Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Animal anatomy and physiology


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [Next page>>] Records in this group: 150
Order: ^
kā notiek saindēšanās ar tvana gāzi-(CO)?? (kas tur notiek ar tiem eritrocītiem, viņi nevar skābekli saistīt vai ko tur?) UN kur var dabūt kādu info, par klāpekļa apriti dabā? tas varētu būt šīgada eksāmenā bioloģijā?
11, 2005, 21:10nematode
* Answers and Comments ->

Kas ir „klāpeklis”?
13, 2005, 7:41Zirneklītis

www.google.lv
http://www.liis.lv/anatom/Antomija/16/16cit/16cit5.htm
tu domaaji skaabekli vai slaapekli?
jebkuraa gadiijumaa, un arii par hemoglobiinu, Tev var paliidzeet biblioteekaa atrodamaa "biologijas rokasgramata". it ipasi tad, ja maacies eksaamenam. man savaa laikaa sii graamata loti paliidzeeja!
13, 2005, 10:17piektdiena

Hemoglobīns daudz labāk saistas ar tvana gāzi nekā skābekli, līdz ar to orgāniem netiek piegādāts skābeklis. Rezultātā var iestāties nāve :( . Ja mājās ir krāsns apkure, tad nedrīkst aizvērt šīberi kāmēr vēl ir kvēlošas ogles. Oglēm kvēlojot izdalas tvana gāze.
13, 2005, 14:18Kuriķis

slāpeklis slāpeklis N!! un rokasgrāmata izstudēta jau, tikai vai ar to pietiek eksāmenam?? laikam pārāk uztraucos...
13, 2005, 17:33esss

par slaapekli - googlee meklee ar vaardiem "nitrogen cycle".
par eksaamenu - nevaru neko paliidzeet. siis maajas lapas veidotaaji nav nekaadaa sakaraa ar biologijas eksaameniem skoleeniem.
13, 2005, 17:40piektdiena
kur war atrast k.ko par shuunaam un audiem???
7, 2005, 23:35baiba klava
baibucis13 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Tā kā biji nolikusi savu jautājumu pie jautājumiem par augiem, tad, acīmredzot, Tevi pamatā interesē augu šunas un audi. Tad, pirmkārt, jau jāmeklē botānikas mācību grāmatā. Vēl var papētīt Selga T. Šūnu bioloģija un šūnu ekoloģija, 1. - 3. daļa, Arkādija, Rīga 1997 - 1998, 260 lpp.

Tīmeklī var apraudzīt materiālus:

9, 2005, 1:01Zirneklītis
kāpēc rāpuļu organismā nonāk ar skābekli bagātākas asinis nekā abiniekiem?????
12, 2006, 15:06kristīne
* Answers and Comments ->

Gan rāpuļiem, gan abiniekiem ir trīskameru sirds, tāpēc organismā nonāk jauktas asinis. Tomēr rāpuļu sirds kambarim ir daļēja šķērssiena, tāpēc no abiem priekškambariem ieplūstošās asinis sajaucas mazāk.
13, 2006, 20:56purva varde
kā hameleoni spēj mainīt krāsu???=)
14, 2006, 18:34karīna
* Answers and Comments ->

Savu krāsu, vairāk vai mazāk, māk mainīt visas hameleonu dzimtas (Chamaeleontidae) sugas. Viens no kļūdainiem pieņēmumiem ir, ka hameleoni maina krāsu pielāgojoties apkārtējās vides krāsām. Viņiem tas sanāk pats par sevi, bet ne tādēļ viņi maina krāsu. Patiesībā hameleonu krāsu ietekmē temperatūra, gaisma, kā arī paša dzīvnieciņa garastāvoklis un dvēseles noskaņojums. Mainoties viņa emocionālam stāvoklim, mainās arī dzīvnieciņa krāsa. Varētu būt, ka, pazeminoties apkārtējai temperatūrai, hameleoni kļūst tumšāki, lai labāk uztvertu saules siltumu. Iespējamā krāsu gamma ir atkarīga no hameleonu sugas. Daudzi no viņiem var kļūt dzelteni, zaļi, bāli vai tumši brūni, bieži ar tumšākiem vai gaišākiem plankumiem.

Krāsu maiņu nodrošina krāsu pigmentu granulu izkliedēšana vai sakopošana pigmentu šūnās, ko nosaka autonoma nervu sistēmas darbība. Šis pigmentu šūnas ir izvietojošās hameleona ādā dažādā dziļumā. Visdziļāk ir tās šūnas, kuras satur tumši brūno pigmentu melanīnu. Šo šūnu izaugumi sasniedz arī ādas virspusi. Kad hameleons jūtas nomākts, melanīns tiek nosūtīts tuvāk ādas virspusei, tādējādi padarot hameleonu tumšāku. Citas šūnas, kas satur citus pigmentus, spēj sarauties un izplesties, tādējādi samazinot vai palielinot to redzamo virsmas laukumu, kas, skatoties kopumā, izpaužas kā krāsu maiņa.

15, 2006, 12:15Zirneklītis
(Sauc par pauguru knābja galā, kursh veelaak izzuud!!) tas ir nemts no biologijas graamatas!!!
2, 2006, 14:42alvixxx
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 26, 2006, 13:11)
26, 2007, 17:51Zirneklītis
Labdien! sakiet luudzu! kas ietilpst ziidiitaju segaudu orgaanu sistemaa un balstu, kustiibas orgaanu sisteemaa?
9, 2006, 15:45neziniite
* Answers and Comments ->

Tur noteikti ir kvarki.
10, 2006, 14:16Kodolfiziķis

Kvarki jā, bet segaudi bez segas nesanāks, nudien! Mans minējums - sega! Kurš
turpinās minējumus?
10, 2006, 17:56Ģederts

Varbūt tā ir āda un apmatojums?
Balsta sistēmu varētu veidot kauli.
Nu bet kustības orgānu sistēma??? es nezinu, kas tur domāts - kustas taču viss ķermenis, gan ekstremitātes, gan kakls un aste. Nu tur, protams, ir muskuļi, bet tikpat arī kauli un āda.... AK JEL! Nu to taču galu galā māca skolā....
11, 2006, 9:27Mikī
Sveiki, vai jūs varētu man palīdzēt? Vai jūs lūdzu nevarētu atrast kādu informāciju vai interneta adreses par ATMIŅU (cilvēka), tas ir vajadzīgs anatomijā! Lūdzu palīdziet! visu par atmiņu!
28, 2006, 18:19Fuksinja
* Answers and Comments ->

22, 2007, 21:46Zirneklītis
sveikiņi, vai jūs man lūdzu nevarētu izpalīdzēt? Man ļoti, ļoti vajadzētu kādu informāciju vai adreszīti, kur var sameklēt kaut ko par tēmu MIEGS =) lūdzu palīdziet.... Paldies par atsaucību...=)
28, 2006, 18:21emuxy
* Answers and Comments ->

Par miegu iesaku grāmatu:
V.B.Drešers. Izdzīvošanas likums. Izdota 80-ajos gados, lielā tirāžā, bibliotēkā jābūt.
29, 2006, 10:31Vija

Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu ...
30, 2006, 12:38Fuksinja
Continue here -» ...

www.miegs.lv
ir taada miega asociācija, savaa laikaa esmu bijis vinju seminaaraa =))
16, 2006, 16:03morales
Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu pateikt kādu interneta adresīti vai atrast informāciju par ATMUŅU!!! Lūdzu izpalīdziet! Paldies jau iepriekš! =)
30, 2006, 12:38Fuksinja
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu ...
30, 2006, 20:46suks
http://kate1730@inbox.lv
Continue here -» ...

varat luudzu pateikt kur var atrast ...
7, 2006, 20:06evucis
evucis35 at inbox.lv
Continue here -» ...

Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu pateikt kādu interneta adresīti vai atrast informāciju par ATMUŅU!!! Lūdzu izpalīdziet! Paldies jau iepriekš!
30, 2006, 20:46suks
http://kate1730@inbox.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

See also:
Another message ( 28, 2006, 18:19)
22, 2007, 21:47Zirneklītis
Vakar «Panorāmā» atgādināja, ka, jau kuro gadu, cilvēkiem cenšas zobpasta reklāmās iestāstīt, ka bebrim esot žilbinoši balti zobi. Tik tiešām – par šo reklāmu jau sen zirgojās visi, kas bebri sastapuši tuvumā, jo bebru zobi ir koši dzelteni.
1, 2006, 10:43Zirneklītis
Answers and Comments ->
sakiet luuudzu kaadas ir uzbuuuwes iipatniibas pazemee dzivojoshajiem ziiiidiiitaajiem! un kuri tieshi ir pazemee dziiivojosie ziidiitaaji? 8) 8) Pāaaaaldies 8)
8, 2006, 15:48neziniite
* Answers and Comments ->

pie mums tikai kurmis? ķepas zemes rakšanai? slikta redze (tā gan nav
uzbūve...)? kas vēl? nezinu?
8, 2006, 18:58Ģederts

Pazemē dzīvo tādi grauzēji kā žurkas un strupastes, kukaiņēdāji - ciršļi un kurmji. Sermuļu dzimtas dzīvnieki (āpsis, sesks, sermulis) izmanto gatavas alas vai tās izrok. Alu izmanto arī lapsa.
Kurmim ir smails deguns un lāpstām līdzīgas priekškājas, kas piemērotas rakšanai. Viņa ķermenis ir nedaudz sašaurināts uz aizmuguri, šī cilindriskā forma ļauj dzīvniekam pārvietoties uz priekšu līdzīgi kalnraču mašīnai. Āpšiem ir masīvs ķermenis un īsas ekstremitātes, ko klāj īsa, bieza spalva. Āpša nagi ir ļoti stipri, piemēroti rakšanai.
9, 2006, 9:08Mikī

Ārzemnieki - piemēram, surikati, prērijsuņi, murkšķi un truši ir aprīkoti ar spēcīgām priekšķepām rakšanai, blīvais kažociņš nodrošina augsnes daļiņu atgrūšanu. Turpretī kailais smilšracējs (dzīvo kenijā un Somālijā) ir pilnīgi pliks - vispār bez apspalvojuma, toties ar asiem un gariem zobiem, ar kuriem arī rok. Vombatiem - somaiņiem, soma atveras uz aizmuguri, lai rokot alu, tajā neiekļūtu zeme.
9, 2006, 9:20Mikī

sorr, nejauši uzrakstijās apspalvojums - pareizi laikam būs apmatojums.
9, 2006, 9:22mikī

kuram ziditajdzivniekam dzives veids lidzinas skudram?????
*susurim
*kailajam smilsracejam
*kurmim
*skudrulacim???
ludzu atbildiet tuvakaja laika!!!
2, 2008, 12:34skolniece

Uz skolnieces jautājumu tiks atbildēts pēc 2008. gada 24. novembra, jo jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles.
See also:
Another message ( 15, 2008, 14:08)
2, 2008, 12:37Zirneklītis

Kurmis ziemā guļ? vai tomēr nē? Gribu pārbaudīt vai vecāki domā pareizi!
14, 2008, 19:42Marulite

Latvijā dzīvojošajam (eiropas) kurmim (Talpa europaea) ir savs ziemas tērps – tajā matojums ir garāks un tumšāks. Bet jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles. Atbilžu iesūtīšanas termiņš 2008. gada 24. novembris.
See also:
Another message ( 15, 2008, 14:08)
19, 2008, 9:38Zirneklītis

par kurmi neteikšu, bet vai kaķis ziemā guļ?
19, 2008, 15:03atkal tas kurmis
Labdien!Varbūt Jūs varat pateikt,kur atrastmateriālu par putnu pielāgošanos lidošanai?Paldies!
10, 2006, 15:48Inese
* Answers and Comments ->

Inese, Tev arī ornitoloģijā eksāmens? Putni lido pārsvarā tāpēc, ka tiem ir
spārni... un kauli ar gaisu pildīti... un spalvas kādas tur tādas...
10, 2006, 15:50Ģederts

man palicis atmiņā, ka tas bija skolas zooloģijas grāmatā.
10, 2006, 16:06Vija

Nē,Ģedert, zooloģijā!Bet es atradu mugurkaulnieku zooloģijā!Tikai dikti sarežģīti,bet būs jau labi!
11, 2006, 12:21Inese
Cik bieži ēd līdakas? Vai līdakas ēd baltmaizi? Cik smagas ir garākās līdakas? Lūdzu atsūtiet man grafiku - līdakas svars atkarībā no garuma. Tas man ir vajadzīgs zinātniskajam darbam.
16, 2006, 9:27Vilmārs
* Answers and Comments ->

Kas tad tas par zinātnisko darbu, kur jau saraksta gatavas atbildes? Vai tad nav jāizpēta? Par ko tad tas darbs Tev ir?
16, 2006, 9:31Zirneklītis

Taisnība, līdakas to vien dara, kā štopē iekšā baltmaizi. Un tikai Fazer baltmaizi!
pērciet Fazer baltmaizi!
16, 2006, 23:06Ģederts
Vai juus ludzu nevarētu parādīt kur ir rakstojums par ziloņiem. piemērs.: cik vins sver no tik un tik kg . Paldies jau iepriekš!
27, 2006, 9:45estere
* Answers and Comments ->

27, 2006, 14:36Zirneklītis
Kuram no rāpuļiem ir 4-kameru sirds.
7, 2006, 16:23Ēriks
* Answers and Comments ->

Krokodiliem.
7, 2006, 18:08Zirneklītis

nu es nezinu
20, 2007, 15:05kristine
http://nav
Lūgzu palīdziet man noskaidrot, kāds dzīves ilgums ir gliemjiem, piemēram, bezzobei,lielajam dīķgliemezim,lielvāciņu gliemezim, parka vīngliemezim,raibajam vīngliemezim. Paldies
27, 2006, 11:20Juris
* Answers and Comments ->

Jūsu nosauktajiem gliemjiem dzīves ilgums mērāms variākos gados. Parka vīngliemezis dzīvo vidēji 12 gadus, bet var sasniegt mūža ilgumu līdz 30 gadiem.
Kopumā Jūsu minētajām sugām mūža ilgums ir saistīts ar apstākļiem, kādos sugas dzīvo. Ja apstākļi labi un nav draudu gliemju dzīvībai, tad šīs sugas dzīvo samērā ilgi.
23, 2007, 12:46Arturs

Sveicināti!
Es gribētu uzzināt, cik ilgi dzīvo vīngliemeži un austeres, un kāds sastāvs ir gliemežu čaulai?
Paldies.
10, 2010, 13:31Arvīds

Dažādi, bet visbiežāk šitā:
čaulai ārpusē krāsainā org. viela - konhiolīns.
Iekšpusē parasti perlamutrs = Ca karbonāts.
Starp tiem nereti visbiezākais - Ca karbonāts kalcīta veidā.
12, 2010, 20:17TAs

Plakanās jeb īstā austeres (Ostrea edulis) var sasniegt 15 līdz 20 gadu vecumu, bet parasti tas ir ap 6 gadiem.
(http://www.arkive.org/native-oyster/ostrea-edulis/info.html
http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=798&fr=1&sts=&lang=EN)

Lielā austere (Crassostrea gigas) varot sasniegt 30 gadu vecumu. Tirdzniecībai piemērotu svaru austeres sasniedz 18 līdz 30 mēnešu laikā.
(http://en.wikipedia.org/wiki/Crassostrea_gigas
http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture_processing/aquaculture/oyster_lv.htm)

13, 2010, 8:39Zirneklītis

Kāpēc vispār jāinteresējas par dzīves ilgumu, ja mēs labi zinām, ka dzīve vienalga nebūs bezgalīga - tā ir ierobežota dzīva organisma atrašanās šajā pasaulē. Jebkuram dzīvam organismam svarīgāk būtu zināt, kāpēc tas atrodas šeit un ko darīs, kad dzīve beigsies?
P.S. Un, kad var sasniegt tirdzniecībai atbilstošu svaru - tad nu gan ir tiešām svarīgi.
15, 2010, 18:38Filosofs

Cik ilgi dzīvo blusas?
6, 2006, 19:36Anete
http://animalplanet.times.lv
* Answers and Comments ->

Blusas ir kukaiņi ar pilnīgu pārvēršanos, tas ir, viņu attīstībā ir 4 stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis īpatnis. Lai izveidotos pieaugusi blusa, var paiet nedēļas un pat mēneši. Nepiemērotos apstākļos kūniņas var nogaidīt gadu, līdz uzrodas kāds siltasiņu dzīvnieks. Pieaugusi blusa var dzīvot sākot no pāris nedēļām līdz pat ilgāk kā gadu.

No http://www.olympusmicro.com/micd/galleries/darkfield/pulexirritans1.html

7, 2006, 12:41Zirneklītis

doc. Sloka stāstīja, ka ir tādas blusas, kas var gaidīt mednieku mājiņās savus medniekus gadiem ilgi! patiesībā gaida nevis pašas blusas, bet laikam ola vai kūniņa! kad cilvēks ieiet mājā, grīda nodreb, un ar to pietiek, lai tur tā ola vai kūniņa izšķiļas, un blusas ir gatavas!


bet mednieki dara tā: pirms ieiešanas mājiņā sakur uguni, uzvāra ūdeni, attaisa durvis un iešļāc vārošo ūdeni iekšā! un blusas kaput!

9, 2006, 16:51Vija
cik ilgi dziwo suni un kakisi...
19, 2006, 9:26ewa
* Answers and Comments ->

nezinu noterikt ka kadus 10 gadus vai pat ilgak...
19, 2006, 9:28ilona

Suņiem dabiskā mūža ilgums ļoti atkarīgs no šķirnes. T.s. vilku suņiem (Vācu
aitu suns) ir relatīvi īss mūžs, līdz 10 gadiem. Citām šķirnēm parasti vairāk, lī?z
15 gadiem. Istabas kaķi parasti dzīvo visai ilgi, salīdzinot ar ielas/sētas kaķiem.
Man bija runcis, kurš nodzīvoja 13 gadus, un otrs, kurš nodzīvoja 16.
19, 2006, 18:40Ģederts

suņi dzīvo vairāk kā 15.gadi bet kaķi dzīvo mazāk kā arī15.gadi bet mazliet vairāk!
10, 2007, 16:48elinciks
Vaidavas plaisalā ,pašā alas sākumā, kur ceļu sev lauž avots,atradu interesantus dubultzobus,apm.12mm garumā,vai kautkur varu apskatīt kādi zobi ir dzīvniekiem?Izklausās muļķīgi...Nu bet tomēr.
Ieva
20, 2006, 10:12Ieva
* Answers and Comments ->

Sveika Ieva!
Manuprāt vistuvākais zobu paraugu apskatei būtu Dabas muzejs, vai vietējais mednieks!
13, 2009, 10:30Aigars
Varētu man ko pastāstīt par kairināmību?
13, 2006, 20:16Loll_x
* Answers and Comments ->

Lielākai daļai civēku kut ;)
7, 2007, 21:22Zirneklītis
kā sauc epitēlijaudus(segaudus) kukaiņiem
15, 2006, 11:31katija
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
mēs vēlētos uzzināt sikākas ziņas par staltbriežiem aļņiem un sumbriem
23, 2006, 15:38Mairis Harts
* Answers and Comments ->

8, 2007, 0:39Zirneklītis
hmm... kāpēc brūces mutes dobumā ātri sadzīst?
12, 2006, 22:53kristaps
* Answers and Comments ->

Cik atceros, tad tāpēc, ka tur ir īpaši dalīties un augt spējīgas gļotādas epitēļija
šūnas. Atjaunošanās spēja gļotādām laikam vispār bija lielāka, nekā citu tipu
"ādām". Bet lai savu gudro vārdu saka kāds cilvēka fiziologs... =)
13, 2006, 8:07Ģederts
Sveiki! =) Mani interesee kāpēc otras un paareejo paaudzhu iipatnjiem nav vecaaku paziimes? Un kaa vareetu noformuleet to, ka dziivnieks un cilveeks, veicot straujas kustiibas, aatri elpo? Paldies!
13, 2006, 20:57Kristina
Answers and Comments ->
Kā pēc dzīvniekiem patīk ēst peles?Saucamajiem kaķiem.
22, 2006, 12:22Sintija Vicinska
* Answers and Comments ->


Tāpēc ka:
  • Barojošas;
  • Garšīgas (arī cilvēka izpratnē);
  • Savairojas gana daudz, lai viegli būtu noķert;

Attēls no http://www.the-cats-meow.com/tcm7305.shtml
21, 2008, 18:48Zirneklītis
Sveicināti! man projekta darbam ir jāatrod- ko satur čūsku, skorpionu, malārijas odu un raju inndes. es atradu pa pašiem dzīvniekiem bet indes saturu neatradu. Būšu ļoti pateicīga ja varēsiet palīdzēt! paldies!!!!
16, 2007, 14:47ieva
* Answers and Comments ->

Pirmo reizi dzirdu, ka malārijods (Anopheles sp.) ir indīgs.
16, 2007, 16:32Zirneklītis

17, 2007, 5:05Zirneklītis
Kāpēc zivis ir aukstasiņu dzīvnieki?
8, 2007, 19:14Ingrīda
* Answers and Comments ->

Ūdenim piemīt ļoti liela siltumietilpība. Neba velti automašīnās izmato ūdens radiatorus, kas strāda daudz efektigāk kā gaisa dzesēšana. Zivis pastāvīgi dzīvo tādā „dzesētājā” un tad nu jāizvēlas, vai sgalabāt ķermeņa temperatūra, kas ievērojami atšķiras no vides un prasa dažadus pielāgojumus (biezs tauku slānis utt.), vai arī nolīdzināt ķermeņa temperatūru ar apkārtējo vidi. Zivju attīstība ir izvēlējusies otro ceļu. Tiesa, ūdenī dzīvojošiem aukstasiņu dzīvniekiem klājas daudz vieglāk, kā uz sauszemes mītošiem, jo ūdens ar savu lielo siltumietilpību arī nodrošinu daudz stabilāku vides temperatūru kā gaiss. Ūdeni (ja tā nav peļķe vai sīks dīķis, kur ūdens kopmasa ir niecīga) nav tādas t° svārstības kā tas ir gaisa vidē.
19, 2007, 11:38Zirneklītis
1 [2] [3] [4] [5] [Next page>>] Records in this group: 150
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------