Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Biology


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [Next page>>] Records in this group: 295
Order: ^
Labdien, vai Jūs varētu man lūdzu paskaidrot, ko nozīmē burtu saīsinājums-"VARAM"?
26, 2003, 11:43draugs
* Answers and Comments ->

Vides Aizsardzības un Reģonālās Attīstības Ministrija:
http://www.varam.gov.lv/
27, 2003, 17:12Zirneklītis

Tagad VARAM ir sadalījusies divās ministrijās:
30, 2005, 0:23Zirneklītis
Kas ir alisma?Vēl man radās jautājums-vai ir koki,kurus stāda ar saknēm gaisā? Neesmu dzirdējis ,bet varbūt tomēr?
29, 2003, 18:04Edvards
* Answers and Comments ->

Alisma ir cirveņu ģints latīniskais nosaukums (http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/cirvenes/)

Koki un krūmi kājām gaisā – nav redzēts. Ja nu vienīgi apsakņojot kāda ogulāja vai vītola zariņu, bet tad jau nav vēl ne augšas ne apakšas, bet kad apsakņojas, tas saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē. Viens no vainīgajiem, kas varētu izplatīt uzskatus par ačgārno stādīšanu, ir Katvaru parks, kurā atrodas ļoti savdabīgi liepu stādījumi.

3, 2005, 5:59Zirneklītis
Vai juus vareetu mineet man kaadus piemeerus mutuaalismam, entomofiilijai,komensaalismam un ameelismam? Lai man rastos skaidraaks priekshtats par taam.

Buushu ljoti pateiciiga!

Ar ciennu,

1, 2003, 19:13Violeta
* Answers and Comments ->

Mutuālisms – labumu gūst abi organismi, piemēram, baktērijas cilvēka zarnu traktaa barojas no cilveeka apēstā un apgādā cilvēku ar vitamīniem. Termītu zarnu traktā dzīvo vienšūņi, kas spēj sašķelt celulozi, sēņu hifas un augu saknes.

Entomofīlija – mutuālisma paveids, piemēram, ziedu svešappute ar kukaiņu starpniecību.

Komensālisms – viena suga gūst labumu, bet otra netiek ietekmēta. Piemēram, viena suga nodrošina otrai sugai mājvietu vai pārvietošanās iespējas (epifītiskie ķērpji uz koka zariem, klaunzivs dzīvo starp kustīgiem aktīniju zariem.

Droši vien domāts Amensālisms – viena suga nomāc otras sugu, piemēram, izdalot kaut kādas ķīmiskas vielas kavē tās augšanu. Tanī pašā laikā otra suga nekādi neietekmē pirmo sugu.

Apskati Silvija S. Madera grāmatas «Bioloģija» 2. daļu. Izdevusi Zvaigzne ABC. Gan jau bibliotekās ir

3, 2003, 17:17Zirneklītis

Vai jus nevarētu pateikt vairāk par ...
22, 2007, 20:52Maris
Continue here -» ...
musu daba vajadzetu audzet vairak kokus
21, 2004, 13:35Ents
Answers and Comments ->
labdien,karlo,vai Jus ludzu steidzami nevaretu atsutit man so vardu paskaidrojumu:
hipertonisks skidums un hipotonisks skidums
2, 2004, 14:23Dina
* Answers and Comments ->

Sveika,
hipertonisks šķīdums - sķīdums, kurā ir relatīvi augstāka izšķīdušo vielu koncentrācija
hipotonisks šķīdums - šķīdums, kurā ir relatīvi zemāka izšķīdušo vielu koncentrācija
2, 2004, 14:51Karlo
labdien!man ir jautajums,kas ir daba?kak to var raksturot ar 10 teikumiem?atbildiet man ludzu ja iespejams jau sodien!ar cienju
9, 2005, 18:45viesis
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 2, 2005, 11:40)
24, 2005, 10:29Zirneklītis
Kā vēl sauc upju pētniekus?
3, 2005, 14:33Dzeina
* Answers and Comments ->

Neesmu dzirdējis, ka kaut kā īpaši sauktu pašas upes pētniekus. Zinātniekus, kas nodarbojas ar dažādu ūdeņu sauc vienā vārdā – hidrologi. Īpaši izdala okeānu pētniekus – okeanogrāfi (pēta okeānu hidroloģisko režīmu) un okeanologi (pēta okeānu kā hidrosfēras daļu). Vēl īpaši izdala zemes dzīļu ūdeņu pētniekus – hidroģeologi. Tos, kas pēta dzīvibu ūdeņos, netikai upēs, sauc hidrobiologiem un hidroekologiem.
25, 2005, 8:46Zirneklītis
ka var iejiet pie zoo darzu
8, 2005, 15:22es
* Answers and Comments ->

http://www.rigazoo.lv/ Zoodārzam ie mājas lapa
9, 2005, 16:09skimmija
labdien!man ir jautajums,kas ir daba?kak to var raksturot ar 10 teikumiem?atbildiet man ludzu ja iespejams jau sodien!
ar cienju
8, 2005, 15:24flamegirl
* Answers and Comments ->

daba ir daba.dabā visi apmēslojās un pārojās. vai pietiks?????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????
10, 2005, 9:44sandis..........
Labdien!Es vēlētos uzzināt kādi gada putni ir bijuši no 1993.gada.Ja ir iespējams kautko vairāk par šiem putniem uzzināt pie jums ,tad ja varat tad uzrakstiet.Es jūs lūdzu!Ar cieņu Agnese.
1, 2005, 15:50Agnese
* Answers and Comments ->

Sveiki,

Diemžēl izdevās sastādīt sarakstu tikai sākot no 1996.  gada:

2, 2005, 6:47Zirneklītis
Šei varētu ieviest sadaļu „Bioloģiska rakstura nejēdzības masu saziņas līdzekļos”, piemēram, pirms nedēļas, 23. aprīļa „Gribu būt miljonārs” spēlē, jaunietis uz jautājumu par gorillu zinātnisko nosaukumu atbildēja pareizi, lai arī tika aizraidīts kā nepareizi atbildējis.

Dzīvnieku sugas latīnisko vārdu veido divi vārdi – ģints un suga. Gorillas gadījumā attiecīgi Gorilla gorilla. Trīs vārdus izmanto pasugu apzīmēšanai, piemēram, Gorilla gorilla gorilla ir rietumu zemieņu gorilla. Vienu vārdu – ģints apzīmēšanai (Gorilla). Tātad, uz jautājumu par to, kāds ir gorillas zinātniskais nosaukums, jebkura no pirmajām trim atbildēm (Gorilla, Gorilla gorilla, Gorilla gorilla gorilla) ir uzskatāma par vienlīdz pareizu. Vienīgā nepareizā atbilde bija Gorilla gorilla gorilla gorilla.

Bez rietumu gorillas dažādi autori vēl izdala citas pasugas, kā Gorilla gorilla graueri, Gorilla gorilla diehli, Gorilla gorilla beringei. Literatūrā sastoma arī otru suga – Gorilla beringei.

2, 2005, 18:50Jaunais dabas pētnieks
* Answers and Comments ->

Piekrītu tev! Tā atbilde nebija pareiza! Jaunietiem vajadzēja tikt tālāk!
25, 2005, 19:23Anny
man loti patik daba lai jus cienat dabu ka pasi sevi
20, 2005, 20:57vikija
Answers and Comments ->
Vai nav dīvaina mūsu dzīve?!

Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes;
Vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika;
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;
Vairāk zāļu, bet mazāk veselības.

Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz,
Smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu,
Pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz,
Skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk maz lūdzamies.

Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži.
Mēs esam iemācījušies, kā izdzīvot, bet nevis dzīvot,
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi – gadiem.

Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ,
Bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu jauno kaimiņu.

Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
Mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.

Atcerieties – pavadiet kādu laiku ar saviem mīļajiem,
jo viņi nebūs ar jums mūžīgi.
Atcerieties – pasakiet laipnu vārdu kādam,
kurš lūkojas uz jums uz augšu ar apbrīnu,
jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā,
Jo tas ir vienīgais dārgums, ko jūs varat dāvināt no sirds un kas nemaksā ne santīma.
Atcerieties pateikt „Es tevi mīlu” savam draugam un saviem mīļajiem,
Bet galvenais, tā arī domājiet!

Lai mūs saprot uz zemes un palīdz no debesīm!

2, 2005, 15:25Džordžs Karlins
Answers and Comments ->
Šis ir mans lūgums visiem, kam ir labas zināšanas (enciklopēdiskas) savā nozarē un atbalstīt, rakstot par jums zināmajām lietām iekš: http://lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page
Savadāk, nepaies nedz 100 gadu, ka mēs visi ar visām savām zināšanām būsim atkal kopā, bet nu jau citā saulē, un saviem pēcnācejiem atstāsim tikai piegānītu zemi un bēdīgu vispārējo izglītību.
Ar cieņu ...
8, 2005, 0:37Wiki
Answers and Comments ->
Kas ir daba vispārīgi sakot ?
18, 2005, 17:52ĒRIKA
* Answers and Comments ->

„Daba” ir sieviešu dzimtes IV deklinācijas lietvārds nominatīvā, kas ir veidots no latviešu valodas alfabeta 6., 1., 3. un 1. burta.
19, 2005, 10:14Ābečnieks
Ķā seno burukuģu komandas gatavojās ceļojumiem, un kādu pārtiku un citas nepieciešamas lietas ceļotāji ņēma līdzi?
21, 2005, 18:54Anna
* Answers and Comments ->

Droši vien, ka sāka ar to, ka izcirta Kurzemes slaidās mastu priedes, tad siltās zemēs saķēra lielos bruņurupučus, ko izmantot konservu vietā.
28, 2005, 10:44Zirneklītis
Kā izskatīsies zemeslode pēc 100000 gadiem?
27, 2005, 7:39Santinja
* Answers and Comments ->

Varbūt Geja būs beidzot iemācījusies savaldīt un būs pieradīnājusi to dzīvības izpausmes formu, kas paši sevi saukā par Homo sapiens?
27, 2005, 11:22Pēcis

diez vai muusu suga izvilks vel 100 000 gadus. jau peedeejie 2000 gadi noraada uz zinaamu tendenci.
bet zemeslode buus apalja.
27, 2005, 18:06vija
Vai pec pamatskolas var iat macieties biologu? Vai tas vispar ir iespejams
29, 2005, 19:17martuce
* Answers and Comments ->

Bulduru Dārzkopības vidusskola

http://bulduri.zm.gov.lv/

29, 2005, 20:46Zirneklītis
ko īsti nozīmē wārds daba???????????daba ir wiss apkārt...........
2, 2005, 11:40evija
* Answers and Comments ->

Vai tad mūsdienās arī nelieto šādā nozīmē vārdu „daba” – galveno, raksturīgo īpašibu kopums; būtība, raksturs (Latviešu valodas vārdnīca, 1987), piemēram, zirneklītim ir kašķīga daba. ;) Vārda nozīmes paplašināšanās notika vācu valodas ietekmē:

„.. Vārda mūsdienu nozīme ‘apkārtējā vide (ārpus pilsētām un citām biezi apdzīvotām vietām), apkārtējās vides parādību kopums (zeme, ūdeņi, augu un dzīvnieku valsts u.c.)’ sāka veidoties 18. gs., tulkojot v. Natur, kas ir gan ‘raksturīgs’, gan arī šis plašais parādību kopums .. . Par vārda šās nozīmes ieviesēju literatūrā jāuzskata G. F. Stenders; sal. viņa darba nosaukumu «Augstas gudrības [zinātnes] grāmata no pasaules un dabas» (1774). .. G. F. Stenders ieviesa terminu dabas mācība (= v. Naturlehre, St II 431) un rakstīja par trim dabas ciltīm: «Šās trīs dabas ciltis ir tā akmiņu cilts, tā augļu cilts un tā dzīvu miesu cilts» (St 4 190). Vārdu daba jaunajā nozīmē popularizēja M. Stobe «Latviska Gada Grāmata», izveidodams arī terminu dabas valstis (LGGr 1797 3 54).

Vēl 19. gs. pirmajos gadu desmitos vārda daba jaunajā nozīmē izpaudās tikai grāmatu valodā. .. Liter. valodā vārda nozīmi stabilizēja K. Valdemārs: «Daba ir vārds, ar ko nozīmē visas lietas kopā, ko pasaulē redzam, dzirdam, saožam jeb citādi kā kaut kur esošas nomanām» (1857; Raksti I 147). Ar šo vārdu viņš tulkoja kr. природа (V 1 475)

Uz senākā vārda daba nozīmēm norāda atv. dabls ‘slaids, stiprs’(‘piemērots’), labdabls ‘labas šķirnes (augs)’ .. , nedabls ‘indīgs (augs)’ .. dabums ‘iedzimtā īpašība’ ..”

[K. Karulis, Latviešu Etimoloģijas vārdnīca I (A-O); Rīga, Avots, 1992.]

3, 2005, 11:59Zirneklītis

Kas klāj zemi novembrī
3, 2005, 18:40sandis
http://www.draugiem.lv
* Answers and Comments ->

Caur dzidru miglu
Paulonijas lapa krīt,
Lēnām, viena krīt.

paulonija (kiri) – koks, kura lielās lapas rudenī, kļuvušas dazeltenas, krīt zemē bez mazākās vēja pūsmiņas

4, 2005, 10:03Gohei

Savieno
Debesis un Zemi
Rudens lietus.
4, 2005, 10:10Takahama Kjosi

Ozola zīles
Zem tā paša ozola lapām
Apraktas.
4, 2005, 10:12Vatanabe Suiha
sakiet, kāds ir vārdu, izotonisks, hipertonisks un hipertomisks, skaidrojums!!saistībā ar bioloģiju!
9, 2005, 14:39ilze
* Answers and Comments ->

  • izotoniski šķīdumi – šķīdumi ar vienādu izšķīdušo vielu koncentrāciju;
  • hipotonisks šķīdums – šķīdums, kurā ir relatīvi zemāka izšķīdušo vielu koncentrācija;
  • hipertonisks šķīdums – šķīdums, kurā ir relatīvi augstāka izšķīdušo vielu koncentrācija.

Bioloģijā tiek salīdzināta vielu koncentrācija šūnās un ārpus tām. Atkarībā no vielu koncentrācijas, šūnas vai nu papildinās ar ūdeni vai to zaudē.

10, 2005, 22:15Zirneklītis
Kaads ir ekaloggiskais staavoklis pasaulee? Kas notiek ar dabas piesaarnnossanu, vai ir kaadi statistikas dati par sso teemu? Mani tas intereseetu
10, 2005, 15:30Ilze
* Answers and Comments ->

10, 2005, 21:54Zirneklītis

Gribi referatu pa mitrajiem tropu mežiem Afrikā !!! 8)
21, 2005, 18:09OSKARS BISTRAKOVS
http://-
* Answers and Comments ->

Pārliecināji, gribu, sūti šurp ;)
21, 2005, 20:05Zirneklītis
Ar ko mitoze atšķiras no mejozes?
23, 2005, 22:22Mundis
* Answers and Comments ->

Ar to, ka tie ir dažādi šūnu kodolu dalīšanās veidi.
  • Mitoze – šūnu kodola dalīšanās process, kas raksturīgs eikariotu somatiskajām šūnām. Mitozes rezultātā izveidojas divi meitkodoli, kas katrs saņēmis tādu pašu hromosomu skaitu, kāds bijis mātkodolā.
  • Mejoze (reduktīvā dalīšanās) – šūnu kodolu divpakāpju dalīšanās, kuras rezultātā divreiz samazinās hromosomu skaits. Tās rezultātā dzīvniekiem izveidojas gametas, bet augiem - sporas.
25, 2005, 9:04Zirneklītis
gribeetu uzdot jautaaju par to - vai zemee ieseejot vienkaarshu vienu peleeko zirni k-kas izaugs????un vai taa pat izaugs arii nu pupinjaam, kjimeneem, magoneem???
1, 2006, 16:44man ir auksts
* Answers and Comments ->

Izaugs, izaugs... It īpaši, ja pārmaiņas pēc sēsi nevārītus zirņus...
2, 2006, 15:28Ģederts

kur ir par selekcionariem
17, 2006, 13:50Anastasija
http://inbox.lv
* Answers and Comments ->

http://izgudrojumi.lza.lv/latv/izgudrotaji/
Lapas apakšdaļā labajā pusē ir norāde uz pieciem selekcionāriem.
17, 2006, 17:46Zirneklītis

17, 2006, 18:09Z.
kape nav nekas uzrakstīts par dabu es nevaru neko atrast parādīsiet !!luudzu!!ja jus gribat uzrakstat man uz e-pastu par dabu !!ludzu
21, 2006, 16:34estere
estere.g at inbox.lv
* Answers and Comments ->

21, 2006, 17:24Zirneklītis

paldies !!
22, 2006, 9:47estere
Kas ir dispersija?Kur to pielieto?
P.S.Gaidīšu atbildes uz e-pasta adresi...
22, 2006, 13:19Inese
* Answers and Comments ->

dispersija [lat. dispersio izkliede]

Vārda nozīme ir atkarīga no tā, par kādu tematu runā.

Fizikā ar to saprot caurspīdīgas vides gaismas laušanas koeficienta atkarību no gaismas viļņa garuma. Krāsainie saules zaķīši no dažādām stikla prizmām ir šādas dispersijas darbības piemērs.

Ķīmijā šo vārdo lieto latviešu vārdu „izkliede” un „izkliedēšanās” vietā.

Bioloģijā ar šo vārdu saprot atsevišķu būtņu sadalījumu teritorijas, kurā sastopamas šīs būtnes, robežās (populācijas ģeogrāfiskajās robežās).

Lauksaimniecībā ar to saprot noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītāju ganāmpulkā.

Matemātikā dispersija ir gadījumlieluma x novirzes mērs no tā vidējās vērtības Δx, ja mērījumu skaits ir n:
s² = (Σ(x - Δx)²) / (n - 1).

22, 2006, 14:42Zirneklītis
LOB aicina piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām izdzīvot bargajā salā

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina lauku iedzīvotājus piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām pārciest bargos laika apstākļus, kas iestājušies pēdējās dienās.

Laukirbes ir nometnieku putnu suga, kas pārziemo Latvijā. Ilgstošā salā un sērsnas laikā tām ir grūti sameklēt barību, un bez cilvēka palīdzības laukirbes pastiprināti iet bojā. Šos putnus var piebarot, attīrot no sniega laukumus laukos un pļavās netālu no lauku mājām un regulāri izberot tur graudus un sēklas – auzas, miežus, griķus, ķimenes, kaņepes, linsēklas, lobītas saulespuķu sēklas, iespējams arī izkaisīt pelavas vai siena smalkumus. Šādas barotavas apmeklēs ne tikai laukirbes, bet arī citi lauku putni, piemēram, dzeltenās stērstes, zvirbuļi un zīlītes. Laukirbēm var palīdzēt arī, radot tām iespēju pa nelielu eju iekļūt siena šķūnī vai siena zārdos – šeit laukirbes atradīs gan vietu, kur pārnakšņot, gan barību.

Lai gan laukirbju skaits vienmēr bijis svārstīgs un atkarīgs no ziemas barguma, laukirbes vēl līdz pagājušā gadsimta vidum bija parasta putnu suga Latvijas laukos. Taču kopš 20. gadsimta 40. gadu beigām notikusi nepārtraukta irbju skaita un izlatības samazināšanās, jo šos putnus nelabvēlīgi ietekmēja gan lauksaimniecības intensifikācija (mehanizēta, agra pļauja, monokultūru lauku palielināšanās, pesticīdu lietošana), gan agrāk Latvijas laukiem raksturīgo siena šķūņu izzušana. Tieši iespēja bargās, sniegotās ziemās sameklēt barību šķūņos un uz pievedceļiem izkaisītos siena smalkumos palīdzēja laukirbēm pārciest bargās ziemas. Šobrīd arvien sarūkošās laukirbju populācijas izdzīvošana ir atkarīga no cilvēku palīdzības.

Šoziem atsevišķās vietās Latvijas laukos cilvēki jau sekmīgi piebaro laukirbes. Piemēram, Saldus rajonā, atsaucoties ornitoloģes, LOB biedres Zigrīdas Jansones aicinājumam, laukirbes piebaro vairākas zemnieku saimniecības un šo cilvēku iekārtotās barotavas regulāri apmeklē laukirbju ģimenes.


Informāciju sagatavoja Ilze Štrausa, tālr.: 7221580, e-pasts: ilze@lob.lv

Papildu informācija:
23, 2006, 9:33Vija pārsūta no Latvijas Ornit
Answers and Comments ->
Vai var kāds pateikt kas ir ekoloģiskās piramīdas?
Varētu kādu piemēru kur ekoloģiskās piramīdas izpaužas...
24, 2006, 19:40Dārta
dragon_girl at tvnet.lv
* Answers and Comments ->

Ekoloģiskā piramīda ir grafisks barošanās ķežu līmeņu attēlojums. Varbūt skaita, biomasas vai enerģijas piramīdas.

Piemērs biomasas piramīdai:


/\
/ \
/Cil-\
/ vēku \
/ biomasa\
------------
/ Vistu \
/ biomasa \
/ \
--------------------
/ \
/ Kāpuru biomasa \
/ \
----------------------------
/ \
/ Augu biomasa \
/ \
------------------------------------

Visām šim piramīdām pamatdoma ir tāda, ka tiem, kurus apēd, ir jābūt vairāk par tiem, kas tos apēd, piemēram, viena stirna apēd ļoti daudz zaļumu, bet, savukārt, viens vilks apēd vairākas stirnas.

24, 2006, 22:24Zirneklītis
Kas notika pagaajusaa gada februaarii????Es domaaju kaut kas par dabu!!!!
28, 2006, 12:15Gundega
* Answers and Comments ->

31, 2006, 8:49Zirneklītis
Kā sauc mācību par zivīm?
29, 2006, 12:30Kaspars
* Answers and Comments ->

Ihtioloģija.
31, 2006, 0:40Ģederts
kaapeec ir tik gruuti atrast kautko normaalu par dabas aizsardziibu:(
29, 2006, 13:22incha
* Answers and Comments ->

varbūt nepūlies. sapūlēsi smadzenes, ja tev tādas ir.
29, 2006, 15:24pūznis

31, 2006, 10:13Zirneklītis
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [Next page>>] Records in this group: 295
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------