Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Natural phenomena


Hide answers
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 48
Order: ^
kāpēc debesis ir zilā krāsā? gaidīšu atbildes Ineshux@tvnet.lv
21, 2006, 22:09Inese
Ineshux at tvnet.lv
* Answers and Comments ->

Gaiss izkliedē saules gaismu. Dažus metrus biezs gaisa slānis ir pilnīgi caurspīdīgs. Visa atmosfēra, pateicoties tā slāņa lielajam biezumam, veido debesvelves zilo kupolu. Atmosfērā notiek gaismas izkliede gan no gaisa molekulām, gan arī dažāda lieluma un izcelsmes daļiņām. Gaisa molekulas vairāk izkliedē īsviļnu starojums tā radot atmosfēras zilo krāsu. Gaisā esošo daļiņu izkliede ir neitrāla – vienmērīgi izkliedējas visa garuma gaismas viļņi tādējādi debesis padarot baltākas. Jo vairāk daļiņu atmosfērā, jo tās ir bālākas.
22, 2006, 0:53Zirneklītis

Kas ir dispersija???Kur to pielieto?
22, 2006, 13:16Inese
Ineshux at tvnet.lv

Par dispersiju
See also:
Another message ( 22, 2006, 13:19)
22, 2006, 15:03Z.
Kas notika pagaajusaa gada februaarii????Es domaaju kaut kas par dabu!!!!
28, 2006, 12:15Gundega
* Answers and Comments ->

31, 2006, 8:49Zirneklītis
Kas ir optiskā parādība, kā tā veidojās?(fizikā)
28, 2006, 22:30Inese
* Answers and Comments ->

Īsti nesapratu jautājumu. Optiskās parādības ir parādības, kas ir saistītas ar redzēšanu. To taču ir tik daudz, piemēram, varavīksne, salauzītā karotīte ūdens glāzē utt. Latviešu valodā ir laba grāmata: Valdis Rēvalds Optika no senatnes līdz mūsdienām. Izdevis Mācību apgāds Rīgā, 2001. gadā. (384. lpp).
31, 2006, 9:46Zirneklītis.

Varetu pateikt kur internetā var atras O ...
9, 2008, 20:30Martins
Continue here -» ...
Kas ir zaļais stars???(fizikā)
Jau iepriekš paldies par atbildi:)
28, 2006, 22:32Inese
* Answers and Comments ->

Izskaidrot zaļo staru var ar fizikas, precīzāk, optikas zināšanām, bet pati parādība ar tādu romantisku pieskaņu. Zaļo staru var novērot reti un jāskatās uzmanīgi. Zaļais stars veidojas saulei rietot un redzams tad, kad pati saule jau ir aiz apvāršņa, tik, pateicoties gaismas laušanai atmosfērā, saules „zaļā daļa” vēl nav „norietējusi”. Tagad mukšu, kamēr fiziķi par šādu skaidrojumu nav vēl mani iekaustījuši =)
31, 2006, 10:02Zirneklītis

C.09 What is the Green Flash (or Green Ray)?
--------------------------------------------------------------------------------
Geoffrey A. Landis <geoffrey.landis@lerc.nasa.gov >
When the sun sets, sometimes the last bit of light from the disk itself
is an emerald green. The same is true of the first bit of light from
the rising sun. This phenomenon is known as the "green flash" or "green
ray." It is not an optical illusion.
The green flash is common and will be visible any time the sun is
rises or sets on a *clear*, *unobstructed*, and *low* horizon. From
our observatory at Mt. Hopkins, I (SW) see the sunset green flash
probably 90% of the evenings that have no visible clouds on the
western horizon. It typically lasts one or two seconds (by estimate,
not stopwatch) but on rare occasions much longer (5 seconds??). I've
seen the dawn green flash only once, but a) I'm seldom outside
looking, b) the topography is much less favorable, and c) it takes
luck to be looking in exactly the right place. If you'd like to see
the green flash, the higher you can go, the better (see below).
The explanation for the green flash involves refraction, scattering,
and absorption. First, the most important of these processes,
refraction: light is bent in the atmosphere with the net effect that
the visible image of the sun at the horizon appears roughly a solar
diameter *above* the geometric position of the sun. This refraction
is mildly wavelength dependent with blue light being refracted the
most. Thus if refraction were the only effect, the red image of the
sun would be lowest in the sky, followed by yellow, green, and blue
highest. If I've understood the refraction table properly, the
difference between red and blue (at the horizon) is about 1/40 of a
solar diameter.
Now scattering: the blue light is Rayleigh scattered away (not Compton
or Thomson scattering).
Now absorption: air has a very weak absorption band in the yellow.
When the sun is overhead, this absorption hardly matters, but near the
horizon, the light travels through something like 38 "air masses," so
even a weak absorption becomes significant.
The explanation for the green flash is thus, 1) refraction separates
the solar images by color; 2) at just the right instant, the red image
has set, 3) the yellow image is absorbed; and 4) the blue image is
scattered away. We are left with the upper limb of the green image.
Because the green flash is primarily a refraction effect, it lasts
longer and is easier to see from a mountain top than from sea level.
The amount of refraction is proportional to the path length through
the atmosphere times the density gradient (in a linear approximation
for the atmosphere's index of refraction). This product will scale
like 1+(h/a)^(0.5), where h is your height and a the scale height of
the atmosphere. The density scale height averaged over the bottom
10 km of the atmosphere is about 9.2 km, so for a 2 km mountain the
increase in refraction is about a factor 1.5; a 3 km mountain gives
1.6 and a 4.2 km mountain (e.g., Mauna Kea) gives 1.7.
More details can be found in _The Green Flash and Other Low Sun
Phenomena_, by D. J. K. O'Connell and the classic _Light and Color in
the Open Air_. A refraction table appears in _Astrophysical
Quantities_, by C. W. Allen. There's also an on-line resource at
<URL:http://mintaka.sdsu.edu/GF >.
20, 2007, 2:16zaarciniex
atvainojiet par anglju val.
Čau!Pasaki man kur varētu atrst kaut ko par atmosfēras optiskajām parādībām!!!!!!!!!!!!!!!!
16, 2006, 19:39Jana!
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 28, 2006, 22:30)
17, 2006, 2:24Lasītājs
Sveikiņi!!!!!Vai jūs lūdzu nevarētu kaut ko pastāstīt par atmosfēru???Lūdzu!man jāraksta ZPD...
16, 2006, 19:50Laura!!!!!!!!!!!
* Answers and Comments ->

Tas ir tas, kā mums ir, bet Mēnesim nav.
17, 2006, 2:28Ceļinieks

atmosfēra ir kaut kas tāds, kas ir labās viesībās, bet kā nav sliktās viesībās...
17, 2006, 19:35Ģederts
kā mainītos Dienvidamerikas klimats, ja Andi atrastos nevis kontinenta rietumdaļā,bet austrumos?
14, 2006, 17:47santa
* Answers and Comments ->

Īsi to varētu raksturot ar vārdu katastrofāli.
15, 2006, 8:41ZIrneklītis

"Kā būtu, ja nebūtu" vai "kā būtu, ja būtu citādi" ir labas modeļsistēmas
realitātes izpētei. Fantastikas daiļliteratūras autori pielieto laika mašīnu, lai
izmainītu notikumu gaitu "pagātnē", bet vēsturnieki, šķiet, pret šādu metodi
iebilst...
15, 2006, 18:17Ģederts
luudzu pastaastiet man par varaviiksni,kas taa taada ir un no kaa taa rodas?
21, 2006, 15:46ineta
totilia at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Varavīksne ir norāde uz Elfu zelta podu ;)
21, 2006, 16:01Zirneklītis

Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli.
21, 2006, 18:43Zirneklītis
Pēc kādu dzīvnieku uzvedības var paredzēt laika apstākļus?
30, 2006, 7:47Pēterītis
* Answers and Comments ->

Karikatūrās var redzēt vardes, kas kāpelē pa burkā ieliktām trepītēm.
30, 2006, 14:03Zirneklītis

http://www.ailab.lv/ticejumi/laiks.htm#laiks1


16319. Labs laiks ir gaidāms, kad bezdelīgas un cīruļi
augstu lidinās, kad vālodze dzied mīlīgā balsī,
kad pret sauli uz zemi skatoties redz zirnekļa
audumus, kas rīta ziemelis pūš, kad saulei uzlecot
spožu staru nav, kad lietum līstot priežu mežos
zilgana migla ceļas, kad migla rītos uz zemi nokrīt.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./


16321. Kad var tālu atbalsi dzirdēt, kad bezdelīgas augstu
laižas, kad rīta migla krīt uz zemi, kad dūmi
viegli paceļas, kad saule vakarā skaidri noriet,
tad gaidāms jauks un sauss laiks.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./


16325. Slikts laiks ir gaidāms, kad zirgi pieguļā klanās,
kad govis stipri bizo, kad suns zāli ēd, kad kaķis
lien krāsnī gulēt jeb skrāpējas ap kokiem, kad
vārnas stipri brēc, kad vālodze brēc ķērstēdama,
kad zvirbuļi krūmos gari dzied, kad bezdelīgas
zemu skrien jeb skriedamas spārnus ūdenī mērcē,
kad čūskas ir žirgtas, kad dēles (lēles) pa zemes
virsu lodā, kad zirnekļi stipri strādā tīklus
auzdami, kad odi kozdami uzmācas cilvēkam, kad
spārnainās skudres skraida, kad priekš saules
uzlēkšanas rīta puse ir stipri sarkana, kad saulei
uzlecot ir lieli stari, kad saulei virsū sarkans
stabs, kad rīta migla gaisā uzkāpj, kad ziemeļos
mākoņi ceļas, kad saulei noejot vējš ceļas, kad
vējš pūš gaudodams, kad dūmi no skursteņa uz zemi
dodas, kad uguns pie katla dibena ķeras, kad ziemu
no jumtiem palāses pil, kad gaisa kuģim [sal. lielā
laiva] gals jūrā, kad cilvēks jūtas noguris, kad
večiem krusti sāp.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

30, 2006, 15:20Vija

Ja suns ienāk no pastaigas ar dubļainām ķepām vai pat pavēderi, tad ir ļoti
iespējams, ka ārā ir slapjš. Ja istabā dzīvojošs kaķis joprojām neiet ārā, tas neko
neliecina par laika apstākļiem.
30, 2006, 20:11Ģederts

kads i agregada stavolis ? ...
12, 2008, 17:14nika
Continue here -» ...

ir pētījumi, ir novērojumi un ir ticējumi.
kad Latvijā ievas (tas gan nav īsts dzīvnieks) zied jau aprīlī un roņu skaits sarūk, gaidāma klimata pasiltnāšanās. Bet, ja pie Rūjienas redzi baltu lāci, gaidāms leduslaikmets.
Kad gulbji aizlido, trešā dienā snigs.
13, 2008, 13:57TAs
no kaa rodas ruusa debesiis???=)
14, 2006, 0:22Meiteniite
* Answers and Comments ->

muļķības!!! absolūtas, tā nav nekāda atblāzma!!! Rūsa parasti mēdz\ būt virs purviem bet to iemeslu gan nezinu, bet atblāzma tā nav 100%
18, 2007, 22:22dzhuu

Rūsa debesīs ir ļoti tāls zibens, tik tāls, ka redzam tik tā atbāzmu, bet nedzirdam pērkonu.
14, 2006, 0:43Zirneklītis

miilziigs paldies:))
14, 2006, 1:50Meiteniite

Tas ir kā – „virs purviem”? Tu stāvi purvā un virs galvas plandās rūsa? Pēc ziemeļblāzmas izklausās. Rūsa ir redzama pamalē.
19, 2007, 11:01Zirneklītis

melš, ka purvos mēdzot būt maldugunis - pašuzliesmojošas gāzes, laikam pārsvarā fosfīns PH3, kas varētu aizdedzināt arī kādu metāna burbuli, kas samērā bieži atrodams...to gan nevajag saukt par rūsu. Un redzējis neesmu, purvā esmu pārāk reti.
23, 2007, 20:34MRu

Lūdzu sūtīt jebkuras liecības un spriedumus par maldugunīm!
8, 2008, 0:28Kacens
kotto at delfi.lv
pastastiet kaut ko par polarblazmu
28, 2006, 20:34sindija
* Answers and Comments ->

Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma.
See also:
Another message ( 22, 2001, 13:49)
10, 2007, 11:17Zirneklītis
Kas ir migla? Vajadziigs plass raksturojums
4, 2007, 17:18Emiils
* Answers and Comments ->

Migla ir dispersā sistēma, kurā dispersā vide ir gāze, bet dispersā fāze ir šķidrums.
7, 2007, 19:45Zirneklītis

Tumsa un migla
Pasauli sedz.
Mūžīgas rūpes
Dzīvē tik redz.

Velti ir strādāt,
Veltīgs ir darbs:
Galā tak zemē
Grauž tevi tārps.

Laimības sapņi –
Blēņas un nieks!
Nava virs zemes
Sagaidāms prieks.

Ciešanas, sāpes
Sirds tikai jūt:
Nolādēts iktens
Cilvēkam būt.
7, 2007, 19:52Eduards Weidenbaums

Es tiešām nezinu, kā jums pa dzīvi iet,
Bet man ar to liekas kaut kas nekārtībā šķiet
Vai laime smaidīs vai pār ceļu kaķis skries,
Nekad es nezinu, kas tālāk notiksies

Piedz. Kā pa miglu mana dzīve iet,
Kā pa miglu, kas nekad nepāriet
Kā pa miglu, vai tā nav kauna liet'?
Kā pa miglu, miglu, miglu mana dzīve iet

No rīta prasu sievai, kas būs vakariņās mums:
Vai cūka, aita, vista vai kāds cits radījums
Tā krata galvu, nikni lamā: Tu, vecais sams,
Tik tālu plānot nākotnē nav iespējams

Kad darbā prasu bosam, kad būs algas pielikums,
Tas izliekas, ka nedzirdams ir mans jautājums
Kad atkārtoju skaļāk, cik vien es to spēj',
Pa logu skatās viņš un saka: What a nice day!

Kad automašīna man vairāk negrib skriet,
Tad stumju to ap stūri uz benzīna viet'
Kad prasu mehāniķim, kas vainas vāģītim,
Viņš rokas plāta, norūc, ka tā mistērija šim

Piedz.

Tad vienreiz saņēmu es visu savu dūš',
Pie zīlnieces es gāju taujāt, kāds būs mūžs
Tā kārtis lika, kristālbumbā skatījās
Un rezultātā līdzjūtīgi izteicās:

Piedz.Kā pa miglu tava dzīve ies,
Kā pa miglu, kas nekad nepāries
Kā pa miglu, vai tā nav kauna liet'?
Kā pa miglu, miglu, miglu tava dzīve ies!
7, 2007, 20:01Ilmārs Dzenis
Kas ir varaviksne?
14, 2007, 13:46Edgars
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 14, 2007, 13:51)
14, 2007, 17:10Zirnekliitis
Luuudzu pasakiet kas ir varaviksne !!!!
atsutiet adbildi uz e-mail:
mexico-2005-5@one.lv
14, 2007, 13:51Edgars Spiridonovs
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 21, 2006, 15:46)
14, 2007, 17:09Zirnekliitis
kā rodas logos leduspuķes?
18, 2007, 21:23inga
* Answers and Comments ->

ledus puķes veidojas no ūdens, kas kondensējas uz aukstās loga virsmas, siltā un mitrā gaisā. l-puķes veidojas tikai loga iekšpusē. l-puķes sāk veidoties no aukstākajām loga daļām. nevienmērīgās atdzišanas dēļ aug lēni. ledus kristāli aug tur, kur jau ir kristalizācija sākusies. rezultātā tās nesāk pašas no sevis augt loga vidū, bet vienmēr aug no vietas, kur jau ledus ir. pieaug klāt.
tas gan bij jautājums par fiziku.


puķkopji varētu citēt Karelu Capeku, kurš bija novērojis, ka leduspuķes vienmēr ir dzelkšņainas, un tām nekad nav ziedu. (laikam tādēļ, ka, kā jau iepriekš minēts, tās vairojas veģetatīvi.)

19, 2007, 9:33Vija
Kas ir evaporits? Vai ari pasakat kur sameklet?
20, 2007, 14:10Undita
* Answers and Comments ->

Šo vārdu var atrast Angļu valodas vārdnīcā. Tā angliski sauc nogulumiežus, kas radušies iztvaikojot ūdenim, kas satur sāļus. Ūdenim pamazam iztvaikojot, sāļu koncentrācija tajā pieaug tik ļoti, ka sākas kristalizācijas process. Šādu iežu piemēri ir ģipsis un dolomīts.
20, 2007, 21:51Zirneklītis

21, 2007, 10:04Wikija
Kā veidojas dabas parādība - rusa?
23, 2007, 8:04Baiba
vetra87 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Rūsa ir tad, kad pērkoņa negaiss ir tik tālu, ka neredz zibeni un nedzird pērkonu, bet redz tik zibens atblāzmu mākoņos.
23, 2007, 12:00Zirneklītis
Kur var dabuuut kadu info. par lašiem
-referāi utt.
paldies jau ieprieksss ceru uz Jūsu drīīzu atbildi
30, 2007, 17:19HEEEELP
* Answers and Comments ->

informāciju var dabūt pdf.lv
20, 2009, 11:16Aigars
Lūdzu, lūdzu, rakstiet jebkuras ziņas par MALDUGUNĪM!
(purvos?)
9, 2008, 9:27Oto
kotto at delfi.lv
* Answers and Comments ->

Atveino nezinu kas tas ir!
9, 2008, 21:12Laura

Baltajā grāmatā ir un Sprīdītis arī lietoja. Purva gāzēs fosfīni rodoties, tiem gaisā pašaizdegšanās. Tā ir, bet par maldugunīm sadomāti liekas. Kā maldugunis sauc krieviski, vāciski, angliski? Parastajās vārdnīcās neatrodu.
29, 2008, 21:02Oto

Ir divi varianti:
Viens un galvenais - jau iepriekšminētās gāzes, jo purvos pūšanas procesos rodas etāna gāze, kura sajaukumā ar pašaizdegošām, fosforu saturošām piedevām var izplūdes laikā aizdegties.
Otrs: Vienkārši spīdoši tumsā, fosforizēti trūdi...
Par MALDugunīm tās iesauktas, jo parasti rodas slīkšņās un akačos, kur tuvojoties ir liela iespēja iestigt... tieši tādās vietās bojāgājuši dzīvnieki arī ir galvenais šo gāzu avots.
1, 2008, 17:04Grads

BET! :http://www.elementy.ru/lib/430615 vai Ekologija i žizņ 2008, Nr6 Ostorožno! Fosfini!
12, 2008, 8:26Oto
www.kotto at delfi.lv
Es vēlētos iegūt informāciju par halo, jo internetā nav!!!
18, 2008, 15:05ugis
kriss1992 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Mānies. Internetā ir gana daudz par šo atmosfēras optisko parādību. Tā ir saistīta ar gaismas laušanu un atstarošanos ledus kristālos, galvenokārt augstajos spalvu mākoņos. Visbiežāk halo novērojams kā gaišs gredzens ap Mēness disku.

Aprakstus meklē optikas grāmatās bibliotekās, ja nu Tīmeklis Tev nav pa zobam.

18, 2008, 15:24Zirneklītis
http://en.wikipedia.org/wiki/Halo_%28optical_phenomenon%29
sakiet, lūdzu, kāpēc pie auss pielikti gliemežvāki skan? kam vajadzīgs šāds pielāgojums?
14, 2008, 7:49ziņkāris
* Answers and Comments ->

Tā ir atbalss no pirmatnējā okeāna kā atgādinājums mūsu sākotnei ;)
12, 2008, 8:58Filozofs

Tā skaņa – šalkoņa tai gliemežvākā ir iemontēta tāpēc, lai modinātu mūsos ilgas. =)
12, 2008, 9:01Romantiķe

Pieliec pie auss konservu kārbu – skanēs tāpatās.
12, 2008, 9:17Praktiķis

Tās skaņas gliemežvākā ir saglabājušās viļņu šalkas no tās jūras, kurā gliemezis dzīvoja. =)
12, 2008, 9:39Jūsmīgais

Gliemežvāks savāc apkārtnes skaņas, dažas no tām vairāk izceļot, citas nedaudz pieklusinot. Patiesībā Tu dzirdi nevis okeāna viļņus, bet gan pastiprināti apkārtējos trokšņus. Gliemežvāks nostrādā kā tāds palielināmais stikls attēla vietā palielinot skaņas. Pilnīgi klusā telpā pie auss pielikts gliemežvāks nešalks.

12, 2008, 9:39Fiziķis

bet kā lai dabū pilnīgi klusu izstabu? tur taču būs molekulu termiskā kustība, un vakūma fluktuācijas!

un vēl, man agrāk likās, ka tā vienkārši ir rezonanse no asinsvadiem, kas šņāc ausī!

13, 2008, 7:23zi;ņkāris

Vai kāds to ir kārtīgi izpētījis, vai dažādiem gliemežiem dažāda skaņa? Un dažādām ausīm?
13, 2008, 13:47TAs

Auss molekulu termisko kustību jau nu gan neuztvers. Dažādiem gliemežvākiem ir dažāda šalkoņa, jo tajos atbalsojas un rezonē dažāda garuma skaņas. Tas atkarīgs no gliemežvāka uzbūves. Asinsvadu šņākšanas neiztur kritiku – piespied kārtīgi gliemežvāku pie auss un šalkšana pierims. Ja nav gliemežvāks, izmēģini ar dažādām krūzītēm.
13, 2008, 17:50Fiziķis
nu tāk--> vai kāc lūdz man nevarētu pastāstīt ko vairāk par ZAĻO STARU..???
īsti neaapjēdzu kas un kā..., nūum sakidrojumsm būt jābūt saprotamam un bez SVEŠVĀRDIEM :p =)
7, 2008, 21:21DACE
* Answers and Comments ->

he, tiešām. kādā priekšmetā tāds jautājums? un kādas tēmas kontekstā?
7, 2008, 23:11Ģederts

=):)
bez svešvārdiem? liela ķēpa būs tulkot atmosfēru kā gaisa slāni, kas aptver zemes lodi, un tā tālāk. varbūt tomēr tiksi pati galā =)
http://en.wikipedia.org/wiki/Green_flash
http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/atmos/redsun.html
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=green+beam+sun+set&meta=
8, 2008, 7:48Mirdziš

Latviešu valodā varētu būt grāmatā: Valdis Rēvalds – Optika no senatnes līdz mūsdienām. Izdevis Mācību apgāds Rīgā, 2001. gadā.
See also:
Another message ( 28, 2006, 22:32)
8, 2008, 12:56Zirneklītis
Labdien!
Esmu no Ventspils rajona un rakstu jums sakrā ar dabas dīvainību pie mūsu dārza! Tātad, pie mūsu dārza zemē ir izveidojies milzīgs gredzenveida aplis, diametrā no 2-3 metriem,tajā vietā kur ir aplis nokalst zāle un neaug neviens dārzenis, katru gadu tas aplis kļūst ar vien lielāks, vismaz par 1 metru, bet apļa vidū aug bieza un tumši zaļa zāle, kas krāsas ziņa ļoti atšķiras no zāles kas aug ārpus apļa un vēl, šogad, uz apļa gredzena saaugušas milzīgas baltas sēnes, diametrā saniedzot pat vairāk kā 40 cm. Mēs nekādīgi nevaram izprast, kas tas par apli, kā tas radies un cik liels tas izveidosies.
Mans lūgums ir lai jūs palīdzētu mums izsakidrot, kas tas par apli un kā viņs radies!
Ar cieņu Jānis.
P.S. ja vēlaties varu nosūtī bildes.
21, 2008, 18:38Jānis
* Answers and Comments ->

Domāju, ka tas ir „raganu aplis”. Attēlus var sūtīt uz eko at lanet.lv.
22, 2008, 9:43Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml#v47

Par to, kas ir raganu aplis, var uzzināt Latvijas sēņu vietnē http://www.fungi.lv , zem apakšsadaļas Fairy rings jeb Raganu apļi.
25, 2008, 20:54Zanda
vai cilveki ir dabs paradibas
6, 2008, 20:00iga
* Answers and Comments ->

Ja mēs turpināsim uzdzīvot tāpat kā līdz šim, tad cilvēce kļūs par pārejošu dabas parādību. ;)
10, 2008, 4:04Pēcis
Varetu pateikt kur internetā var atras Optiskās parādības dabā? Kaada adresee??? =)
9, 2008, 20:30Martins
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

10, 2008, 10:26Tarzāns
http://www.dabasdati.lv
loti steidzami veletos uzzinat vai tropiskajos lietus mezos lietus list katru dienu un kapec un vai tas kautka ir vajadzigs augiem. u.t.t.
17, 2009, 19:50cjikite
* Answers and Comments ->

Lietus mežos lietus līst katru dienu. Tomēr tur tāpat ir vasara u.c. gada laiki, kad lietus var arī līt retāk. Līst katru dienu tāpēc, ka tur ir ļoti karsts, ūdens iztvaiko nemitīgi, bet tad, kad tas kondensējas (atdziest), tad arī līst.
31, 2009, 22:16andrejs

Tas ir nepieciešams augiem u.c. citām dzīvības formām, kas ir pielagojušās šiem mitrajiem laika apstākļiem. Pārsteidzoši daudz augu (un citas dzīv. formas, piem., vardes) aug un mīt kokos, tāpēc tas ir ļoti svarīgi- saņemt ūdeni no gaisa. To visas dzīves cikls norit kokos.
31, 2009, 22:22andrejs
Uhū!! Mums ir savs meteorīts!!! Esot 20 m plata un 10 m dziļa bedre. Mums nav meteorīts :(
25, 2009, 20:36Zirneklītis
* Answers and Comments ->

LETA-s DELFI.lv ziņa:

Svētdien Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere.

Meteorīts nokritis netālu no mājām «Kundrati», taču notikumā cietušo nav.

Kā sacīja Vetere, svētdien ap pulkstens 17:30 VUGD saņēmis izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.

Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un piecus metrus dziļu bedri.

Notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.

Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.

25, 2009, 21:45Zirneklītis


Šorīt LR-1 ziņās tika teikts, ka bedre ir visus 14 m dziļa un to visu esot sadarījis tāda liela ābola izmēra ķermenis.
Attēls veidots pēc vietnē Youtube ievietotā video JCZONEpresents.
26, 2009, 10:32Zirneklītis


Būs kāds pajokojis? :(

LETA: „.. Pēc sākotnējās vietas apskates Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.

Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica I. Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.

I. Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā.”

26, 2009, 15:07Zirneklītis

Mazsalacas „meteorīts” bijis «Tele2» atbalstīts inscenējums – Nothing special.
26, 2009, 19:04Zirneklītis

gan būs cits. Kur ta paliks.
4, 2009, 12:43TAs
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 48
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------