 2010. gada kalendārs atbilst 1954., 1965., 1971., 1982., 1993., 1999., 2021., 2027., 2038. un 2049. gada kalendāriem. Pie tam, 2010. gadā bija divi tādi mēneši – janvāris un oktobris. Retāk sastopami ir tādi gadi kā 2012., 2016 un 2020. –, piemēram, jau iepriekšējā laika intervālā 2012. gadam atbilst tikai 1956., 1984. un 2040. gads.

Otrkārt, līdz 2021.  būs arī citi gadi, kuros ir mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām. Tāds ir arī 2011. gada jūlijs, 2013. gada marts, 2014. gada augusts, 2015. gada maijs, 2016. gada janvāris un jūlijs, 2017. gada decembris, 2019. gada marts un 2020. gada maijs ar atbilstošiem gadiem. Tā kā var drīzāk apgalvot pretējo – ka reti ir tādi gadi, kuros nav kaut viens mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām.

8, 2011, 10:59Matemātiķis
Pēdējā nedēļa bijusi ar enerģiju bagāta. Pagājušās nedēļas nogalē (naktī uz 28. martu) Daugavpilī novērots pirmais šā pavasara pērkona negaiss (LETAS ziņa). Savukārt 29. martā Lielajā hadronu paātrinātājā tika panāktas pirmās augstas enerģijas daļiņu sadursmes.
(http://cdsweb.cern.ch/journal/CERNBulletin/2010/14/)
2, 2010, 14:35Zirneklītis
Answers and Comments ->
Ziņa no LETAS (http://www.leta.lv/):

„Oslo, 2009.11.24., LETA--AFP. Norvēģijā otrdien atklāts pasaules pirmais osmozes elektrostacijas modelis, kurā tiks pētītas iespējas ražot enerģiju, izmantojot saldūdens un jūras ūdens sāļuma starpību.

..

Osmozes elektrostacijas faktiski varētu darboties gandrīz jebkurā vietā, kur okeānā ietek upes, un tātad apgādāt ar enerģiju pat tādas valstis, kurām nav savas naftas, akmeņogļu vai kalnu upju, ziņu aģentūrai AFP sacījis Pasaules Dabas fonda Norvēģijas nodaļas vadītājs Rasmuss Hansons.”

25, 2009, 8:27Zirneklītis
Answers and Comments ->
Ziņa no LETAS (http://www.leta.lv/):

„Ženēva, 2009.11.24. LETA--REUTERS. Zinātnieki pirmdien pirmo reizi veikušo protonu kūļu sadursmi Lielajā hadronu paātrinātājā (LHP), kas ir pirmais solis, lai noskaidrotu visuma izcelšanos, paziņoja Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN).

..

LHP tika iedarbināts pirms trīs dienām pēc 14 mēnešus ilgiem remontdarbiem...”

25, 2009, 8:23Zirneklītis
Answers and Comments ->
sveiki! =)
kāds lūdzu varētu pateikt, ar ko mēra miglas blīvumu?
10, 2009, 17:30cahce
* Answers and Comments ->

viens variants būtu izmērīt ūdens daudzumu gaisā, bija tādi absolūtais un relatīvo mitrums. Te līdzētu 2 termometru komplekts (slapjais/sausais) un higrometrs. Cits mērījums būtu miglas blīvuma optisks novērtējums pēc redzamības.
10, 2009, 19:13varianti.
Labdien, vai kaads man nevareetu izpaliidzeet??
gribu zinaat gazes tilpumu izobariska procesa!
paldies!
29, 2009, 15:59Toms
* Answers and Comments ->

Pamatpatiesības:

Izobārisks process ir process, kurā viens no termodinamiskajiem lielumiem - gāzes spiediens – nemainās.

Attiecība starp diviem gāzes stāvokļiem:


V1 T1
—— = ——
V2 T2

(V - tilpums, T - temperatūra)
4, 2009, 3:53Zirneklītis
http://jersey.uoregon.edu/vlab/Thermodynamics/index.html
Labdien, sakiet lūdzu vai koks uzkrāj radiāciju? Ja jā, tad cik gadu laikā tā pazūd?
21, 2009, 14:18jautājums
* Answers and Comments ->

radiāciju, t.i. starojumu nevar uzkrāt, piem., gaismu nevar krāt maisā. Toties var krāties dažādu elementu radioaktīvie izotopi. Dzīvajās būtnēs - arī cilvēkos un kokos - daudz ir oglekļa, skābekļa un kālija savienojumu, un šiem elementiem kāda neliela daļa atomu ir radioaktīvi izotopi.
Pēc oglekļa radioaktivitātes dažreiz arheologi nosaka, cik vecas ir atrastās, visbiežāk, koka, atliekas: sākotnējais radioaktīvā oglekļa C14 daudzums katru 5700 gadu laikā sarūk 2 reizes.
Ja ir liela interese, der pārbaudīt, vai nav ziņu par to, ka daži koki vai sēnes pastiprināti uzsūc kādus elementus, kas mēdz būt radioaktīvi, piem., kautkas dzirdēts par apsēm, tabaku un rubīdiju. Pie mums gan kokiem diezkā nav, no kurienes tos elementus ņemt, jo nav radioaktīvo rūdu. Rad. elementi pastiprināti uzkrājas dzīvnieku, sev. gaļēdāju, aknās.
Ja interesē radiācija Latvijas dabā: magmatiskie akmeņi, arī pilsētu bruģis, staro ap 12 mikrorentgeniem stundā, kamēr smiltīs, ūdenī, gaisā fons ir 2-3x mazāks.
23, 2009, 15:02TAs
Kāda ir Aspirīna struktūrformula?
10, 2008, 0:33Krx
* Answers and Comments ->


Apskaties un uzraksti:
10, 2008, 3:45Zirneklītis
Varetu pateikt kur internetā var atras Optiskās parādības dabā? Kaada adresee??? =)
9, 2008, 20:30Martins
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

10, 2008, 10:26Tarzāns
http://www.dabasdati.lv
Kā sauc šo komplekso savienojumu: HClO ?
Paldies! =)
5, 2008, 13:52Laura
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Hlorapskābe HClO (sāļi hipohlorīti) ir vāja skābe. (Googlī parasti ir šādas atbildes =)
5, 2008, 13:56Svaiga
http://www.dabasdati.lv
vi jums kadam nau esejas par dispersajam sistemām.? loti vaig :(
2, 2008, 15:30sabine
Answers and Comments ->
Vai jūs varētu pastāstīt kā radusies ķīmija???????
12, 2008, 13:44silvuks
avene1990 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

15, 2008, 19:36TAs


Varbūt šādi ;)
16, 2008, 14:06Jean Effel
kads i agregada stavolis ?
12, 2008, 17:14nika
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Vai tomēr nav agregātstāvoklis?
14, 2008, 17:18Zirneklītis
nu tāk--> vai kāc lūdz man nevarētu pastāstīt ko vairāk par ZAĻO STARU..???
īsti neaapjēdzu kas un kā..., nūum sakidrojumsm būt jābūt saprotamam un bez SVEŠVĀRDIEM :p =)
7, 2008, 21:21DACE
* Answers and Comments ->

he, tiešām. kādā priekšmetā tāds jautājums? un kādas tēmas kontekstā?
7, 2008, 23:11Ģederts

=):)
bez svešvārdiem? liela ķēpa būs tulkot atmosfēru kā gaisa slāni, kas aptver zemes lodi, un tā tālāk. varbūt tomēr tiksi pati galā =)
http://en.wikipedia.org/wiki/Green_flash
http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/atmos/redsun.html
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=green+beam+sun+set&meta=
8, 2008, 7:48Mirdziš

Latviešu valodā varētu būt grāmatā: Valdis Rēvalds – Optika no senatnes līdz mūsdienām. Izdevis Mācību apgāds Rīgā, 2001. gadā.
See also:
Another message ( 28, 2006, 22:32)
8, 2008, 12:56Zirneklītis
sakiet, lūdzu, kāpēc pie auss pielikti gliemežvāki skan? kam vajadzīgs šāds pielāgojums?
14, 2008, 7:49ziņkāris
* Answers and Comments ->

Tā ir atbalss no pirmatnējā okeāna kā atgādinājums mūsu sākotnei ;)
12, 2008, 8:58Filozofs

Tā skaņa – šalkoņa tai gliemežvākā ir iemontēta tāpēc, lai modinātu mūsos ilgas. =)
12, 2008, 9:01Romantiķe

Pieliec pie auss konservu kārbu – skanēs tāpatās.
12, 2008, 9:17Praktiķis

Tās skaņas gliemežvākā ir saglabājušās viļņu šalkas no tās jūras, kurā gliemezis dzīvoja. =)
12, 2008, 9:39Jūsmīgais

Gliemežvāks savāc apkārtnes skaņas, dažas no tām vairāk izceļot, citas nedaudz pieklusinot. Patiesībā Tu dzirdi nevis okeāna viļņus, bet gan pastiprināti apkārtējos trokšņus. Gliemežvāks nostrādā kā tāds palielināmais stikls attēla vietā palielinot skaņas. Pilnīgi klusā telpā pie auss pielikts gliemežvāks nešalks.

12, 2008, 9:39Fiziķis

bet kā lai dabū pilnīgi klusu izstabu? tur taču būs molekulu termiskā kustība, un vakūma fluktuācijas!

un vēl, man agrāk likās, ka tā vienkārši ir rezonanse no asinsvadiem, kas šņāc ausī!

13, 2008, 7:23zi;ņkāris

Vai kāds to ir kārtīgi izpētījis, vai dažādiem gliemežiem dažāda skaņa? Un dažādām ausīm?
13, 2008, 13:47TAs

Auss molekulu termisko kustību jau nu gan neuztvers. Dažādiem gliemežvākiem ir dažāda šalkoņa, jo tajos atbalsojas un rezonē dažāda garuma skaņas. Tas atkarīgs no gliemežvāka uzbūves. Asinsvadu šņākšanas neiztur kritiku – piespied kārtīgi gliemežvāku pie auss un šalkšana pierims. Ja nav gliemežvāks, izmēģini ar dažādām krūzītēm.
13, 2008, 17:50Fiziķis
Kas ir destilēšana?
Kas ir destilācija?
Kas ir destilēts ūdens?
Kāds ir saldūdeņa sastāvs?
Kāds ir saldūdeņa sastāvs?
Kas ir vielas analīze?
Kas ie vielas sintēze?
Man tas vajadzīgs ķīmijā.. ;)
9, 2008, 15:08Kristīne
* Answers and Comments ->

Kad man pietrūkst kādas grāmatas un tuvumā nav bibliotekas es vienkārši ieeju GRĀMATNĪCĀ un pašķirstu TO. Arī mācību grāmatu.
20, 2008, 10:51Aigars
Kurš zina ožamā spirta,sausā ledus,joda tinktūras formulu?
4, 2008, 17:43Diana
* Answers and Comments ->

ožamais sp. NH4OH precīzāk, amonjaka H3N šķīdums ūdenī.
sausais ledus CO2 , būtībā ogļskābā gāze cietā veidā
joda tinkt. ir joda I2 šķīdums, vai kā tamlīdzīgi, etilspirtā (C2H5OH). Varbūt kaut kur ķļūdos. Tas viss gan īsti neattiecas uz dabu.
4, 2008, 20:59A.
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 81
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------