Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Waters


Hide answers
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 45
Order: ^
Tabulas "Latvijas lielaakaas upes" stabinju virsraksti ir nobiidiijusies, taapeec tabula nav saprotama. Saliidzinot tekstu virs tabulas un tabulas datus, ir pretrunas: Latvijaa visgaraakaa upe ar vislielaako baseina platiibu nav Daugava. Latvijaa visgaraakaa ir Gauja. Noraadot Aiviekstes baseina platiibu Latvijaa, skiet, ieviesusies kljuuda skaitlii. Kaapeec neatskiras upes garums "Latvijā" un "Kopā" Aiviekstei, Gaujai un Lielupei, ja baseina platiiba "Latvijā" un "Kopā" atskiras?
9, 2002, 15:46Viesis
* Answers and Comments ->

Tāpēc, ka Tevis pieminētās upes pilnībā atrodas Latvijas teritorijā, bet viņu baseini ir arī ārpus Latvijas. Gaujas sateces baseins iestiepjas Igaunijā, Lielupei Lietuvā, bet Aiviekste savus ūdeņus saņem arī no Igaunijas un Krievijas.
26, 2007, 23:36Zirneklītis

Es atļaušos vēlreiz jautāt. Kā Aiviekstes baseina platība Latvijā var būt 10x lielāka, nekā kopējā baseina platība? Noņemat taču beidzot lieko nulli (0)!
9, 2007, 18:28Gunārs

Paldies par uzrādīto kļūdu. Izlabots.
11, 2007, 19:23Zirneklītis
Labdien, vai Jūs man lūdz varētu pateikt kādas latvijas pludmales ir saņēmušas Zilā karoga apbalvojumu?
26, 2003, 11:46draugs
* Answers and Comments ->

Par Zilo karogu pludmalēm var apsaktīties VAK mājas lapā:
6, 2005, 8:23Zirneklītis

Vēl ir lapa:

Pamatīga informācija (Angļu valodā) atrodama Zilo karogu kustības galvenajā mājas lapā:

23, 2005, 18:38Zirneklītis

See also:
Another message ( 24, 2006, 17:11)
31, 2006, 14:33Zirneklītis
Kur lūdzu var pameklēt materiālus par Latvijas ūdeņiem, 3.klases skolniekam.
19, 2004, 8:00Žaneta
* Answers and Comments ->

20, 2004, 12:45Zirneklītis
kur atrast kautko par Baltijas juras un Rīgas līča aizsardzību?
16, 2004, 10:43jūras krupis
* Answers and Comments ->

18, 2004, 1:53Zirneklītis
labdien!

es lasiju internetaa ka juus varot sniegt dazzaadas Latvijas kartes. Ludzu atsuuteit preciizu Ladgales karti. es gribu atrast Sveetones eszer. tas esot lloti labs ezers, kaa arii gribu aizdraukt uz ekskursiju uz to ezeru.

28, 2004, 14:41Jogurts
* Answers and Comments ->

Sveiks,

Diemžēl īsti nav skaidrs, kādu ezeru Tu domā. Visticamāk, ka tas varētu būt Svatovas ezers (netālu no Rušona ezera) vai arī Svātūnes ezers (netālu no Baltinavas), vai arī Sventes ezers (netālu no Daugavpils).

Labprāt uzzinātu, kur internetā izlasīji, ka "juus varot sniegt dazzaadas Latvijas kartes", jo tas neatbilst gluži patiesībai. Vislabākas kartes tūrisma vajadzībām var iegādāties "Jāņa sētas" karšu veikalā vai arī jebkurā grāmatveikalā var apskatīt un iegādāties "Jāņa sētas" izdotās kartes.

Veiksmi ceļošanā,

31, 2004, 9:57Zirneklītis
Labdien,
Vai būtu lūdzu iespējams iegūt elektroniski Salacas(upe Vidzemē) karti.
Paldies,
Ar cieņu,
20, 2004, 14:56Nora
* Answers and Comments ->

Sveicināti,
Vienīgā mumums pieejama karte, kuru drīkstam izplatīt ir ar ģeneralizācijas pakaāpi 1 5oo ooo. Diez vai tāda interesē:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=kartes&k=kopskats/&t=1
21, 2004, 23:02Kārlis
Kā vēl sauc upju pētniekus?
3, 2005, 14:33Dzeina
* Answers and Comments ->

Neesmu dzirdējis, ka kaut kā īpaši sauktu pašas upes pētniekus. Zinātniekus, kas nodarbojas ar dažādu ūdeņu sauc vienā vārdā – hidrologi. Īpaši izdala okeānu pētniekus – okeanogrāfi (pēta okeānu hidroloģisko režīmu) un okeanologi (pēta okeānu kā hidrosfēras daļu). Vēl īpaši izdala zemes dzīļu ūdeņu pētniekus – hidroģeologi. Tos, kas pēta dzīvibu ūdeņos, netikai upēs, sauc hidrobiologiem un hidroekologiem.
25, 2005, 8:46Zirneklītis
ljoti labi bet wareetu wairaak informaacijas par uudeniem (pasaules).

Kas ir uudens?Kas ir okeaani?Kas ir Juura?

4, 2005, 14:06Briivais Willijs
Answers and Comments ->

man vajadzetu zinat vairak par sirdsezeru kursh atrodas Talsu rajonaa!!! nju piemeram ka sir ezers ir radies kapec tads nosaukums??? ludzu dodiett atbildii!!
25, 2005, 16:06aiga
http://aiga36@inbox.lv
* Answers and Comments ->

Sirds jeb Sukturu ezers atrodas Talsu pauguraines dabas parkā. Tā platība ir 2,4 ha, dziļums – 14,5 m
26, 2005, 12:17Zirneklītis

Dažas fotogrāfijas un neliela uzziņa atodama ezeru lapās:
http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=1617
27, 2005, 0:32Zirnekl\itis
Vēlos ar laivu novizināties pa Abavu no Rendas līdz Ventai. Būtu ļoti pateicīgs par informāciju (straumes stiprums, cik laiks jāpatērē šim maršrutam, u.t.t.), kā arī vēlētos zināt, kur šo informāciju var atrast. Jau iepriekš pateicos, Raivis.
24, 2005, 22:56Raivis
* Answers and Comments ->

Tev varētu noderēt:
Lejup pa Abavu
Kultūrvēsturisks tūrisma ceļvedis pa Abavu un tās baseina upēm

Valdis Avotiņš un Ints Lukss
Iznākusi 2004. gada septembrī
ISBN 9984-663-35-3
288 lappuses, mīkstie vāki, formāts 143 x 205 mm
Cena: Ls 4,70
(http://www.izdevnieciba.com/book.php?isbn=9984-663-35-3)
27, 2005, 13:32Zirneklītis

27, 2005, 13:45Ūdenszirneklis
cau vai jums ir matreāli par latvijas ūdeņiem
29, 2005, 14:41madara
* Answers and Comments ->

Sveiks,
Par kuriem Latvijas ūdeņiem ir interese - upēm, ezeriem, dīķiem, avotiem vai jūru?
Te būs pāris lapu:
31, 2005, 14:14Zirneklītis

Sveiki...
Es rakstu projektu par L.upēm...
Man vajag ziņas par upēm...kurās atdresēs, grāmatās vai žurnālos var atrast ziņas?
lūdzu palīdziet!
9, 2005, 16:29Tina256

No grāmatām varu ieteikt enciklopēdiju «Latvijas daba», 6 sējumos. Sāka izdod Latvijas Enciklopēdija un pabeidza Preses Nams 1990-os gados.
10, 2005, 21:36Zirneklītis
kur var atrast kā ir cēlušās Latvijas upes??
28, 2005, 16:16ieva
* Answers and Comments ->

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā:
Vēji smiltis putināja,
Ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika dieviņam,
Lai tas raka Daugaviņu -
Zvēri raka, dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja -
Es pamērcu pirksta galu,
Abus jūtu dvēselē.

Jānis Rainis „Daugava”

28, 2005, 16:45Spēlmanītis

Citāts no «Latvijas Dabas Enciklopēdijas» 6. sējuma:

„.. Upju hidroloģisko režīmu nosaka fizioģeogrāfiskie apstākļi, galveno kārt klimats un reljefs. Liela nozīme ir augšņu īpašībām .., ģeoloģiskai uzbūvei, baseina mežainuma, purvainuma un ezerainuma pakāpei. Latvijas upēm ir jaukta ūdens pieplūde (sniega kušana, lietus un pazemes ūdeņi). ..”

28, 2005, 17:09Zirneklītis

28, 2005, 17:11Zirneklītis

hehe, ainavaa ir augstaakas vietas un zemaakas vietas.
noliist lietus, un kur šis liksies? no avotiem arī izplūst ūdens. uudens jau parasti tek no augsas uz leju, un kaut kā satek kopaa =)
taalaak notika taa
"Zaķis upi mērījis un kurmis vagu dzinis, tādēļ
visas upes esot līkas."
(http://ai1.mii.lu.lv/ticejumi/upe.htm)
Izņēmums ir Daugava. to visu izraka dažādi zvēri:) No kādas teikas atceros, ka organizācija bijusi tik teicama, ka tikai viens zvērs esot slinkojis, par ko viņš vēl aizvien izcieš sodu :(
vēl upju gultnes mēdz būt pa ledāja kušanas ūdeņu izgrauztām gravām =)
lasi vēl:
Glaževiča, L., 1975. Virszemes ūdeņi. Latvijas ģeogrāfija, „Zinātne”, Rīga, 74. – 89. lpp
28, 2005, 17:12Kājas sausumā

Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Lat ...
28, 2005, 17:16Pēcis
Continue here -» ...

atvainojos, bet es nejauši atradu


Reiz pasaulē bijuši lieli plūdi, tā ka pat putniem nav bijis vietas, kur atmesties. Putni nu nosprieduši rakt upi, lai ūdens notecētu. Visi putni stājušies pie darba un rakuši ar saviem knābjiem. Tikai krauklis bijis ļoti slinks un negājis ar citiem putniem rakt upes. Krauklis toreiz bijis gluži balts, bet lai nu viņu arī noturētu par racēju, tad viņš nosmērējies gluži melns ar dubļiem. Līdz ar citiem racējiem viņš nu atkal gribējis iet upē mazgāties, bet citi putni, zinādami kraukļa viltību, nav viņa nemaz laiduši pie ūdens. Krauklis nu gribējis ar visu varu tikt pie mazgāšanās un sācis nejaukā balsī brēkt, bet viss tas nekā nepalīdzējis.
No tā laika nu krauklim palikušas melnas spalvas un nejauka balss.


Senāk nebijis upju. Te kādreiz Dievs visiem dzīvniekiem pavēlējis iet upes rakt (vietām saka: Daugavu rakt). Vanags nepaklausījis tādai pavēlei, paturējis gan tīras, dzeltenas kājas, bet ieguvis lielu sodu. Dievs aizliedzis viņam dzert no upēm, ezeriem un citiem zemes ūdeņiem, bet atļāvis slāpes dzesēt tikai ar tiem rasas pilieniņiem, kas lietum līstot uz lapām paliek. Tādēļ tad vanags skraida, sausā laikā — augstu gaisā pacēlies — lūdzas: "Pil, pil, pil!" lai lietus lītu, pilētu un viņam būtu ko dzert.


Iesākumā vēl nebijis ne upju, nedz ezeru, bet visiem vajadzējis iztikt no lietus un rasas. Tad Dievs pavēlējis visiem dzīvniekiem iet upes un ezerus rakt. Bet vālodze nav gājuse. Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu.

un visbeidzot


14. St.Ulanowska, Lotysze Inflant Poliskich,86. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 314. :bdfz cnfhbyf 5, 439.


Lietus putns [falco milvus] negribēja iet upes rakt, kad visi citi putni raka. Viņš sacīja, ka viņam pietikšot ar to ūdeni, kas būšot uz lapām un akmeņiem. Dievs par to saskaitās un aizliedza viņam dzert ūdeni no upēm. Tādēļ viņš arī vienādi kliedz: "Dzert, dzert!" Lai varētu padzerties, viņam nu arvien jāgaida, kamēr uzlīst lietus.

ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi.


http://www.ailab.lv/pasakas/gr01/01218.htm

28, 2005, 17:33Kājas sausumā

Bet vai mūsdienās upes pārvietojas? ...
28, 2005, 17:42Pēcis
Continue here -» ...

Citēju Kājas sausumā „..Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu..” un tālāk „.. ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi..”

Tad nu gan melnu putnu atraduse ;)

28, 2005, 18:18Zirneklītis
Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Latvijā bija pirms ledus laikmeta?
28, 2005, 17:16Pēcis
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Citāts no enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 249. lappuses:

„..Speciālie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pētījumi, .., jau sen pierādījuši, ka daudzu tagadējo upju ieleju lielāki vai mazāki posmi sakrīt ar senām kvartāra nogulu aizpildītām ielejām (pirmielejām). Tās bijušas nesalīdzināmi dziļākas par tagadējām. ..

Tagadējās upes tikai daļēji sakrīt ar seno upju ielejām. .. Precīzi salīdzinot seno un tagadējo upju tīklu, var konstatēt, ka tagadējās upes no senajām novirzās uz dienvidiem. ..”

28, 2005, 17:28Zirneklītis
Bet vai mūsdienās upes pārvietojas?
28, 2005, 17:42Pēcis
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Pārvietojas gan. To sauc par krastu izskalošanu. To, kā upe maina savu izskatu, nosaka atšķirīgo iežu izskalojamība, ūdens daudzums, hidroloģiskai režīms, kritums, zemes garozas kustība un cilvēku darbība. Upe var iegrauzties gan dziļumā, gan uz sāniem. Ir upes, kuras gadiem nemaina savu gultni. Toties, piemēram, Gaujā vietumis ir novērota krastu erozija līdz 4 m gadā. To, kā pārvietojusies upe, liecina dažādās vecupes.

Sīkāk par to var palasīties enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 253. lappusē.

28, 2005, 17:50Zirneklītis
Cik dziļa ir Baltijas jūras dziļākā vieta? Kur tā atrodas?
29, 2005, 11:42Evija
* Answers and Comments ->


Jūras daļa platība, tilpums, lielākais vidējais
m² km³ dziļums, m dziļums, m
__________________________________________________________
Botnija līcis 115 638 6 381 293 55
Somu līcis 29 509 1 104 115 37
Rīgas līcis 18 558 412 56 22
Baltijas jūras
centrālā daļa 207 911 13 006 451 63
Dāņu jūra 10 660 138 54 13
Kategats 22 088 506 100 23
___________________________________________________________
Kopā 404 364 21 547 451 53

Avots: The Baltic Marine Environment 1999–2002, Baltic Sea Environment Proceedings No. 87, Helsinki Commission, Baltic Marine Environment Protection Commission, 2003
29, 2005, 16:16Zirneklītis

te nekas nenotiek tur nav rakstiits kur tas ir
13, 2007, 21:17es
Stāvot jūras krastā var novērot, ka laivas paslēpjas aiz horizonta. Kāpēc to nevar redzēt stāvot ezera krastā?
30, 2005, 23:50Pēcis
* Answers and Comments ->

Zemes virma ir izliekta, tāpat tas ir ar ūdens virsmām. Tādēļ, ka jūra liela, aiz šī ūdens izliekuma var „paslēpties” ne tikai laiva, bet pat vesels kuģis ar visiem mastiem. Ezeri, parasti, ir maziņi un to izliekums nav augsts. To, cik lielam jābūt ezeram, lai laiva paslēptos aiz horizonta, var izrēķināt. Lai vienkāršotu aprēķinus, pieņemsim, ka zemei ir lodes forma, kuras diametrs ir 6 372 000 m. Vēl jāsaprot, ka attālums starp diviem punktiem tiek mērīts pa lodes virsmu, nevis pa taisni caur lodes iekšieni. Tatad, var izmantot formulu:


__________
( √2*R*h - h² )
π * R * 2 * arcsin|-------------|
( R )
l = -------------------------------------- ,
180
kur:
π - pī (~3.142);
R - riņķa rādiuss, šinī gadījumā 6372000 m;
h - izliekuma augstums mēro no iedomātas taisnes,
kas savieno divus punktus uz lodes virsmas
caur lodes iekšpusi.

Pieņemsim, ka ezera kupolam jāpaceļas par 2 m, lai aiz tā kupola varētu paslēpties laiva no tā cilvēka, kas stāv krastā. Izmantojot redzamo formulu, varam aprēķinat, ka laivai ir jābūt vismaz 10,1 km no krasta. Latvija ir atrodomi šāda garuma ezeri, piemēram, Rāzna (12,1 km), Dridzis (11 km), Engures ezers (19 km), Lubāns (15,6 km), Burtnieks (13,3 km), Usmas ezers (13,5 km).

Protams, guļot, nevis stāvot, ezera krastā, ezera kupols var būt uz pusi mazāks (bet ne attālums līdz laivai, cik tālu jābūt laivai – izrēķini pats), lai laiva pazustu skatienam.

4, 2005, 16:47Zirneklītis
luudzu pasakiet man wisas salas Daugavā...???
11, 2006, 14:15edzeniite
* Answers and Comments ->

Pilnīgi visas, vai tikai tās, kas Latvijs teritorijā? Un vai tiešām pilnīgi visas, vai tikai lielākās?
12, 2006, 15:04Zirneklītis

man vajadzeetu atteelus un aprakstus kaa zied kljavas, ozoli, beerzi!!!luudzu paliidziet...man vajag ljoti steidzami....
19, 2006, 19:37driska
Uzņēmums,kura es stradaju velas sponsoret naudu kadam dabas sargašanas projektam,īpaši,ja tas projekts saistits ar juru vai juras piekrasti.Vai tas ir vispar iespejams?Un kur var uzzinat par tadiem projektiem.Varbut Jums ir informācija par kadu projektu,kuram īpaši vajadzigi līdzekļi no sponsoriem.Paldies
31, 2006, 10:34Jeļena Karele
* Answers and Comments ->

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte izstrādā projektu par jūras piekrastes
reto un aizsargājamo augu bioloģijas izpēti, kas vērsts uz to aizsardzību. Varat
rakstīt man uz e-pastu gederts@lanet.lv.
31, 2006, 19:18Ģederts

Ja, ir iespejams =)


Varbut Jus velaties iesaistities projektaa "Piekrastes biotopu aizsardziba un apsaimniekosana Latvija"
(tas ir cits neka ieprieks minetais)


Seit jus varetu, piemeram, atbalstit kada piekrastes labiekartojuma izbuuvi (takas, laipas, solini u.c.) vai kada informativa materiala izdosanu u.t.t..

Preti mes varetu piedavat publicitaati.


vznotina@lanet.lv

31, 2006, 20:03Vija
http://piekrastes.daba.lv

Man luudzu ezeri gadalaikos man vajag projektam!!!!
5, 2006, 18:12Anna Ģermane
http://annasmails@inbox.lv
* Answers and Comments ->

6, 2006, 10:45Zirneklītis
sveicināti, kur es varētu atrast informaciju par ezeriem??tipiem, aizsardzību, piesārņošanu, janās ES normatīvas, u.t.t. liels paldies jau iepriekš!!!=)
5, 2006, 20:50asarīts
* Answers and Comments ->

Ļoti laba grāmata ir profesora Pētera Cimdiņa "Limnoekoloģija" (Rīga 2001). Tur par ezeriem ir daudz, tikai ES normatīvie akti gan laikam nebūs. Varu ieteikt bibliotēku, kur (droši zinu) ir šī grāmata un pilns ar normatīvajiem aktiem. LU VZPI, droši vien arī BF ir.
Var palasīt arī:
http://www.ezeri.lv
6, 2006, 8:25Mikī
kur var atrast noderigu informaciju par geografiju tema udens un ezeri
12, 2006, 17:56sims
* Answers and Comments ->

13, 2006, 9:03Zirneklītis
Gribētu uzzināt par Lubāna ezera attīstības stadijām.
27, 2006, 13:43Gunita
* Answers and Comments ->

Lubāns – lielākais Latvijas ezers (8270 ha) – atrodas Lubānas līdzenuma austrumu daļā. Madonas rajonā atrodas aptuveni viena trešā daļa no ezera platības. Lubāna ezera teritoriju raksturo applū stoša zemienes daļa, purvu un mitru mežu komplekss.

Ezera ūdens līmeņa regulēšana uzsākta 1926. gadā. Tad padziļināja Aiviekstes upes gultni un izraka Meirānu kanālu. Apjomīgi kompleksie hidroloģiskie un hidrotehniskie darbi veikti laikā no 1956. gada līdz 1981. gadam, izveidojot sarežģītu kanālu, dambju un slūžu sistēmu. Applūstošās teritorijas pie Lubāna ezera ir nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas.

/ Madonas rajona attīstības programma, 2003., http://www.madona.lv/files/1dalja.pdf /

Lai saskaņotu ekonomiskās un dabas aizsardzības intereses, 1999.–2000.gadā Japānas speciālistu vadībā izstrādāja Lubāna mitrāja kompleksa vides apsaimniekošanas plānu. No 2003. gada 1. novembra līdz 2007.  gada 1. septembrim rit Life-Nature atbalstīts projekts «Lubāna mitrāja kompleksa vides apsaimniekošana».

Uzziņai:

27, 2006, 22:39Zirneklītis
kada ir udens krasa?pec ka smarzo udens?kasa aug udens kratuves tuvuma?kadus putnus var redzet peldvietas?
30, 2006, 19:44niks
* Answers and Comments ->

Atraujies taču beidzot no datora. Patiesība ir tur ārā. Ja neesi vēl pamanījis, tad laukā aiz loga ir vasra pilnā plaukumā.
3, 2006, 19:12Zirneklītis
Sveiki! Es vēlējos noskaidrot, cik un kādām pludmalēm Latvijā šogad ir piešķirts Zilā karoga statuss?
Paldies.
24, 2006, 17:11Lita
* Answers and Comments ->

Visu par "zilajiem karogiem" var noskaidrot šeit: http://www.videsfonds.lv/zk.html
25, 2006, 10:07janis
lūdzu pasakiet, baltijas jūras iespējamo izveidošanās vecumu. gaidu.
19, 2006, 7:44Elīna
rozinite4 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija (Pēclitorīnas, Limnejas) ilgst ~2800 gadus.
26, 2007, 11:04Zirneklītis
Info par Latvijas ezeriem ir, kāpēc nav par upēm?
19, 2006, 13:16MARGARITA
Answers and Comments ->
neliels ūdenskritums, arī strauja viesību deja
3, 2006, 20:20ēriks
* Answers and Comments ->

3, 2006, 21:33Zirneklītis

Niagary Falls?
3, 2006, 22:24Ģederts
Latvijā ir upe Svēte.Gribas kaut ko vairāk uzzināt.
9, 2006, 14:28Ruta
* Answers and Comments ->

Latvijā ir arī daudzas citas upes ;)
9, 2006, 15:07Ceļinieks
KURAM LATVIJAS EZERAM IR VISVAIRĀK SALU???
21, 2006, 13:20IVETA
* Answers and Comments ->

Vislīčainākais un salām bagātākais ezers Latvijā ir Ežezers, kurā ir ap septiņdesmit salveidīgu veidojumu no kuriem par īstām salām uzskatāmi 36. Pārējie ir niedrēm un meldriem apaugši sēkļi. Toties vislielāko platību aizņem Usmas ezera salas (392 ha).
7, 2007, 23:27Zirneklītis

visvairak salas ir uz ezera ežezers
27, 2013, 9:34nikola
kas ir lielākais kanāls Baltijas valstīs?
26, 2007, 17:50agnese
* Answers and Comments ->

Lielākais kanāls Baltijas valstīs varētu būt Meirānu kanāls, kas lielu daļu Lubānā ieplūstošo upju, apejot Lubānu, aizvada tieši uz Aivieksti. Sākts rakt pērnā gadsimta 30-os gados. Atšķirībā no lielākajiem kanāliem pasaulē, tas netika izrakts kuģošanai :( . Kanāla garums ~25 km, platums sasniedz pat 80 m, bet dziļākā vieta – 10 m.
26, 2007, 19:51Zirneklītis
sveiki! kura no LAtvijas upēm bioloģiskās daudzveidības ziņā ir starptautiski atzīta par vienu no 150 Eiropas etalonupēm???
27, 2007, 18:38sigita
* Answers and Comments ->


Salaca ir etalonupe lašiem.
Attēls no http://www.sargidabu.lv/
21, 2008, 22:02Zirneklītis
cau!Vai upes, kur nārsto laši, taimiņi un vimbas sauc par lašupēm?Paldies!
28, 2007, 12:51edgars
* Answers and Comments ->

  • Par Lašupi sauc upi, kas tek Priekules pagastā un kura saplūstot ar Melnupīti izveido Melnupi;
  • Par Lašupi sauc apdzīvotu vietu Lutriņu pagastā;
  • Lašupes (daudzskaitlī) ir apdzīvota vieta Ogresgala pagastā blakus Ogrei;
  • Un visbeidzot, par lašupēm sauc upes, kurā nartsto laši. Pasaules dabas fonda mājas lapā tiek apgalvots, ka „No 130 Latvijas lašupēm, kas savulaik nodrošināja lašu nārstu, šobrīd ir atlikušas vien pārdesmit lašu nārstam noderīgas upes. Daugavas HES kaskādes izbūve ir iznīcinājusi dabisko lašu populāciju Daugavā un tās baseinā, kas pirms HES būvniecības bija viena no nozīmīgākajām Eiropas lašupēm.” „Latvijā ir ap 10 lašupes, no kurām svarīgākās ir Salaca, Gauja un Venta.” – ir rakstīts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas parka „Salacas ieleja” posma Rozēni – Mērnieki dabas aizsardzības plānā. Salaca ir pasaulē atzīta lašupe (salmon index river).
28, 2007, 21:24Zirneklītis
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 45
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------