Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Imperfections, Mistakes


Hide answers
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 48
Order: v

«TV*Net» un «Stilaparks» žurnālistu stulbums

Abos portālos parādījis raksts par sāli, kur kāds demonstrē savu pilnīgo nezināšanu par tematu, kas tiek aprakstīts. Ieskatam viena rindkopa, kurā redzama autora „kompetence” ;) :

„..

Dabīgais jūras sāls bez nātrija hlorīda satur vēl 84 (!) organismam ļoti nepieciešamus ķīmiskus elementus – minerālus, piemēram, kalciju, magniju un kāliju, arī dažādus vitamīnus. Lietojot standarta galda sāli, mēs savam organismam liedzam šo 81 būtisko ķīmisko elementu. Bez tam standarta sālim tiek pievienotas dažādas ķīmiskas vielas, kuras drīkst nenorādīt uz iepakojuma. Šīs ķīmiskās vielas ir dažādi mitruma absorbenti, kā, piemēram, alumīnija hidroksīds. Alumīnijs ir vieglmetāla sakausējums, kas nosēžas cilvēka smadzenēs un ir potenciāls Alcheimera slimības izraisītājs.

..”

21, 2011, 9:05Lasītprieks
http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/396267-sals_vai_tiesam_balt
Answers and Comments ->
Pašlaik sēžu un skatos Sirmā ēdienkarti(LNT). Neviltotu sajūsmu izraisīja Mārtiņa Sirmā stāsts par rauga mīklām, kurā tika pieminētas rauga baktērijas. Raugi tā kā sēnēm pieskaitāmi.
14, 2010, 10:42Zirneklītis
* Answers and Comments ->

ne reizi vien šis parādījis, ka nav ar bioloģiju draugos. Kādā raidījumā demonstrējot, kā jātaisa ēdienu no nātrēm, paņēma ceļmalā augošu panātri, teikdams, ka "tas pats vien ir".
12, 2010, 19:56TAs
Vai kāds lūdzu varētu pateikt vai tiešam invazīvās sugas iedalās invazīvajas svešzemju un izvazīvajās vietējās sugās kā teikts vikipedijā?un ja tā ir tad, vai piemēram bebrs būtu pieskaitāms pie invazīvās vietējās sugas?
23, 2009, 18:51kazha
* Answers and Comments ->

«Oxford Reference Online Premium Collection» šāds vārdu savirknējums nav atrodams. Toties tur ir sekojoši skaidrojumi:

invasive species
An aggressive introduced species which spreads and dominates its new location, competing with and often replacing native species and proving difficult to remove. Also known as invader . See also introduced species.

introduced species
A species that has been brought into an area where it does not naturally occur, outside its known historic range , usually by humans, and which is able to survive and reproduce. Also known as alien, exotic species, or non‐native species.

native species
A species that is within its known natural range , and occurs naturally in a given area or habitat, as opposed to an introduced species or invasive species . Also known as endemic species, indigenous species . Contrast non‐native species.

(A Dictionary of Environment and Conservation. Chris Park. Oxford University Press, 2007.)

Īsumā – invazīvā suga ir ievazāta suga, kas sākusi pati izplatīties. Nevar vienlaikus būt invazīva un vietēja suga.

24, 2009, 0:24Zirneklītis
Kādi no posmkāju grupas kukaiņi var būt vinādspārņi?
8, 2008, 19:33Diāna
siikaa0929 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Īsā laika periodā saradās jautājumi, kas vedināja uz domām par mājas darbiem vai man nezināmu konkursu. Pirms atbildēt nolēmu papētīt, kādēļ šādi jautājumi. Daļai jautājumu atradu izcelsmi =) – Latvijas dabas fonda organizēts konkurss „Zaļākā klase”:
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=29060

Jautājums par vienādspārņiem, protams, neietilpu pie šiem jautājumiem. Vairāk pēc skolas mācību programmas izskatās, vienīgi, izraisīja šaubas, vai skolēniem kaut ko tādu vispār māca. Labi, ka bija tuvumā bioloģijas skolotājs, kas manī viesa skaidrību. Bet tagad visu pēc kārtas.

Vārdu savienojums „vienādspārņi” ir sastopams kukaiņu sistemātikā – vienādspārnu spāres (Anisoptera) ir spāru kārtas (Odonata) apakškārta. Apakškārtas diez vai nu piemin skolās. Tādēļ arī mans izbrīns. No skolotājas uzzināju, ka vārds „vienādspārņi” vietumis tiek lietots ar pavisam citu nozīmi. Ar to tiek apzīmēta augutu kārta (Homoptera). Pēc citas sistemātikas augutis ir apakškārta, kurai kā latīnisko daži lieto Homoptera, citi – Sternorrhyncha. Taisnības labad jāsaka, ka Homoptera tulkojas kā „vienādspārņi”, ar to uzsverot atšķirību no blakšu kārtas (Heteroptera), kuru latīniskais tulkojas kā „dažādspārņi”.

Latvijas etomologu bezmugurkaulnieku sistemātiskajā sarakstā vārds „vienādspārņi” netiek lietots vispār. Skolās „vienādspārņi” kā kārtas nosaukums tiek, droši vien, mācīts pateicoties A. Ņikišova un I. Šarova 1992. gadā izdotajai grāmatai «Bioloģija 8. klasei». (N. Slokas tulkojums no 1988. gada Krievijā izdotās mācību grāmatas). Grāmatā lietotā sistemātika varētu būt mazliet novecojusi. Labrāt sagaidītu kāda entomologa skaidrojumu.

Izmantotās tīmekļa adreses:

  • http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/augutis/
  • http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/spaares/
  • http://www.latvijasdaba.lv/info.asp?6
  • http://leb.daba.lv/listt.htm
  • 13, 2008, 11:41Zirneklītis

    Svētdienas (20. aprīļa) «Lieliskajā pieciniekā» (LR1) tika apgalvots, ka cilvēks nevar inficēties ar AIDS no oda koduma, jo ods sūcot asinis tikai vienreiz. Muļķības, jo:
    • Cilvēks ir vienīgais HIV pārnēsātājs. Vīrusam nav starpsaimnieka - nokļūstot kukaiņa vai dzīvnieka organismā, HIV iet bojā.
      (http://www.sva.lv/aids/parHIV_AIDS/nevar_infic.php);
    • Neredzu iemeslu, kāpēc lai odu mamma, ja tā ir tikusi iztraucēta, (bet nav nosista) nevarētu papildināt asins krājumus pie cita cilvēka;
    21, 2008, 23:09Zirneklītis
    mms://lr1w.latvijasradio.lv/pppy?20080420A140500144000
    * Answers and Comments ->

    pateiks, pateiks... ir konkrēti pētījumi, cik ilgi vīrusi var saglabāt dzīvotspē∆u ārpus bioloģiskās vides. tikai šobrīd slinkums meklēt.
    22, 2008, 21:01Ģederts
    RIMI bodēs tagad var nopirkt divus DVD par dinozauriem. Nepērciet - draza baigā :( Piedevām tulkojums brīžiem visai dīvains =). Kaut vai 2 diska nosaukums: "Ciemošanās pie dinozauriem: miesaskāro milžu dzīve" (Dinosaurs: Lifestyles of the big and carnivorous") ;)
    27, 2008, 19:20Skolēns
    * Answers and Comments ->

    miesaskāro milžu dzīve steidzīgi jāizpērk, lai skolnieki nesamācās drazu
    8, 2008, 12:12TAs

    Veiksmīgi aizvadīta rajonu bioloģijas olimpiāde. Skolēni tai bija gatavojušies cītīgi, bet ne tik cītīgi tai bija gatavojušies uzdevumu sastādītāji.

    Pirmais, kas jau likās mazliet dīvaini – piešķiramo punktu sadalījums. Visu triju klašu grupās otrais uzdevums deva 20 punktus no 72 iespējamiem (~28%). (Pavisam bija seši jautājumi, pareizāk, sešas jautājumu grupas). Dīvaini nav tas, ka vienai grupai tik daudz punktu, bet gan tas, par ko šos punktus varēja nopelnīt – bija jāmāk uzzīmēt viens orgāns vai orgānu sistēma. 9. klasei cilvēka lielais asinsrites loks, 11. klasei cilvēka gremošanas orgānu sistēma, 12. – acs uzbūve. Īstenībā šis uzdevums reducējas uz pareizu šo sistēmas komponentu izvietošanu, jo sistēmu sastāvdaļu saraksts brīvā secībā tika dots.

    Šāda nepiedodama uzsvara likšana uz kaut ko vienu atsauc atmiņā pagājušā mācību gada 9. klašu valsts ieskaiti dabaszinībās, kur skolēni vai nu zināja asinsriti, jebšu tika atzīti, ka neko nejēdz no bioloģijas.

    Ja par punktu sadalījumu var vēl strīdēties, tad ko jūs atbildētu uz 9. klases jautājumiem (pasvītrojumi tā pat, ka jautājumu lapās):
    „3.1. Kas kopīgs šiem procesiem un parādībām?
    ..
    * Homotermija, heterotermija, poikilotermija (2 p)
    ..
    3.4 Kas kopīgs nosaukto organismu fizioloģijā?
    ..
    * Osis (ясень), kļava, egle (1 p)”

    Visticamāk, ka šie četri punkti ies secen, jo pirmie trīs esot zīdītāju termoregulācijas veidi. Gribētu gan redzēt aukstasiņu zīdītāju. Savukārt trīs pieminēto koku sugu kopīgie fizioloģiskie procesi ir tie, kas ir „pielāgoti sēklu un augļu izplatīšanai ar vēju”. Liekas, ka jautājumu sastādītāji neorientējas svešvārdu nozīmē. Pielāgotība sēklu un augļu izplatīšanai ar vēju vairāk attiecas uz augu anatomiju un morfoloģiju. 11. klasei līdzvērtīga satura jautājums tā arī tiek uzdots: „Kas kopīgs nosaukto organismu anatomijā vai morfoloģijā?”

    Novēlu citu gadu rūpīgāk un pārdomātāk sastādīt jautājumus un uzdevumus gan olimpiādei, gan valsts ieskaitei.

    9, 2007, 23:11Skolotājs
    * Answers and Comments ->

    Sveiks, anonīmais Skolotāj!
    Tev pašam drusku vajadzētu padomāt, pirms brauc iekšā forumā ar savām
    vaimanām... =)
    Es neko nezinu ne par uzdevumiem, ne par sastādītājiem, ne par olimpiādēm,
    bet 3.1. ir viennozīmīgi mugurkaulnieku dzīvnieku temperatūras regulācijas
    veidi. Homotermija - galvenokārt putniem un zīdītājiem, poikilotermija -
    galvenokārt pārējiem. Hetero- droši vien, pa vidu. 3.4. Izplatīšanās visādā
    ziņā pieder pie vairošanās fizioloģijas, bet konkrēto adaptāciju panāk ar
    morfoloģisku pielāgošanos. Kāds tam sakars ar svešvārdu zināšanu vai
    nezināšanu?
    Un, galvenais, "tā pat" neraksta atsevišķi, bet kopā - "tāpat".
    Aizej drusku pamācies, Skolotāj! =)
    10, 2007, 10:11Ģederts

    Sveiks, Ģedert

    Es zinu, ka 3.1 ir „ir viennozīmīgi mugurkaulnieku dzīvnieku temperatūras regulācijas veidi”, bet kā pareizā atbilde bija rakstīts „zīdītāju termoregulācijas veidi.”

    Par 3.4 - ja tiek prasīts, kas kopīgs trīs koku fizioloģijā, tad diez vai izplatīšanās ar vēju ir vienīgā pareizā atbilde. Tik pat pareizas būtu koku prasības pret augnes auglību utt.

    10, 2007, 10:41Skolotājs

    Paldies, tagad sapratu! Vai drīkst jautāt, kuri tad bija tie nekompetentie
    sastādītāji?
    10, 2007, 12:24Ģederts

    Cienījamo skolotāj!
    Ieteikumos vērtēšanai tiešām ir ieviesusies kļūda. Tie ir mugurkaulnieku termoregulācijas veidi. Tā ir mana vaina, jo es esmu atbildīga par salikumu. Atvainojos par to! Savukārt, ja Jūs atbilžu lapu izlasījāt uzmanīgi, tajā ir pasvītrots teikums, ka ir iespējamas arī jebkuras citas pareizas atbildes. Sīkākā diskusijā labprāt iesaistīšos ar neanonīmu skolotāju!
    Ar cieņu
    Maruta Kusiņa
    10, 2007, 12:37Maruta Kusina

    Lasot te jūsu diskusiju, ienāca ...

    10, 2007, 16:31Zirneklītis
    Continue here -» ...

    Kā taisa Seksu ?
    26, 2007, 13:59Mareks
    -
    http://-
    * Answers and Comments ->

    sesks taisa sesku
    27, 2007, 15:05Ģederts

    Man iepatikās izplatības apraksts krokainai rozei «Gandra» sugu enciklopēdijā: „Latvijā diezgan bieži apstādījumos, retumis pārgājusi savvaļā.” Nē, nu labi, var jau teikt, ka kāpās šīs tika iestādītas kāpu nostiprināšanai ;)
    5, 2007, 6:57Zirneklītis
    http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=351
    Answers and Comments ->
    Sveiki! Grāmatā izlasīju : "Prātīgi cilvēki pēterenes (pēterpogas)uzskata par pļavas nezāli un cenšas tās apkarot." Īsti nesaprotu kāpēc prātīgi cilvēki, un kāpēc tās cenšas apkarot?
    23, 2007, 22:50Gunita
    * Answers and Comments ->

    Īsti nesaprotu, kāpēc Gunita uzdod šādus jautājumus? Vai viņu nepārliecina
    lasītajā grāmatā minētā argumentācija? Vai arī tas ir sarkasms, un šādi cilvēki
    nemaz nav prātīgi?
    23, 2007, 23:35Ģederts

    Pēterenes (pēterpogas) ir tipiska pļavu suga, un man nav nekādas informācijas, ka tās būtu indīgas vai kādā citā ziņā sliktas, vai arī ka tās kāds prātīgs vai neprātīgs cilvēks censtos apkarot.
    vai drīkst zināt, kas tā par grāmatu? tulkota vai tepat sacerēta? varbūt te ir kāda kļūda tulkojumā? vai arī šī suga kādā citā pasaules daļā patiešām ir nezāle?
    24, 2007, 10:52Vija

    nu ziniet vispār tas ir rakstīts daudzās grāmatās... man piemēram biooloģijas grāmatā... ir tāds jautājums.. utt =)
    5, 2009, 21:09jana


    Nosauc tās daudzās grāmatas. Kas tā par bioloģijas grāmatu? Izklausās muļķīgi, jo, kā jau Vija rakstīja, Tīruma pēterene (Knautia arvensis) ir tipiska mēreni mitru pļavu suga.

    Attēls no:
    http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Acker-Witwenblume_Knautia_arvensis.jpg

    5, 2009, 22:59Zirneklītis
    Vai tik «Miljonārs» kārtējo reizi nav piemānījis spēlētājus. Trešdienas, 18. aprīļa raidījumā bija jautājums: „Kas apdraud bebrus?”. Piedāvātie atbilžu varianti: A) krītoši koki; B) augsts ūdens līmenis; C) lapsenes; D) ciltsbrāļi. Pareizā atbilde, viņuprāt, esot krītošie koki. Kaut kā negribas tam ticēt. Bebri graužot kokus kļūdās reti.
    20, 2007, 4:13Zirneklītis
    * Answers and Comments ->

    Njā, gribētos zināt, kādi ir tie "speciālisti", kas tos jautājumus sagudro. No TV
    publikas viedokļa gribētos, lai būtu objektīvi "pareizi" jautājumi ar "pareizām"
    atbildēm. No spēles viedokļa, dalībnieki paraksta līgumu, un "pareizā" atbilde ir
    tā, kuru par pareizu nosauc organizatori. Tā kā juridiski viss okidoki.
    20, 2007, 7:43Ģederts

    nakad neesmu redzējusi nekādus beigtus bebrus pie nogāztiem kokiem. taču mežinieki zina stāstīt, ka bebru ādas pašlaik ir mazā vērtē, jo tajās daudz ir citu bebru zobu pēdu (viņi ļoti savairojušies, tāpēc nikni kaujas par teritorijām).


    taču jautājums jau bija "kas apdraud" nevis " kas nonāvē" =):)
    mani varbūt apdraud imperiālisms, bet es to pilnīgi nepamanu vai arī prasmīgi izvairos =):)


    un ja pieņem, ka spēle ir loterija, tad tiešām viss kārtībā.

    20, 2007, 8:38Vija
    Daudzviet var atrast visnotaļ pamācoša anekdoti par blondīni, kas piedalās konkursā par miljonu:


    -------------------------------
    Blondīne piedalās konkursā kura galvenā balva 1 milj. dolāru! Viņai tiek uzdoti šādi jautājumi:

    1) Cik ilgi norisinājās simtgadu karš:
    a) 116
    b) 99
    c) 100
    d) 150

    Blondīne izlaiž jautājumu

    2) Kurā valstī izgudroja panamas?
    a) Brazīlija
    b) Čili
    c) Panama
    d) Ekvadora

    Blondīne lūdz palīdzību universitātes studentiem

    3) Kurā mēnesī tiek atzīmēta Oktobra revolūcija?
    a) janvāris
    b) septembris
    c) oktobris
    d) novembris

    Blondīne lūdz zāles palīdzību.

    4) Kā sauc karali Georgu 6-to?
    a) Alberts
    b) Georgs
    c) Manuels

    Blondīne izvelk zīlēšanas kārtis.

    5) No kāda dzīvnieka radies nosaukums Kanāriju salas?
    a) Kanārijputniņš
    b) Ķengurs
    c) Ronis
    d) Žurka

    Blondīne pamet spēli.

    Ja tu sevi uzskati par gudru un pasmējies par blondīni, tad paskaties pareizās atbildes:
    1) Simtgadu karš ilga 116 gadus no 1337 līdz 1453 gadam
    2) Panamas izgudroja Ekvadorā
    3) Oktobra revolūcija tiek atzīmēta novembrī.
    4) Karaļa Georga vārds - Alberts. Viņš to nomainīja 1936. gadā
    5) Kanāriju salu nosaukums radies no roņa. Salas latīniskais nosaukums ir Insukaria Canaria, kas nozīmē Roņu sala.
    Un tagad pasaki kurš ir dumjāks: tu vai blondīne?" =)
    ------------------------

    Tiktāl anekdote. Diemžēl uz piekto jautājumu ir sniegta pilnīgi nepareiza atbilde. Insularia Canaria latīniski nozīmē suņu sala, vai arī salas vārds varētu būt celies no Berberiem, kuri šo salu saukuši par Tkanaren.

    Tagad saprotams, kādēļ Blondīne pameta spēli – uz piekto jautājumu netika piedāvāta neviena pareiza atbilde :(

    3, 2007, 13:01Zirneklītis
    Answers and Comments ->
    Negribās jau kritizēt "Ilustrēto Zinātni", kurai daudzi no mums palīdz
    izvairīties no aplamībām... Bet šoreiz (aprīļa numurā) atkal iezagušies mazie
    nerātnie lācēni... =)
    Sadaļā "Fotomirklis", paraksts pie jaukā attēla ar nātres dzeļmatiņiem. Te
    apgalvots, ka "Dzeļmatiņi veidoti no silikas – stiklam līdzīga materiāla".
    Pirmkārt, vārds "veidots" attiecībā uz bioloģiskiem objektiem ir drusku tā kā
    apšaubāms... Skaidrs taču, ka dzeļmatiņš sastāv no šūnām, nevis no kaut kā
    ir "veidots". Un brīnumainā viela ir matiņu gala šūnas šūnapvalka sastāvā.
    Tikai nav tādas vielas "silikas" – tā angliski sauc mums labi zināmo silīcija
    dioksīdu. Tādi, lūk, lācēni ielavījušies žurnāla lappusēs... un drusku
    padraiskojušies ar netīrām ķepelēm.
    2, 2007, 17:01Ģederts
    * Answers and Comments ->

    Ojā, es par šito arī nepriecājos - atkal jau zilie brīnumi! =)
    3, 2007, 0:11Sintija

    Mjā, šoreiz žurnālā ieklīdis "gimalajiešu lācis". Noteikti ievietošu kļūdas labojumu maija vai jūnija lasītāju vēstuļu sadaļā, paldies par vērību!
    3, 2007, 12:36Vents Zvaigzne
    Atradu «Letonikā», kas , savukārt atsaucas uz «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīcu» (2002.), „labo” atslēgas biotopu definīciju – „no cilvēka darbības izslēgti meža nogabali ilglaicīgai meža struktūras saglabāšanai”. Galīgi sajaukti cēloņi ar sekām, vēlamais ar esošo.

    Var tik atgādināt mezīnieku pieņemtās definīcijas:

    • Mežaudžu atslēgas biotops (MAB) jeb meža dabiskais biotops – ir biotops, kur ir atrastas vai pašreiz iespējamas biotopu speciālistu sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekojamos mežos.
    • Mežaudžu potenciālais atslēgas biotops (PMAB) – meža biotops, kurš, apsaimniekots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par MAB.
    11, 2006, 5:35Zirneklītis
    Answers and Comments ->
    Pavisam nejauši, nu tik tiešām nejauši, manās rokās nonāca žurnāla «Spicā» 27.10.-2.11.2006. numurs. Šajā numurā ir lielā susra (Myoxus glis, sin. Glis glis) plakāts uz kura, nezkapēc, rakstīts, ka tas ir Tasmānijas velns =8–O (Sarcophilus harrisii).
    13, 2006, 8:33Zirneklītis
    * Answers and Comments ->

    Many thanks to Webmaster
    3, 2007, 7:47yahoobot
    http://Axelvhh@gmail.com

    Many thanks to Webmaster
    3, 2007, 7:47yahoobot
    http://Axelvhh@gmail.com
    Kā parasti, ar lielu interesi iepazinos ar IZ 10 Nr. Rets gadījums - kaut kas par
    augu dzīvi (sadaļa Jautā mums). Intrģējošs nosaukums - "Vai augi spēj
    sazināties?" Patiesībā, retorisks jautājums, jo jau kopš 1990-to gadu sākuma
    ir zināma atbilde, un tā, viennozīmīgi, ir "jā". Līdz ar to, zinātniskais šoks
    izpaliek, bet, vienalga, interesanti. Konkrētajā rakstiņā, acīmredzot, atstāstīts
    zinātniskās publikācijas saturs (Andre Kessler, Rayko Halitschke, Celia Diezel,
    Ian T. Baldwin. Priming of plant defense responses in nature by airborne
    signaling between Artemisia tridentata and Nicotiana attenuata. Oecologia
    (2006) 148: 280–292). Vienīgi - neprecizitātes nedaudz bojā noskaņu. Nu nav
    Maksa Planka institūtu sistēmā tāda institūta - Ķīmiskās bioloģijas. Tas ir
    Ķīmiskās ekoloģijas institūts (Institute of Chemical Ecology, direktors Ian T.
    Baldwin). Kā arī, ne jau botāniķi pēta šādas problēmas. Paskatīsimies LZP
    zinātņu apakšnozaru anotācijas - "3.6. Botānika ir zinātnes apakšnozare,
    kurā pēta augu ārējās (augu morfoloģija) un iekšējās uzbūves (augu
    anatomija) likumsakarības, augu daudzveidību un klasifikāciju (augu
    sistemātika), augu izplatības īpatnības (fitoģeogrāfija), veģetācijas sadalījumu
    (ģeobotānika), sugu sastāvu (flora) noteiktā teritorijā, dažāda ranga taksonu
    izplatību (fitohoroloģija), sastopamās fitocenozes (fitocenoloģija) un
    ekosistēmas (bioģeocenoloģija)." Nu nav nekā par augu-augu mijiedarbību. IZ
    rakstiņā minētie pē†nieki varētu būt "augu biologi" (mūsdienīgā veidā) vai tie
    paši "augu fiziologi" (drusku vecmodīgi). Bet tas viss vēl tā. Sliktāk ir ar
    nobeigumu, kur apgalvots, ka (citēju) "...botāniķi neuzskata, ka kaitēkļu
    uzbrukumā cietušo augu izdalītās brīdinājuma molekulas tiktu ražotas
    apzināti, lai palīdzētu citiem augiem". Dārgie IZ veidotāji, varējāt pajautāt
    kādam "botāniķim", un viņš viennozīmīgi Jums pasacītu, ka augi principā (by
    definition) neko nevar "darīt" "apzināti", jo šiem organismiem nepiemīt ne
    "apziņa", ne nervu sistēma, ne kādas līdzīgas fizioloģiskas sistēmas. Es jau
    paredzu, ka sekos atsauces uz "mātes izdevumu", kurš piegādājis minēto
    informāciju. Bet varbūt tomēr nākamreiz paprasiet vispirms kādam
    "botāniķim", lai kārtējo reizi "nepūstu miglu acīs" uzticīgajiem lasītājiem?
    29, 2006, 20:25Ģederts
    * Answers and Comments ->

    Ģedert, vai drīkstu Jūsu atsauksmi saīsinātā veidā ievietot kāda no "Ilustrētās Zinātnes" nākamajiem numuriem lasītāju vēstuļu sadaļā? Būtu priecīgs ar Jums sazināties - mana e-pasta adrese ir Vents.Zvaigzne@mgtops.lv
    Par pirmajiem diviem aizrādījumiem - piekrītu un atvainojos, ko arī publicēšu žurnālā. "Ķīmiskās bioloģijas" institūts ir manis neizlabota oriģināla kļūda (pārbaudīju, ka pastāv pats jēdziens "ķīmiskā bioloģija", bet konkrētā institūta pareizo nosaukumu nepārbaudīju). Tāpat arī starpība starp "botāniķiem" un "augu biologiem" bija labojama.
    Par pēdējo aizrādījumu - grūti nopūšos. Nu nav taču tur teikts, ka augi savā starpā ar informāciju apmainītos "apzināti", "tīšām" vai "ar nolūku", tad es varētu piekrist, ka tā ir maldināšana. Gluži otrādi, tur kārtējo reizi noliegts tas, ko cer sagaidīt daudzi cilvēki, - ka šādi atklājumi reiz apstiprinās saprāta pastāvēšanu augu valstī un varbūt pat nedzīvajā dabā bez visas nervu sistēmas un citiem sarežģītiem fizioloģiskiem veidojumiem. Varbūt formulējums nav tas labākais, varbūt vajadzēja rakstīt: "..biologi neuzskata, ka tāpēc mēs varētu runāt par augu "saprātu" un ka tie ražotu brīdinājuma molekulas ar nolūku informēt citus augus par briesmām.." Vai tā būtu labāk?
    Turklāt šajā gadījumā tāds vai līdzīgs paskaidrojums ir noteikti nepieciešams, jo mēs uz jautājumu "Vai augi _sazinās_?" atbildam apstiprinoši. Gluži tāpat kā vārds "apzināti", arī vārds "sazināties" sevī ietver netiešu norādi uz apzinātu, saprātīgu, mērķtiecīgu darbību, bet pret to Jums, šķiet, nav iebildumu.
    Būšu ļoti priecīgs par Jūsu komentāru - gan šā portāla lappusēs, gan privāti.
    7, 2006, 13:42Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors

    Paskaidrojums priekšpēdējam teikumam:
    ......................
    ..vārds "sazināties" sevī ietver netiešu norādi uz apzinātu, saprātīgu, mērķtiecīgu darbību, bet pret to Jums, šķiet, nav iebildumu..
    .............
    Lai nerastos pārpratums - Jums, šķiet, nav iebildumu pret vārda "sazināties" lietošanu attiecībā uz augiem.
    7, 2006, 17:14Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors
    19, 2006, 19:48Ģederts
    * Answers and Comments ->

    „Materiāls publicēts sadarbībā ar «Vakara Ziņas»” – tas izsaka visu. Varbūt tas raksts ticis uzcepts, lai cilvēkiem rastos priekšstats, ka ar augiem var darīt visu, lai varētu attaisnot nevajadzīgi izpostītu augāju? Iestāsti nu pēc tam kādam, ka arī augi ir dzīvi organismi un bez vajadzības tie nav jātraumē. Uzrunātais sitīs pie deniņiem un jautās – Tu tici tam murgam, kas tur bija sarakastīts?.
    20, 2006, 7:52Zirneklītis

    Rakstu izlasīju, bet kur solītā augu dvēsele? Rakstā nav ne pušplēsta vārda par dvēseli. Idiotisms nevis raksts.
    22, 2006, 15:11Pēcis
    Nu jau jūnijs, un ja jau nav, tad drīz būs jauns «Ilusrētās Zinātnes» numurs, bet, kamēr gaidam jaunu, uzrakstīšu savas pārdomas par maija numuru. Sakāmā ir daudz, tādēļ tās variet lasīt kā piebildes šim ierakstam.
    4, 2006, 12:21Zirneklītis
    * Answers and Comments ->

    Žurnālā ievietoto rakstu tulkotājiem vēl ļoti daudz jāmācās un, pirmām kārtām, jāmācās latviešu valoda. Bet tagad visu pēc kārtas:
    • 15. lpp., raksts «Senais krokodils bija jūras karalis», 2. slejas 13. rinda no augšas.
      Tekstā rakstīts par robainiem zobiem. Rakstam pievienotajā attēla gan redzams dzīvnieks, kura zobi nav vis robaini, bet gan smaili.
    • 18. lpp., raksts «Pirmais nanomobilis jau ripo», 2. slejas 2. rinda no apakšas.
      Kas, diezin, ir domāts ar vārdu „nanolauki”? Pat no konteksta viennozīmīgi tas nav saprotams. Šā termina piemērotu skaidrojumu man tā arī nekur neizdevās atrast.
    • 20. lpp., raksts «Lapsenes var aizstāt suņus», 2. slejas 2. rinda no augšas.
      Ļoti apšaubu, ka lapsenes tiek novērotas caur tīmekli (Internetu). Tālākais teksts arī to neliecina – kameras uztverto attēlu redz pie kameras pieslēgtā datora monitorā. Tādēļ runāt par interneta kameru te ir nevietā. Tālākais apraksts arī ir neprecīzs – „Lapseņu reakciju novēro ar kameru, bet attēlu pārraida uz monitoru.” Patiesībā attēls tiek vispirms pārraidīts uz monitoru un tikai tad šajā monitorā var redzēt lapsenes uzvedību. Šādām mazām kamerām nav sava displeja, kur novērot fiksēto attēlu.
    • 44. lpp., raksts «Draudi no viltīgajiem jūras milžiem», 3. slejas 15. rinda no apakšas.
      Tur rakstīts „.. pirms iepeldēšanas jūrā tos veido ainava.” Var redzēt, ka tulkots no Angļu valodas, kur šāda teikuma uzbūve pastāv. Latviešu valodā vārds „ainava” (dabasskats) tā nebūtu lietojams.
    • 45. lpp., raksts «Draudi no viltīgajiem jūras milžiem», paskaidrojums pie attēla.
      Kas tas tāds – „manipulēta fotogrāfija”? Izvirzu šo „terminu” par «Ilustrētās Zinātnes» maija numura literāro naglu ;) .
    • 49. lpp., raksts «Ziemas guļa glābs cilvēku dzīvības», 1. slejas 21 rinda no augšas.
      Vārdu savirknējums „šķietami nežēlīgs” šajā rakstā ir kā klaja ņirgāšanās. Ja reiz rakstā nav mēģināts analizēt eksperimenta ētiskos aspektus, tad labāk būtu vispār izvairīties no jel kāda dotā eksperimenta ētiskā novērtējuma. Citādi nāk prāta pantiņš par stirnu, kurai „..novilks ādu un palaidīsim, lai skrien.”
    • 69. lpp., sadaļa «3. Japetu apjož augsta kalnu grēda».
      Šajā rakstā viens un tas pats veidojums uz Japeta virsmas ir nosaukts par krāteri (uzraksts pie attēla), baseinu un ieplaku (pēdējie divi teikumi rakstā). Līdz šim šie vārdi nebija sinonīmi.
    4, 2006, 14:40Zirneklītis

    Tagad apkopošu savas Neticīgā Toma piezīmes:
    • 35. lpp., raksts «Klusējot pārvar barjēru», 1. slejas 13. rinda no apakšas.
      Vai tiešām lidojums ar Concorde pāri okeānam maksāja vairāk pr Ls 5000? Tad, kad vēl lidoja šīs lidmašīnas no Rīgas uz Bostonu turp un atpakaļ ar parastām lidmašīnām varēja aizlidot par $ 2000.
    • 35. lpp., raksts «Bīstami mikrobi ārstēs vēzi», 1. slejas 18. rinda no augšas.
      Vai tiešām pārveidotās baktērijas spīdēja tik spoži, ka gaisma bija saskatāma caur peles ādu?
    4, 2006, 14:52Zirneklītis

    Un vēl:
    • 7. lpp., raksts «Kādu lielāko ātrumu sasniedzis cilvēks?».
      Pa savu orbītu Zeme kopā ar mums visiem pārvietojas ar vidējo ātrumu 29,79 km/s. Tā ka ikviens no mums ir pārsniedzis rakstā uzrādītos lielākos ātrumus =) ;
    • 18. lpp., raksts «Zirneklim garšo cilvēka asinis»
      No kurienes grābts šis apgalvojums, kas izteikts virsrakstā, kā arī raksta noslēdzošā teikumā, ka zirneklis atšķir asinis pēc smaržas? Pirmkārt, jau pašā rakstā ir teikts, ka „.. pirms tam sasūkušies cilvēka vai kāda cita zīdītāja asinis” Tātad virsraksts ir klaji demagoģisks. Bet par to, ka deviņi no desmit odiem, kas noķerti, ir piesūkušies asinis, nav ko brīnīties – piesūkušies odi taču ir daudz neveiklāki lidoņi.
    • 48. lpp., raksts «Ziemas guļa glābs cilvēku dzīvības», 3. slejas 6. rinda no apakšas.
      Diez vai oksidācijas apturēšana var paglābt šūnas no brīviem radikāļiem. Brīvais radikālis jau tāpēc ir brīvais radikālis, lai mēģinātu piesaistīties, kur pašam patīk un skābekļa neesamība šo procesu neapturēs. Ticamāk būtu, ja oksidācijas apturēšana apturētu arī brīvo radikāļu rašanos.
    • 70. lpp., raksts «Dzīvības meklējumos».
      Kā gan vidē, kurā temperatūra ir par 200° zemāka kā uz Zemes, var izskaidrot dzīvības izcelšanos uz Zemes?
    • 79. lpp., jautājums «Kura diena ir divas dienas pirms dienas, kas ir trīs dienas pēc dienas pirms otrdienas?».
      Atbilde dota, ka trešdiena. Skaiti kā gribi, man sanāca otrdiena: 2 - 1 + 3 -2  = 2.
    4, 2006, 15:40Zirneklītis

    Zirneklīt, Jūsu atrasto "blusu" skaits ir tik liels, ka man nekas cits neatliek kā uzaicināt Jūs par mūsu žurnāla konsultantu. Kā redzu, Jūs pedantiski pārlasāt visus žurnāla rakstus, izsverot katru vārdu - ja šo procesu varētu organizēt nevis PĒC, bet PIRMS "Ilustrētās Zinātnes" kārtējā numura iznākšanas, žurnāls no tā tikai iegūtu. Lūdzu, atrakstiet man uz adresi ilustreta.zinatne@mgtops.lv vai vents.zvaigzne@mgtops.lv un mēs varēsim vienoties par tālāko.
    Brīdinu, ka ne par visu Jūsu izteikto kritiku varu uzņemties atbildību, jo katru skandināvu izdevumā minēto faktu žurnāla sagatavošanas laikā nekādi nav iespējams pārbaudīt neatkarīgos avotos, pat ar konsultantu palīdzību ne. Teiksim, biļešu cenas lidmašīnā "Concorde", interneta (web) kameras izmantošanu lapseņu novērošanā vai baktēriju radītās gaismas novērošanu caur peles ādu. Tāpat arī ne visus aizrādījumus uzskatu par pamatotiem - piemēram, rakstā par Saturnu astronoms Ilgonis Vilks izdarīja ne vienu vien labojumu, tomēr "krātera", "baseina" un "ieplakas" terminu lietojumu šajā kontekstā neapstrīdēja. Taču pieņemu aizrādījumus gan sakarā ar stila neveiklībām rakstā par aisbergiem (kas gan, tāpat kā citi, tulkots no dāņu, nevis angļu valodas), gan - jo īpaši - rakstā par "ziemas guļu".
    Jebkurā gadījumā būšu priecīgs saņemt no Jums kādu ziņu!
    4, 2006, 16:28Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors
    ilustreta.zinatne at mgtops.lv
    Lasi un brīnies arī Tu (zagts no TVNET)
    Atklāta jauna pērtiķu dzimta
    Andris Petrovs, «Vakara Ziņas»
    Pirmdiena, 22. maijs (2006) 04:02
    Zinātnieki pirmo reizi pēdējo 83 gadu laikā ir atklājuši jaunu pērtiķu dzimtu. Šī dzimta ir vienīgais veids — «Rungwecebus kipunji», kas mitinās Tanzānijā. Dzīvnieka pirmie uzņēmumi veikti pirms gada, taču tagad zoologiem izdevies izanalizēt nejauši nogalināta pērtiķa DNS un noskaidrot, ka, salīdzinot ar citiem primātiem, iezīmējas būtiskas atšķirības.
    Aptuveni metru lielie pelēkbrūnie pērtiķi dzīvo kokos, barojas ar augļiem, lapām, vasām, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem, kas neietilpst mugurkaulnieku klasē. Tāpat ir zināms, ka pērtiķi mitinās baros, kuros ir no 30 līdz 36 dzīvniekiem. Ekologi uzskata, ka ir palikuši ne vairāk kā 500 šo jaunatklāto pērtiķu.
    Līdz ģenētiskajai ekspertīzei «Rungwecebus kipunji» tika pieskaitīti mangobejiem vai pērtiķu apakšdzimtas melnajiem pērtiķiem. Tagad par viņu tuvākajiem radiniekiem uzskata babuīnus, kuri dzīvo Āfrikas vidienē un austrumdaļā.
    Primātu kārta, kurā ietilpst pērtiķi un cilvēki, salīdzinot ar citiem zīdītājiem, tika uzskatīta par visvairāk izpētīto. Pēdējā dzimta — «Allenopithecus» — tika iekļauta bioloģiskajā katalogā 16 gadus pēc tam, kad tika atklāts vienīgais tās veids — Allena pērtiķis.
    25, 2006, 19:38miks
    Answers and Comments ->
    Vakar «Panorāmā» atgādināja, ka, jau kuro gadu, cilvēkiem cenšas zobpasta reklāmās iestāstīt, ka bebrim esot žilbinoši balti zobi. Tik tiešām – par šo reklāmu jau sen zirgojās visi, kas bebri sastapuši tuvumā, jo bebru zobi ir koši dzelteni.
    1, 2006, 10:43Zirneklītis
    Answers and Comments ->
    Reklāmu veidotāji manāmi nav draugos ar ķīmiju un svešvārdiem. LNT raidītajās reklāmās tiek apgalvots, ka mazgajot Calgonīts pasargā stikla glāzes no korozijas. Interesanti gan, kāda suslā tās glāzes tiek mazgātas, ka stikls korodē?

    Uzziņai – korozija ir vielas sabrukšana apkākrtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā. Man liekas, pat karaļūdens nespēj reaģēt ar silicija oksīdu.

    16, 2006, 20:01Zirneklītis
    * Answers and Comments ->

    Nu, precīzi neatceros, bet bērnībā dzīvoju Narvas ielas stikla fabrikas tuvumā.
    Mūsu logi vienmēr bija tādi ar pienainu apsarmi no ārpuses. Pieaugušie teica -
    kautkādas gāzes no rūpnīcas padara to stiklu tādu. Sadzīvē arī glāzes pēc
    nerūpīgas mazgāšanas "cietā" ūdenī kļūst blāvas, tātad, kautkas krājas uz
    virsmas. Jautājums tikai, vai notiek ķīmiska vai tīri fizikāla iedarbība...
    17, 2006, 9:44Ģederts

    Nerūpīgas mazgāšanas, skalošanas, nenoslaucīšanas rezultātā uz glāzēm uzkrājas dažādi sāļi un citi labumi, kas nu ūdenī ir. Bet tā nu nekādā ziņā nav korozija. Glāze taču neizšķīst, ja nu vienīgi saplīst :( , bet tā arī nav korozija.

    Bet, ja tā padomā, tādi „pienaini” logu stikli ir šur tur sastapti. Stikla izstrādājumus mēdz arī kodināt. LU smukās glāzes jau ar' tā ir izveidotas. Tā gan ir korozija. Vienīgā skābe, kas spēj šķīdināt stiklu un smiltis ir florūdeņražskābe (florūdeņradis, H2F2), bet ļoti apšaubu, ka tā ir sastopama krāna ūdenī.

    18, 2006, 16:40Zirneklītis
    No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ir viens fantastiski pārliecinošs mīts. Bet vai kāds zin kas tās īsti ir par liepām, bērziem, kas izskatās it ka augtu ar saknēm uz augšu? Kur tādas var dabūt?
    5, 2006, 21:07Givers
    * Answers and Comments ->
    This is as a comment to another record ...

    Var dabūt divējādi. Pirmārt, "nepareizi" apgriežot, lai veidojas pastiprināta
    sazarošanās. Otrkārt, dabā eksistē mutanti, kuriem ir traucējumi attīstībā.
    Piemēram, pastiprināts sazarojums, vai arī sānu zaru trūkums, vai arī
    ģeotropiskās reakcijas traucējumi - zari aug uz leju. Par tām var interesēties pie
    stādu audzētājiem.
    6, 2006, 10:52Ģederts

    Ar „apgriežot” Ģederts domāja „apgriežot ar šķērēm” NEVIS „apgriežot kājām gaisā”. Tas tā, lai te kāds nepārprastu ;)
    6, 2006, 10:56Zirneklītis

    Hihi... Paldie par komentāru... Manām vīrusa apmiglotajām smadzenēm TAS
    neienāca prātā.
    6, 2006, 14:16Ģederts
    1 [2] [Next page>>] Records in this group: 48
    Add a new record ->
    Show the latest records -> RSSRSS
    Open the saved records ->
    Upcoming events -> RSSRSS
    Show the groped records ->
    Show the unanswered records ->

    /Y

    Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

    ------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------