Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Gardens and Parks


Hide answers
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 79
Order: ^
Labdien! Mans vārds ir Žanna. Es rakstu darbu par gurķiem.

Vai varat man palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem?
Kur aug gurķi, kādos apstākļos, kopšanas paņemieni, kukaiņu apkarošna, zemes mēslošana.
Mīļš paldies,

4, 2005, 10:05Žanna
* Answers and Comments ->

Par kaitēkļiem siltumnīcās meklē šeit http://www.llkc.lv/nodalas/Informacija/Biblioteka/zemnieku_izglitosanai/Siltumnicu_kaitekli/1dala.pdf
Bet citādi naķsies vien iet uz bibliotēku un prasīt bibliotekāram.
4, 2005, 15:14Skimmija

var audet laukos
6, 2005, 11:00Katrina

kapec vardes dzīvo ūdēnī
8, 2005, 8:45dens

kapec cilveki piesarno dabu
8, 2005, 8:47retre
Labnien,ļoti gribetos uzzīnat vairak par vīršu dārza sastavu
16, 2005, 16:38Lolik
* Answers and Comments ->

Vai tik te nav domāts „iršu dārzs”? Ja tā, tad tas ir tas pats „briežu dārzs”.
25, 2005, 15:07Zirneklītis

daudz informaacijas (ar atteliem) ir angliskaas daarzkopju lapaas,
piemeram,
http://www.fernlea.com/wintergardens/heather.htm
http://www.humeseeds.com/efwheath.htm
http://www.hcp.bc.ca/heather%20pg.htm
lietojiet mekleesanas vaardus heather garden, winter garden, calluna garden utt.
30, 2005, 13:13Vija
Vai nebūtu kāds labs padoms par gliemežu izplatības ierobežošanu dārzā? Negribas uzreiz uzbrukt ar ķīmiju. Pagājušo vasar, pateicoties lielajam mitrumam vispār nav iespējams novākt jebkādu normālu ražu, par ziediem nemaz nerunājot.
23, 2005, 19:22Kurmītis
* Answers and Comments ->

Ja negribas lietot ķīmiju, tad ieteikums ir ļoti vienkāršs: dārzam jābūt perfekti koptam un rušinātam, tad gliemežiem nebūs kur patverties. Tas nav tik neiespējami kā varbūt izklausās, tādi dārzi patiešām man ir zināmi. Vienīgā problēma ir tāda, ka gliemeži nāk iekšā no ne tik labi koptajiem kaimiņu dārziem. Rušinot tiek iznīcinātas olu dēšanas un ziemošanas vietas, parasti tas ir zem ogulājiem, dārzu stūros, kur pietiekami irdena zemes virskārta. Jārušina regulāri.
Var arī izmantot pievilinātājus, t.i., izlikt dēlīšus, mizu gabalus, zem kuriem gliemeži meklē patvērumu saulainā un siltā laikā. Tad tos ir vieglāk nolasīt. Var šīs mākslīgās slēptuves papildināt ar kaut ko smaržīgu, piemēram, alu vai kefīru. Bet galvenais - to visu darīt ilgstoši un regulāri, tikai tad būs jūtams rezultāts.
24, 2005, 12:12Mudīte Rudzīte, LU Zooloģijas muzejs
buutu vienkarsi grandiozi lieliski jajuus man npiesuutiitu kaut ko par klingeriiteem.nokraasosu zalus matus no laimes!;)
28, 2005, 0:06Milana
* Answers and Comments ->

29, 2005, 15:18Zirneklītis:
Vai jus varetu pateikt k'adi ir dekorativie lakstaugi? ieprieks paldies.
4, 2005, 16:54Oksana
* Answers and Comments ->

Lakstaugi, kas labi izskatās dotajā vietā ;)
5, 2005, 11:25Zirneklītis

Dažādi dadži un usnes pat ir ļoti dekoratīvi, ja tie aug tur, kur tiem jāaug:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=dadzis+usne&M=1
5, 2005, 11:37Dārznieks

Stādaudzētavās un botāniskajos dārzos var redzēt daudz skaistumu (http://latvijas.daba.lv/Adreses/Latviski.shtml#Darzi). Pagaidām, gan, vēl īpaši daudz nav sazaļojis – pavēss laiks pieturas :(
5, 2005, 14:47Zirneklītis
es vēlos uzzināt kautko par kartupeli! atraxtat man uz e-mailu marija12@inbox.lv
14, 2006, 17:54laura
* Answers and Comments ->

«Enciklopēdija *Latvija un Latvieši*, Latvijas Daba», 2. sējums:

kartupelis (Solanum tuberosum; vācu Kartoffel, angļu potato, kr. картофель ) — nakteņu ģints suga. Kā vieng. kultūraugu plaši audzē mērenajās joslās. Pasaulē izveidoti <2000 ∆ šķirņu. Savvaļā (D-Amerikā) ∆ ir daudzg. lakstaugs. Eiropā ievests 16. gs. 2. p. (Spānijā 1565); Ljā pirmoreiz ievests Kurzemē (1673). ..”
G. Ābele

16, 2006, 12:35Grāmatnieks
Es gribētu uzzināt kā, kad un kas Latvijā ieveda augļu kokus un (augļu) krūmājus.(Varētu izsmeļošas atbildes).
16, 2006, 18:31Aija
* Answers and Comments ->

Vai jautājums ir par dārzkopības vēsturi, t.i., kad Latvijā sāka kultivēt augļu
kokus un ogulājus?
16, 2006, 19:59Ģederts

Jā, par interducētiem augļu kokiem un ogulājiem.
18, 2006, 12:15Aija

«Latviešu konversācijas vārdnīcā» zem šķirkļa „dārzkopība” tiek apgalvots, ka muižās lielākus dārzus ierīkoja 19. gs. sākumā. Savukārt pirmie plašākie zemnieku dārzi ierīkoti 19. gs. 50-os gados Valmieras un Dobeles apkārtnē. 1803. gadā iznāca pirmā dārzkopības grāmata Latviešu valodā – Johans Hermans Cigra (Zigra) «Tas Ābolu Dārznieks jeb pilnīga Pamācīšana visādus auglīgus Dārza Kokus audznāt un kopt». Šis pats vīrs 1798. gadā Rīgā ierīkoja priekšzīmīgu dārzniecību.

Protams, ka šie gada skaitļi nenorāda kad Latvijas teritorijā sāka audzēt augļkokus un krūmus. Piemēram, vīnogas jau piecpadsmitajā gadsimtā diezgan lielās platībās tika audzētas Ventspils apkārtnē, vēlāk arī Ventas un Abavas krastos Kandavā, Rendā, Sabilē un citur. (G. Dobeli «Vīnogas», Rīga, Avots, 1989.).

22, 2006, 17:42Zirneklītis

kur ir par selekcionariem
17, 2006, 13:50Anastasija
http://inbox.lv
* Answers and Comments ->

http://izgudrojumi.lza.lv/latv/izgudrotaji/
Lapas apakšdaļā labajā pusē ir norāde uz pieciem selekcionāriem.
17, 2006, 17:46Zirneklītis

17, 2006, 18:09Z.
Kalsnavas arborētums jeb interesanto koku dārzs un Kalsnavas kokaudzētava aicina visus Latvijas iedzīvotājus informēt par neparastām koku formām pilsētu parkos un mežaudzēs.

Informējiet par dažādu koku sugu vējslotām (raganu slotām), interesantām koku vainagu formām, dīvainām lapām, neparastiem zariem un tamlīdzīgi!

Vārdu sakot, ja ieraugāt kaut ko tādu, kam patiesībā nevajadzētu izskatīties tā, kā tas izskatās, tad ziņojiet pa epastu: <j.zilins@lvm.lv > vai faksu 4826568!

Savvaļā radušās neparastās formas un mutanti ir ļoti nozīmīgi jaunu šķirņu un formu izveidei un kolekcijas papildināšanai. Kalnsnavas arborētums pieder valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži».

6, 2006, 15:31Vija pārsūta no Zaļās Skolas
* Answers and Comments ->

Vai tiešām jūs interesē visas vēja slotas. Arī tās, kas ir bērziem? Ir taču ļoti daudz bērzu ar vēja slotām.
6, 2006, 21:41Ceļinieks

Vai autortiesības tiks atradējam?
6, 2006, 23:16Ģederts

Ceļiniekam un ne tikai.
Ir jāatšķir tās vējslotas jeb raganu slotas, kuru veidošanos izraisa parazītiskas sēnes (piemēram Taphrina ģints sēnes bērziem, alkšņiem u.c.) un "slotas", kuru veidošanos izraisa gēnu mutācijas (priedēm, eglēm, ginkam, parastajai kļavai u.c.).
Pēdējās ir tās, kuras ir interesantas kā jaunu skujkoku dekoratīvo formu "izejmateriāls". Faktiski lielākā daļa skujkoku zemo (un ne tikai zemo)šķirņu ir veģetatīvi pavairotas raganu slotas. Salīdzinoši neliela daļa šķirņu ir izveidota no mutantiem sējeņiem (piemēram skaistākā Latvijas vietējās izcelsmes egļu šķirne 'Dundanga' jeb tā sauktā Dundagas kadiķegle).
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā ir savāktas, pieticīgi izsakoties, visai labas skujkoku formu un šķirņu kolekcijas, tai skaitā vietējās izcelsmes manta.
Bet tas jau nenozīmē, ka process ir beidzies. Gluži otrādi - vēl jo vairāk tāpēc, ja jums trāpās pa acij kāda sakarīga raganu slota, neturiet sveci zem .... un sūtiet ziņu uz Nacionālā botāniskā dārza (Salaspilī)Dendrofloras nodaļu un/vai Kalsnavas Arborētumu.
Liela daļa raganu slotu ar laiku aiziet bojā un šādā veidā ir iespējams saglābt dažu labu interesantu "spoku"
Par autortiesībām. Pretendēt uz savu izvēlētu šī klona vai nākamās šķirnes nosaukumu (saprāta robežās), es domāju, atradējs noteikti var. Līdzšinējā prakse ir bijusi vairāk balstīta uz tās vai tuvākās apdzīvotās vietas vārda iemūžināšanu, kuras tuvumā mutantiņš atrasts.
Slēdzot līgumu, protams, var pretendēt arī uz kaut kādu procentu daļu no peļņas, ja šī šķirne tiek laista komerciālā pavairošanā un tirdzniecībā. Protams, tad atradējam ir šis atradums jāreģistrē kā jauna šķirne. BET....zinot skujkoku zemo formu tirgu, nedomāju, ka ar to var iekāst baigo piķi (teorētiski jau var, bet nu tad tai jaunajai zoršai jābūt nu vienkārši TĀĀĀĀDDDAI (ar tikpat platu Ā kā burts Ē vārdā THĒĒĒJA Stūres ielas koju folklorā - savējie sapratīs).
Ak Stūres ielas koju anarhistu republika.....
28, 2006, 17:17garamantu apkopējs
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
21, 2006, 13:21miks
* Answers and Comments ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
21, 2006, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
21, 2006, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
22, 2006, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
22, 2006, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
22, 2006, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
22, 2006, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
23, 2006, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
23, 2006, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
24, 2006, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
5, 2006, 21:07Givers
Continue here -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
6, 2006, 12:27Zirneklītis
No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ir viens fantastiski pārliecinošs mīts. Bet vai kāds zin kas tās īsti ir par liepām, bērziem, kas izskatās it ka augtu ar saknēm uz augšu? Kur tādas var dabūt?
5, 2006, 21:07Givers
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Var dabūt divējādi. Pirmārt, "nepareizi" apgriežot, lai veidojas pastiprināta
sazarošanās. Otrkārt, dabā eksistē mutanti, kuriem ir traucējumi attīstībā.
Piemēram, pastiprināts sazarojums, vai arī sānu zaru trūkums, vai arī
ģeotropiskās reakcijas traucējumi - zari aug uz leju. Par tām var interesēties pie
stādu audzētājiem.
6, 2006, 10:52Ģederts

Ar „apgriežot” Ģederts domāja „apgriežot ar šķērēm” NEVIS „apgriežot kājām gaisā”. Tas tā, lai te kāds nepārprastu ;)
6, 2006, 10:56Zirneklītis

Hihi... Paldie par komentāru... Manām vīrusa apmiglotajām smadzenēm TAS
neienāca prātā.
6, 2006, 14:16Ģederts
LUDZU PASAKIET KUR VAR ATRAST KAUTKO PAR TOMATIEM... PAR VINU AUGSANU UN TAMLIDZIGI....es jus ludzu!!!!!!!!!!!!!!!(=
6, 2006, 16:11Klinta
* Answers and Comments ->

«Lauka avīzes» izdotajā «Tomātu avīzē».
6, 2006, 16:26Zirneklītis

a saitu par tomatiem ..Nezini?.....(=
6, 2006, 16:28klinta

saitu ludz par tomatiem!!!!!!!!!
6, 2006, 16:38klinta

6, 2006, 16:49Zirneklītis

Tomāti vispār ir krūmi vai koki dabiskos apstākļos. Nu, tomātogas gan tiem arī
nav tik lielas...
6, 2006, 22:31Ģederts
kaadi ir asteru dzimtas krāšņumaugi? iepriekš paldies par atbildi 8)
7, 2006, 20:14santa
* Answers and Comments ->

Palīdziet!
man ir nepieciešama informācija par kurvjziežu dzimtas krāšņumaugiem.
Paldies liels jau iepriekš =)
14, 2007, 22:56elza

asteres
krizantēmas
dālijas
gerberas
zeltslotiņas
liatres
saulespuķes
8, 2006, 18:56Ģederts

asteru dzimta ir tas pats, kas ...
14, 2007, 22:01elza
Continue here -» ...

man ļoti ir vajadzīga informacija par ...
28, 2008, 19:02Elvīra
krastina23 at inbox.lv
Continue here -» ...

Ļoti gribētu uzzināt informāciju par ...
28, 2008, 21:07Elīna
elux_smaida at inbox.lv
Continue here -» ...

ja es ari velos uzzinat par informaciju paldies par atbildi =) :*
29, 2008, 6:49marija

es domaju ka es ari piekritu no visiem jums paldies par atbildes =)
29, 2008, 6:51marija
Kāpēc siltumnīcā kalst nost aizmetušies gurķīši?Vai augiem kas trūkst?
26, 2006, 15:31Silva
Answers and Comments ->
Vai peonijas pēc to noziedēšanas drīkst nogriezt?
27, 2006, 12:18Dace
* Answers and Comments ->

man liekas ka ja bet isti nezinu =) pagaidi kad bus zirnekliša tabilde vinam var uzticeties =)
27, 2006, 13:56estere

Nogriezt – Tu domā, nogriezt noziedējušo ziedu kātus jebšu nopļaut visu peonijas krūmu? ;) Man liekas, ka parasti noziedējušie ziedi tiek nogriezti, citādi skats uz viņām tāds žēlīgs. Arī bez ziediem peoniju krūms ir gana krāšņš. Un lapas var izmantot citu puķu pušķos. Rudenī, tad gan var nopļaut arī pašus krūmus.
27, 2006, 15:01Zirneklītis
Es pavasarī dārzā sastādīju puķes.Ko darīt, lai to lapas neēstu gliemeži?
4, 2006, 18:35Lelde
* Answers and Comments ->

Ravēt un rušināt dārzu
See also:
Another message ( 23, 2005, 19:22)
4, 2006, 18:44Zirneklītis

visefektīvākā metode būtu nestādīt puķes tur, kur gliemežiem ir jāēd ;o)
/vai nu ieviest tādu dārzu, kur ik pa pusmetram ir pa vienam iestādītam lakstam un pārējais ir melna zeme, bez jeb kāda zaļuma (tādās vietās gliemežiem nepatīk uzturēties) vai arī visu nobetonēt un audzēt puķes podiņos (uz betona gliemeži arī nedzīvo).
indēšana un gliemežu nolasīšana, to skaitu samazināt samazina, bet neaizvāc gliemežus no dārza pilnībā, tātad varbūtība, ka tiks aizgraustas lapas paliks.
vēl var izmantot manu pieeju – neravēt dārzu vispār, tā lai gliemezim ērtāk būtu atrast tos augus, kas paši tur aug nevis tos, kurus es iestādu. un gadījumā, ja tomēr gliemezis nograuž tieši manis stādīto lakstu – vispār ne par ko neuztraucos.galu galā tas taču ir tikai dzīves sīkums ;o)
5, 2006, 10:35Edgars

es ieteiktu iekārtot mazu dārziņu gliemežiem piemērotā apēnotā vietā ar
īpašiem viņiem mīļiem augiem, piemēram, gurķumētru... lai mielojas...
5, 2006, 13:06Ģederts

Īstenībā nevajag ne melnu zemi, ne betonu, pilnīgi pietiek ar regulāri nopļautu zālienu apkārt dārzam. Tad tos, kuri iemaldījušies dārzā, var savākt, bet citi no mežmalas pāri nopļautai zālei bariem neskrien.
5, 2006, 22:14susurs
Varbūt mans jautājums nebūs visai iederīgs šai vietā, bet mani interesē vai izrokot papardi mežā, to var iestādīt mājās , dārzā un tā augs? Vai jebkuras sugas papardes iedzīvojas mājas apstākļos?
Paldies jau iepriekš?
5, 2006, 11:18marika
* Answers and Comments ->

dārzos audzē parasto strauspapardi, bet tā savvaļā ir diezgan reti, turklāt tādās vietās (veci meži, nogāzes), kuras nevajadzētu izrakņāt. par pārējām - domāju, ka tās varētu ieaugt, ja tu izvēlēsies vietu ar līdzīgiem noēnojuma un augsnes apstākļiem kā mežā.
6, 2006, 2:36Vija

vai varat pateikt paparzu noziimi!!???
gan medicina gan dabaa nu visur kur zinat!!???
17, 2006, 19:02eliina

Elīnai:
See also:
Another message ( 1, 2005, 18:25)
Another message ( 19, 2006, 14:57)
7, 2007, 21:33Zirneklītis
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt. =) Lūdzu!
Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.?
Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka?
12, 2006, 19:46Anžela
* Answers and Comments ->

Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka =)
12, 2006, 19:54Anžela

Sēņojot cilvēki ievāc sēņu augļķermeņus. Pati sēne (micēlijs jeb sēņotne) aug
"zem zemes". Sīkāk tas aprakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml
12, 2006, 20:20Ģederts

Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu.
2, 2007, 16:34Zirneklītis
būs cēsu rajonā jāierīko neliela plantācija no latvijā izaudzētieem valriekstu stādiem. kāds nevar ieteikt kādu nekoptu parciņu kur savākt valriekstus? kāds varbūt kko ieteix?
3, 2007, 10:26jānis
* Answers and Comments ->

neesmu pārliecināta, bet atceros, ka man stāstīja - LV apstākļos vasara pārāk īsa, tādēļ valriekstu augļi parasti nenogatavojas. (citādi jau sasētos visās malās.)
painteresējies kādā botāniskajā dārzā, varbūt tur labāk zina.
5, 2007, 8:49Vija

Mandžūrijas valriekstam (Juglans mandshurica) ienākoties.
See also:
Another message ( 18, 2006, 13:24)
7, 2007, 20:04Zirneklītis

valriektu audze (ap 0.3ha.) ir Tukuma rajona Vānes pagastā bijušajā Aizupes meža tehnikuma parka daļā,kuru izveidoja ap 1960 gadu.
tagad tā muiža ir grausta stāvoklī., bet parks un vecā kokaudzētavas daļa ir maz kopta, bet dzīvotspējīga.
10, 2008, 15:10Romualds Baranovskis

Meklēju kontaktus ar bijušajiem aizupiešiem.
Vai Romualds Baranovskis nevarētu man uzrakstīt?
7, 2011, 9:16Paulis

Pauli, aizupieši diez vai Tavu vēsti šeit atradīs...
14, 2011, 19:08TAs

CĒRES SKOLAS PARKĀ RUDENĪ IR vācamas VALRIEKSTU SĒKLAS ,,, stādi apsapst mazi ... bet ja ziemā piesedz izaug par 20-30 cm diam kokiem t mob 2560501 Edgars
26, 2012, 20:22kovbojs mīļais
amt26 at inbox.lv

No mammas stādītā valrieksta ražu vācu katru gadu-salasu, notīru, nomazgāju un apžāvēju. Raža atkarīga no pavasara salnām-ja ziedēšanas laikā uzskrien, tad raža mazāka. Pērn sanāca trīs kastes ar riekstiem. Esmu izaudzējusi arī dažus stādus, patlaban ir 1 gadu vecs, apmēram 15 cm, un 2 jauni stādiņi. Kad sāks ražot jaunie, tad arī došu ziņu.
29, 2014, 12:39skai
kā posmkājus izmanto lauksaimniecībā???
9, 2007, 18:12agate
* Answers and Comments ->

Saber kāpurus kaimiņa dārzā, lai šim mazāka raža. Nota bene! Neizplatīt mārīšu kāpurus, var panākt pretēju efektu.
9, 2007, 21:22Riebeklītis
kur lai dabu ginka seklas?? es sava zeme gribu ierikot nelielu dendrologisko darzu ap 5 ha un tur paredzeta vieta ginku birzitei...
21, 2007, 13:10janis
* Answers and Comments ->

Āķis slēpjas iekš tā ka Ginki ir divmāju augi. Pie LU augošais ir ♀ augs. Pirms ~30 gadiem tam uzpotēja ♂ potzaru. Līdz ar to tas reizumis ražo dīgstošas sēklas. Sēklas dikti pie sirds iet grauzējiem.
16, 2009, 14:30Zirneklītis
Sveiks, Zirneklīt!
Vēlos gūt apstiprinājumu tam, ka sausiem augšanas apstākļiem piemērotākis skuju koks ir priede. Vai tā ir? Varbūt vēl kāds?
Paldies!
Tilia
20, 2007, 13:23Tilia
* Answers and Comments ->

Kāpēc tik personīgi adresēts jautājams? Ja es protu atšķirt priedi no egles vēl nenozīmē, ka esmu varens dendrologs. Cik man zināms, sausieņu mežos ir sastopamas visu Latvijas mežo veidošo koku sugu tīraudzes un mistraudzes. Tiesa, vissausākajā sausieņu meža augšanas apstākļu tipā – silā – vislabāk no kokaugiem jūtas priedes un, kas gan nav skujkoks, virši.

Nonākot dārzā vai parkos, kokaugu prasības vai iecietība pret apkārtni jau būtiski nemainās. Nevajag aizmirst, ka mitruma apstākļi jau nav vienīgais, kas nosaka, kādas koku sugas dotā vietā jūtas labāk vai sliktāk. Svarīgi ir arī apgaismojums, temperatūra, augsnes auglība. Sausā bet noēnotā vietā diez vai izdosies izaudzēt kādu izskatīgu priedi.

No kailsēkļiem pasausās vietās var augt arī dzīvībaskoki (tūjas).

20, 2007, 14:57Zirneklītis

sausās un nabadzīgās augsnēs LV priede ir viena no konkurētspējīgākajām koku sugām.
taču priede ir pioniersuga - ar laiku to var nomainīt citas sugas. dabiskos apstākļos sausie priežu meži veidojas pēc ugunsgrēkiem vai citiem liela mēroga traucējumiem (piem., smiltāju veidošanās pie jūras).
ja sausajam priežu mežam neļauj degt (u.c.), priedi tajos apmazām aizstāj egle. neatkarīgi no tā, cik augsne sausa.
tagad aizmiedz acis un iedomājies mežu, kurā vasarā lasīji mellenes.
droši vien tur bija lielas priedes un nelielas egles, un nevienas jaunas priedes. tā egles ienāk priežu vietā.


taču ja tu gribi zināt, kādus kokus stādīt savā mežā - pa tīklu nevarēsim tevi konsultēt; griezies pie vietējā mežsarga; kas zina, cik sausi ir tie tavi augšanas apstākļi.
bet sausā augsnē stādīt priedes ir visprātīgāk.

20, 2007, 15:10Vija

Pēdējo reizi gan lasīju brūklenes, bet tur pamežā bija kadiķi un mazas priedītes ;) :
http://www.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&b=kaapu_mezi&k=mezi/priezu/&M=1
20, 2007, 15:32Zirneklītis

Zirnekli,
man liekas, es zinu šo vietu, tā ir pie pašas jūras, un vēl nesen tur pastaigājās ceļojošās kāpas (milzīgs dabiskais traucējums), tātad augsne ir īpaši sausa un nabadzīga. bet tik un tā pamazām sūnas, nobiras utt krāj augsnei auglību un priedēm nogriež atjaunošanās iespēju =)


varu derēt, ka tu nepaskatījies, vai uz tām priedēm nav deguma rētu; varētu mēģināt arī derēt, ka tās tur bija =)

20, 2007, 15:52Vija
Kādi ir ievērojamākie liliju selekcionāri Latvijā,
kādi ir viņu panākumi,
kādi ir liliju selekcijas darba posmi,
cik gadu jāvelta selekcijas darbam,lai iegūtu jaunu šķirni.
Paldies par atbildēm.
1, 2007, 8:44Reinis
* Answers and Comments ->

Sīpolpuķu un gladiolu selekcijā Latvijas privātajiem selekcionāriem šodien ir lieli starptautiski panākumi. Vēsturiski visslavenākās ir Viktora Orehova lilijas ‘Saule’ un Latgales hibrīdi.
Jāpiemin mūsdienu liliju selekcionāri Jānis Vasarietis (Āzijas lilijas), Andris Krūmiņš (Tango grupa), Antra Balode (‘Sonora’), Egons Fridrihsons (‘Mežotnes Zaļziede’), Dēzija Šķimele, Ivars Zilgalvis (trompešlilijas) u.c.
Jaunas šķirnes izveidei un apstiprināšanai nepieciešami aptuveni 10 gadi.
1, 2007, 9:11Meringija

Kādā veidā selekcionāri var iegūt jaunu šķirni visādiem augiem?
25, 2007, 21:50Evija
gribētu,lai dārzā aug ēdamas sēnes-ko man darīt?
vēl'-manā dārzā ir daudz skudras un kurmju rakumi-kā no tiem atbrīvoties?
6, 2007, 16:30dzintra
* Answers and Comments ->

Tur, kur gribi lai aug ēdamas sēnes, neber minerālmēslus. Un lai tuvumā nav autoceļi, vai kādas citas piesārņotas vietas.
Ja vēlies audzēt dažādu sugu bekas, tad Tava dārza teritorijā jābūt atbilstošiem kokiem, kas veidotu simbiozi jeb mikorizu ar to beku sugu, ko vēlies audzēt.
Egļu baravikas (Boletus edulis) - eglēm,
Dažādas bērzubekas (Leccinum spp.) - bērziem,
Parastās sviestabekas (Suillus luteus)- priedēm, eglēm,
Graudainās sviestabekas (Suillus granulatus) - priedēm,
Parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum) - apsēm,
Dzeltenbrūnās apšubekas (Leccinum versipelle) - bērziem, eglēm,
utt.
Var audzēt arī dažādas ēdamas atmatenes jeb šampinjonus, kurām nav nepieciešami koki, bet gan komposts, kā tīruma atmateni (Agaricus arvensis) un lauka atmateni (Agaricus campestris). Tad vēl var audzēt tādas sēnes kā celmenes, kuras gan ir labi jāpazīst, jo savvaļā aug arī indīgas sēnes uz celmiem. Labas ir parastās celmenes (Armillaria mellea), neīstās celmenes jeb mainīgās pacelmenes (Kuehneromyces mutabilis), kā arī var audzēt veikalā nopērkamās austersēnes jeb austeru sānauses (Pleurotus ostreatus).
Neiesaku audzēt bisītes jeb murķeļus (Gyromitra spp.), jo tās tomēr ir indīgas, lai gan tautā par spīti iecienītas.
Kā audzēt?
Vecas, nobriedušas sēnes aplej ar lietusūdeni, ļauj nostāvēties, tad šķidrumu nokāš, lai tajā nokļūtu sēņu sporas (tās atrodas sēņu stobriņos vai lapiņās). Uzirdina augsni (mikorizas sēnēm - koka tuvumā)un tad ielej bedrītē ūdeni ar sēņu sporām (kuras ar neapbruņotu aci nesaskatīsi). Uztraus virsū nedaudz augsnes un zemsedzi, ik pa laikam nedaudz aplej, ja ir sauss, bet ne ļoti!
Sēnes, kas aug uz celmiem. Paņem vecu koka bluķi, dažas dienas paturi dīķī, izvelc ārā, izurb caurumus bluķī, ielej sporas vai iestūķē jau izaudzēto (to var nopirkt austersēņu gadījumā) micēliju, aiztaisi ciet caurumus, turi visu laiku bluķi mitru, neļauj dikti izžūt, ja tas ir jauns. Gaidi ražu (visdrīzāk nākamajā gadā vai mazliet ilgāk).
Par kurmjiem un skudrām prasi padomu dzīvnieku sadaļā, šeit ir sēņu lietas!
10, 2007, 22:18Zanda
zemei jādod gaisma un siltums
17, 2007, 14:58ericite
Answers and Comments ->
Sveiki:)
Rakstu referātu par amerikas sīkziedi, bet interneta caur googli neko nevaru atrast...Gribēju palūgt vai tu nevarētu palīdzēt noskaidrot, kas ir nezāles un kādas ir to bioloģiskās īpatnības?Ja variet , tad lūdzu norādiet, kur meklēt informāciju literatūrā un interneta saitos!Jau iepriekš paldies:)
9, 2007, 18:53zane
* Answers and Comments ->

Pēc manas saprašanas nezāle ir augs, kas aug nevietā. Pieneni pļavā par nezāli nenosauksi, bet puķu dobē gan. Tāpat kļava var būt gan nezāle, gan skaists koks, pat aizsargājams dižkoks, piemēram, Briedes kļavas, Dinsberga kļava utt, 1986. gadā bija apzinātas 32 dižkļavas. Bet tas netraucē piemājas dārziņā pukstot un stenot katru gadu raut laukā kļavu jaunuļus.

Latvijas apstākļos nav daudz tādu augu, kas būtu atzīstami par kaitniekiem pilnīgi visur, kur vien tie mēģinātu augt. Visplašāk pazīstamais ir Sosnovska latvānis. To gan nesauc par nezāli, bet gan par invazīvo jeb svešo sugu.

Par amerikas zīkziedi būs Tevi jāapbēdina. Nevienā no manis zināmajiem sarakstiem, šads augs nav minēts. Varbūt ar to ir domāts no dienvidamerikas ieklejojusī sīkziedu sīkgalvīte (Galinosoga parviflora) vai matainā sīkgalvīte (Galinosoga quadriradiata, Galinosoga ciliata), varbūt no ziemeļamerikas nākusī sīkziedu amzinkija (Amsinckia micrantha, Amsinckia menziesii)?

10, 2007, 9:23Zirneklītis

es tikai gribētu piebilst, ka termins "nezāle" raksturo cilvēka subjektīvo attieksmi, nu apmēram tāpat kā augus iedalot ēdamajos un neēdamajos vai smukajos un nesmukajos un tamlīdzīgi.
katram biotopam ir savas raksturīgās augu sugas, atkarībā no sukcesijas stadijas, un, ja cilvēkam te kāda suga nepatīk, tad tā ir viņa problēma, un augs tur nav vainīgs.
vismaz no ekologa viedokļa šāds termins ir nekorekts. ja cenšamies skatīties uz sistēmu kopumā un nevis uz vienas atsevišķas sugas labumu.
ar nezāļu zinātni padziļināti nodarbojas L Lauksaimniecības akadēmijā.
tad vēl, pirms vismaz 20 gadiem iznāca botāniķa Rasiņa sastādītais nezāļu noteicējs pēc viegli nosakāmām pazīmēm (precīzu nosauumu neatceros).
par nezālēm iesaku pameklēt dažādās enciklopēdijās papīra bibliotēkā. par konkrēto sugu - precizēt tās nosaukumu un tad meklēt svešvalodu lapās ar latīnisko nosaukumu.
10, 2007, 13:17Vija
labdien uzrakstiet man ludzu pazīstamus Latvijas selekcionarus
10, 2007, 15:15oksana
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 1, 2007, 8:44)
Another message ( 17, 2006, 13:50)
10, 2007, 16:44Zirneklītis
kapec saknu seleriju nedrikst stadit dzili augsne?
21, 2007, 16:53Elina
Answers and Comments ->
Liels paldies Ģedertam! Vai lūdzu nevarētu pateikt, kur internetā varētu meklēt dārza, augļu kaitēkļus, kuri būtu tulkojumā krievu-latviešu valodā?
24, 2007, 22:09Gunita
* Answers and Comments ->

Varu ieteikt grāmatu Arturs Priedītis Kultūraugu kaitēkļi, Zvaigzne ABC 1996. Tur var iegūt nosaukumus Latviešu un Latīņu valodā. Krievu valodai var lūgt talkā Gūgli attiecīgi ievadot Latīņu nosaukumu, piemēram:
http://www.google.lv/search?q=%22Gryllotalpa+gryllotalpa%22+site%3Aru
25, 2007, 10:10Zirneklītis
Labdien! Lūdzu pastāstiet kāds ar pieredzi, kā var stratificēt riekstkoku ( Nandžūrijas, pelēkā, citu) sēklas! Vai tās vispār dīgst! savācu rudenī iestādiju dobē bet tagad pārsitot pat mitrums nav ticis klāt, vai šīs sēklas dīgs??
29, 2007, 10:55Jānis
Answers and Comments ->
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 79
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------