Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plant anatomy and physiology


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [Next page>>] Records in this group: 141
Order: ^
ludzu atsuti man visas bildes kuras ir naktenu dzimtas auga dalu kura redzmas auga zieds
21, 2005, 17:08ilze
* Answers and Comments ->

23, 2005, 19:23Zirneklītis
Noskatiijos nesen dazjas BBC filmas par dabu - augiem. Man radaas taads jautaajums:
Runa gaaja par kautkaadu augu , kas aizsargaajoties pret taurenju kaapuriem imitee uz savaam lapaam kaapuru olinjaam liidziigas bumbinjas, lai taurenis nedeetu savas.
Jautaajums man radaas - kaa augs, kam nau ne nervu sisteemas, ne manju orgaanu, kas vispaar neatshkjir ne kraasas, ne smakas, ne garshas, kas pat nezin ka ap vinju lido taads taurenis, un nemaz jau arii nee kaadaa kraasaa vinjam olinjas, kaa taads dziivs organisms, kam nau sevis pashapzinjas, liidzarto nau pashsaglabaashanaas instinkta, jo nau apzinjas, kas gribeetu sevi saglabaat un pasargaat var imiteet uz savaam lapaam shaadas olinjas ar meerkji lai tas liktu taurenim domaat, ka tur jau ir piedeets - tieshi taada bija shii doma filmaa ?
Ja runaajam par mutaacijaam, kas rodas augiem shat tad, tad vareetu domaat ka rodoties shaadai mutaacijai tajaa vietaa - saglabaajaas tieshi shii gjeneraacija, bet par cik man liekas ka shiis mutaacijas rodas diezgan reti, bet dabaa ir diezgan daudz shaadu piemeeru , kad "augi kautko imitee" tas noziimeetu, ka katrai augu sugai bezmaz katru gadu vajadzeetu muteet uz visaam iespeejamaam puseem, lai tad ik pa briidim notraapiit kaads variants, kas piemeeram izskataas un smarzjo peec beiktas kaijas, kuras dziivo tieshi tajaa apkaartnee, piedevaam pievilina tieshi taas vaboles, kas aputeksnee shos augus (laikam taa bija kautkaada stapeelija - preciizi nezinu).
1, 2005, 1:53Gato
* Answers and Comments ->

Gribas papildināt vēl šo jautājumu – pārdomas. Runājot par auga ne-maņām, nevajag aizmirst, ka augi kustas. Te es nedomāju augu kustēšanos vējā, bet gan, hm, apzinātu?, kustēšanos – saulespuķe, kas seko saulei, pienenes, kas rītā atveras, bet pēcpusdienā aizveras un kur nu vēl kukaiņēdājaugi, kas „ķer” mušas. Interesanti ir arī apskatīties paātrinātas filmas, kurās redzami, kā vīteņaugi „snaikstās” pēc vietiņas, kur pieķerties. Daba ir izdomas bagāta…
1, 2005, 18:00Staipeknis

Ieraksta autors uzdod tiešām pamatotu jautājumu. Tik tiešām, kā augi to
dara? Taisnība arī, ka augiem nevar piedēvēt mērķtiecību, kā citām būtnēm,
kas apveltītas ar attīstītu CNS. Tomēr, ja palūkojamies citās organismu
grupās, tāda parādība kā mimikrija (izskatīšanās pēc tā, kas tu patiesībā neesi
- muša tēlo lapseni, kukainis - zariņu, ir visai izplatīta). Nav gan taisnība, ka
augi neatšķir smakas - šī sazināšanās spēja ir visai attīstīta. Nezinu konkrēto
piemēru ar kukaiņu olām līdzīgu veidojumu attīstīšanos uz auga (varbūt runa
ir par galliem?), bet mūsdienu zinātnei nav labāka izskaidrojuma kā norakstīt
šādus "jokus" uz evolūcijas procesu. Kas tomēr ir ilgstošāks process (gadu
tūkstošu desmiti un simti), nekā autora pieminētās "mutācijas katru gadu". Un
līdz evolūcijas procesa mehānismu izpratnei mums vēl ir gana tālu.
1, 2005, 18:24Gedis

Manuprāt, Jūs biedri neesat bijuši pietiekami vērīgi. Pavērojiet cik daudz un dažādi jocīgi veidojumi rodas uz augu daļām. Mēs to nepamanām vai nepievēršam nekādu uzmanību, jo neredzam tam nekādu jēgu. Pavērojiet kādas fantastiskas augu šķirnes tiek izveidotas relatīvi ļoti īsā pārdesmit gadu laikā. Ne jau katrs augs pasaulē ir "iemācījies" šādā interesantā veidā sevi aizsargāt. Ja padomā, cik daudz augu ir pasaulē un cik bieži var novērot dažādas "dīvainības", tad tas un ne tas vien sāk likties ļoti ļoti iespējams un nekā īpaša tur nav. Kapēc nevienu nepārsniedz dzeloņu izveidošanās?
Mazliet paarsteidzoši liekas tas, ka augs it kā sajūt "briesmas" un tad reaģē. Jā, nu visiem augšanas, veidošanās un diferencēšanās parādību pamatā ir bioķīmiski procesi. Ķīmiskie sazināšanās un informācijas nodošanas paņēmieni ir paši izplatītākie dabā. Iedomājieties, kā no sēklas dažas šūnas attīstās par saknēm, citas par stumbru, citas par lapām un tas viss notiek noteiktā secībā un to regulē, gan saules gaismas daudzums, gan virziens. Pēc analoģijas varētu jautāt, kā augs zin, ka iestājies rudens un jānomet lapas, ja vinjam nav nervu sistēmas? Dažas lietas izskatās sarežģītākas, citas vienkāršākas, bet principi ir vieni un tie paši. Visā dzīvā informācijas saņēmšanu un apstrādi nodrošina bioķīmiski procesi (skatt šūnas bioloģiju). Kaut vai padomājiet par ģenētisko kodu un informāciju. Vai kāds jautātu, kā jebkura dzīva organisma ģenētiksias aparāts var nodot informāciju par organisma uzbūves plānu, bez nervu sistēmas? Padomājiet par šīm vienkāršotām pat banālām analoģijām!
Mūs pārsteidz mazliet neparastas lietas, bet apbrīnojamie regulācijas procesi un informatīvie procesi, kas ir visa dzīvā pamatā liekas visai ikdienišķas lietas.
2, 2005, 13:06Ingvars

Cik daudz dazadu neizskaidrotu lietu vēl joprojām ir mūsu pasaulē... Tomer Gato bažas ir vienkarši izskaidrojamas. Kā jau koleģis minēja, ka tas viss ir saistīts ar pakāpenisku evolūciju, kas visu laiku noris un protams entās bioķīmiskās reakcijas visos dzīvajos organismos. Lai gan augi anatomiski un fizioloģiski nav tik attīstīti, kā dzīvnieki, tomēr arī to evolūcija ir noritējusi ļoti ilgi, kuras laika posmu mums, ka cilvēkiem ir grūti iedomāties.
Šīs evolūcijas gaitā ir izdzīvojuši tikai pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem spējīgākie organismi, kuri nespēja adaptēties mainīgajam klimatam un citiem apstākļiem, tie gāja bojā un to vietā izdzīvoja stiprākie (rūdītākie) vai arī tie, kas spēja mainīties. Nu un tāda pati tendence vērojama arī cilvēku dzīvē - pielīdēji un stiprākie uzvarēs, bet nabagie un vājie pakļauti iznīcībai.
Tava gadijumā augs ilgā evolūcijas procesā ir veidojies, lai neizzustu. Kas attiecas uz mutācijām, tad tās noris visu laiku, taču ir mutācijas, kas organismu ietekmē negatīvi pozitīvi vai neietekmē (vismaz ārēji). Šo mutāciju rezultātā dažkārt var novērot ģenētiskas vai vizuālas pārmaiņas organismā.
Un arī Gato augs pielāgojas ārējiem apstākļiem, šajā gadijumā taurenim.
Lai arī augiem nav CNS, tomēr tie jut un veic kustijas (nastijas), neskatoties uz to vai ir vai nav nervi:)
2, 2005, 15:40Cilveks

Cilvek, ko nozīmē vārdi „kustijas (nastijas)"?
4, 2005, 8:45Kāpēcītis

atgriezoties pie Gato jautaajuma - es domaaju, ka augi "sajuut" elektromagneetisko lauku. tikai sis mehanisms vel nav pietiekami labi izpeetiits.
4, 2005, 11:32V.

Augam, tāpat kā jebkuram dzīvam organismam, piemīt kairināmība uz kuru viņš atbild ar citoplazmas strāvojumiem. Tā varētu rasties dažādi izaugumi, kā atbilde, kas evolūcijas gaitā nostiprinājās, jo bija labvēlīga augam. Tas varētu būt viens no idioadaptācijas veidiem.
5, 2005, 1:10I&A

Ko varētu man pastaastiit par ...
13, 2006, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Continue here -» ...

Labdien!
Vai Jūs varētu plašāk ...
19, 2012, 11:42Daina
Continue here -» ...
labdien. Man jaraksta bakalaurs par aslapju floksu pavairosanu atkariba no spaudenu sprausanas laika. Man patreiz neizdodas atrast zinatnisko literaturu Vai varat Ka palidzet?
4, 2005, 10:58kristine
sisi3 at inox.lv
* Answers and Comments ->

Griezieties pie sava zinātniskā darba vadītāja.
4, 2005, 11:45:/
labvakarman ir jaraksta referats par augu elpošanas īpatnībām gribeju pajautat vai jusu majaslapa varetu kaut ko man noderigu atrast???
6, 2005, 17:05kristine......
* Answers and Comments ->

7, 2005, 13:06Zirneklītis
kur war atrast k.ko par shuunaam un audiem???
7, 2005, 23:35baiba klava
baibucis13 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Tā kā biji nolikusi savu jautājumu pie jautājumiem par augiem, tad, acīmredzot, Tevi pamatā interesē augu šunas un audi. Tad, pirmkārt, jau jāmeklē botānikas mācību grāmatā. Vēl var papētīt Selga T. Šūnu bioloģija un šūnu ekoloģija, 1. - 3. daļa, Arkādija, Rīga 1997 - 1998, 260 lpp.

Tīmeklī var apraudzīt materiālus:

9, 2005, 1:01Zirneklītis
Vai varat pateikt kaut ko par augsnes mikroelementiem?
9, 2005, 20:13monta
* Answers and Comments ->

Mikroelementi ir ķīmiskie elementi, kas dzīvo organismu normālai augšanai un attīstībai nepieciešami salīdzinoši niecīgā daudzumā. Mikroelementu daudzums dzīvo organismu audos ir ļoti mazs (10-3 - 10-12%). Mikroelementi dzīvajos organismos veic galvenokārt katalītiska rakstura funkcijas. Mikroelementi ir, piemēram, varš, mangāns, kobalts, cinks, molibdēns, bors.
12, 2005, 12:06Zirneklītis

Pārāk lielais fosfora daudzums augsnē traucē augiem uzņemt cinku, dzelzi un citus nepieciešamos mikroelementus.
12, 2005, 12:23Zirneklītis
Labdien!!!Priecīgus Jums svētkus un paldies par tik veiksmīgu lapu!!!
Palīdziet lūdzu!!!
Man vajag referātam materiālu par augu fizioloģijas vēsturi!Es zinu,ka jūs man varat palīdzēt!
Jau iepriekš paldies!
30, 2005, 15:05Inese
* Answers and Comments ->

Noteikti varam! Bet Tu arī vari pati sev palīdzēt - ir laba grāmatiņa latviski "Augu
fizioloģija", autore H. Mauriņa, un tur ir minēti galvenie atklājumi augu
fizioloģijas jomā.
31, 2005, 23:01Ģederts
ko noziimee jeedziens - vaskulaarie augi?????
1, 2006, 17:29u2
* Answers and Comments ->

Vaskulārie augi ir augi, kuriem vielu transportēšanai izveidojušies vadaudi. Vaskulārajiem augiem pieskaitāmi paparžaugi un sēklaugi. Vaskulārajiem augiem nav pieskaitāmas sūnas.
2, 2006, 15:21Zirneklītis

kaa sauc augus kuriem nav ...
13, 2007, 21:36Nauris
Continue here -» ...
KADA IR LIELAKA SEKLA PASAULE.
31, 2006, 20:30KRISTINE
* Answers and Comments ->

Seišelu palmu (Lodoicea maldivica) sēklas var sasniegt 20 kg svaru. Šis augs tiek dēvēts arī par milzu vēdekļpalmu kā arī par dubulto kokospalmu. Aug tikai Seišelu (Seychelles) salās. Sākumā eiropieši, kas redzēja šīs milzu sēklas peldam pa Indijas okeānu, uzskatīja, ka augs aug okeāna dzelmē. Vēlāk ticēja, ka augs ir no Maldivu salām, no kā radies šīs palmas latīniskais nosaukums. Šīs palmas angliskie nosaukumi: Coco-de-mer, Double cocount, Coco fesse.
5, 2006, 20:39Zirneklītis

Latvijā lielākā sēkla ir kastanis.
6, 2006, 21:49Ceļinieks
kadi augi parziemo ar lapam?kuriem augiem ziema ilgi saglabajas pernas lapas?kads izskatas koku vainags kad tiem nobirusas lapas?kadi izskatas pumpuri ziema!!!????
5, 2006, 12:59zane
* Answers and Comments ->

Ar lapām pārziemo ziemzaļie vai mūžzaļie augi. Tādi ir, piemēram, brūklenes un
mellenes, daļa rododendru u.c. Lielākā daļa skujukoku arī pārziemo ar lapām,
tās gan sauc par skujām. Ilgi vecās lapas saglabājas ozoliem, reizēm arī citiem
kokiem. Bet "kādi izskatās" Tu uzzināsi, izejot ārā un uzmanīgi pavērojot kokus
un to pumpurus.
5, 2006, 14:49Ģederts
ka var uzinat cik kokam gadu
7, 2006, 22:01krista
* Answers and Comments ->

Pie mums koka vecumu var noteikt skaitot gadskārtas. Tādos klimatiskos apstākļos, kā pie mums, kur atšķiras ziema no vasaras, kokiem veidojas gadskārtas – pavasarī un vasarā viņi aug straujāk (veidojot gaišāku koksni) nekā rudeņos (kad veidojas tumšāka koksne). Ziemā koki neaug vispār. Līdz ar to koksnē veidojas ar aci redzamas joslas – gadskārtas. Lietusmežos koki neveido gadskārtas.

Ja koks ir nozāģēts, tad gadskārtas var saskaitīt kaut vai uz celma virsmas. Ja koks ir augošs, tad koksnes parauga iegūšanai izmanto speciālus urbjus.

Pēc koka resnuma un garuma vien noteikt tā vecumu nav iespējams. Piemēram, purvā augoša 400 gadīga priede būs daudzkārt mazāka nekā silā augoša 30 gadiniece.

7, 2006, 22:54Zirneklītis

Tikai jāņem vērā, ka vasarās ar sausumu pa vidu ( apmēram tā:jūnijs lietains, jūlijs sauss, augustā atkaļ šļakst)kokiem var veidoties divas "gadskārtas" vienā gadā. Bet nu, es domāju, ka šāda kļūda nav mirstamā vaina ...
28, 2006, 17:30garamantu apkopējs
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
21, 2006, 13:21miks
* Answers and Comments ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
21, 2006, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
21, 2006, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
22, 2006, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
22, 2006, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
22, 2006, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
22, 2006, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
23, 2006, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
23, 2006, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
24, 2006, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
5, 2006, 21:07Givers
Continue here -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
6, 2006, 12:27Zirneklītis
No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ir viens fantastiski pārliecinošs mīts. Bet vai kāds zin kas tās īsti ir par liepām, bērziem, kas izskatās it ka augtu ar saknēm uz augšu? Kur tādas var dabūt?
5, 2006, 21:07Givers
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Var dabūt divējādi. Pirmārt, "nepareizi" apgriežot, lai veidojas pastiprināta
sazarošanās. Otrkārt, dabā eksistē mutanti, kuriem ir traucējumi attīstībā.
Piemēram, pastiprināts sazarojums, vai arī sānu zaru trūkums, vai arī
ģeotropiskās reakcijas traucējumi - zari aug uz leju. Par tām var interesēties pie
stādu audzētājiem.
6, 2006, 10:52Ģederts

Ar „apgriežot” Ģederts domāja „apgriežot ar šķērēm” NEVIS „apgriežot kājām gaisā”. Tas tā, lai te kāds nepārprastu ;)
6, 2006, 10:56Zirneklītis

Hihi... Paldie par komentāru... Manām vīrusa apmiglotajām smadzenēm TAS
neienāca prātā.
6, 2006, 14:16Ģederts
man lloti wajag zinaat kaadas ir telpaugu slimiibas un kaa taas ir aarsteejamas man tas ir wajadziiigs nelilam skolas projetam luudzu atraxtiet peec iespeejaas aatraak jo driizz jaanodod darbs!paldies:)
18, 2006, 16:08Diāna
* Answers and Comments ->

Vislabāk paņem kādu grāmatiņu bibliotekā par telpaugiem latviešu valodā, tur
būs galveno slimību uzskaitījums. Runāt par "ārstēšanu" augu kontekstā gan nav
pieņemts.
18, 2006, 18:36Ģederts
Labdien!
Man jāliek eksāmens botānikā,bet nekur nevaru atrast stumbra un lapas anatomisko uzbūvi!:(Palīdziet!!!
10, 2006, 15:45Inese
* Answers and Comments ->

Ūja, kurā skoliņā tad nav vienkāršākās botānikas mācību grāmatas, kurās visās ir
gan stumbra, gan lapas uzbūve??? Kautkas traks. Mums te BiolFak serverī ir šādi
tādi studiju palīgmateriāli augu anatomijā, bet tie vairāk tā kā LU studentiem
domāti. Bet, ja māki meklēt google.lv, tad jau atradīsi... Laikam gan nemāki
meklēt, tikai žēloties?
10, 2006, 15:49Ģederts
Vai driks parstādīt ģerberas,kad viņas zied?
Jau iepriekš paldies.
10, 2006, 21:23Evita
* Answers and Comments ->

Es to nedarītu ...
10, 2006, 21:38Zirneklītis

Ģederts audzēja ģerberas... A kāpēc pārstādīt? Kas vainas?
10, 2006, 21:45Ģederts

nu īstenībā ģerberas pārstāda,tad ja podiņš palicis par mazu.(vismaz man tā šķiet)=)
24, 2006, 14:22neitral
19, 2006, 19:48Ģederts
* Answers and Comments ->

„Materiāls publicēts sadarbībā ar «Vakara Ziņas»” – tas izsaka visu. Varbūt tas raksts ticis uzcepts, lai cilvēkiem rastos priekšstats, ka ar augiem var darīt visu, lai varētu attaisnot nevajadzīgi izpostītu augāju? Iestāsti nu pēc tam kādam, ka arī augi ir dzīvi organismi un bez vajadzības tie nav jātraumē. Uzrunātais sitīs pie deniņiem un jautās – Tu tici tam murgam, kas tur bija sarakastīts?.
20, 2006, 7:52Zirneklītis

Rakstu izlasīju, bet kur solītā augu dvēsele? Rakstā nav ne pušplēsta vārda par dvēseli. Idiotisms nevis raksts.
22, 2006, 15:11Pēcis
Kāpēc siltumnīcā kalst nost aizmetušies gurķīši?Vai augiem kas trūkst?
26, 2006, 15:31Silva
Answers and Comments ->
Paldies! Kādi izskatās dzelkšņi?
23, 2006, 9:13Ingrīda
* Answers and Comments ->

Dzelkšņi kam?
23, 2006, 10:15Zirneklītis

Veidoju herbāriju pēc ziedu horoskopa saviem tuviniekiem.Tiem kas dzimuši laikā no 11.01. līdz 20.01. atbilstošais zieds ir Dzelkšņi.Tuvāka paskaidrojuma nav.
6, 2006, 17:00Ingrīda

Veidoju herbāriju pēc ziedu horoskopa ...
6, 2006, 17:08Ingrīda
Continue here -» ...
palīdziet noteikt dažadus lapu veidus
9, 2006, 18:14ieva
* Answers and Comments ->

Bija kādreiz tāda grāmatiņa latv. val. - "Lapa". Autore, ja nemaldos, Ģ. Gavrilova.
11, 2006, 17:14Ģederts
Kāds varētu pateikt kā iedalās segaudi un vadaudi?
9, 2006, 19:53Krista
* Answers and Comments ->

Bojātos un veselos.
9, 2006, 22:21Praktiķis

zīdītājiem? vai augiem? =)
12, 2006, 11:58Ģederts

Tie audi tak tikai augiem, Ģedert, vai ne?
16, 2008, 17:49daina
Kaads nevar man paliidzeet atrast informaaciju par augu kairinaajumu uz pieskaarieniem... neko nevaru atrast...
9, 2006, 18:03ieva
ieva-jansone at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Augu atbilde uz pieskārienu? Ja lasi angliski, www ir pārpilns ar informāciju.
Sākot no zinātniskām publikācijām līdz pat populāriem aprakstiem. Var
meklēt Google uz ["touch response" plants].
Piemēram, http://www-bioc.rice.edu/~braam/DOE.project.html
Latviski būs mazāk iespēju. Pirms gadiem 30 iznākusi O. Kreicberga
grāmatiņa "Augu kustības", kur apskatītas arī augu kustības kā atbildes
reakcija uz pieskārienu.
9, 2006, 20:26Ģederts
kāda ir kairināmība augam uz temperatūras maiņām?
kā tas izpaužas?
11, 2006, 19:39nika
* Answers and Comments ->

"kairināmība" patiesībā ir cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas termins. augu dzīves
parādību apzīmēšanai tādu parasti nelieto. ja nu tomēr skolotāja jautājumu
uzdevusi tieši šādā formā, tad jāsaka, ka tā izpaužas kā auga pakāpeniska
bioķīmiskā pielāgošanās, ja temperatūras izmaiņas ir pietiekami lēnas.
11, 2006, 19:52Ģederts
NOsauciet divus svarigakos processus , kuru rezultata mainas bumbulu masa?
12, 2006, 15:22sofija
* Answers and Comments ->

Hej, Sofija, par ko Tu vēlies pajautāt? Par to, kāpēc kartupeļu bumbuļi izaug lieli?
Tad es teiktu, ka vajag minerālvielas, ūdeni un Saules gaismu... Vai arī kādi citi
buumbuļi? Kuru masa "mainās"?
12, 2006, 17:27Ģederts

NOsauciet divus svarigakos processus , kuru rezultata mainas kartupela bumbulu masa?
12, 2006, 19:39sofija

Augšanas laikā tikai pieaug. Varbūt runa ir par uzglabāšanu? Tad intensīva
elpošana var samazināt cietes saturu. Arī ūdens zudums var samazināt masu.
Nezinot kontekstu, nevaru atbildēt uz jautājumu...
12, 2006, 21:21Ģederts
Ka mainas koku lapu krasa rudeni? ludzu atbildat!
12, 2006, 15:26NEzi
* Answers and Comments ->

"Kā" mainās? Parasti no zaļas uz dzeltenu un sarkanu... "Kāpēc" mainās? Tāpēc,
ka zaļo gaismu atstarojošais pigments hlorofils sadalās pirmais un kļūst
redzama dzelteno pigmentu (karotīni) krāsa, kuru daudzums gan nepalielinās.
Un vēl sintezējas sarkanu toņu pigmenti (antociāni u.c.). Šo procesu ierosina
pirmās salnas. Visiem kokiem gan lapas nekrāsojas.
12, 2006, 17:30Ģederts
Meklejam augu toretisko pamatojumu uz gaismu un par kairinamibu?
13, 2006, 13:11santa
monky81 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

brrrrrrrrrrrrrrr. :( Es jau tā kā saprotu, ko jūs, meklētāji, vēlaties atrast, bet tie
formulējumi... formulējumi... iespītēšos un neko neteikšu, kamēr netiks radīti
normāli jautājumi. bez tam, par terminu "kairinājums" es jau teicu. augu
fiziologa ausīm skan briesmīgi. tas, ka to lieto skolotāji, nepadara to par
pareizāku terminu.
See also:
Another message ( 9, 2006, 18:03)
13, 2006, 19:11Ģederts

Lai dzīvo c_n_z_r_ ! =)
14, 2006, 15:11Ģederts

Labi, labi. Ne tur iebakstīju norādi. Vairāk tā nedarīšu (mazāk arī ne) ;)
14, 2006, 21:06Zirneklītis
Ko varētu man pastaastiit par kairinaamiibu?
plzzz
13, 2006, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
Varētu man ko pastāstīt par kairināmību?
13, 2006, 20:16Loll_x
* Answers and Comments ->

Lielākai daļai civēku kut ;)
7, 2007, 21:22Zirneklītis
Kur varētu atrast hloroplasta sastāvdaļu nosaukumus?
26, 2006, 20:00Solvita
es_un_es at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Nav jau tur nekādu īpašu "sastāvdaļu" tajos hloroplastos. Pamatviela - stroma,
un tajā iekšā atsevišķi tilakoīdi (stromas tilakoīdi) un tilakoīdu apkopojumi -
granas. No ārpuses - 2 membrānu apvalks. Vēl stromā ir cietes graudi un
hloroplastu DNS. Šķiet, ka viss?
28, 2006, 19:01Ģederts

Kā tā nav īpašu sastāvdaļu? Sastāvdaļas tur bez sava gala, hloroplasti burtiski pārblīvēti ar sastāvdaļām, ka praktiski tur nekā cita izņemot sastavdaļas nav =)
srtomules, granas, tilakoīdi, dezoksiribonulkeīnskābes, ribonukleīnskabes, citohromu kompleksi, nikotīnamīdadenīndinukleotīdi, nikotīnamīdadenīndinukleotīdfosfāti, ciete, adenozīntrifosfāti, adenozīndifosfāti, (cikliskie)adenozīnmonofosfāti, formilmetionīns, lizīns, adenīns, hlorofils alfa, hlorofils beta, stroma, lamellas, timīni, guanīni, citozīni, adenīni, uracili, triglicerīdi, fosfolipīdi, valīni, serīni, tirozīni, transporta ribonukleīnskābes, ribosomālās nukleīnskābes, piruvāti, ūdens, rns polimerāzes, topoizomerāzes, helikāzes, dns polimerāzes, endonukleāzes un tā var veselu grāmatu vēl pierakstīt =)
6, 2006, 20:18viesis
Kas ir Simpodiālās ziedkopas? Kur, varētu atrast sīkāku informāciju par šo ziedkopu veidu?
Paldies!
6, 2006, 1:38Evita
* Answers and Comments ->

Man nav ne jausmas, kas ir simpodiālās ziedkopas!
6, 2006, 8:02Krišjānis
xxx at inbox.lv
http://www.daba.lv

no augu noteicēja:
simpodiāls zarojums -
galotnes ass vai zaru galotnes augšanas punkts pārstāj augt vai pilnīgi panīkst, bet tā vietā sāk attīstīties kāds pumpurs zem galotnes pumpura, pie tam jaunais zars aug vertikāli un aizstāj galveno asi.


bildites ir seit, varbut kada der
http://images.google.lv/images?q=sympodial&nojs=1&svnum=10&hl=lv&lr=&start=0&sa=N

7, 2006, 15:34Vija
1 [2] [3] [4] [5] [Next page>>] Records in this group: 141
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------