Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Mollusca


Hide answers
1 [2] [3] [4] [Next page>>] Records in this group: 100
Order: ^
Vai nebūtu kāds labs padoms par gliemežu izplatības ierobežošanu dārzā? Negribas uzreiz uzbrukt ar ķīmiju. Pagājušo vasar, pateicoties lielajam mitrumam vispār nav iespējams novākt jebkādu normālu ražu, par ziediem nemaz nerunājot.
23, 2005, 19:22Kurmītis
* Answers and Comments ->

Ja negribas lietot ķīmiju, tad ieteikums ir ļoti vienkāršs: dārzam jābūt perfekti koptam un rušinātam, tad gliemežiem nebūs kur patverties. Tas nav tik neiespējami kā varbūt izklausās, tādi dārzi patiešām man ir zināmi. Vienīgā problēma ir tāda, ka gliemeži nāk iekšā no ne tik labi koptajiem kaimiņu dārziem. Rušinot tiek iznīcinātas olu dēšanas un ziemošanas vietas, parasti tas ir zem ogulājiem, dārzu stūros, kur pietiekami irdena zemes virskārta. Jārušina regulāri.
Var arī izmantot pievilinātājus, t.i., izlikt dēlīšus, mizu gabalus, zem kuriem gliemeži meklē patvērumu saulainā un siltā laikā. Tad tos ir vieglāk nolasīt. Var šīs mākslīgās slēptuves papildināt ar kaut ko smaržīgu, piemēram, alu vai kefīru. Bet galvenais - to visu darīt ilgstoši un regulāri, tikai tad būs jūtams rezultāts.
24, 2005, 12:12Mudīte Rudzīte, LU Zooloģijas muzejs
Kā sauc Latvijas vislielāko gliemezi?
Un cik liels ir pasaules vislielākais gliemezis?
Vai lieli gliemeži pārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži?
16, 2005, 17:01Planārija
* Answers and Comments ->

Latvijā lielākais gliemezis ir parka vīngliemezis Helix pomatia. To noteikti visi ir redzējuši un pazīst, čaulas augstums ap 4,5 cm. Taču pēc pēdas garuma lielāks ir milzu kailgliemezis, izstiepjoties tas sasniedz 15 cm un lielāku garumu. Kailgliemeži parasti pārvietojas ātrāk nekā čaulgliemeži, jo tiem nav jānes līdzi čaulas svaru. Lielāki gliemeži nepārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži. Gliemeža pārvietošanās ātrums atkarīgs no gļotu slāņa un pēdas muskuļu kustībām. Lielākam gliemezim vajag vairāk gļotu un aktīvāku muskuļu darbību, jo tas ir smagāks nekā mazs gliemezis. Bet dažādām sugām ir dažādas īpatnības, tāpēc nevar vienmēr tā salīdzināt. Liels četrkājains dzīvnieks var noskriet mazāku četrkājainu dzīvnieku, bet gliemezis pārvietojas it kā stumjot sevi uz priekšu pa paša izdalītajām gļotām. Bez tām tas nespētu savu ķermeni pārvietot.
Pasaulē lielākais gliemezis ir milzu sīrings, tā čaulas augstums pārsniedz 70 cm, tas ir okeānu iemītnieks.
16, 2005, 18:02Mudīte Rudzīte

Paldies, es esmu pilnīgi laimīga par šo izsmeļošo informāciju par gliemežiem !!!
16, 2005, 18:13Planārija
man ir akvārijs es gribētu uzināt kā tikt vaļā no gliemežiem.
23, 2005, 16:49Liene Eglīte.
* Answers and Comments ->

Uztaisot akvārījā sestdienas talku, nomainot ūdenu un substrātu, nomazgājot augus un akvārija sienas.
25, 2005, 9:26Zirneklītis
Es gribētu vairāk zināt par gliemju aizsargājamās sugas
8, 2005, 9:33Sandra
* Answers and Comments ->

Par aizsargājamā gliemju sugām jāmeklē Vides ministrijas mājas lapā pie MK noteikumiem par aizsargājamām sugām, mikroliegumiem u.c. Gliemju sugas būs kopējos bezmugurkaulnieku sugu sarakstos, jālasa tos cauri. Ja interesē kāda konkrēta suga, to var ierakstīt meklētājā.
8, 2005, 12:22Mudīte Rudzīte
Velreiz (bija arī rakstiski ap 2002-2004 g.) informeju, ka milzu kailgliemezis sastopams Bauskā no Brīvības bulvāra līdz Mēmeles piekrastei (nogāzes daļā). Ticis novērots samērā bieži. Tel. 6346626.
6, 2006, 14:33Ēriks Klīvs.
* Answers and Comments ->

Arī tagad, ziemā?
9, 2006, 12:10Zirneklītis

Paldies. Ja bija sūtīta vēstule ar ziņām par gliemežiem, tad tā noteikti glabājas LU Zooloģijas muzejā.
Vairāk par gliemežiem var uzzināt Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā http://zoologi.daba.lv/gliemji/LV/Gadagliemis2006.shtml
13, 2006, 12:34Mudīte Rudzīte
gribēju zināt,vai arī dzīvoklī ir iespējams turēt gliemezi?
3, 2006, 17:40madara
* Answers and Comments ->

var, bet pirmstam jāpadomā, kur turēt radībiņu un ar ko to barot.
3, 2006, 17:41sanita

Es savējo baroju ar desmaizītēm, bet mainoties gadalaikiem jādod vairāk augļi.
12, 2006, 3:04MB4U

Dažādiem gliemežiem dažādas parasības.
14, 2006, 9:27Novērotājs

Esmu savulaik ar zināmiem panākumiem turējis Limax maxima vaļējā puķupodā un baroju ar tomātiem un gurķiem. Uzvedās reši labi, kamēr vienreiz nolēma parāpoties ne tikai pa puķukasti bet arī pa istabu. Tad es viņu nabagu tā nejauši ar čību arī noherbarizēju...
28, 2006, 16:38kultūrvides apkopējs
Vai kaut kur ir pieejams visu Latvijas saldūdens divvāku gliemju sugu noteicējs (fotoalbums) ar dabiskajiem izmēriem un raksturīgo novietojumu gultnē?
4, 2006, 22:30Aldis
* Answers and Comments ->

Tad jau laikam nav. Varu vienīgi ieteikt atlasīt no tīmekļa plašumiem pašam. Latvijas gliemeņu sugu saraksts pieejams šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/db/saraksti/saraksti.cgi?d=gliemenes
Atliek vien ievadīt latīniskos nosaukumus Googles attēla meklētājā, piemēram:
  • http://images.google.lv/images?q=%22Mytilus+edulis%22
  • http://images.google.lv/images?q=%22Margaritifera+margaritifera%22
  • http://images.google.lv/images?q=%22Unio+pictorum%22
  • utt.
  • 8, 2006, 21:51Zirneklītis
    Kādēļ glemeži lietus laikā ir tik daudz?
    8, 2006, 22:18Katinjsh
    * Answers and Comments ->

    Lietus laika,kad viss kļūst mitrs, gliemežiem ir vieglāk pārvietoties pa atklātām vietām. Gliemežu skaits jau nemainās, tie tikai iznāk atklātībā.
    4, 2007, 12:16Zirneklītis
    kā var iznīdēt ēdelīgos gliemežus?Esmu visādi izmēģinājusies, bet nekas nepalīdz!
    15, 2006, 11:11Zane
    * Answers and Comments ->

    Piedod, bet Tu esi nepareizā vietā iekļuvusi. Mēs esam lieli bioloģiskās daudzveidības cienītāji, tāpēc labprāt Tev ieteiktu, kā dabūt savā dārzā vēl vairāk gliemežu =) =)
    15, 2006, 11:31Vija

    Viņi (tie) tak ir garšīgi! Ņam-m-m!
    15, 2006, 16:36Ģederts

    See also:
    Another message ( 23, 2005, 19:22)
    16, 2006, 19:22Zirneklītis

    Zanīt, man liekas vislabākais risinājums gliemežu skaita regulēšanā – ielaid savā dārzā Ģedertu. =)
    17, 2006, 21:26Zirneklītis

    paldies zirnekliitim,labu apetiiti visiem kuriem garsho lielie glumie viingliemezi!!!
    22, 2006, 10:51Zane

    Aicinājums skolēniem un bioloģijas skolotājiem

    Latvijas Malakologu biedrība uzaicina skolēnus piedalīties eseju konkursā, kura devīze ir „Es novēroju gliemežus dabā!”. Konkurss veltīts parka vīngliemezim Helix pomatia, kuru biedrība ievēlējusi par „Gada gliemezi 2006”
    (http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2006.shtml).

    Konkursa noteikumi:

    1. Izvēlēties tēmu un formulēt devīzei atbilstošu esejas nosaukumu.
    2. Esejas apjoms 4-6 A4 formāta lapas datordrukā, Times New Roman fontā 12 ar 1,5 līniju atstarpi. Eseja drīkst būt arī dzejoļa formā.
    3. Eseju vēlams papildināt ar fotogrāfijām un zīmējumiem, bet tā var būt arī tikai teksta formā.

    Esejas sūtīt uz e-pastu Mudite.Rudzite@lu.lv vai pa pastu izdrukātu vienu eksemplāru un disketē uz adresi Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1586 līdz 2006. gada 6. oktobrim.

    Konkursa uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties „Gada gliemeža 2006” noslēguma pasākumā 2006. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Labāko darbu autorus gaida balvas un iespēja publicēt savus darbus Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā un saīsinātā veidā žurnālos „Vides Vēstis” un „terra” (protams, ja autori to vēlēsies).

    Vērtēšanas kritēriji (piecu ballu sistēmā no 0 līdz 5 ballēm par katru):

    1. atbilstība devīzei;
    2. atbilstība noformējumam;
    3. satura atbilstība nosaukumam;
    4. izvēlētās tēmas aktualitāte;
    5. literārās valodas kvalitāte;
    6. ilustratīvie materiāli.
    17, 2006, 18:44LMB
    http://gliemji.daba.lv/
    Answers and Comments ->
    kaadi ir aizsargājamie gliemji?
    18, 2006, 20:10Dita
    * Answers and Comments ->

    Latvījā aizsargājamo gliemju sarakstu var atrast Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.396 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu», kurā ir īpaši aizsargājamo sugu saraksts (1. pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts (2. pielikums).

    Gliemji jāmeklē sadaļās pie bezmugurkaulniekiem:
    1. pielikums
    5. Bezmugurkaulnieki
    5.1. Adatgliemezis, gludais / Acicula polita
    5.5. Akmeņgliemezis, upes / Lithoglyphus naticoides
    5.6. Bezzobe, dižā / Anodonta cygnea
    5.12. Cilindrgliemezis, sūnu / Pupilla muscorum
    5.14. Dīķgliemezis, trauslais / Myxas glutinosa
    5.27. Gliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
    5.28. Gludgliemezis, lielais / Cochlicopa nitens
    5.30. Kailgliemezis, tumšais / Limax cinereoniger
    5.48. Micīšgliemezis, ezera / Acroloxus lacustris
    5.49. Micīšgliemezis, upes / Ancylus fluviatilis
    5.52. Perlamutrene, biezā / Unio crassus
    5.63. Pumpurgliemezis, augstkalnu / Vertigo alpestris
    5.64. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri
    5.65. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior
    5.66. Pumpurgliemezis, spožais / Vertigo genesii
    5.67. Pumpurgliemezis, ziemeļu / Vertigo ronnebyensis
    5.76. Raibgliemezis, upes / Theodoxus fluviatilis
    5.100. Torņgliemezis, lielais / Ena montana
    5.101. Torņgliemezis, mazais / Ena obscura
    5.102. Tuntuļgliemezis, cilindriskais / Truncatellina cylindrica
    5.103. Ūdensspolīte, mirdzošā / Segmentina nitida
    5.104. Ūdensspolīte, ribainā / Armiger crista
    5.105. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera
    5.110. Vārpstiņgliemezis, asribu / Clausilia cruciata
    5.111. Vārpstiņgliemezis, divzobu / Clausilia bidentata
    5.112. Vārpstiņgliemezis, graciozais / Ruthenica filograna
    5.113. Vārpstiņgliemezis, krokainais / Macrogastra plicatula
    5.114. Vārpstiņgliemezis, kroklūpas / Lacinaria plicata
    5.115. Vārpstiņgliemezis, margainais / Clausilia dubia
    5.116. Vārpstiņgliemezis, pelēkais / Bulgarica cana
    5.117. Vārpstiņgliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata
    5.118. Vārpstiņgliemezis, taisnmutes / Cochlodina orthostoma
    5.119. Vārpstiņgliemezis, vālīšveida / Clausilia pumila
    5.120. Vārpstiņgliemezis, vēderainais / Macrogastra ventricosa
    5.122. Vīngliemezis, lēcveida / Helicigona lapicida
    5.123. Vīngliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
    2. pielikums
    3. Bezmugurkaulnieki
    3.2. Vīngliemezis / Helix pomatia

    19, 2006, 4:16Zirneklītis
    Labdien!Sakiet lūdzu kur var iegādāties mārdadzi?Izlasīju, ka tas ir vērtīgs ārsniecības augs un arī kā līdzeklis gliemežu iznīcināšanai.
    21, 2006, 15:21Gunita
    * Answers and Comments ->

    Varbūt puķu veikalos var apskatīties pēc sēklām? Mārdadzis (Silybum marianum) Latvijas apstākļos skaitas dārzbēglis, tad jau dārzos tiek audzēts. Izcelsme šim Vidujūras reģions, Aizkaukāza. Var jau vākt pats sēklas, ja zin kur tādi aug, tiesa – vēl kādu brīdi jāpagaida, jo zied viņi jūlijā un augustā.
    21, 2006, 15:59Zirneklītis
    Kur es varētu iegūt informāciju par vīngliemežu audzēšanu savā privātajā zemē, kas atrodas pie Burtnieku ezera.
    22, 2006, 18:21Inga Būda
    inga.buda at gmail.com
    * Answers and Comments ->

    22, 2006, 22:21Zirneklītis
    Kā pareizi rūpēties par kailgliemežiem terārijā?
    3, 2006, 21:05Madiic
    * Answers and Comments ->

    atkarībā no tā par kādām kailgliemežu sugām ir runa un atkarībā no tā kādā terārijā vēlas tos turēt. piemēram, mūsu vietējos kailgliemežus (Arion fasciatus vai Deroceras reticulata) var turēt Petri platēs uz četrkārtīgi salocīta filtrpapīra, kas samitrināts ūdenī, kā barību izmantojot saberztas auzu pārslas, sauso suņu vai kaķu barību, burkāna un salātu gabaliņus. Šo kailgliemežu turēšanai piemērota temperatūra būs ap +40C.
    4, 2006, 11:50Edgars

    Mana pieredze liecina, ka tad, ja pietiekams mitrums, var būt augstāka temperatūra. Bet pieredze ir tikai ar vienu sugu - Limax maximus.
    Starp citu, kailgliemeži ļoti labi mūk prom pa spraugām, tādēļ terāriju noslēgšanai ir jāizmanto sieti.
    Jāatceras, ka kailgliemežiem ir slēpts dzīvesveids, tādēļ jārēķinās ar to, ka tie var ilgi laiku pavadīt paslēpušies. Ja ir augsts mitruma daudzums, tad kailgliemeži var arī pavadīt ilgu laiku ārpus slēptuvēm.
    Var izmantot terāriju ar dabā ievāktām sūnām, kurš labi uztur mitrumu un barot pēc Edgara ieteiktajām receptēm.
    5, 2006, 9:01Arturs
    Es pavasarī dārzā sastādīju puķes.Ko darīt, lai to lapas neēstu gliemeži?
    4, 2006, 18:35Lelde
    * Answers and Comments ->

    Ravēt un rušināt dārzu
    See also:
    Another message ( 23, 2005, 19:22)
    4, 2006, 18:44Zirneklītis

    visefektīvākā metode būtu nestādīt puķes tur, kur gliemežiem ir jāēd ;o)
    /vai nu ieviest tādu dārzu, kur ik pa pusmetram ir pa vienam iestādītam lakstam un pārējais ir melna zeme, bez jeb kāda zaļuma (tādās vietās gliemežiem nepatīk uzturēties) vai arī visu nobetonēt un audzēt puķes podiņos (uz betona gliemeži arī nedzīvo).
    indēšana un gliemežu nolasīšana, to skaitu samazināt samazina, bet neaizvāc gliemežus no dārza pilnībā, tātad varbūtība, ka tiks aizgraustas lapas paliks.
    vēl var izmantot manu pieeju – neravēt dārzu vispār, tā lai gliemezim ērtāk būtu atrast tos augus, kas paši tur aug nevis tos, kurus es iestādu. un gadījumā, ja tomēr gliemezis nograuž tieši manis stādīto lakstu – vispār ne par ko neuztraucos.galu galā tas taču ir tikai dzīves sīkums ;o)
    5, 2006, 10:35Edgars

    es ieteiktu iekārtot mazu dārziņu gliemežiem piemērotā apēnotā vietā ar
    īpašiem viņiem mīļiem augiem, piemēram, gurķumētru... lai mielojas...
    5, 2006, 13:06Ģederts

    Īstenībā nevajag ne melnu zemi, ne betonu, pilnīgi pietiek ar regulāri nopļautu zālienu apkārt dārzam. Tad tos, kuri iemaldījušies dārzā, var savākt, bet citi no mežmalas pāri nopļautai zālei bariem neskrien.
    5, 2006, 22:14susurs
    Labdien es veletos vairak uzinat par vingliemezi
    15, 2006, 14:16Viktors
    mustangs69 at inbox.lv
    * Answers and Comments ->

    15, 2006, 15:33Zirneklītis
    Cik ilgi austere var iztikt bez ūdens
    22, 2006, 12:27Silvija
    * Answers and Comments ->

    Par austerēm sauc virkni gliemeņu (Bivalvia) ģinšu – Ostrea, Saccostrea, Crassostrea, Striostrea. Eiropā vislabāk pazīst Ziemeļatlantijas austeres (Ostrea sp.). Dažādām sugām jau iztrurība ir dažāda. Būtiski ir arī vai tā jau ir pieaugusi austere, vai tikai mazulis. Gliemenēm ir raksturīgs tas, ka nonākot sausumā, vāki noslēdzas, to dzīvības procesi ganrīz apstājas, līdz ar to tās var pārciest ievērojamas laika posmus bez ūdens. Piemēram, John A. Nell rakstā «The History of Oyster Farming in Australia» (Marine Fisheries Review, Summer, 2001) raksta par to, ka austeru audzētājiem iesaka izņemt no ūdens un paturēt līdz divām nedēļas sausumā viņu audzētās Sidnejas klinšu austeres (Saccostrea glomerata, S. commercialis) lai atbrīvotos no Klusā okeāna austeru (Crassostrea gigas) mazuļiem.
    http://spo.nwr.noaa.gov/mfr633/mfr633.html
    23, 2006, 11:47Zirneklītis
    Gribētu lūgt padomu, kā ir jārīkojās situācijā, kad avarē mazais HES un krastā paliek dažādas gliemenes, vēzīši, nēģu mazuļi un citas dzīvās radības? Par situāciju tika ziņots gan rajonam, gan Vides dienestam, bet nav nekādas konkrētas darbības, lai glābtu šos dzīvniekus!
    22, 2006, 22:02Ieva
    * Answers and Comments ->

    Varētu saprast ka kāds HES jau ir avarējis?...
    20, 2008, 10:43Aigars
    Lūgzu palīdziet man noskaidrot, kāds dzīves ilgums ir gliemjiem, piemēram, bezzobei,lielajam dīķgliemezim,lielvāciņu gliemezim, parka vīngliemezim,raibajam vīngliemezim. Paldies
    27, 2006, 11:20Juris
    * Answers and Comments ->

    Jūsu nosauktajiem gliemjiem dzīves ilgums mērāms variākos gados. Parka vīngliemezis dzīvo vidēji 12 gadus, bet var sasniegt mūža ilgumu līdz 30 gadiem.
    Kopumā Jūsu minētajām sugām mūža ilgums ir saistīts ar apstākļiem, kādos sugas dzīvo. Ja apstākļi labi un nav draudu gliemju dzīvībai, tad šīs sugas dzīvo samērā ilgi.
    23, 2007, 12:46Arturs

    Sveicināti!
    Es gribētu uzzināt, cik ilgi dzīvo vīngliemeži un austeres, un kāds sastāvs ir gliemežu čaulai?
    Paldies.
    10, 2010, 13:31Arvīds

    Dažādi, bet visbiežāk šitā:
    čaulai ārpusē krāsainā org. viela - konhiolīns.
    Iekšpusē parasti perlamutrs = Ca karbonāts.
    Starp tiem nereti visbiezākais - Ca karbonāts kalcīta veidā.
    12, 2010, 20:17TAs

    Plakanās jeb īstā austeres (Ostrea edulis) var sasniegt 15 līdz 20 gadu vecumu, bet parasti tas ir ap 6 gadiem.
    (http://www.arkive.org/native-oyster/ostrea-edulis/info.html
    http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=798&fr=1&sts=&lang=EN)

    Lielā austere (Crassostrea gigas) varot sasniegt 30 gadu vecumu. Tirdzniecībai piemērotu svaru austeres sasniedz 18 līdz 30 mēnešu laikā.
    (http://en.wikipedia.org/wiki/Crassostrea_gigas
    http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture_processing/aquaculture/oyster_lv.htm)

    13, 2010, 8:39Zirneklītis

    Kāpēc vispār jāinteresējas par dzīves ilgumu, ja mēs labi zinām, ka dzīve vienalga nebūs bezgalīga - tā ir ierobežota dzīva organisma atrašanās šajā pasaulē. Jebkuram dzīvam organismam svarīgāk būtu zināt, kāpēc tas atrodas šeit un ko darīs, kad dzīve beigsies?
    P.S. Un, kad var sasniegt tirdzniecībai atbilstošu svaru - tad nu gan ir tiešām svarīgi.
    15, 2010, 18:38Filosofs
    Kur es varu apskatīt visu Latvijā dzīvojošu gliemežu attēlus ar nosaukumiem.Jau otrā alā atrodu dēlei līdzīgu radījumu.No kā viņš tur pārtiek?
    20, 2006, 10:06Ieva
    * Answers and Comments ->

    Sauszemes gliemeži aplūkojami šeit:
    http://www.latvijasdaba.lv/5/view_class.asp
    4, 2007, 13:19Zirneklītis
    kas kopīgs gliemežiem,gliemenēm un gliemjiem?
    13, 2006, 15:27Aiva kalniņa
    * Answers and Comments ->

    Vārda sakne „gliem”.
    14, 2006, 4:42Zirneklītis

    Labvakar, man ir ļoti īpatnēji jautājumi uz kuriem es arī vēlētos saņemt atbildes!=)
    1.Vai visiem gliemjiem čaulas griežas vienā virzienā?
    2. Vai vienāda vecuma glimji ir vienāda izmēra?
    Jau iepriekš paldies!
    21, 2006, 21:11malda
    http://nav
    * Answers and Comments ->

    Varu uzrakstīt atbildes.
    Gliemeža čaulas spirāles virziens ir katrai sugai raksturīga pazīme. Lielākajai daļai sugu ir t.s. labais virziens - pretskatā čaulas ieeja atrodas čaulas labajā pusē. Nedaudzām sugām ir kreisajā pusē. Var gadīties iznēmumi katrā sugā - ģenētisku izmaiņu rezultātā parādās īpatņi ar pretēji sagrieztu čaulu.
    Gliemezim augot čaula aug, vienāda vecuma gliemežiem mēz būt līdzīga izmēra čaula, jo daži var aug nedaudz ātrāk, daži lēnāk.
    22, 2006, 15:45Mudīte Rudzīte
    Sveiki!
    Es vēlētos zināt kā var noteikt glimju vecumu? un vai vispār to var izdarīt visām gliemju sugām?
    22, 2006, 16:55Sanita
    * Answers and Comments ->

    Izskatās, ka kāds pilda mājasdarbus atbilstoši dažiem jauniem mācību līdzekļiem. Varbūt nekautrēsieties atklāt - tieši no kuriem? Jo man ir zināmi vairāki, kuros ar šādiem jautājumiem varētu rasties problēmas. Bet vispār es domāju, ka atbildēm būtu jābūt atrodamām pašā mācību līdzeklī, ja vien tas ir pareizi sarakstīts.
    23, 2006, 11:56Jokdaris

    nu jā es tiešām pildu mājas darbu, bet tas ir ļoti grūts un manā mācību grāmatā nav tiešas atbildes uz šiem jautājumies tapēc es meklēju vieglākās atbildes un izejas attiecībā uz šo uzdevumu. =)
    23, 2006, 23:38Sanita

    Gliemju vecumu var noteikt meklējot uz čaulas virsmas ziemošanas līnijas jeb t.s. gadskārtas. Diemžēl ne katram eksemplāram tās būs labi saskatāmas.
    Gliemji ir tipa nosaukums, kas attiecas uz visiem gliemežiem, gliemenēm, galvkājiem u.c. kopā. Gliemežiem (tiem pašiem vēderkājiem) ir spirālveida čaula, gliemenēm - divvāku. Galvkāji ir visi kalmāri, astoņkāji, sēpijas.
    Lai Jums veicas!
    24, 2006, 12:33Jokdaris
    es gribētu uzzināt vairāk par gliemjiem
    23, 2006, 21:17mārtiņš
    * Answers and Comments ->

    27, 2006, 11:49Zirneklītis
    Vai jūs varat lūdzu pastastīt ko par Lāpstkāju klasi? Ja varat tad lūdzu jau šodien vakarā vai rīt.
    30, 2006, 19:27Zenta
    * Answers and Comments ->

    Lāpstkāju klases (Scaphopoda) pārstāvji nav ne tārpi, ne sūkļi, ne zarndobumaiņi, tādēļ šo jautājumu pārliku pie tās jautājumu grupus, kur tas vairāk iederas – pie gliemjiem.
    1, 2006, 4:47Zirneklītis
    kādi ir Latvijā sastopamie ēdamie gliemji?
    5, 2006, 18:56Jānis Āboltiņš
    * Answers and Comments ->

    Man ir nepatīkami to atzīt, bet principā visi Latvijā sastopamie gliemji ir ēdami pēc prinicipa - kas nav indīgs, tas ir ēdams, un, kas ir sakožams, tas arī ir ēdams.
    7, 2006, 15:14Gliemezis

    Kur var atrast atēlus un aprakstus par edamajiem gliemežie Latvijas teritorijā?
    26, 2013, 11:51andris

    27, 2013, 6:45Zirneklītis
    Kādi ir Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos ssastopamie gliemji?
    5, 2006, 19:02Jānis Āboltiņš
    * Answers and Comments ->

    Tie ir: (manai sirdij ne tik tuvās, bet tomēr) 4 gliemeņu sugas - lielā smilšgliemene, Baltijas plakangliemene, ziemeļu ēdamgliemene, Lamarka sirsniņgliemene; un (mani tuvākie radinieki) 3 gliemežu sugas - slaidā hidrobija, uzpūstā hidrobija un Jaunzēlandes jostiņhidrobija.
    7, 2006, 15:20Gliemezis
    Sveiki! man vajadzētu uzzināt kaut ko par barības ķēdi... piemēram par Ziemeļu upespērleni.. kā var??
    ko viņa ēd un kas viņu ēd...
    10, 2006, 16:20\
    * Answers and Comments ->

    Domāju piemērs nav veiksmīgs, Upespērleni nedrīkst ēst, tas attiecas uz cilvēku.
    12, 2009, 10:10Aigars
    Sveiki, jums butu kkas par Gliemežu kopulāciju vai arii par iekšējo uzbūvi un arī kādas bildes..?
    13, 2006, 23:39-arvis-
    * Answers and Comments ->

    3, 2007, 2:23Zirneklītis
    Kādu gliemju sauc par Latvijas dabas pieminiekli?
    10, 2007, 22:25Marianna
    kaila-kaila at one.lv
    * Answers and Comments ->

    Dzīvu organismu par dabas pieminekili sauc tad, kad tas ir ļoti rets, īpaši ievērojams un saudzējams. Parasti tādi ir iekļauti MK aizsargājamo sugu sarakstā:
    http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/MK/153.htm
    http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/MK/396.htm
    14, 2007, 12:10Zirneklītis
    Kādai sugai pieder apmēram 0,5mm resns gliemezītis, dzintara krāšas čaula ar raibumiņiem. Čaulas virsotne noapaļota at strauji sašaurinātiem vijumiem. Atrodams Vidzemes jūrmalā starp Saulkrastiem un Salacgrīvu.
    26, 2007, 16:07inita
    * Answers and Comments ->

    Visprecīzāk sugu būs iespējams noteikt, ja gliemeža čaulu varētu redzēt. Ir vairāks sugas, kuru čaula var būt dzintara krāsā. Būtu labi, ja varētu zināt čaulas augstumu. Vai tiešām tā ir 0.5 mm resna čaula? Vienai gliemežu sugai čaula tik tiešām ir 0.5 mm resna.
    Būtu labi, ja jums būtu iespēja šo gliemeža čaulu mums parādīt. Var sūtīt ēpastu ldpb@inbox.lv
    30, 2007, 18:49Arturs
    1 [2] [3] [4] [Next page>>] Records in this group: 100
    Add a new record ->
    Show the latest records -> RSSRSS
    Open the saved records ->
    Upcoming events -> RSSRSS
    Show the groped records ->
    Show the unanswered records ->

    /Y

    Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

    ------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------