Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Fungi


Hide answers
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 81
Order: ^
kā sauc kāpās atrodamo lielāko sēni?
15, 2005, 15:29Zane
* Answers and Comments ->

Manuprat, ta ir juraszvaigzne
16, 2005, 14:38jurniecins

nemaanies:=))
juuraszvaigzne ir zivs.
16, 2005, 14:41Zane

Kāpās aug daudz dažādas sēnes. Tā uzreiz nepateikšu, kura ir lielākā – vienai augļķermenis garāks, citai tas ir platāks. Pie tam tas, ko parasti cilvēki sauc par sēni, ir tikai augļķermenis, kaut kas līdzīgs kā ābelei āboli.

Par smiltāju sēnēm var palasīties šeit: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml#v40

17, 2005, 4:54Zirneklītis

Starp citu – jūraszvaigne NAV ne zivs ne sēne, bet gan adatādainis. Adatādaiņi vēl, piemēram, ir jūras eži, jūras gurķi, jūras lilijas. Tas ezis, kas skraida pukšķēdams pa takām un taciņām, protams, nav adatādainis, bet gan zīdītājs.

Būs jurniecins jūraszvaigzni ar zemeszvaigzni sajaucis, bet tās Latvijā sastopamas mežos, nevis kāpās (http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=zvaigzne).

17, 2005, 5:17Zirneklītis

Zirnekliit, bet varbuut taa juuraszvaigzne, es gribeeju teikt, zemeszvaigzne aug mezainajaas juurmalas kaapaas, kas pieskaitaamas gan kaapaam, gan meziem =)
tu zini, pat melnalksnu dumbraajs var buut pieskaitaams pie kaapaam, ja tas atrodas starpkaapu ieplakaa =)
17, 2005, 8:45Zane

tie varētu būt Hadriāna zemestauki (aizsargājama suga, sstopama priekškāpās), kuriem no iesārtām "olām" izaug 10 - 20 cm garš nesējs ar tīklainu cepurīti galā.
Šmidela zemeszvaigznes (arī aizsargājama, sastopama pelēkajās kāpās) augļķermeņi ir 1 - 3 cm plati, bet centrālās lodveidīgās daļas diametrs nepārsniedz 0,5 - 1,5 cm.
(citēju Edgaru Vimbu.)
17, 2005, 12:30Vija

=)Realas bildes
29, 2005, 14:46=)

parasta liela sēne
11, 2008, 15:56jelena
Un kādas aizsargājamas sēnes aug kāpās?
17, 2005, 8:38Zane
* Answers and Comments ->

Aizsargājamas sēnes atklātajās kāpās.
Citēju Edgaru Vimbu.
Priekškāpās jeb baltajās kāpās (ļoti mainīgajā ekosistēmā, kur notiek aktīva smilšu pārpūšana un aug pret ieputināšanu izturīgas graudzāļu sugas) varat atrast Hadriāna zemestaukus, smiltāja kaussēni, ziemas kātpūpēdi. Pelēkajās kāpās (klajajās piekrastes kāpās, kur vairs nenotiek smilšu kustība, ir silts, sauss, augāju veido sūnas, ķērpji, zemi daudzgadīgi lakstaugi) meklējiet ziemas kātpūpēdi.
17, 2005, 12:22Vija
nosauciet,lūdzu, vismaz 20 Latvijā indīgās sēnes!
5, 2006, 20:08eva
* Answers and Comments ->

6, 2006, 8:34Mikī

Sēnes, kas indīgas Latvijā, būs indīgas arī citās valstīs... Droši vien domātas "20
indīgās sēnes, kas aug Latvijā", bet vajag mācīties izteikties precīzāk. Mēs te tādi
knauzeri un kašķi reizēm, un piesienamies ļaudīm, kas nevīžo pareizi
izteikties...
6, 2006, 22:35Ģederts
Vai sēnes ir veselīgas????
19, 2006, 15:35Žanis
jokerman at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Žani jokerman!
Nosaukšu Tev dažus sēņu piemērus, un Tu atbildi, kuras Tev šķiet "veselīgas",
un kuras - ne!
mušmire
pelējums
baravika
bērzlape
maizes raugs
Un vispār, laikam gribēji jautāt, vai sēņu lietošana pārtikā ietekmē cilvēku
veselību?
19, 2006, 18:55Ģederts
Pie katras sēnes, tās bildes varētu dot īsu aprakstu par to sēni, kaut vai vismaz - vai tā indīga vai nē.

Bet citādi beidzot esmu atradusi resursu, kur apkopots par dabu. Ļoti noderīgi kaut vai krustvārdu mīklām. Cerams, ka vēl papildināsiet un ka tiks apkopots arī par sūnām, ķērpjiem un citām lietām.

7, 2006, 7:06Agnese
* Answers and Comments ->

aha, krustvārdu mīklām un miljonāru rotaļām... tā tas arī bija iecerēts.
8, 2006, 19:02Ģederts

Sūnas un ķērpji nav lietas, bet gan dzīvas būtnes.
8, 2006, 21:36Zirneklītis

Aha, kā parasti, visiem tīk sevi iztēloties par dikti gudriem. =) lolita
9, 2006, 12:58Agnese

Agnese, MUMS ar iztēli tiešām viss kārtībā. Citādi jau mēs nebūtu tie, kas esam
(tjipa, bioLOGI). Bet kā tad ir ar Tevi?
9, 2006, 13:12Ģederts
Šodien, 17. maijā 2006. gadā, Latvijas Mikologu biedrības mājaslapā ir pieejama informācija un divi foto par gada sēni Toverīšu sarkosomu (Sarcosoma globosum) !
17, 2006, 14:54Zanda
* Answers and Comments ->

Bet kur tāda mājas lapa mājo?
17, 2006, 16:10Pēcīs

http://miko.ldm.gov.lv/ - Latvijas Mikologu biedrības mājaslapas adrese. Meklēt sadaļā Gada sēne.
17, 2006, 16:23Zanda
kas ir tējas sēne un kur tādu var nopirkt?
26, 2006, 12:18čiepa
* Answers and Comments ->

Tējas sēne ir sēne, ko audzē, parasti, 3 litru burkā aplejot ar saldu, vēsu tēju. Sēne apēd to, kas tai vajadzīgs un izdala to, kas tai nav vajadzīgs kā rezultātā tēja pārtop par atspirdzinošu, gan jau arī veselīgu, dzērienu. Parasti to sēni sadabū no radiem, darugiem paziņām. Vismaz tā es to atceros no saviem skolas laikiem, bet tas bija citā gadsimtā ;) . Tagad droši vien nākusi klāt iespēja šo sēni meklēt ar dažādu sludinājumu palīdzību.
26, 2006, 17:15Zirneklītis

iesaku uzdot savu jautājumu kādā no kulinārijas portāliem., piemēram, http://www.gatavo.lv
29, 2006, 13:08Vija
Man ir tēja sēne, bet cik daudz to var dzert dienā, vai tai ir kādi ierobežojumi?
31, 2006, 22:39mestrs
* Answers and Comments ->

ja nekas nekait - var dzert, cik patīk, daru to vairākus gadu desmitus. Bet nevajadzētu dzert vairāk, kā gribas, sev., kad pārskābusi. Internetā grūti atrast, ja nezin ārzemēs populāro nosaukumu Kombucha.
3, 2008, 14:12TAs
nekur neatrodu ,kas tā par sēni -liela,ap20cm,viscaur violeta,lapiņsēne,cepure samtaina,ar stipri kumpu vidu
19, 2006, 22:28lelde
* Answers and Comments ->

10, 2006, 16:38Zanda
Jūsu lapa ir FANTASTISKI debīli uzbūvēta! Atrast visas sēnes, kas aug Latvijā, ir neiespējami. Darat taču kaut ko.
21, 2006, 19:09Valdis
* Answers and Comments ->

Neviena nav mājās. Visi aizgāja uz mežu bekot.
21, 2006, 19:23Mežavecis

visas sēnes, kas aug Latvijā, var atrast mežā... kas attiecas uz inetu, katrs
izklaidējas, kā vēlas.
23, 2006, 8:37Ģederts

Ir sēnes, kuru augtene nebūt nav mežs. Atmatenes jau nu mežā nemeklēšu. Un Smiltāja spīgulīti pavisam noteikti nē.
23, 2006, 9:36Zirneklītis

ar to es biju domājis, ka visas sēnes var ATRAST mežā. vai piebilst vēl ko?
23, 2006, 20:37Ģederts

Priekšlikums Valdim – iesākumā ejot sēņot vari paņemt līdzi fotoaparātu. Sabildē sēnes un atsūti attēlus mums. Sākumā atlasīsimm attēlus, kuros vispār var saprast, ka tur ir tikusi bildēta sēne, no atlikušajiem atlasīsim tos attēlus, kuros būs iespējams noteikt, kas tā par sēni. Tad ievietosim šos attēlu «Latvijas dabas» lapā. Un visi būs priecīgi.
25, 2006, 8:15Zirneklītis

Dārgais Valdi! Latvijā pagaidām ir konstatētas apmēram 4100 sēņu sugas. No tām makroskopiskās (ar aci saredzamās) ir ap 1400 sugu. Daudzas no tām ir retas un ļoti retas. Latvijas cepurīšu sēņu un piepju sēņu sugu sarakstus Tu atradīsi šeit: http://miko.ldm.gov.lv/Senu_latviskie_nosaukumi.htm
Nedaudz Latvijā augošu sēņu foto var atrast šeit:
http://miko.ldm.gov.lv/Fotogalerija.htm
Vēl aprakstus ar zīmējumiem var atrast šeit:
http://www.latvijasdaba.lv/info.asp?3
Drīzumā biežāk sastopamo sēņu foto uc. būs arī:
http://www.fungi.lv
Ja vēlies zināt, kā kāda noteikta sēne izskatās (skatoties pēc saraksta), tad var mēģināt Googlī ierakstīt sēnes zinātisko nosaukumu/us.
Zirneklīt, ir arī atmatenes, kas aug mežā! Piemēram, meža un dzeltējošā atmatene!
10, 2006, 17:19Zanda

meza atradu divainu seni, man ir aizdomas, ka ta varetu but loti reta suga. nofotografeju to sava telefona. wap adrese tai ir- http://Rikoseta.wen.ru/brinumsene.jpg ja tiesam ta ir aizsargajama, ludzu zinojiet uz qwesa@inbox.lv
26, 2006, 17:27sarmite
qwesa at inbox.lv
http://Rikoseta.wen.r
* Answers and Comments ->

Būs grūti ko pateikt, jo Tavs attēls ir "404 Not found".
26, 2006, 21:12Zirneklītis

26, 2006, 22:24Sarmite

Tas, manuprāt, ir kaut kāds pūpēdis, iespējams, ežu pūpēdis (Lycoperdon echinatum). Vai tas nebija ar daudzām brūnām apmēram 0,5 - 1 cm lielām, biezām adatiņām, vai varbūt bija ar baltām adatiņām vai izcilnīšiem? Ja ar brūnām - varbūt ežu, ja ar baltām adatiņām, tad visdrīzāk kārpainais pūpēdis (L. perlatum). Pēc tik mazas un nekvalitatīvas bildes grūti pateikt. Sarkanajā grāmatā tie nav ierakstīti. Vispār pūpēži Latvijā nav kārtīgi izpētīti.
10, 2006, 16:02Zanda
Kur var uzmantot pūpēžus?
27, 2006, 12:39Linda
* Answers and Comments ->

Pūpēžus, piemēram, kārpainos, arī milzu, atskaitot indīgos cietpūpēžus, var ēst!! Protams, kamēr mīkstums balts, ne brūns. Nav jāvāra, var uzreiz cept. Cietpūpēžiem mīkstums ir zili melns un tie ir vāji indīgi.
10, 2006, 16:13Zanda
Baltijas valstis līdz ar ziemeļvalstīm, Krieviju, Poliju un vairākām citām slāvu zemēm tiek atzītas par tādām, kur pastāv spēcīgas sēņošanas tradīcijas, kur sēnes jau kopš seniem laikiem ieņem pastāvīgu vietu uzturā un tiek gatavoti sēņu krājumi arī ziemai. Kamēr nesēņotāju zemēs cilvēki mēģina identificēt sēnes pēc grāmatām, šaubās, baidās un galu galā labāk iet uz veikalu pēc šampinjoniem, sēņotāju valstu iedzīvotāji dodas uz mežu veselām ģimenēm un jau kopš bērnības mācās atšķirt ēdamās sēnes. Ārzemnieki, kuriem sēņošana šķiet eksotiska nodarbe, reizēm ir šokēti: izrādās, ka daudzi mūsu sēņotāji pat īsti nezina, kā sēni pareizi sauc, tomēr nekļūdīgi pazīst to no skata. Nosaukumus zināt, protams, nenāk par ļaunu, bet nereti vienai sēnei ir dažādi vārdi. Arī zinātnieki, cenšoties sēnes sistematizēt, nosaukumus mēdz grozīt. Un, ja mēs gribētu perfekti ievērot terminoloģiju, būtu jāņem vērā, ka veidojumi, ko sēņotāji sauc par sēnēm, patiesībā ir augļķermeņi, bet galvenā sēne ir sēņotne, kas sastāv no pavedieniem, ko sauc par hifām, un tāpat arī nedrīkstētu teikt – tārpainas sēnes, bet laikam būtu jāsaka – kāpuraini augļķermeņi. Zinātnieki ir iecietīgi un to no sabiedrības neprasa. Viņi arī cenšas palīdzēt tiem sēņošanas entuziastiem, kuri mežā atraduši nepazīstamas sēnes un grib noskaidrot, kas tās ir un vai ēdamas. Tikai jāatceras, ka sēni nevar identificēt ne pēc amatieru fotogrāfijas, ne pēc nogrieztas cepurītes, to vajadzētu uzrādīt lietpratējiem veselu, un vēl labāk, ja var atnest vairākas – jaunākas un vecākas. Sēnes vispār ir ļoti savdabīgi dabas veidojumi, kas nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem sēnēs nav hlorofila un tās pašas nespēj sev nodrošināt vajadzīgās barības vielas, bet pārtiek no gatavām vielām, ko saražo citi organismi. Atšķirībā no dzīvniekiem sēnēm nav nervu, nav orgānu sistēmu un tās nespēj pārvietoties.
Lai nu kā, mums, parastiem, ar teorētiskām zināšanām neapbruņotiem sēņotājiem ir svarīgi nepārvērtēt savu sēņu pazinēju prasmi – arī tas jāmācās kopš bērnības.
27, 2006, 16:32a
* Answers and Comments ->

sēnes ir sēnes. nevajag jau sarežģīt vienkāršas lietas. piezīmes autors tāds pārāk
erudīts. tikai absolūta erudīcija bieži vien robežojas ar glupību. par tārpainām
sēnēm sauc arī tādas, ko izalojuši pieauguši kukaiņi. tā kā nebūs vienmēr
"kāpuraini"... un ne jau zinātnieki ir galvenie lietu sarežģītāji... =)
29, 2006, 19:15Ģederts

ēēm, gļotsēnes tīri labi spēj pārvietoties, bet tās, šķiet, par sēnēm saukt nebūtu īsti korekti
24, 2007, 22:15NADPH
bazīdijsēnēm man vajadzetu stastinju par sim senem,kur to var izdarit?
29, 2006, 16:02evita
* Answers and Comments ->

Droši vien burtnīcā, bet var arī uz lapiņas. ;)
1, 2006, 4:56Zirneklītis

Pie bazīdijsēņu nodalījuma pieder sēnes ar labi izveidotu daudzšūnu sēņotni. Bazīdijsēnes galvenokārt ir sēnes ar labi izveidotiem augļķermeņiem. Tādas ir cepurīšu sēnes, piepes, adateņu sēnes un pūpēži. Augļķermeņi neveidojas tādām bazīdijsēnēm kā rūsas sēnes un melnplaukas sēnes. Bazīdijsēnes vairojas ar bazīdijsporām, kas attīstās uz vien- vai četršūnu bazīdijām. Vairumā gadījumu uz katras bazīdijas attīstās 4 bazīdijsporas. Bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās uz šo sēņu augļķermeņu veidojumiem, ko mēs redzam augļķermeņu cepurīšu apakšejā daļā: tās ir lapiņas, stobriņi, adatiņas, labirintam līdzīgas krokas u.c. Šos veidojumus sauc par himenoforu, t.i. himēnija nesēju. Himēniju jeb himēnijslāni veido bazīdijas un sterili izaugumi starp tām.
No: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/apraksti/bazidijsenes.shtml
P.S. Vajag iemācīties lietot Google.lv , tad atrastu info!
7, 2007, 13:00Zanda
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt. =) Lūdzu!
Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.?
Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka?
12, 2006, 19:46Anžela
* Answers and Comments ->

Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka =)
12, 2006, 19:54Anžela

Sēņojot cilvēki ievāc sēņu augļķermeņus. Pati sēne (micēlijs jeb sēņotne) aug
"zem zemes". Sīkāk tas aprakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml
12, 2006, 20:20Ģederts

Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu.
2, 2007, 16:34Zirneklītis
krustvardu miklas par senem
18, 2007, 14:37sandra
* Answers and Comments ->

Latviski Internetā, manuprāt, nav krustvārdu mīklas par sēnēm, bet ir angļu valodā, bet, protams, tās visas ir jāaizpilda ar angļu terminiem. Lūk, divas interaktīvas krustvārdu mīklas: http://www.countrysideinfo.co.uk/intctve_puzzles/fungi_xwd1.htm
un
http://www.iq.poquoson.org/protistandfungicw.htm
21, 2007, 23:26Zanda
vai var atrast informaciju par puupeeziem...kaa tie aug,kur aug?cik ilgi dzivo?
7, 2007, 19:11kikii
* Answers and Comments ->

Pūpēži ir ļoti dažādas sēnes. Daļa ir ar kātiņu, citi bez tā. Daudzi pūpēži ir ēdami, kamēr tie ir jauni, piemēram, kātainais pūpēdis, parastais zaķpūpēdis, kārpainais pūpēdis, milzu apaļpūpēdis. Vairojas ar sporām, kas izsējas caur atveri augļķermeņa augšdaļā. Sporas ir ļti sīkas, tāpēc nav vēlams tās ieputināt acīs. Par pūpēžiem var izlasīt gandrīz jebkurā sēņu grāmatā un internetā.
8, 2007, 9:14Meringija
Labdien!
Mani interesē sēņu vaboles.Kur es varētu sameklēt lielāku informāciju par tām..??
9, 2007, 11:00martiness
* Answers and Comments ->

Labākie vaboļu speciālisti ir Dmitrijs Teļnovs (telnovs@finieris.lv) un Arvīds Barševskis (beetles@dau.lv). Viņi varētu zināt atbildi.
9, 2007, 13:55Sēņu vabole

Sveiciens
Atvainojos par kaveshanos ar atbildi
Kas tieši Jūs interesē par šīm vabolēm? Ir vairākas grāmatas (piem. krievu val., ari internetresursi). Sēnēs ir sastopamas diezgan daudzas sugas. Ir gan tās, kas barojas ar sporām, augļķermeņiem, gan tādas, kas ēd sēnēs dzīvojošas vaboles un citus kukaiņus...
Ar cieņu,
19, 2007, 13:53Arvīds
kas ir trehaloze?
17, 2007, 15:52Jānis
zaigo3 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Sēņu cukurs!
17, 2007, 16:57Zanda

Lasi: Mikroorganismos, dzīvnieku un zemāko augu šūnās (mūsdienās sēnes netiek uzskatītas par augiem)uzkrājas disaharīds trehaloze (tas ir cukurs). Sīkāk: http://raksti.daba.lv/referaati/2004/IGailite/anhidrobioze.html
17, 2007, 17:16Zanda
gribētu,lai dārzā aug ēdamas sēnes-ko man darīt?
vēl'-manā dārzā ir daudz skudras un kurmju rakumi-kā no tiem atbrīvoties?
6, 2007, 16:30dzintra
* Answers and Comments ->

Tur, kur gribi lai aug ēdamas sēnes, neber minerālmēslus. Un lai tuvumā nav autoceļi, vai kādas citas piesārņotas vietas.
Ja vēlies audzēt dažādu sugu bekas, tad Tava dārza teritorijā jābūt atbilstošiem kokiem, kas veidotu simbiozi jeb mikorizu ar to beku sugu, ko vēlies audzēt.
Egļu baravikas (Boletus edulis) - eglēm,
Dažādas bērzubekas (Leccinum spp.) - bērziem,
Parastās sviestabekas (Suillus luteus)- priedēm, eglēm,
Graudainās sviestabekas (Suillus granulatus) - priedēm,
Parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum) - apsēm,
Dzeltenbrūnās apšubekas (Leccinum versipelle) - bērziem, eglēm,
utt.
Var audzēt arī dažādas ēdamas atmatenes jeb šampinjonus, kurām nav nepieciešami koki, bet gan komposts, kā tīruma atmateni (Agaricus arvensis) un lauka atmateni (Agaricus campestris). Tad vēl var audzēt tādas sēnes kā celmenes, kuras gan ir labi jāpazīst, jo savvaļā aug arī indīgas sēnes uz celmiem. Labas ir parastās celmenes (Armillaria mellea), neīstās celmenes jeb mainīgās pacelmenes (Kuehneromyces mutabilis), kā arī var audzēt veikalā nopērkamās austersēnes jeb austeru sānauses (Pleurotus ostreatus).
Neiesaku audzēt bisītes jeb murķeļus (Gyromitra spp.), jo tās tomēr ir indīgas, lai gan tautā par spīti iecienītas.
Kā audzēt?
Vecas, nobriedušas sēnes aplej ar lietusūdeni, ļauj nostāvēties, tad šķidrumu nokāš, lai tajā nokļūtu sēņu sporas (tās atrodas sēņu stobriņos vai lapiņās). Uzirdina augsni (mikorizas sēnēm - koka tuvumā)un tad ielej bedrītē ūdeni ar sēņu sporām (kuras ar neapbruņotu aci nesaskatīsi). Uztraus virsū nedaudz augsnes un zemsedzi, ik pa laikam nedaudz aplej, ja ir sauss, bet ne ļoti!
Sēnes, kas aug uz celmiem. Paņem vecu koka bluķi, dažas dienas paturi dīķī, izvelc ārā, izurb caurumus bluķī, ielej sporas vai iestūķē jau izaudzēto (to var nopirkt austersēņu gadījumā) micēliju, aiztaisi ciet caurumus, turi visu laiku bluķi mitru, neļauj dikti izžūt, ja tas ir jauns. Gaidi ražu (visdrīzāk nākamajā gadā vai mazliet ilgāk).
Par kurmjiem un skudrām prasi padomu dzīvnieku sadaļā, šeit ir sēņu lietas!
10, 2007, 22:18Zanda
Sveiki!
Kādas mikroskopiskās, Indīgās un cepurīšu sēnes ir sastopamas Latvijā?
Paldies!!
6, 2007, 17:33Kristīne
* Answers and Comments ->

Cepurīšu sēnes var būt un var nebūt indīgas, tāpat mikroskopiskās. Tad kas tevi interesē – indīgas cepurīšu sēnes, jebšu mikroskopiskas indīgas cepurīšu sēnes ;)

Par sēnēm var palasīties šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/

6, 2007, 18:24Zirneklītis

Cepurīšu sēnes (bet ne pilnīgi visas, kas pēdējos gados konstatētas Latvijā): http://miko.ldm.gov.lv/Senu_latviskie_nosaukumi.htm
Indīgas makroskopiskās sēnes (ne visas): http://www.liis.lv/indigie/senes_saturs.htm
Par mikroskopiskām un makroskopiskām sēnēm - tas ir tikai ļoti nosacīts jēdziens. Tā sēnes nopietni netiek iedalītas.
Indīgas mikroskopiskas sēnes, iespējams, ir ļoti daudz (nezinu, vai kāds tās visas ir licis uz zoba =)) !
10, 2007, 22:33Zanda
Sveiki Arvīda kungs!
Runājot par tām sēņu vabolēm,mani interesē tās sugas ,kas barojas ar augļķermeņiem.Man vispār vajadzīgs šo sugu apraksts....
12, 2007, 20:47Martiness
Answers and Comments ->
kaada ir galvenaa iipashiiba kaa suuklji atskjiras no seeneem?
25, 2007, 23:57inesis
* Answers and Comments ->

inesi !
suuklji atskjiras no seeneem ar to ka vienam ir divi pāri patskaņu bet otram viens.
1, 2009, 13:54Aigars

Tik pat labi jau var jautāt, lai nosauc galveno īpašību, ar ko piepe atšķiras no cilvēka.
2, 2009, 8:20Pēcis
pastaastiet luudzu par piena seeni to arsnieciskaam iipassiibaam.
9, 2007, 15:10marins
* Answers and Comments ->

Piena sēnes kultivēšanā piedalījušās Tibetas tautas, un ilgu laiku tā bija viņu medicīnas noslēpums. Pirms 200 - 300 gadiem šī sēne nonāca Bulgārijā un kopš tā laika tiek kultivēta praktiski ikvienā zemnieku ģimenē. Piena sēne ir unikāls dziedniecības līdzeklis. Par tās sastāvā esošajām noderīgajām vielām liecina arī bioķīmiķu pētījumi. Pēc izskata tā ir kā balti bumbiņveida graudiņi. Sākuma stadijā to diametrs ir 5 - 6 mm, vēlāk pieaug līdz pat 40mm diametrā . Šos graudiņus regulāri aplejot ar pienu, rodas kefīram līdzīgs dzēriens.

Viena no piena sēnes vērtīgākajām īpašībām ir spēja izšķīdināt un izvadīt no ķermeņa kaitīgās vielas, kā arī uzlabot orgonisma vitalitāti.

11, 2012, 18:14Lasītājs
http://www.irlaiks.lv/drinks/otherdrinks/others/article.php?id=7
Atradu skaistu sēni,vēlētos uzzināt nosaukumu.Kur varu nosūtīt foto?
10, 2007, 22:49Gints
* Answers and Comments ->

Var sūtīt tīmekļa pārraugam uz 'eko at lanet.lv'.
11, 2007, 13:31Zirneklītis

Doc. E. Vimba šo sēni noteica kā samtkāti (samtaino mieteni):
http://www.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=senes&M=1&b=Paxillus_atrotomentosus&k=lapinhseenes/
13, 2007, 18:29Zirneklītis

P.S. Skaitas zemas kvalitātes ēdama sēne.
13, 2007, 18:31Zirneklītis

Vispār samtkāte tagad tiek uzskatīta par neēdamu vai pat indīgu!
17, 2007, 7:18Zanda
vai tā ir taisnība, ka bērzlapes dalās vārāmajās un tādās, kuras var ēst tikai uzcepot bez vārīšanas? Tatā runā: jo tumšāka bērzlapes cepurīte jo indīgāka???
10, 2007, 12:49Elīna
* Answers and Comments ->

Ja par pirmo cilvēku domas dalās, tad par krāsām gan nepareizi runā. Manuprāt nevienu bērzlapi nevar ēst, ja tā iepriekš nav novārīta. Kaut vai tāpēc, ka bērzlapu sugas ir grūti savā starpā atšķirt.

Dažas bērzlapes nevar ēst, jo tās vienkārši ir ļoti sīvas. Pie tam garša būtiski var atšķirties kātiņam no cepurītes, jaunām sēnēm no jau paugušām utt. Garšas īpatnības ir būtisks bērzlapes sugas noteikšanas rādītājs. Ne jau velti ir tāda mīkla: „Kas tas ir – iet pa mežu un spļaudās?”. Atminējums ir – tas ir bērzlapju speciālists.

A. Amoliņa prāt' daļu bērzlapu var ēst nevārītas, daļu var ēst nevārītas, ja novāc vai noplaucē lapiņas, daļa ēdama tikai novārītas, bet daļas nav ēdamas pat novārītas, jo saglabā savu sīvo vai rūgto garšu.

Cepurītes krāsa var mainīties gan sēnei kļūstot vecākai, gan tā ir atkarīga no laika apstākļiem. Lietus bērzlapes parasti izbalina. A. Amoliņš grāmatā «Bērzlapes» raksta, ka krāsu maiņa var būt pārsteidzoša, piemēram, ametista bērzlapes (Russula amethystina) violetā cepurīte pēc lietus nekļūst gaišāka vai zilgana, bet kļūst dzeltena.

Par to tumšo cepurīti un indīgumu nebūs taisnība. Piemēram, tādas ēdamās bērzlapes kā violetzaļā bērzlape (Russula cyanoxantha), vīnsarkanā bērzlape(Russula vinosa) vai veselā bērzlape (Russula integra), ir ar stipri tumšām cepurītēm, toties tāda neēdama sēne kā žults bērzlape (Russula fellea) ir pat ar ļoti gaišu cepurīti. Daļa autoru šo sēni uzskata pat par indīgu.

Vairāk par bērzlapēm:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml#v18

10, 2007, 20:55Zirneklītis
vai var ēst pūpēžus?
15, 2007, 7:09ips
* Answers and Comments ->

Var ēst, kamēr pūpēža augļķermenņa mīkstums ir balts un stingrs. Tiesa, dažus var ēst tikai vienreiz, jo ir arī indīgi pūpēži.
22, 2007, 9:27Zirneklītis
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 81
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------