Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: History of Latvia


Hide answers
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 39
Order: ^
Kā izskatīsies zemeslode pēc 100000 gadiem?
27, 2005, 7:39Santinja
* Answers and Comments ->

Varbūt Geja būs beidzot iemācījusies savaldīt un būs pieradīnājusi to dzīvības izpausmes formu, kas paši sevi saukā par Homo sapiens?
27, 2005, 11:22Pēcis

diez vai muusu suga izvilks vel 100 000 gadus. jau peedeejie 2000 gadi noraada uz zinaamu tendenci.
bet zemeslode buus apalja.
27, 2005, 18:06vija
kur var atrast kā ir cēlušās Latvijas upes??
28, 2005, 16:16ieva
* Answers and Comments ->

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā:
Vēji smiltis putināja,
Ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika dieviņam,
Lai tas raka Daugaviņu -
Zvēri raka, dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja -
Es pamērcu pirksta galu,
Abus jūtu dvēselē.

Jānis Rainis „Daugava”

28, 2005, 16:45Spēlmanītis

Citāts no «Latvijas Dabas Enciklopēdijas» 6. sējuma:

„.. Upju hidroloģisko režīmu nosaka fizioģeogrāfiskie apstākļi, galveno kārt klimats un reljefs. Liela nozīme ir augšņu īpašībām .., ģeoloģiskai uzbūvei, baseina mežainuma, purvainuma un ezerainuma pakāpei. Latvijas upēm ir jaukta ūdens pieplūde (sniega kušana, lietus un pazemes ūdeņi). ..”

28, 2005, 17:09Zirneklītis

28, 2005, 17:11Zirneklītis

hehe, ainavaa ir augstaakas vietas un zemaakas vietas.
noliist lietus, un kur šis liksies? no avotiem arī izplūst ūdens. uudens jau parasti tek no augsas uz leju, un kaut kā satek kopaa =)
taalaak notika taa
"Zaķis upi mērījis un kurmis vagu dzinis, tādēļ
visas upes esot līkas."
(http://ai1.mii.lu.lv/ticejumi/upe.htm)
Izņēmums ir Daugava. to visu izraka dažādi zvēri:) No kādas teikas atceros, ka organizācija bijusi tik teicama, ka tikai viens zvērs esot slinkojis, par ko viņš vēl aizvien izcieš sodu :(
vēl upju gultnes mēdz būt pa ledāja kušanas ūdeņu izgrauztām gravām =)
lasi vēl:
Glaževiča, L., 1975. Virszemes ūdeņi. Latvijas ģeogrāfija, „Zinātne”, Rīga, 74. – 89. lpp
28, 2005, 17:12Kājas sausumā

Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Lat ...
28, 2005, 17:16Pēcis
Continue here -» ...

atvainojos, bet es nejauši atradu


Reiz pasaulē bijuši lieli plūdi, tā ka pat putniem nav bijis vietas, kur atmesties. Putni nu nosprieduši rakt upi, lai ūdens notecētu. Visi putni stājušies pie darba un rakuši ar saviem knābjiem. Tikai krauklis bijis ļoti slinks un negājis ar citiem putniem rakt upes. Krauklis toreiz bijis gluži balts, bet lai nu viņu arī noturētu par racēju, tad viņš nosmērējies gluži melns ar dubļiem. Līdz ar citiem racējiem viņš nu atkal gribējis iet upē mazgāties, bet citi putni, zinādami kraukļa viltību, nav viņa nemaz laiduši pie ūdens. Krauklis nu gribējis ar visu varu tikt pie mazgāšanās un sācis nejaukā balsī brēkt, bet viss tas nekā nepalīdzējis.
No tā laika nu krauklim palikušas melnas spalvas un nejauka balss.


Senāk nebijis upju. Te kādreiz Dievs visiem dzīvniekiem pavēlējis iet upes rakt (vietām saka: Daugavu rakt). Vanags nepaklausījis tādai pavēlei, paturējis gan tīras, dzeltenas kājas, bet ieguvis lielu sodu. Dievs aizliedzis viņam dzert no upēm, ezeriem un citiem zemes ūdeņiem, bet atļāvis slāpes dzesēt tikai ar tiem rasas pilieniņiem, kas lietum līstot uz lapām paliek. Tādēļ tad vanags skraida, sausā laikā — augstu gaisā pacēlies — lūdzas: "Pil, pil, pil!" lai lietus lītu, pilētu un viņam būtu ko dzert.


Iesākumā vēl nebijis ne upju, nedz ezeru, bet visiem vajadzējis iztikt no lietus un rasas. Tad Dievs pavēlējis visiem dzīvniekiem iet upes un ezerus rakt. Bet vālodze nav gājuse. Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu.

un visbeidzot


14. St.Ulanowska, Lotysze Inflant Poliskich,86. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 314. :bdfz cnfhbyf 5, 439.


Lietus putns [falco milvus] negribēja iet upes rakt, kad visi citi putni raka. Viņš sacīja, ka viņam pietikšot ar to ūdeni, kas būšot uz lapām un akmeņiem. Dievs par to saskaitās un aizliedza viņam dzert ūdeni no upēm. Tādēļ viņš arī vienādi kliedz: "Dzert, dzert!" Lai varētu padzerties, viņam nu arvien jāgaida, kamēr uzlīst lietus.

ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi.


http://www.ailab.lv/pasakas/gr01/01218.htm

28, 2005, 17:33Kājas sausumā

Bet vai mūsdienās upes pārvietojas? ...
28, 2005, 17:42Pēcis
Continue here -» ...

Citēju Kājas sausumā „..Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu..” un tālāk „.. ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi..”

Tad nu gan melnu putnu atraduse ;)

28, 2005, 18:18Zirneklītis
Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Latvijā bija pirms ledus laikmeta?
28, 2005, 17:16Pēcis
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Citāts no enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 249. lappuses:

„..Speciālie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pētījumi, .., jau sen pierādījuši, ka daudzu tagadējo upju ieleju lielāki vai mazāki posmi sakrīt ar senām kvartāra nogulu aizpildītām ielejām (pirmielejām). Tās bijušas nesalīdzināmi dziļākas par tagadējām. ..

Tagadējās upes tikai daļēji sakrīt ar seno upju ielejām. .. Precīzi salīdzinot seno un tagadējo upju tīklu, var konstatēt, ka tagadējās upes no senajām novirzās uz dienvidiem. ..”

28, 2005, 17:28Zirneklītis
Lūdzu palīdziet man uzzināt visu pa zvejnieku kapulauki, kas atrasts pie Burtnieku ezera krasta.Lūdzu.
11, 2006, 16:32annux
* Answers and Comments ->

P.s. Lūdzu pēc iespējas ātrāk!!! Man tas vajadzīgs līdz rītdienas vakaram un es neko nevaru atrast. Man vajadzētu visu ko vien var dabūt.
11, 2006, 17:13annux

Kas lēni nāk, tas labi nāk ;)

Par šo kapu lauku ir noteikti rakstīts jebkurā vēstures grāmatā, kurā tiek apsakatīts akmens laikmets Latvijā. Kā nekā, Zvejnieku kapu laukā ir senākais zināmais apbedījums Austrumbaltijā. Varu ieteikt apskatīt kaut vai šādas grāmatas:

  • Arnis Radiņš, 1996, Ceļvedis Latvijas senvēsturē, apgāds «Zvaigzne ABC» (bija reiz laiks, kad Zvaigzne uzrādija izdošanas gadus);
  • Andrejs Vasks, Baiba Vaska, Rita Grāvere, 1997, Latvijas aizvēsture, apgāds «Zvaigzne ABC»;
  • Arveds Švābe, 1990, Latvijas vēsture. 1. daļa, «Avots».
13, 2006, 20:36Zirneklītis

Liels paldies! =)
24, 2006, 9:20annux
Sakiet lūdzu vai ir kāda majaslapa kurā būtu kaut kas aprakstīts par Pokaiņu mežu vai dabas takām???
17, 2006, 11:35Gatis Hermanis
gatishermanis at inbox.lv
* Answers and Comments ->

17, 2006, 12:07Vija

18, 2006, 11:04Zirneklītis
Lūdzu pastāstiet kaut ko par Latviešiem ārzemēs.
19, 2006, 15:12edgars4882
* Answers and Comments ->

8, 2007, 15:56Zirneklītis

Es gribētu ko vairāk uzzināt par Jāni Cimzi un Kārli Baumani, jo man jātaisa projekts mūzika, pārsvarā par viņu abu biogrāfiju. Lūdzuuu palīdziet!!!!!!!!!!!!!!!!
30, 2006, 14:11Linda Zdanovska
linda112 at inbox.lv
http://linda112@inbox.lv
* Answers and Comments ->

Kaut kā neesmu dzirdējis, ka viņi nodarbojušies ar dabas izpēti vai bioloģiju.
Varbūt paņem kādu Enciklopēdiju vai Konversācijas Vārdnīcu?
Bet biologi jau māk atrast arī nebioloģiskas lietas... Tā lūk, par Cimzi var lasīt
še:
http://www.ltn.lv/~incukaln/latviesu.htm
Un par K. Baumani (Baumaņu Kārli):
http://www.avd.edu.lv/Novads/CILVEKI/limbazi.htm
Retorisks jautājums: ļaudis, kāpēc paši nelietojat www,google.lv?
30, 2006, 14:33Ģederts
kādas fosīlijas ir atrastas Latvijā?
25, 2006, 9:47anita
* Answers and Comments ->

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelrjs@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelosr@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelrjs@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelosr@gmail.com
Lūdzu, lūdzu kurs var man palidzet....:( vai kads zin kā sauc vienu no pēdējiem senču uzpurozoliem, kura vecums bija ~1000 gadi,tas noluza rudens vetra 1967 gadā. Tad ozola apkārtmērs pie zemes bija 10,5 metri. Ozola atlūzas savos darbos izmantojis koktēlnieks Valters Hirte....
27, 2007, 19:27izmisis
* Answers and Comments ->

28, 2007, 13:22Vija

Man patikās raksta „Latvieši zaudējuši neskaitāmus dabas pieminekļus” (http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2515) uzskaitītā dabas vērtības – ceļojošās kāpas. Pirmkārt, vai pēc viņām mums vajadzētu skumt un, otrkārt, vai tā vispār ir dabas vērtība jebšu tomēr ekoloģiska katastrofa.
1, 2007, 10:05Zirneklītis

Esošos un bijušos dižozolus būtu pareizāk meklēt Dabas retumu krātuvē:
http://www.dabasretumi.lv/Zudusie/Tutere.htm
http://www.dabasretumi.lv/Zudusie/zudusie.htm
1, 2007, 10:14Zirneklītis
Kādi ir ievērojamākie liliju selekcionāri Latvijā,
kādi ir viņu panākumi,
kādi ir liliju selekcijas darba posmi,
cik gadu jāvelta selekcijas darbam,lai iegūtu jaunu šķirni.
Paldies par atbildēm.
1, 2007, 8:44Reinis
* Answers and Comments ->

Sīpolpuķu un gladiolu selekcijā Latvijas privātajiem selekcionāriem šodien ir lieli starptautiski panākumi. Vēsturiski visslavenākās ir Viktora Orehova lilijas ‘Saule’ un Latgales hibrīdi.
Jāpiemin mūsdienu liliju selekcionāri Jānis Vasarietis (Āzijas lilijas), Andris Krūmiņš (Tango grupa), Antra Balode (‘Sonora’), Egons Fridrihsons (‘Mežotnes Zaļziede’), Dēzija Šķimele, Ivars Zilgalvis (trompešlilijas) u.c.
Jaunas šķirnes izveidei un apstiprināšanai nepieciešami aptuveni 10 gadi.
1, 2007, 9:11Meringija

Kādā veidā selekcionāri var iegūt jaunu šķirni visādiem augiem?
25, 2007, 21:50Evija
man nav skaidrs kāpēc īsti izcēlās 1905. gada revolūcija Latvijā.
16, 2007, 14:44edgars4882
* Answers and Comments ->

...tapēc ka kāds uzdeva nepareizo jautājumu nepareizā vietā...
13, 2009, 10:31Aigars
Labdien, Kārli! Ceru, ka Jums par melnajiem ozoliem varēšu pastāstīt ko vairāk. Mans darbs daļēji saistīts arī ar to datēšanu un apzināšanu, tāpēc Jūsu atradums interesē arī mani. Lūdzu atrakstiet man e-vēstululi uz adresi: zunde@lanet.lv, lai mēs varētu noorganizēt tiešāku sazināšanos vai satikšanos.
11, 2007, 11:22Māris
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
Ka sauc latvijas nacionālo augu?
14, 2008, 19:17raimonds
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 6, 2008, 13:20)
15, 2008, 15:10Zirneklītis
Es girbetu uzprasit ...pasakiet kadus faktus par Latviju...pm viss garaka upe latvija daugava...tadus...nevis latvija ira valdis zatlers prezidents...izpalidzat...(vajag 100 faktus)
6, 2009, 17:21Viesturs
werturio at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Viestur !
Visgarākā upe Latvijā ir GAUJA..., un Fakts ir tas kas nav blēņas. Bet precīzāk pateiks vārdnīca.
7, 2009, 11:36Aigars
luudzu vaij kaads vareetu nosaukt 100 faktus par latviju?
27, 2009, 12:01bubliks
* Answers and Comments ->

27, 2009, 13:01Iedzīvotājs
http://miljons.com/


Lekciju cikls „Par cilvēkiem un ne tikai...” novembrī

Novembrī Latvijas Dabas muzejā paredzētas 2 lekcijas no cikla „Par cilvēkiem un ne tikai...”, ko lasa muzeja vecākā antropoloģe Aili Marnica.

Ceturtdien, 10. novembrī plkst. 18:00 notiks lekcija „Sārnate – Rietumkurzemes brīnums”. Tā ir veltīta vienam no vislabāk izpētītajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem – neolīta laikmeta Sārnates apmetnei, kas eksistēja pirms 5500 – 4000 gadu.

Lekcijā varēs uzzināt, kā šeit mainījās pati jūra vairāku gadu tūkstošu garumā, ar ko ir interesanta un pat unikāla Sārnates apmetne un kā šī vieta izskatās mūsdienās.

Lekcija notiks 1. stāva izstāžu zālē.

Sestdien, 26. novembrī plkst. 14:00 varēs uzzināt par citas Kurzemes daļas senvēsturi lekcijā „Ziemeļkurzemes kāpu noslēpumi” („Ziemeļkurzemes kāpu apmetnes”). Lekcija būs veltīta kāpu apmetnēm, kas atrodas tagadējā Rīgas līča krastā uz ziemeļiem no Rojas.

Kā atšķiras šīs apmetnes no apmetnēm Rietumkurzemē un pārējos Latvijas reģionos? Kādi unikāli atradumi šeit uzieti? Ar ko nodarbojās šeit kādreiz dzīvojušie cilvēki? Par to visu varēs uzzināt lekcijā.

Lekcija notiks 6. stāva lasītavā.

Ieejas maksa – Ls 1,00.

Grupas var vienoties par citu laiku un citām tēmām. Papildinformācija: vai tālr. 67356030.

Informāciju sagatavoja
Raimonds Udačs
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
3, 2011, 18:51Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->


Izstāde „Kas jauns? Muzeja jaunieguvumi”

10. novembrī plkst. 16:00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklās izstādi „Kas jauns? Muzeja jaunieguvumi”. Izstādē ir eksponēti 262 interesantākie un vērtīgākie muzeja jaunieguvumi pēdējo piecu gadu laikā.

Muzeja direktore Edīte Bērziņa ar pārliecību saka: „Šāda veida izstādes ļauj parādīt muzeju kā dzīvu vienību, kas nepārtraukti tiek papildināta ar vēsturiski nozīmīgiem un medicīniski svarīgiem eksponātiem, kuri ir interesanti ne tikai nozares speciālistiem, bet arī visiem interesentiem”. Izstādē apskatāmi tādi interesanti un vērtīgi eksponāti kā 18. gs. medicīnisko dēļu pārnēsāšanas trauks, Āfrikas tautu netradicionālās medicīnas priekšmeti, 19. gs. zobu suku kolekcija, 19. gs. ķirurga komplekts. Estētisku baudījumu sniedz 19. gs. zāļu kārbiņu kolekcija no Japānas, apskatei izliktās nenovērtējamās anatomijas grāmatas ar interaktīvām bildēm un dažādu laika posmu gravīras.

Muzeja krājums pēdējo 5 gadu laikā ir papildināts ar 8055 vērtīgiem un unikāliem priekšmetiem. Lielāko daļu priekšmetu muzejam ir nodevušas privātpersonas, vairāki unikāli priekšmeti ir iepirkti par konkursa kārtībā iegūtiem Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem, liela nozīme muzeja krājuma papildināšanai ir Medicīnas muzeja atbalsta fonda biedrībai, kā arī prof. Paula Stradiņa ģimenei.

Izstāde „Kas jauns? Muzeja jaunieguvumi” apskatāma līdz 29. martam muzeja darba laikā. Ieejas maksa skolēniem – Ls 0,20; studentiem, pensionāriem – Ls 0,30; pieaugušajiem – Ls 0,50

Papildu informācijai:
tālr.: 67222913; 25992243

8, 2011, 13:28Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/zinas/kas-jauns-jaunieguvumi#menu
Answers and Comments ->


Izstāde „Vecmāmiņas palodze”

Novembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ienāk Latvijas pirmās brīvvalsts laika aura: izstādē „Vecmāmiņas palodze” apskatāmi istabas augi, kas tolaik priecējuši un radījuši mājīgumu. Izstādes apmeklētāji Botāniskajā dārzā gaidīti no 29. oktobra līdz 20. novembrim.

Palodze ar pelargoniju, līdakasti un amarilli rosina atmiņas un daudziem saistās ar vecmāmiņu vai mīļāko tanti. Pirmās brīvvalsts laikā katras zeltenes lepnums bija kupla mirte. Tomēr pirmās istabas puķes audzēja muižās, no kurienes pamazām tās nonāca pie latviešiem. Istabas puķu dzimtene pārsvarā ir tropu un subtropu josla, Eiropā tās ieceļoja līdz ar jaunu zemju atklāšanu Āfrikā, Amerikā, Āzijā un Austrālijā. Tādēļ tās bija dārgas un vispirms greznoja aristokrātu īpašumus. Šodien reti kurš iedomājas, ka eksotisko augu ceļš līdz šejienei ir bijis piedzīvojumiem bagāts. Labi nopelnīt un pārvest augus centās gan misionāri, karavīri un zinātnieki, gan arī laimes meklētāji, kam bija jācīnās ne tikai ar naidīgi noskaņotiem iezemiešiem, bet arī ar tropu slimībām, plēsīgiem zvēriem, indīgiem kukaiņiem un čūskām.

Senāk audzētās istabas puķes nereti arī šodien izrādās mūsu apstākļiem un steidzīgajam dzīvesveidam piemērotākās, jo ir izturīgas un mazprasīgas: mājas svētības, alojes, gumijkoki, papardes... Izstādē būs arī kopšanas un audzēšanas padomi no 1938. gada, kā arī tālaika mēbeles, sadzīves priekšmeti un izšuvumi.

Sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju aicinām uz darbnīcām:

  • 29. oktobrī un 5. novembrī Sietspiedes darbnīcu vadīs Asnate Blenkveina,
  • 30. oktobrī un 13. novembrī Monotipijas darbnīcu vadīs Līva Kaprāle,
  • 19. novembrī Madarošanas darbnīcu vadīs Kristīne Šica.

Darbnīcas būs atvērtas no plkst. 12:00 līdz 15:00. Tajās būs iespēja izdaiļot audumu, tādēļ vēlams līdzi paņemt gaišu kreklu, maisiņu, lakatiņu vai citu drānu.

(No LU Botāniskā dārzsa mājas lapas)
Gundegas Muzikantes fotogrāfijas.
8, 2011, 17:59Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: vecmaminas_palodze_plakats.jpg


Decembris – Ernsta fon Bergmaņa mēnesis

7. decembrī ar profesora A. Vīksnas referātu „Ernsts fon Bergmanis un Latvija” Medicīnas vēstures muzejs aizsāka pasākumu ciklu, kas veltīts šim izcilajam zinātniekam. Savukārt, 16. decembrī plkst. 11:00 Rīgā Pils ielā 11, profesora dzimšanas vietā, tiks atklāta piemiņas plāksne. Medicīnas vēstures muzejā notiks starptautiska konference, kas veltīta Ernsta fon Bergmaņa 175 jubilejai. Konferencē piedalīsies viesi no Igaunijas, Vācijas un Zviedrijas.

Ķirurgs Ernsts fon Bergmanis ir dzimis 1836. gada 16. decembrī Rīgā, miris 1907. gadā Vācijā. Beidzis Tērbatas universitāti 1860. gadā, 1871. gadā iegūst profesora grādu. No 1860. līdz 1878. gadam bijis docētājs šajā pašā universitātē, vēlāk un kļūst par profesoru Vircburgas un Berlīnes universitātē. Ticis ievēlēts par Vācu ķirurgu biedrības un Berlīnes medicīnas biedrības prezidentu. Ernsts fon Bergmanis ir ķirurģiskās aseptikas pamatlicējs (1890). Zinātnisko pētījumu virzieni saistīti ar galvaskausu un locītavu ievainojumu ārstēšanu, smadzeņu ķirurģiju, lepras izplatību Vidzemē.

7, 2011, 18:38Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/zinas/bergmana-menesis
Answers and Comments ->


Lietas ne vienmēr ir tādas, kādas tās izskatās

Paula Stradiņa kolekcijā jau no 1944. gada 9. septembra glabājas kāda dzīvnieka mūmija. Visu šo laiku muzeja speciālisti no paaudzes paaudzei nodeva informāciju, ka tā ir kaķa mūmija, arī Zinātniskajā pasē bija šāda informācija. Taču situācija mainījās 2012. gada 19. janvārī, kad mūmijai veica datortomogrāfiju, lai pārliecinātos kāds dzīvnieks ir mumifiscēts.

Datortomogrāfijas uzņēmumi pārsteidza, jo izrādījās, ka kaķa mūmijas vietā ir putna mūmija. Pašlaik vēl nav noskaidrots, kādas sugas putns tas ir, taču ar mūmiju un tās datortomogrāfijas rezultātiem visi interesenti varēs iepazīties muzeja jaunajā izstādē „Skaistums nāk no iekšām jeb medicīnas vizualizācija”, kas muzejā būs skatāma no 23. februāra.

21, 2012, 8:47Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/zinas/lietas-ne-vienmer-ir-tadas#menu
Answers and Comments ->

Dabas vakarā būs „Makšķernieku stāsti”

Ceturtdien, 26. janvārī, plkst. 18:00 Latvijas Dabas muzejā notiks Dabas vakars „Makšķernieku stāsti”. Apmeklētāji varēs uzzināt par zivīm mūsdienās un senatnē – iepazīties ar zivju demogrāfiju Baltijas jūrā un aizvēsturiskajās devona perioda jūrās, apskatīt gandrīz 400 miljonu gadu senu bruņuzivi, kā arī noskaidrot par ihtiologa un paleoihtiologa darbu.

Dabas vakarā piedalīsies Dabas muzeja Ģeoloģijas un paleontoloģijas nodaļas vecākais paleontologs Ivars Zupiņš un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks, Latvijas Ihtioloģijas biedrības valdes loceklis Guntars Strods.

Sarunas gaitā varēs izzināt ihtiologa un paleoihtiologa darba specifiku un pētījumu metodes. Tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, vai tīkls, āmurs un lāpsta ir legāli zvejas rīki. Apmeklētāji varēs iepazīt Latvijas un Ekvatoriālās Latvijas zivju daudzveidību un dzīvesveidu, kā arī uzzināt par saimnieciskas attieksmes principiem Latvijas zivju resursu tālredzīgā izmantošanā un uzturēšanā. Vakara gaitā būs iespējams apskatīt aizvēsturisku Latvijas zivju pārakmeņojumus no Latvijas Dabas muzeja krājuma.

Šā gada janvārī aprit tieši gads, kopš Dabas muzejā tika uzsākts pasākumu cikls „Dabas vakari”. Nu jau par tradīciju kļuvušie Dabas vakari norisinās reizi mēnesī ceturtajā ceturtdienā, un katru reizi tie ir veltīti citam tematam. Dabas vakaros patīkamā gaisotnē pie tējas tases un tematiska cienasta ikvienam ir iespēja uzzināt ko jaunu, vienkārši un saprotami izzināt sarežģīto un zinātnisko. Apmeklētāji ir aicināti dalīties savās zināšanās un pieredzē neformālā gaisotnē.

Ieejas maksa – 1 Ls.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Ilze Štrassere
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67356025
Foto – no Latvijas Dabas muzeja arhīva.
25, 2012, 12:41Zirneklītis
Answers and Comments ->
Attached file: LDM_brunuzivju_fosilijas.jpg


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja mēneša eksponāts

Johans Vilhelms Veinmans (Johann Wilhelm Weinmann; 1683 – 1741) „Phytanthoza Iconographia” I sējums

Pavasaris ir klāt! Sniegpulkstenītes ir uzziedējušas ne tikai siltajā Kurzemē, bet arī tepat Rīgā piesaulītē aiz muzeja žoga.

Martā, kad sievietēm mēdz dāvināt ziedus vairāk nekā citos gada mēnešos, par mēneša eksponātu esam izvēlējušies 18. gadsimta grāmatu ar krāšņām ziedu ilustrācijām. Šī ir pirmā šāda apjoma ilustrēta grāmata 3 sējumos par augiem un to īpašībām. Lielāko daļu no grāmatas 1025 attēliem zīmējis ievērojams 18. gadsimta mākslinieks Georgs Dionīs Eherts (Georg Dionysius Ehret; 1708 – 1770).

Grāmata ir apskatāma pamateksopzīcījā, speciāli mēneša eksponātiem paredzētajā vitrīnā (4. stāvā). Kā nosaukums priekšā pasaka – tas ir mēneša eksponāts, tatad – apskatāma tikai mēnesi.

6, 2012, 15:53Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/eksponats
Answers and Comments ->


Izstāde „Ziemeļbrieži un to laikabiedri”

Latvijas Dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē no 22. marta līdz 27. maijam būs apskatāma izstāde „Ziemeļbrieži un to laikabiedri”.

Izstāde veltīta dabas un cilvēka senvēsturei Latvijā. Tās tapšanu rosinājusi LU Latvijas vēstures institūta arheoloģes Ilgas Zagorskas publicētā monogrāfija, kurā izmantots arī Latvijas Dabas muzeja krājuma materiāls.

Pēc ledāja atkāpšanās Latvijā iestājās auksts arktiskais, vēlāk – subarktiskais klimats. Baltijas jūras vietā tolaik bijis Baltijas ledus ezers, kura krastu līnija ļoti atšķīrās no mums ierastiem Baltijas jūras krastiem. No ledus brīvajā teritorijā pamazām ieviesās dažādi augi un dzīvnieki, kā arī ienāca pirmie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki.

Vieni no raksturīgākajiem vēlā leduslaikmeta un agrā pēcleduslaikmeta dzīvniekiem Latvijā bija ziemeļbrieži. Par to klātbūtni šajā teritorijā liecina fosilo atlieku atradumi – ragi un skeleta kauli – Mēmeles upes krastā, Valgundē, Nītaurē, Odzienā, Lubānā u.c. Ziemeļbrieži apdzīvoja Latvijas teritoriju pirms 12000 – 10000 gadiem un pārvietojās galvenokārt pa upju ielejām. Viens no interesantākiem atradumiem – rags ar galvaskausa daļu – izstādīts ekspozīcijā „Latviešu etnoģenēze” Latvijas Dabas muzejā. Šis rags atrasts 1906. gadā Olaines purvā 3 m dziļumā zem kūdras slāņa. Raga vecums apmēram 10780 gadi.

Lai sniegtu pilnīgāku priekšstatu par procesiem senajos laikmetos, izstādē apkopoti ne vien vēsturnieku, bet arī ģeologu un biologu pētījumu rezultāti. Izstādes materiāli var kalpot kā informācijas avots par Latvijas vissenāko periodu bioloģijas un vēstures skolotājiem, kā arī skolēniem un citiem interesentiem.

Izstādes autore Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe Aili Marnica (tālr.: 67356030; e-pasts: aili. marnica at ldm. gov. lv).

Izstāde apskatāma no 22. marta līdz 27. maijam (pirmdienās, otrdienās muzejs slēgts).

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Linda Rožkalne
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
16, 2012, 9:01Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: Ieluugums.jpg


Pasākumā „Zinātnes kafejnīca” eksperti diskutēs par demogrāfijas jautājumiem

Ceturtdien, 22. martā, plkst. 18.00 Latvijas Universitātes (LU) kafejnīcā (Raiņa bulvārī 19) notiks pasākums „Zinātnes kafejnīca”. Šoreiz tas būs veltīts demogrāfijas jautājumiem un dalībnieki diskutēs par tēmu „Cik mēs esam? Kādi mēs esam un būsim?”.

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras profesors Juris Krūmiņš stāstīs, cik ilgi dzīvojam un par aktīvā mūža pagarināšanas faktoriem un sekām. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs profesors Pēteris Zvidriņš raksturos paaudžu nomaiņas gaitu un prognozēs darbaspēka attīstību nākotnē. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Pēteris Veģis dalīsies pieredzē par tautas skaitīšanas procesu. Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs demogrāfs Ilmārs Mežs skaidros zemās dzimstības izraisītās sekas. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāja un profesore Zaiga Krišjāne stāstīs par ģeogrāfiskās mobilitātes problēmām.

Pasākumu vadīs dr. Juris Šteinbergs – zinātnieks un TV seja.

Pasākums „Zinātnes kafejnīca” sākas plkst. 18.00. Pirmajiem 50 dalībniekiem sulas glāze par brīvu.

Pasākuma „Zinātnes kafejnīca” mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu, šoreiz par dažādiem simboliem.

Pasākums tiešraidē būs skatāms LU portālā.
http://www.lu.lv/tiesraide/1/

22, 2012, 13:03Zirneklītis
http://www.lu.lv/zinas/t/10935/
Answers and Comments ->
1 [2] [Next page>>] Records in this group: 39
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------