Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Nature protection


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 170
Order: ^
Vai jums ir kāda informācija par ūdens piesārņošanu Latvijā.
25, 2002, 17:31jhg
* Answers and Comments ->

Varētu sākt ar dažādiem vides pārskatiem»:
http://www.lva.gov.lv/lva/03produkti/01parskati
22, 2005, 16:22Zirneklītis
Labdien! Esmu bioloģijas skolotāja. Pašlaik es gatavoju skolēnus bioloģijas olimpiādei. Ļoti gribētu atrast informāciju par Sarkanās grāmatas augiem un dzīvniekiem, kā arī par jaunāko dabas aizsardzībā.
9, 2003, 14:45Ilona
* Answers and Comments ->

12, 2003, 19:12Zirneklītis

Par aizsargājamiem dzīvniekiem var vēl apskatīties:
1, 2005, 12:22Zirneklītis

Kopš piekļuve LIIS serverī izvietotajiem materiāliem ir apgrutināta, „aizsargajamie augi un dzīvnieki” ir atrodami «Latvijas dabas» serverī:
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/
5, 2007, 20:33Zirneklītis
Labdien, vai Jūs varētu man lūdzu paskaidrot, ko nozīmē burtu saīsinājums-"VARAM"?
26, 2003, 11:43draugs
* Answers and Comments ->

Vides Aizsardzības un Reģonālās Attīstības Ministrija:
http://www.varam.gov.lv/
27, 2003, 17:12Zirneklītis

Tagad VARAM ir sadalījusies divās ministrijās:
30, 2005, 0:23Zirneklītis
Labdien, vai Jūs man lūdz varētu pateikt kādas latvijas pludmales ir saņēmušas Zilā karoga apbalvojumu?
26, 2003, 11:46draugs
* Answers and Comments ->

Par Zilo karogu pludmalēm var apsaktīties VAK mājas lapā:
6, 2005, 8:23Zirneklītis

Vēl ir lapa:

Pamatīga informācija (Angļu valodā) atrodama Zilo karogu kustības galvenajā mājas lapā:

23, 2005, 18:38Zirneklītis

See also:
Another message ( 24, 2006, 17:11)
31, 2006, 14:33Zirneklītis
kur atrast kautko par Baltijas juras un Rīgas līča aizsardzību?
16, 2004, 10:43jūras krupis
* Answers and Comments ->

18, 2004, 1:53Zirneklītis
Sveiki!
Izlasiiju, ka smilts neļķe ir aizsargājama. Apskatīju bildi, tieši tāda puķe aug manas tantes dārzā. Vai šis dārzs ir jāaizsargā un puķi nedrīkst plūkt?
3, 2005, 13:57Murkšķis Zaķis
* Answers and Comments ->

Sveiks, Murkšķi =)
Tavai tantei dārzā aug kāda selekcionēta neļķes šķirne, kas ir attāla radiniece piejūras mežos sastopamajai smiltāja neļķei. Nē, tavas tantes dārzs nav jāaizsargā un puķi drīkst plūkt =)
3, 2005, 14:25Vija
kapec te nav pa Latvijas lielako koku apraksts? ievietojiet man tagad vajag.
4, 2005, 9:59skoleens
* Answers and Comments ->

Pārskatu par latvijas dižkokiem var atrast «Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāzē»:
http://www.lu.lv/daba/Biologija/_Koki.htm
4, 2005, 11:09Zirneklītis
vai jums sajaa lapaa ir atseviski rakstiits par dabas piesaarnojumu?
8, 2005, 15:22mrr
* Answers and Comments ->

Nav. Meklējiet Latvijas Vides aģentūrā http://www.lva.gov.lv/lva
10, 2005, 15:29Vija
Kāpēc nepieciešams aizsargāt dabu?
13, 2005, 15:25Agnese
* Answers and Comments ->

Iesaku sākt lasīt žurnālu „Vides Vēstis”. Tas ir ikmēneša žurnāls par vides un cilvēka attiecībām, kultūru, ekoloģiju, dabu un tās aizsardzību. Žurnālu kopš 1997.gada izdod Vides aizsardzības klubs. Žurnāla mājas lapa ir http://www.videsvestis.lv/
14, 2005, 17:14Zirneklītis

kada sakritiba?Man ari ir jaraksta geografija tas pats kas tev un ar tiem pasiem jautajumiem,bet nevaru te atrast,kaut runa iet par to,bet NEKUR nav konkreti rakstits,KAPEC NEPIECIESAMS AIZSARGAT LATVIJAS DABU,utt.
14, 2007, 14:49dana

See also:
Another message ( 14, 2007, 14:34)
15, 2007, 8:40Zirneklītis
Kadi pasakumi javeic, lai pieverstu sabiedribas uzmanibu DABAI?
13, 2005, 16:30ance
* Answers and Comments ->

12, 2011, 21:31Apmeklētājs
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/

labi palīdz stihijas
20, 2011, 17:20TAs

PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM, ATBILDĪGAJĀM INSTITŪCIJĀM UN VISIEM DABAS SAUDZĒTĀJIEM
LATVIJAS DABAS MUZEJA PAZIŅOJUMS SAISTĪBĀ AR PUBLIKĀCIJU ŽURNĀLĀ „PRIVĀTĀ DZĪVE”

„Balto kultūra iznīcina ne tikai indiāņus”

Latvijas Dabas muzejs kā Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Flora and Fauna) zinātniskā institūcija pauž savu neizpratni un satraukumu par žurnāla „Privātā dzīve” 2005.gada Nr.10 (307) rakstā „Kā Vaišļa pie indiāņiem zeltu meklēja” pausto informāciju attiecībā uz eksotisko suvenīru, tādu kā kulons ar tīģera zobu, iegādi.

Nenoliedzami, tūrisms mūsdienās ir viens no ienesīgākajiem, ekonomiski nozīmīgākajiem un iecienītākajiem brīvā laika un atpūtas pavadīšanas veidiem. Katru gadu miljoniem tūristu dodas uz tālākām vai tuvākām zemēm, un kā neatņemama ceļošanas sastāvdaļa ir patīkamo atmiņu glabātāju – suvenīru – iegāde. Vieni no visos laikos iecienītākajiem suvenīriem nāk no dabas: dažādi augi, dzīvnieki un no tiem gatavoti priekšmeti. Daudzi no iegādātajiem suvenīriem, diemžēl, ir pagatavoti no izmirstošiem augiem un dzīvniekiem, kuru eksistence brīvā dabā ir apdraudēta.

Lai kontrolētu šo tirdzniecību, apturētu reto augu un dzīvnieku sugu izmiršanu, 1975.gadā stājās spēkā CITES – starptautiska konvencija, kas aizsargā tās savvaļas augu un dzīvnieku sugas, kurus apdraud tirdzniecība. Lai CITES veiksmīgi darbotos, nepieciešams arī apkārtējo līdzcilvēku atbalsts un sapratne, vēlme saudzēt, pasargāt, lai tūkstošiem vienreizēju dzīvnieku un augu sugu brīvā dabā priecētu ne vien mūsu, bet arī nākamās paaudzes.

Sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku, kā, piemēram, Jāņa Vaišļas, rīcība var ietekmēt vērtības un attieksmi sabiedrībā, ko īpaši kultivē šādi raksti. Vieglprātīgi iegādājoties suvenīru, nezinot tā izcelsmi, tiek atbalstīta nelegālā tirdzniecība un malumedniecība, tiek maksāts par nežēlīgu un brutālu izmirstošu dzīvnieku nogalināšanu. Populāru cilvēku nostāja daudzos rada pārliecību par pozitīvu piemēru, īpaši, ja raksts tiek publicēts vienā no valsts lasītākajiem žurnāliem.

Tīģera kā sugas eksistence dabā ir nopietni apdraudēta, tas pamazām izmirst. Tam par iemeslu ir gan dabisko dzīvesvietu samazināšanās, gan nesaudzīgā un nepamatotā izmantošana. Minētajā rakstā tas ir pieminēts kā dzīvnieks, kura zobus Jānis Vaišļa vēlas iestrādāt sudrabā un nesāt kā aksesuāru tikai tāpēc, ka „man tas ļoti patīk”. Par to, ka likums izslēdz jebkādas iespējas ar tīģera vai dažādu tā ķermeņa daļu un izgatavotu priekšmetu tirdzniecību, nekas netiek minēts. Acīmredzot daudz pieredzējušais ceļotājs nekad nav uzskatījis par vajadzīgu painteresēties par eksotisku suvenīru iegādi un tā sekām, kas principā ir pienākums katram sevi cienošam tūristam.

CITES konvencija neizslēdz tirgošanos ar suvenīriem. CITES ir par legālu, NE malumednieku ražotu suvenīru iegādi. Tādi, piemēram, ir krokodilādas izstrādājumi no fermās audzētajiem krokodiliem, nevis malumednieku nomedītiem brīvā dabā. Eksperti ir atzinuši, ka legāli iegādāti izstrādājumi ir nesalīdzināmi kvalitatīvāki un ilgāk kalpojoši, salīdzinot ar malumednieku izstrādājumiem.

Ceram, ka šī mūsu informācija veicinās gan žurnāla „Privātā dzīve”, gan citu plašsaziņas līdzekļu pievēršanos šim tematam.

Informācijas par CITES: http://www.cites.org un http://www.dap.gov.lv/?objid=290

Cieņā,Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas speciāliste,

14, 2005, 17:39Inta Deimantoviča
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Pavasarī piekrastē vajag rīkot meža dienas un apstādīt kāpas ar priedēm un vītoliem.
Vecās priedes jau ir sapuvušas. Vētrā bojātie koki arī ir jālikvidē.
30, 2005, 10:57Astrīda T.
* Answers and Comments ->

Par Veciem un bojātiem kokiem mežā

Sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos tās ir dzīves vietas dzīvniekiem, kas ir dabiski ienaidnieki tām kukaiņu sugām, kas pārtiek no dzīviem kokiem. Tāpat, vecos un atmirušos kokos dzīvo daudzas īpaši aizsargājamām sugas.

Vētra nav ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa vētrā izgāztie koki ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu „tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.

Piekrastes meži ir jāvērtē ne jau pēc tā, cik tur varētu koksnes iegūt, bet gan pāc tā devuma sugu daudzveidībā, kā arī tīri no mākslinieciskā viedokļa. Iztīrīts un „izlaizīts” mežs jau drīzāk ir parks nevis mežs. Izvācot vecos un mirušos kokus, mežam tiek laupīta tā netverāmā, noslēpumu un romantisma pilnā, noskaņa.

Izmantoti «WWF» preses istabas materiāli (http://www.wwf.lv/index.php?id=445&sadala=29).

9, 2005, 6:37Zirneklītis.
Kur,lūdzu es varētu meklēt informāciju par jebkādim izmirušiem dzīvniekiem,vai to sugu?
13, 2005, 12:51Vika
* Answers and Comments ->

13, 2005, 14:09Zirneklītis
man loti patik daba lai jus cienat dabu ka pasi sevi
20, 2005, 20:57vikija
Answers and Comments ->
Nezinu, kā izskatās tāda puķe, kuru sauc "dzirkstelīte". Kur to varētu ieraudzīt internetā? Varbūt tā ir tā pati bezdelīgactiņa. Diemžēl lauku ļaudis nezina daudzu augu nosaukumus un nespēj noteikt, vai viņu pļavā aug vērtīgie augi vai ne. Arī pagastu lauksaimniecības konsultanti tos, diemžēl, nepazīst.
Veiksmi Jūsu darbā !
21, 2005, 17:23Maiga
* Answers and Comments ->

Labdien,
dzirkstelīte izskatās pēc mazas neļķītes,
noteikti esat to redzejusi sausaas plavaas, mezmalaas
sk attēlu
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/nelkju/&b=Dianthus_deltoides&M=1
21, 2005, 17:24Vija
kaads ir sods par aisargaajamo augi izraushanu un kaads likums to paredz?
15, 2005, 18:31Beto
* Answers and Comments ->

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 117
Rīgā 2001.gada 13.martā__(prot. Nr. 11, 11.§)
Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu
4. Lai segtu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanas (dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, augu sugas indivīdu ciršana, izrakšana, vākšana) vai bojāšanas (dzīvnieku sugas indivīdu ievainošana, augu sugas indivīdu lasīšana, noplūkšana, dzīvotņu postīšana) dēļ radītos zaudējumus, to atlīdzības apmēri ir noteikti atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma.
5. Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (1.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
6. Par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
7. Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
8. Par to īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā, zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā.
9. Par biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu (uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve, meža izciršana vai dedzināšana) zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katriem 10 m² iznīcinātā vai bojātā biotopa.
11. Ja šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas rezervāta vai dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.

==== tās "grupas" ir uzskaititas so pasu noteikumu pielikumos.
paareejaas sugas ir "Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu"
visi tie noteikumi un saraksti un pielikumi ir atrodami vides ministrijas majas lapaa, http://www.vidm.gov.lv/

16, 2005, 13:11Vija
Ķā seno burukuģu komandas gatavojās ceļojumiem, un kādu pārtiku un citas nepieciešamas lietas ceļotāji ņēma līdzi?
21, 2005, 18:54Anna
* Answers and Comments ->

Droši vien, ka sāka ar to, ka izcirta Kurzemes slaidās mastu priedes, tad siltās zemēs saķēra lielos bruņurupučus, ko izmantot konservu vietā.
28, 2005, 10:44Zirneklītis
Kaads ir ekaloggiskais staavoklis pasaulee? Kas notiek ar dabas piesaarnnossanu, vai ir kaadi statistikas dati par sso teemu? Mani tas intereseetu
10, 2005, 15:30Ilze
* Answers and Comments ->

10, 2005, 21:54Zirneklītis
Es vēlētos interneta atrast vairāk par aizsargātajiem dzīvniekiem.
1, 2005, 9:29Greisa
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 9, 2003, 14:45)
1, 2005, 12:23Zirneklītis
Es gribētu vairāk zināt par gliemju aizsargājamās sugas
8, 2005, 9:33Sandra
* Answers and Comments ->

Par aizsargājamā gliemju sugām jāmeklē Vides ministrijas mājas lapā pie MK noteikumiem par aizsargājamām sugām, mikroliegumiem u.c. Gliemju sugas būs kopējos bezmugurkaulnieku sugu sarakstos, jālasa tos cauri. Ja interesē kāda konkrēta suga, to var ierakstīt meklētājā.
8, 2005, 12:22Mudīte Rudzīte
kaadas ir interneta maajas lapas adreses par ziedaugiem un par aizsargājamaiem ziedaugiem (arī bildes)???
25, 2005, 15:32...
* Answers and Comments ->

27, 2005, 15:20Zirneklītis
Lūdzu vai jūs nepalīdzētu, man vajag tēmu par dabas piesarņošanu un kā no tā vajadzētu izvairīties. Ja iepriekš paldies!
20, 2006, 17:12Kikucis
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 10, 2005, 15:30)
Another message ( 8, 2005, 15:22)
21, 2006, 10:36Zirneklītis
kaapeec ir tik gruuti atrast kautko normaalu par dabas aizsardziibu:(
29, 2006, 13:22incha
* Answers and Comments ->

varbūt nepūlies. sapūlēsi smadzenes, ja tev tādas ir.
29, 2006, 15:24pūznis

31, 2006, 10:13Zirneklītis
Uzņēmums,kura es stradaju velas sponsoret naudu kadam dabas sargašanas projektam,īpaši,ja tas projekts saistits ar juru vai juras piekrasti.Vai tas ir vispar iespejams?Un kur var uzzinat par tadiem projektiem.Varbut Jums ir informācija par kadu projektu,kuram īpaši vajadzigi līdzekļi no sponsoriem.Paldies
31, 2006, 10:34Jeļena Karele
* Answers and Comments ->

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte izstrādā projektu par jūras piekrastes
reto un aizsargājamo augu bioloģijas izpēti, kas vērsts uz to aizsardzību. Varat
rakstīt man uz e-pastu gederts@lanet.lv.
31, 2006, 19:18Ģederts

Ja, ir iespejams =)


Varbut Jus velaties iesaistities projektaa "Piekrastes biotopu aizsardziba un apsaimniekosana Latvija"
(tas ir cits neka ieprieks minetais)


Seit jus varetu, piemeram, atbalstit kada piekrastes labiekartojuma izbuuvi (takas, laipas, solini u.c.) vai kada informativa materiala izdosanu u.t.t..

Preti mes varetu piedavat publicitaati.


vznotina@lanet.lv

31, 2006, 20:03Vija
http://piekrastes.daba.lv
man ir projektu nedeelja un man vajadzeetu zinaat Kāpēc taupa dabas resursu jau tagad paldies =)
14, 2006, 14:36MaNs)
* Answers and Comments ->

tāpēc, ka ir atjaunojamie un neatjaunojamie dabas resursi. neatjaunojamie ir
jātaupa, atjaunojamie ir jāatjauno. piemēri: atjaunojamie - koksne,
neatjaunojamie - nafta, ogles
14, 2006, 20:31Ģederts

kā var ražot elektrību nepiesārņojot dabu?
23, 2006, 8:28gurkis
http://gurkis347@inbox.lv
* Answers and Comments ->

Mīt ģenerātora pedāļus.
23, 2006, 14:19Ģederts

Filozofiski raugoties, vispirms jānoskaidro, kas tiek saprasts ar „dabas piesārņošanu”. Arī minot pedāļus mēs pastiprināti izdalām CO2 un vēl baru visādu citu izgarojumu. Principā nav iespējams ražot elektrību nenodarot pāri apkārtnei – vai nu tie ir izmeši atmosfērā, vai tie radioaktīvie atkritumi, vai tie ir nosprostoti zivju migrācijas ceļi, vai tās ir sagandētas mazās upes, vai tā ir zemes vibrācija utt. Arī saules baterijas nav bez grēka – to ražošanas process jau varētu būt ne pārāk saudzīgs apkārtnei.
23, 2006, 16:49Zirneklītis

vēja ģenerators? paisuma/bēguma stacija?
23, 2006, 17:04Ģederts

Ja vēja ģenoratoru ir daudz, tie „piesārņo” ainavu. Kļūst par apdraudējumu putniem. Var traucēt radioviļņu izplatīšanos. Vecās konstrukcijas ģeneratori bija stipri trokšņaini. Tagadējie esot klusāki. Izplata zemfrekvences vibrāciju, kas pastiprinās pieaugot vēja stiprumam.

Paisuma/bēguma stacijām ir ļoti liela ietekme uz ekosistēmu, jo tiek būtiski ietekmēta ūdens plūsma.

Viļņu spēkstacijas, kā jau mazākas pēc izmēra, varētu būt ar mazāku ietekmi.

Tie gan visi bija spriedelējumi, kuriem es nevaru uzrādīt kādu nopietnu pētījumu =)

23, 2006, 22:53Zirneklītis

Labi labi, jautājums jau arī patiesībā uzprasās uz spriedelēšanu. Davaj balsojam
par ātomenerģiju! To vismaz nevar sajust un saredzēt!
23, 2006, 23:32Ģederts

atomreaktoros strādā cilvēki, kas uz darbu brauc ar autobusu, kas piesārņo gaisu un patērē fosilos kurināmos resp piesārņo =)


ar vārdu sakot, nevar. nevar dzīvot, nepiesārņojot dabu. bet, no otras puses, dabai līdz zināmai pakāpei itin labi noder mūsu izelpotais co2 un citas lietas. un citu sugu mēsliņi neskaitās piesārņojums, ja tiek iesaistīts barības ķēdēs utt.
tā ka tavam jautājumam nav viennozīmīgas atbildes.


un vel tads sīkums, ka atomenerģijas ražošanā rodas atkritumi, kas var būt ļoti bīstami, bet kurus var arī ļoti droši noglabāt.


viļņu enerģija, paisuma un bēguma enerģija - ietekmē zivju nārsta vietas. jūras seklās vietas ļoti svarīgas biol daudzveidībai. pie līzsšinējā tehnoloģiju līmeņa - ieguvums mazāks nekā ieguldāmie resursi, truklāt jāņem vērā iekārtu izgatavošanā patērētie resursi un radītais piesārņojums, kā arī kas notiks pēc šo iekārtu dzīves beigām.

24, 2006, 11:17Vija

Pirms kāda gada kaut kur izraku ziņu par viļņu elektrostacijām. Būtība kāda - a ļa lidojošam šķīvītim līdzīga diskveida iekārta noenkurota brīvi valstās jūrā, un sekojot viļņu kustībām pa tās perifērijā esošu tuneli valstās lode, kura, ripojot pa riņķi, griež diska vidū novietotās turbīnas spārnus (variants - lode ir fiksēta turbīnas spārna galā).
Es protams situāciju aprakstu ļoti primitīvi un pēc atmiņas, bet tāds bija tas aptuvenais princips. Bet tā kā gaidītais jaunatklājuma uzvaras gājiens vēl nav noticis, tad atliek domāt, ka uzparikte vēl nav tapusi gatava vai arī jau norakstīta kā neefektīva.
Bet ja runājam par dabas nepiesārņošanu. Nu tad lietāsim atjaunojamos energoresursus un viņu spēja atjaunoties jau lielā mērā ir piemērošanās dabas procesiem.
Protams var ciest ainava (VES gadījumā)un dažādi reti biotopi (HES gadījumā), var tikt traucēta zivju migrācija (HES un PES gadījumā), kaut kur jābāž radioaktīvie atkritumi (AES gadījumā). Bet nu paši jau arī "rijam" elektrību aizgūtnēm un kaut kur jau viņai ir jārodas.
28, 2006, 17:57garamantu apkopējs

Tagad ir izstrādātas viļņu enerģijas stacijas, kas lokas ka tādas čūskas viļņus, tiesa gan, lokas stateniski nevis guleniski. Locijumu vietās ir cilindri, kas, locoties „čūskai”, kustas šurpu turpu.
18, 2007, 11:41Zirneklītis
sveicināti, kur es varētu atrast informaciju par ezeriem??tipiem, aizsardzību, piesārņošanu, janās ES normatīvas, u.t.t. liels paldies jau iepriekš!!!=)
5, 2006, 20:50asarīts
* Answers and Comments ->

Ļoti laba grāmata ir profesora Pētera Cimdiņa "Limnoekoloģija" (Rīga 2001). Tur par ezeriem ir daudz, tikai ES normatīvie akti gan laikam nebūs. Varu ieteikt bibliotēku, kur (droši zinu) ir šī grāmata un pilns ar normatīvajiem aktiem. LU VZPI, droši vien arī BF ir.
Var palasīt arī:
http://www.ezeri.lv
6, 2006, 8:25Mikī
vai kāds jauks cilvēciņš nevarētu pateikt vai ir kaadi aizsargājami kaktusi?
11, 2006, 20:23apokalipse
shizofrenike at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Mazliet savāds jautājums, jo katrā konkrētajā valstī "aizsargājami" ir vietējās
floras augi, bet Latvijā taču kaktusi savvaļā neaug... Tad par ko īsti ir runa?
11, 2006, 21:19Ģederts

Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Flora and Fauna) pielikumos (http://www.cites.org/eng/app/appendices.shtml) par kaktusu dzimtu (CACTACEAE) ir teikts, ka II pielikumā ietilpst visas tās kaktusu sugas, kas nav I pielikumā.

II pielikumā tiek uzskaitītas tās sugas, kas pagaidam nav apdraudētas, bet kuru tirdzniecība ir jaregulē, lai šis sugas netiktu apddraudētas nākotnē.

Savukārt I pielikumā ir ietvertas apdraudētās sugas, kuras var skart tirdzniecības pasākumi. Tirdzniecība ar šīm sugām ir jāpakļauj stingram regulējumam, lai neapdraudētu to izdzīvošanu.

CITES konvencijas I pielikumā ietvertie CACTACEAE dzimtas augi:

Ariocarpus spp.
Astrophytum asterias
Aztekium ritteri
Coryphantha werdermannii
Discocactus spp.
Echinocereus ferreirianus ssp. lindsayi
Echinocereus schmollii
Escobaria minima
Escobaria sneedii
Mammillaria pectinifera
Mammillaria solisioides
Melocactus conoideus
Melocactus deinacanthus
Melocactus glaucescens
Melocactus paucispinus
Obregonia denegrii
Pachycereus militaris
Pediocactus bradyi
Pediocactus knowltonii
Pediocactus paradinei
Pediocactus peeblesianus
Pediocactus sileri
Pelecyphora spp.
Sclerocactus brevihamatus ssp. tobuschii
Sclerocactus erectocentrus
Sclerocactus glaucus
Sclerocactus mariposensis
Sclerocactus mesae-verdae
Sclerocactus nyensis
Sclerocactus papyracanthus
Sclerocactus pubispinus
Sclerocactus wrightiae
Strombocactus spp.
Turbinicarpus spp.
Uebelmannia spp.
12, 2006, 9:31Zirneklītis

...liels paldies zirnekliit=)!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
13, 2006, 10:44apokalipse
kur ir kāda informācija apr latvijas dabas ekologiskajam problemam, samera svaiga(3, 4 men. ? ludzu, steidzami vajag!
18, 2006, 19:03ir
* Answers and Comments ->

http://www.tvnet.lv/zalazeme/
http://www.videsvestis.lv/
http://www.virums.lv
bet nezinu, kas ir tās svaigās problēmas, nekas nav uzsprādzis, problēmas ir daudzus gadus vecas.
18, 2006, 19:09Vija

Hm... svaigas EKOLOĢISKĀS problēmas... DABAS ekoloģiskās problēmas... svaiga
INFORMĀCIJA... brrrrr... iešu atpakaļ uz Zivju paviljonu.
18, 2006, 19:40Ģederts

Diezgan svaiga problēma ir tikko uzceltā būda kāpu zonā, kuru nejaudā nojaukt. Un vēl svaigāki ir visi kūlas ugunsgrēki, kuri šorīt deg.
19, 2006, 8:20Mikī
Kāpēc un no kā mums jāizsargā daba?
19, 2006, 16:22roberts
robx4 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

robert, piedāvāju nelielu izvēles testu:
1. kāpēc mums jāAizsargā daba?
a) jo nav nekā cita ko darīt
b) kādas tikai muļķības dzērumā nesadara
c) daba ir vienota un unikāla, citas nebūs
d) citādi nebūs malkas
2. no kā mums jāAizsargā daba?
a) no stulbā kaimiņa Žaņa
b) no sabiedrības un indivīdu neapdomīgas rīcības
c) no citplanētiešiem
d) no kaitīgajiem tārpiem
Varbūt vari izdomāt arī citus variantus?
19, 2006, 18:50Ģederts
1 [2] [3] [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 170
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------