Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Amphibia and Reptilia


Hide answers
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 56
Order: ^
Paldies, uzrakstiet vairāk par čūskām
4, 2005, 7:57Skolēns
* Answers and Comments ->

Sveiks,
Par čūskām var atrast Latvijas Dabas lapā:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
4, 2005, 20:13Zirneklītis
Atsuutiet kauko par latvijas vai kaadaam citaam chuuskaam plzzzzzzz!!!!!(Es krokodiilu mednieks 2)
18, 2005, 22:32A.Ds.
* Answers and Comments ->

Kaut kas jau ir atrodams jau šinī serverī:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
19, 2005, 13:03Zirneklītis
Dzirdēju, ka krupji var uzpūsties un uzsprāgt.
Vai varat izskaidrot šo fenomenu?
6, 2005, 20:15Didzis no Saulkrastiem
* Answers and Comments ->

Būsi aplami dzirdējis.
6, 2005, 22:37Zirneklītis

ja palīdz tad var!
11, 2005, 21:11eliins

Uzpūsties var, bet nevar pārsprāgt no tā. Pats esmu izprovocējis parasto krupi, imitējot ar roku ložņājošu kustību. Piepūšoties šie abinieki aizsargājas no čūskām (baida!).
8, 2006, 22:06Arnis

Uzpūsties var, bet nevar pārsprāgt no ...
8, 2006, 22:07Arnis
Continue here -» ...
Cik lieli ir latvijaa dziivojoshie purva brunjurupuchi un kur ir taas vietas, kur shos dziivniekus var apskatiit briivaa dabaa (kur vinji ir redzeeti)?
25, 2005, 14:40kate
* Answers and Comments ->

Purva bruņurupuči ir sastopami ĻOTI reti, tādēļ ir maz cerību tos apskatīt brīvā dabā. Vairāk par viņiem vari uzzināt:
27, 2005, 13:18Zirneklītis
Vai mājās (telpās) var pieradināt dzīvot vardīti vai krupi, kas iepriekš dzīvojis dārzā? Ja var, tad kā to izdarīt un ko dot ēst?
4, 2005, 18:37varžuks
* Answers and Comments ->

Vardēm un krupjiem nepieciešami terāriji ar katrai sugai vajadzīgo mitrumu, gaismu un siltumu. Vardēm vajag arī peldbaseinu. Jaaudzē mušas vai prusaki augu gadu =) Pamatā abinieki ēd (ķer) tikai to, kas kustas. Un atceries, „Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.” Antuāns de Sent-Ekziperī

Ja nebiedē angļu valoda, tad vairāk var palasīties lapā http://allaboutfrogs.org/info/index.html .

5, 2005, 0:00Zirneklītis

mees ar varzu barosanu nenodarbojamies, apvaicaajies http://www.rigaszoo.lv - tur ir liela pieredze abinieku audzeesanaa.
5, 2005, 12:02Vija
Vai krupji dziivo juuras krastaa? ja es juras krastaa redzu krupi, tad ko vins tur dara - ker kukainus, jeb vinam tur ir maajas?
15, 2005, 11:47Ansis
* Answers and Comments ->

Visticamāk, ka esi redzējis smilšu krupi (Bufo calamita), kas liedagā gan dzīvo, gan barojas, gan vairojas. Smilšu krupis ir mazāks par parasto krupi un to viegli atšķirt pēc raksturīgās dzeltenās svītras pāri mugurai. Dienu viņš pavada ieracies zemē. Uzturas galvenokārt stāvošu ūdeņu tuvumā, sausās, smilšainās vietās. Sastopams jūrmalas kāpu zonā.

Narstošanai (maijs – jūnijs) parasti izvēlas nelielus dīķus, smilšu vai grants karjerus, bieži vien arī dziļākas peļķes ar jūras ūdeni liedagā, jo smilšu krupis, atšķirībā no pārējiem mūsu abiniekiem, ir mazjutīgs pret ūdens sāļumu.

Tās smilšu krupja populācijas, kas dzīvo jūrmalā, pastāvīgi svārstās uz iznīcības robežas. Atšķirībā no samērā stabilās un drošās iekšzemes dzīvesvides, ūdenstilpes liedagā negaidīti izveidojas un pazūd ikgadējās vētrās. Parasti peļke krupjiem šķiet īpaši pievilcīga uzreiz pēc izveidošanās, taču tajā vēl nav izauguši ūdensaugi vai izveidojušās citas slēptuves, un kurkuļi izrādās viegli pieejams laupījums plēsoņām. Šādās ūdenstilpēs kurkuļi parasti neizdzīvo līdz metamorfozei. Nākamajā gadā tāda ūdenstilpe krupjus joprojām interesē un tie tur veiksmīgi vairojas, taču trešajā gadā tā vai nu izzūd, vai arī ir pilnībā aizaugusi un nārstam nepiemērota, tāpēc ne katrs gads ir krupju populācijai veiksmīgs.

Zināšanas tika pasmeltas no http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v137 un http://www.latvijasdaba.lv/9/view_0_descr.asp?id=118 .

16, 2005, 0:45Zirneklītis
Sveicinaati!
Vakar gadijaas satikt liidz shim neredzeetu krupiiti. Peec sugu apraksta spriezot - zalais krupis. Kur? - Riigaa, Sarkandaugavaa. Varbuut veertiiga info ?
3, 2005, 11:25Janis
* Answers and Comments ->

Paldies par ziņu,

Zaļie krupji dzīvo ļoti dažādos biotopos. Vairojas dažādos ūdensbaseinos ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni - purvos, dīķos, ezeros, grāvjos, kanālos, upju līčos un citur. Parasti izvēlas seklas ūdenstilpes. Dienā slēpjas zem dažādiem priekšmetiem un alās. Ziemo pagrabos, bedrēs, alās. Labprātāk uzturas urbanizētās teritorijās.

3, 2005, 16:37Zirneklītis
kā hameleoni spēj mainīt krāsu???=)
14, 2006, 18:34karīna
* Answers and Comments ->

Savu krāsu, vairāk vai mazāk, māk mainīt visas hameleonu dzimtas (Chamaeleontidae) sugas. Viens no kļūdainiem pieņēmumiem ir, ka hameleoni maina krāsu pielāgojoties apkārtējās vides krāsām. Viņiem tas sanāk pats par sevi, bet ne tādēļ viņi maina krāsu. Patiesībā hameleonu krāsu ietekmē temperatūra, gaisma, kā arī paša dzīvnieciņa garastāvoklis un dvēseles noskaņojums. Mainoties viņa emocionālam stāvoklim, mainās arī dzīvnieciņa krāsa. Varētu būt, ka, pazeminoties apkārtējai temperatūrai, hameleoni kļūst tumšāki, lai labāk uztvertu saules siltumu. Iespējamā krāsu gamma ir atkarīga no hameleonu sugas. Daudzi no viņiem var kļūt dzelteni, zaļi, bāli vai tumši brūni, bieži ar tumšākiem vai gaišākiem plankumiem.

Krāsu maiņu nodrošina krāsu pigmentu granulu izkliedēšana vai sakopošana pigmentu šūnās, ko nosaka autonoma nervu sistēmas darbība. Šis pigmentu šūnas ir izvietojošās hameleona ādā dažādā dziļumā. Visdziļāk ir tās šūnas, kuras satur tumši brūno pigmentu melanīnu. Šo šūnu izaugumi sasniedz arī ādas virspusi. Kad hameleons jūtas nomākts, melanīns tiek nosūtīts tuvāk ādas virspusei, tādējādi padarot hameleonu tumšāku. Citas šūnas, kas satur citus pigmentus, spēj sarauties un izplesties, tādējādi samazinot vai palielinot to redzamo virsmas laukumu, kas, skatoties kopumā, izpaužas kā krāsu maiņa.

15, 2006, 12:15Zirneklītis
Kādas ķermeņa uzbūves īpašības ļauj čūskām norīt lielu medījumu.Kā aa laupījumu sasmalcināšanu?Kur paliek kauli un mati?
17, 2006, 15:17Kaspars
* Answers and Comments ->

iesaku uzdot savu jautājumu speciālistam:
Andris.Ceirans at http://lva.gov.lv, andrisc at lanet.lv
20, 2006, 12:43Vija

Čūskām norīt lielu medījumu ļauj vaļīga uzvedība =) . Ja ne pašu čūsku, tad viņu kaulu. Gan žokļi var „izlekt” no enģēm, gan ribas paplesties (jo ribu gali nav saauguši => nav krūšu kurvja). Čūska uzmaucas medījumam, līdzīgi kā zeķe Tavai kājai. Tālāk pie darba ķeras barības vada un kuņģa muskulatūra, ka arī gremošanas fermenti. Čūskas spēja sagremot pārtiku ir atkarīga arī no apkārtējās vides temperatūras. Ja temperatūra paliek par zemu, čūska pat var saindēties no tā, ko pati aprijusi, un nomirt.

Čuskas savu barību nevar sakošļāt, bet norij veselu. Čūska no sava upura varot sagremot visu, atskaitot spalvas un nagus. Nesagremotās daļās pārtotp par to, par ko tās pārtop dzīvniekiem – par izkārnījumiem. Olēdāj čūskas „uzmaucas” olai, to pārspiež un, kad olas saturs satecējis čūskas kuņģī, čaumalu izspļauj.

21, 2006, 10:33Zirneklītis
Lūdzu kautko par aizsargājamiem rāpuļiem
12, 2006, 17:02limpo
* Answers and Comments ->

Lūdzu kaut kas:
Latvijā ir sastopamas 7 rāpuļu sugas, un, ja nemaldos, tās visas ir aizsargājamas:
Purva bruņurupucis
Sila ķirzaka
Pļavas ķirzaka
Glodene
Gludenā čūska
Zalktis
Odze
13, 2006, 8:26Mikī

Labdien mani sauc zaiga es gribu iepazities par vardem un krupjiem paldies pal inforaciju? =) =)
11, 2010, 10:38zaiga

12, 2010, 12:46Lasītājs
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/
vai cuskas var atnest kaadu labumu?ja var tad kaadus un kura cuuska??
13, 2006, 22:51milana
* Answers and Comments ->

Labi, nekritizēšu šī jautājuma savādo stilu, bet mēģināšu pēc būtības.
Attiecībā par jebkuru radību kā dzīvās dabas sastāvdaļu nevar jautāt par
"ļaunumu" vai "labumu". "Dabas mātei" visi bērni vienādi mīļi. Un visi vienādi
vajadzīgi. Laikam jau jautāts tiek par praktisko izmantošanu utilitārām cilvēku
vajadzībām? No čūsku ādām izgatavo galantērijas priekšmetus, bet indi lieto
farmakoloģijā medicīnisku preparātu izgatavošanai, vispirms jau, serumiem
pret čūsku kodumiem. Vēl čūskas izliek apskatei zvēru dārzos un citi tur arī
mājās kā mīļdzīvniekus. Par gaumi nestrīdās.
14, 2006, 15:56Ģederts
Kāpēc agrāk piena kannās lika vardes?
24, 2006, 9:49Sandis
* Answers and Comments ->

Lai piens nesaskābtu, kamēr to ved uz tirgu. Taču, kur slēpjas pašas vardes pienapretsaskābšanas faktors - to gan nezinu!
25, 2006, 8:07Mikī

Varžu āda, kā jau kārtīgiemm abiniekiem pieklājas, ir mūždien mikla un silta – ideāla vieta nelūgtiem iemītnikiem. Lai sevi pasargātu, vardes āda veidojas dažādas vielas, kas nomāc nevēlamās sīkbūtnes. Un ja šādu miniātru zāļu fabrīķi iemet pienā, tad arī pienskābes baktērijām iestājas grūši laiki.
25, 2006, 12:59Zirneklītis
KADAS CUSKAS DZIVO LATVIJA
24, 2006, 14:22edis
* Answers and Comments ->

Vai Tu ar 'CUSKAS' domāji 'čūskas' vai 'cūkas'? Ja čuskas, tad odzes, zalkši un gludenās čūskas:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
24, 2006, 17:46Zirneklītis

JA cūkas, tad meža cūka, parastā... un vēl Cūkmeni.
24, 2006, 20:13Ģederts
Labdien!
Man ir jatājums. Vai čūska KAPARNIECE ir indīga???
12, 2006, 22:07Eva
* Answers and Comments ->

Derētu noskaidrot, kas tieši tiek domāts ar „kaparniece”. Ja ar šo vārdu ir domāta „kaparčūska”, tad tā kādreiz tautā sauca glodeni (Anguis fragilis) – visnotaļ simpātisks rāpinieks, kas:
  1. nav čūska;
  2. ir bezkāju ķirzaka;
  3. nav indīga.

Glodenes foto var apraudzīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Anguis&k=Raapulji/&M=1

Ja, savukārt, „kaparniece” ir pārcēlums no krievu valodas, tad, iespējams, ka domāta gludenā čūska (Coronella austriaca, krievu valodā: обыкновенная медянка). Par gludeno čūsku zināms, ka:

  1. viņa ir čūska;
  2. viņa ir tuva radiniece zalktim (abas vienā dzimtā);
  3. viņa nav indīga;

Gludenās čūskas foto var apraudzīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Coronella&k=Raapulji/&M=1

Bet, ja ar „kaparnieci” ir domāta brūnganas nokrāsas odze (Vipera berus), tad nu viņa gan ir indīga.

Odzes foto var apraudzīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Vipera&k=Raapulji/&M=1

13, 2006, 6:42Zirneklītits
luudzu atbildied kaa maajas apstaaklos tureet glodeni ko taa eed kur izmitinaat.
19, 2006, 15:35skrips
skrips at TVNET.LV
* Answers and Comments ->

Glodenēm (Anguis fragilis) ir jādzīvo mežā, nevis kādam mājās („ - Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību, - sacīja lapsa, - bet tev nevajag to aizmirst. Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.” [Antuāns de Sent-Ekziperī])

Glodenes pārtiek no kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem.

31, 2006, 16:02Zirneklītis
Kuram no rāpuļiem ir 4-kameru sirds.
7, 2006, 16:23Ēriks
* Answers and Comments ->

Krokodiliem.
7, 2006, 18:08Zirneklītis

nu es nezinu
20, 2007, 15:05kristine
http://nav
Labdien.Pie mūsu mājas pamatiem, zemvienas betona plāksnes dzīvo kaut kāda abinieku dzimte-bet kas tā tirši ir nezinu,/to tagat jau ir daudz ap 8-10 gb,pēc krāsas-brūngani ar zaļiem plankumiem un sānos vai uz vēdera ir sarkani punktiņi/varbūt JŪS man atrakstītu, kas tie ir?vai ir labi ka viņi dzīvo pie mājas?Jā pavasarī un vasarā viņi pat nāca mājas iekšā.Un pats jaukākais ir tas ka,es kolekcionēju varžumantiņas/dārzā man ir liela keramiska varde/.Lūdzu atrakstiet-PALDIES jau ieptiekš-IRINA no jēkabpils.
25, 2006, 16:15vismīle.
* Answers and Comments ->

Sarkanie plankumi vedina domāt, ka pie Tevis mīt sarkanvēdera ugunskrupji (Bombina bombina) – pie mums ļoti reti sastopama abinieku suga:

Vienīgi dzīves vieta tāda savdabīga, jo šie abinieki uzturas galvenokārt aizaugušos grāvjos un dīķos, bet uz sauszemes pārziemo.

Vienalga, kas tas ar lai būtu par abinieku, viņa klātbūtne cilvēkiem nekādu ļaunumu neizraisa. Gluži pretēji.

25, 2006, 22:23Zirneklītis
sakiet kur ziema dzivnieki atrod baribu?
19, 2006, 20:27madara jaundzema
* Answers and Comments ->

Ne visi to atrod :( , ne visiem tā jāatrod (daži mēdz ziemu vienkārši nogulēt), daži kļūst paši par barību citiem.
29, 2006, 7:19Ciniķis
es meklēju čūsku iedalījumu dzimtas ,bet nevaru atrast laikam nav tādu ierakstu.
anda
27, 2007, 14:05anda
* Answers and Comments ->

Par latvijā dzīvojošam čūskām var izlasīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
28, 2007, 7:55Zirneklītis
Varat man lūdzu izpalīdzēt?
Man vajaga domu karti par abinieku nozīmi dabā un cilvēku dzīvē.
Piem: Vardes: izķer kaitēkļus, lieto uztrurā u.tt.
Lūdzu palīdzat man papildināt, kāds labums ir no vardēm, krupjiem un pārējiem abiniekiem!
5, 2007, 17:55Kristīne Eglīte
* Answers and Comments ->

Tiek apgalvots, ka 100 vardes uz vienu hektāru aramzemes vasaras periodā iznīcina vairāk nekā 100 000 kaitēkļus. Ar abinieku olām un kurkuļiem barojas dažādas zivisun ūdensputni. Abinieki ir arī ūdeļu, sesku un ūderu barība. Salamandras un varžu kājiņas lieto pārtikā. ASV audzē vēršvardes, kuru kājiņas ēd cilvēks, bet pārējo izmanto lopbarībai. Vardes un aksolotus izmanto laboratoriskos pētījumos. Zaļās vardes ēd zivju mazuļus, kaitējot dīķsaimniecībām. Abinieki ir dažu parazītisko tārpu starpsaimnieki, ar kuriem invadējas putni un kažokzvēri.
12, 2007, 8:48Meringija

Hi, nice site!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axelwdb@gmail.com
labdien!pie mājas pamanijām odzi!esam pārbijušies, jo mums ir mazi bērni un medīgs kaķis.Vai ir kādi dabīgi līdzekļi ar ko pasargāt mājas teritoriju no odžu intereses nekaitējot dabai un viņām pašām.
2, 2007, 14:51lienq
* Answers and Comments ->

Nedomāju ka ir pamats bažām, jo bērni saceļ pietiekamu troksni lai Odze otrreiz neierastos. Kas sevi sargā tas... arī kaķa nagos netiks!
13, 2009, 11:03Aigars

See also:
Another message ( 29, 2009, 11:24)
29, 2009, 12:25Zirneklītis
Labvakar velejos uzzinat ja teiksim man majas gadijas atvest mazu Zalkti teiksim 7-10 cm garu kurs bija meza savainots arko to var izbarot lai vins izdzivotu majas apstaklos un ja ir velme talak paturet to ! kur vispar par zalkti var iegut pilnigu informaciju ko ed cik liels izaug,cik atri un t.t ? jau ieprieks pateicos AR cienju Ronalds
30, 2007, 22:06Ronalds
lipsy2 at inbox.lv
Answers and Comments ->
Labdien! Esmu patiešām galīgi pārbijusies-mūsu mājas dārzā parādījusies ODZE !!!!! Un Jaunai kaimiņienei ļoti patīk gozēties pie pašām durvīm uz pakāpiena!!! Pagalmā un dārzā dzaudz ziedudobju un ogu krūmu kur slēpties. Ko varam darīt lai aizbaidītu nelūgto viešņu, kamēr vēl nekas slikts nav noticis... Skaistule -ļoti zibenīga. Esmu gatava nest mājās visus, kuriem garšo čūskas... Ļoti lūdzu,vai kāds zinošš cilvēks var dot padomu ko darīt!!! Sadzīvot nevarēsim. Ļoti gaidu Jūsu padomus un ieteikumus lai viņai nerodas vēlme palikt šeit uz dzīvi un veidzot ģimenīti...! :(((((
13, 2007, 10:06Laura
* Answers and Comments ->

Baumo, ka čūskām nepatīkot naftalīna smaka.

Un vēl runā, ka zalkši padzenot odzes.

13, 2007, 14:30Pēcis

Taisniba. Kur dzivo zalkshi nav odzes.Man ari dzivo zalktis. Neesmu sajusma,bet labak naka odze.
18, 2007, 16:40lilita

Pēci!!!!!! Kāāāāāda naftalīna smaka??????!!!!! Tik ļoooti veca nemaz neesmu!!!! ;))))))))))) Bet, ja es KAUT Kā dabūšu uz māju zalktīti..., vai tik tā otra šššššausmone viņu negribēs vakariņās...? Un izstāstiet , brašuļi, kā var noķert čusku? Sāku interesēties un izrādās, ka odzes pēc salrieta esot riktīgi aktīvas (ārprāc!!!) un esot kā trakas vakaros uz gaismu, uguni...
24, 2007, 18:14Laura

Es jau nedomāju, ka pašam pēc naftalīna jāož. Ārzemju lapās šur tur redzēti apraksti par naftalīna bumbiņām, ko vajagot izmētāt pa dārzu. Par iedarbību domas dalās. Tāpat nekur nav teikts, kas pamet dārzu ātrāk – cilvēks vai čūska ;)
24, 2007, 18:32Pēcis

Dabas likumu zinātāji, vai ežuki iedzīvosies (izdzīvos) svešā vietā, ja tos kaut kur citur pa vakariem tvarstīšu un vedīšu uz mūsu dārzu (Lai sabojātu odzei garstāvokli un noteicejas statusu...) ???!!
31, 2007, 18:25Laura

See also:
Another message ( 29, 2009, 11:24)
29, 2009, 12:23Zirneklītis

Ja varēs izvēlēties, odze ēdīs peles. Zalktis vairāk pievēršas vardēm, var paķert arī nelielu odzīti. Naftalīns smird tā, ka aizbaidīs ezi, suni un kaķi. Manuprāt, tas ir visai kaitīgs arī cilvēkam, jo tā molekulas forma un lielums ir gandrīz kā DNS nukleotīdam... MUTĀCIJAS. Ežuks varētu iedzīvoties, ja dārzs nav kopts, ir ar vecām lapām, brikšņiem, iespējām paslēpties un dabīgi baroties.
30, 2009, 13:22TAs
Sveiki!
Pirms dažām dienām biju pie jūras un, pastaigājoties gar jūrmalu, uzgāju interesantu dzīvnieciņu: koši zaļu (gluži kā aļģes), tievu, kādus 20 cm garu čūskiņu (vismaz pēc tādas izskatījās) ar kustīgām žaunām un purniņu, līdzīgu kā jūraszirdziņam. Kas tas ir?
19, 2007, 21:06Līga
* Answers and Comments ->

Visticamāk ka tā ir bijusi zivs nevis čūska. Tevis dotajam aprakstam atbilst gan čūskzivs (Nerophis ophidion), gan gardeguna adatzivs (Syngnathus typhle).
http://www.latvijasdaba.lv/4/view_0_descr.asp?id=78
http://www.latvijasdaba.lv/4/view_0_descr.asp?id=79

22, 2007, 9:11Zirneklītis
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 56
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------