Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Events


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [Next page>>] Records in this group: 870
Order: ^
Šis ir mans lūgums visiem, kam ir labas zināšanas (enciklopēdiskas) savā nozarē un atbalstīt, rakstot par jums zināmajām lietām iekš: http://lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page
Savadāk, nepaies nedz 100 gadu, ka mēs visi ar visām savām zināšanām būsim atkal kopā, bet nu jau citā saulē, un saviem pēcnācejiem atstāsim tikai piegānītu zemi un bēdīgu vispārējo izglītību.
Ar cieņu ...
8, 2005, 0:37Wiki
Answers and Comments ->
LOB aicina piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām izdzīvot bargajā salā

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina lauku iedzīvotājus piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām pārciest bargos laika apstākļus, kas iestājušies pēdējās dienās.

Laukirbes ir nometnieku putnu suga, kas pārziemo Latvijā. Ilgstošā salā un sērsnas laikā tām ir grūti sameklēt barību, un bez cilvēka palīdzības laukirbes pastiprināti iet bojā. Šos putnus var piebarot, attīrot no sniega laukumus laukos un pļavās netālu no lauku mājām un regulāri izberot tur graudus un sēklas – auzas, miežus, griķus, ķimenes, kaņepes, linsēklas, lobītas saulespuķu sēklas, iespējams arī izkaisīt pelavas vai siena smalkumus. Šādas barotavas apmeklēs ne tikai laukirbes, bet arī citi lauku putni, piemēram, dzeltenās stērstes, zvirbuļi un zīlītes. Laukirbēm var palīdzēt arī, radot tām iespēju pa nelielu eju iekļūt siena šķūnī vai siena zārdos – šeit laukirbes atradīs gan vietu, kur pārnakšņot, gan barību.

Lai gan laukirbju skaits vienmēr bijis svārstīgs un atkarīgs no ziemas barguma, laukirbes vēl līdz pagājušā gadsimta vidum bija parasta putnu suga Latvijas laukos. Taču kopš 20. gadsimta 40. gadu beigām notikusi nepārtraukta irbju skaita un izlatības samazināšanās, jo šos putnus nelabvēlīgi ietekmēja gan lauksaimniecības intensifikācija (mehanizēta, agra pļauja, monokultūru lauku palielināšanās, pesticīdu lietošana), gan agrāk Latvijas laukiem raksturīgo siena šķūņu izzušana. Tieši iespēja bargās, sniegotās ziemās sameklēt barību šķūņos un uz pievedceļiem izkaisītos siena smalkumos palīdzēja laukirbēm pārciest bargās ziemas. Šobrīd arvien sarūkošās laukirbju populācijas izdzīvošana ir atkarīga no cilvēku palīdzības.

Šoziem atsevišķās vietās Latvijas laukos cilvēki jau sekmīgi piebaro laukirbes. Piemēram, Saldus rajonā, atsaucoties ornitoloģes, LOB biedres Zigrīdas Jansones aicinājumam, laukirbes piebaro vairākas zemnieku saimniecības un šo cilvēku iekārtotās barotavas regulāri apmeklē laukirbju ģimenes.


Informāciju sagatavoja Ilze Štrausa, tālr.: 7221580, e-pasts: ilze@lob.lv

Papildu informācija:
23, 2006, 9:33Vija pārsūta no Latvijas Ornit
Answers and Comments ->

Pārpublicēju informāciju par Latvijas Dabas muzeja rīkotu akciju:

Akcijas „Meklējam lidvāveri” nolikums

  1. Akcijas mērķis: Iesaistīt sabiedrību lidvāveres izplatības izpētē Latvijā.
  2. Akcijas rīkotājs: Latvijas Dabas muzejs.
  3. Akcijas mērķauditorija:
    • meža nozarē strādājošie;
    • skolēni;
    • visi citi interesenti.
  4. Akcijas apraksts:

    Dabas muzejs, pievēršot sabiedrības uzmanību „Gada dzīvniekam 2006” rīko akciju „Meklējam lidvāveri”, kuras ietvaros notiks lidvāveres (Pteromys volans) meklētāju sacensības (1. pielikums), atmiņstāstu konkurss (2. pielikums), muzeja darbinieku un žurnālistu ekspedīcija uz potenciālajiem lidvāveres biotopiem, kā arī citas aktivitātes. Akcijas noslēgumā lidvāveres vai tās atstāto pēdu atradēji un atmiņstāstu konkursa uzvarētāji tiks godināti īpašā pasākumā un saņems balvas no Latvijas Dabas muzeja.

    Katru gadu Latvijas Dabas muzejs izvēlas gada dzīvnieku. Gada dzīvnieka godā nokļūst kāds rets dzīvnieks, kuram Dabas muzeja darbinieki vēlas pievērst lielāku sabiedrības uzmanību. Šogad „Gada dzīvnieks 2006” ir lidvāvere. Pēc sava dzīves veida lidvāvere ir nakts dzīvnieks, un viena no iespējām, kā konstatēt tās klātbūtni, ir uz zemes pie koka pamatnes atrasti ekskrementi.

    Akcijas ietvaros Latvijas Dabas muzeja darbinieki aicina sniegt jebkādu rakstisku, elektroniski sūtītu vai telefonisku informāciju par lidvāveri.

    Akcijas sadarbības partneri: Žurnāls „Medības. Makšķerēšana. Daba”, Gaujas Nacionālā parka zoologs Valdis Pilāts.

  5. Papildus informācija:
    Una Bērziņa: tel.7356041, mob.tel. 9508823, e-pasts: una@dabasmuzejs.gov.lv.
    Digna Pilāte : tel.7356040, e-pasts: digna.pilate@dabasmuzejs.gov.lv.
8, 2006, 11:44Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
* Answers and Comments ->

1.pielikums

Lidvāveru meklētāju sacensības „Lidvāveres atradējs”

  1. Sacensību uzdevums: Apsekot iespējamās lidvāveru atrašanās vietas Latvijā.
  2. Sacensību dalībnieki: Ikviens, kurš dodas mežā.
  3. Sacensību norise: Sacensībās dalībnieki piedalās individuāli. Sacensību dalībniekiem, atrodoties jauktā egļu vai lapu koku mežā, jāpievērš uzmanība iespējamām lidvāveru mītnes vietām – dobumainiem kokiem. Īpaši uzmanība jāpievērš šo koku stumbru pamatnei, kur uz pēdējā sniega vai zemes var ieraudzīt lidvāveru darbības pēdas – dzeltenīgus, rīsu graudu lieluma ekskrementus. Vislielākās iespējas atradumiem ir Latvijas ziemeļaustrumu rajonos.
  4. Rezultātu noformēšana: Ziņojot par dabā pamanītām lidvāveres „pēdām”, jānorāda un jāraksturo to atrašanas vieta, datums, ja iespējams, precīzas ģeogrāfiskās koordinātes, neaizmirstot minēt atradēja vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru. Noteikti jāievāc atrastie lidvāveres ekskrementi. Informāciju un ekskrementus līdz 2006. gada 1. oktobrim jānogādā Latvijas Dabas muzejā Rīgā, Kr. Barona ielā 4, LV­-1050.
8, 2006, 11:48Z.

2.pielikums

Atmiņstāstu konkurss „ Es redzēju lidvāveri!”

  1. Konkursa mērķis: Papildināt ziņas par lidvāveres izplatību Latvijā dažādos laikposmos.
  2. Konkursa dalībnieki: visi, kas paši ir redzējuši lidvāveri, vai dzirdējuši par to stāstām citus cilvēkus.
  3. Konkursa darbu veids: Savi, savu vecāku, vecvecāku vai jebkura cita cilvēka atmiņstāsti „Es redzēju lidvāveri” par tikšanos ar lidvāveri Latvijas dabā.
  4. Darbu noformēšana: Darba apjoms nedrīkst pārsniegt 5 lapaspuses datorrakstā vai salasāmā rokrakstā. Jābūt norādītai lidvāveres novērošanas vietai, stāstītāja vārdam, uzvārdam, adresei un pierakstītāja koordinātām.
  5. Darbu iesniegšana: Darbus iesniegt līdz 2006. gada 1. oktobrim Latvijas Dabas muzejā Rīgā, Kr. Barona ielā 4, LV­-1050, vai elektroniskā formātā: una@dabasmuzejs.gov.lv ar norādi - „atmiņstāstu konkursam”.
  6. Vērtēšanas kritēriji: Stāsta realitāte, lidvāveres apraksta kvalitāte, stāstījuma valoda un atbilstība darba noformējuma prasībām.
8, 2006, 11:51Z.

Zemes diena 2006

Vides aizsardzības klubs

Zeme ir atmodusies pēc ziemas un ir gatava pavasarim un ziedēsanai. Pateiksimies Zemei un palīdzēsim tai!

Pirmā pasaules Zemes diena notika 1970.gadā, piedaloties ap 20 miljoniem cilvēku, kuri izmantoja izdevību izteikt savas rūpes par apkārtējo vidi. Sabiedrībā pirmo reizi tika apzināti ekologiskās katastrofas draudi mūsu planētai. 1990.gadā Zalajās demonstrācijās visā pasaulē piedalījās jau aptuveni 100 miljoni cilvēku 115 valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Earth Day Network veido 12 000 biedru un NVO no 174 valstīm, tajā skaitā arī Vides aizsardzības klubs.

2006.gads ir starptautiski izsludināts par pirmo no trim gadiem, kuros galvenā visu Zemes dienu aktivitāsu uzmanība tiks vērsta uz klimata izmainām un to, kā globālā, kā arī lokālā līmenī ietekmēt un risināt so izmainu radītās sekas.

Zemes dienu izglītojoso, kultūras aktivitāsu un praktisko nodarbību mērkis ir izglītot un motivēt visu līmenu sabiedrības slānus, sākot ar skolēniem, studentiem un beidzot ar Valdības pārstāvjiem, dazādām biedrībām utt., par vides aizsardzībā aktuāliem tematiem un apdraudējumiem, kā arī pasākumiem, kas so apdraudējumu ierobezotu un novērstu. Kaut arī sie pasākumi nespēs pilnībā novērst cilvēka radīto Zemes postījuma iespaidu, ar Zemes dienas akciju starpniecību ir iespējams parādīt, kādas vides, klimata un sabiedrības attīstības izmainas ir prognozējamas mūsu un mūsu bērnu nākotnē.

Vides aizsardzības klubs Zemes dienas ietvaros (22.aprīlis līdz 1.maijs) organizē dazādas akcijas visā Latvijā.

  • Nedēla no 24.aprīla līdz 30.aprīlim ir arī koku nedēla. VAK turpina apkopot informāciju par koku cirsanu Rīgas pilsētā un aicina rīdziniekus zinot VAK zalajam telefonam 7226042.
     
  • 26.aprīlis pasaules ekologisko katastrofu kartē iezīmējas kā diena, kad pirms 20 gadiem notika Cernobilas katastrofa. Šajā sakarā Vides aizsardzības kluba Zalajā skolā Rīgā, Krāmu ielā 3, 3.stāvā plkst.18:00 viesosies Paula Stradina klīniskās universitātes slimnīcas arodslimību speciāliste Tija Zvagule. Tiks runāts par to, kas īsti notika Cernobilā, kādas sekas sī katastrofa uz mums ir atstājusi, kas ir radiācija un ko tā mums nodara. Tiks demonstrēta arī Oskarotā dokumentālā filma „Cernobilas sirds”.
     
  • 27.aprīlī Rīgā, Krāmu ielā 3, 3.stāvā plkst. 18:00 notiks pasvaldības pārstāvju, zinātnieku un sabiedrisko iniciatīvas grupu un vides aktīvistu seminārs – diskusija „Koki Rīgā”. Darba kārtībā: koks pilsētā, tā nozīme pilsētas ainavas veidosanā un gaisa tīrības uzturēsanā; kā pilsētā izcērt kokus; Rīgas pilsētas Apstādījumu saglabāsanas komisijas darbs; Mārupītes, Arkādijas parka un Botāniskā dārza liktenis nākotnē, kā arī darba grupu priekslikumu izstrādāsana, pienemsana un iesniegsana Rīgas domei. aicināti ir piedalīties visi rīdzinieki.
     
  • 29.aprīlī Mārupītes krastu sakopsanas talka. Pulcēsanās plkst.11:00 pie Tēlnieku dārza. Talkas laikā notiks arī jaunatklāta dizkoka melnalksna iekonservēsana un vārda dosana. Pēc talkas kopīgs ugunskurs, izglītojoss pārgājiens pa Mārupītes dabas parku botāniku vadībā
     
  • 30.aprīlī notiks koku stādīsanas svētki Burtniekos – Pīlādzu alejas stādīsana.
     
  • 1.maijā pārgājiens „Zemes pēdās”.

Visi ir aicināti pasniegt Zemei dāvanu, – attīrīt to!

VAK aicina atbalstīt dazādu organizāciju rīkotās talkas.
Zemes dienu 2006 finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Ilze Liepa
Vides aizsardzības kluba
Vides izglītības programmu vadītāja

Elita Kalnina
Vides aizsardzības kluba viceprezidente

(kontktinformāciju meklējiet http://www.vak.lv)

24, 2006, 10:02Vija pārsūta no VAK Zaļās skol
Answers and Comments ->

Zalajaa skolaa par Latvijas sveetvietaam

Latvijaa uzejamas dazas vietas, kuras uzluuko par sveetniicaam plasaakaa noziimee. Pie taadaam pieder Zilaiskalns Valmieras tuvumaa. Kalnaa augosajaa birzee nedriiksteeja aiztikt ne zarina. No plasas apkaartnes Jaanos kopaa sanaakdami, latviesi sai kalnaa ziedoja saviem dieviem un gariem, dedzinaadami Jaanu ugunis birzij blakaam staavosaa kalninaa, no kura senaak teceejis sveets, dziedinoss uudens.

/Teodors Zeiferts, «Latviesu rakstnieciibas veesture»/

Sveets, sveetums - tie ir vaardi, kuri vairaak attiecinaami uz kristiesu terminoloģiju. Siim vietaam ar kristietiibu nav nekaada sakara. Vietas, kuras sodien saucam par sveetbirziim, sveetkalniem utt, ir loti daudzveidiigas peec savas buutiibas.

Seno baltu cilsu priesteri, pamatojoties uz savu sveetuma un Dieva izpratni, veica se savus reliģiskos rituaalus. Citur atrodamas vietas, kur akmenu izkaartojums uz sveetkalniem vai gravaas paredzeets tiesi dziednieciskiem noluukiem. Citviet ir sveetvietas, kuras bija paredzeetas maģiskaam darbiibaam, ko sodien sauc par meditaacijaam, meditatiivajiem vingrinaajumiem.

Sveetvietu tapsana ilgusi daudzus gadu simtus, pat tuukstosus, prasot iipasu darba precizitaati. Dazaadi senie raksti, Latvju Dainas un daudzi citi noveerojumi peetniekam laavusi secinaat, ka senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un dziivniekiem, ietekmeet laika apstaaklus, paredzeet naakotni un dziedeet cilveekus, ieguut darba prieku un paliidzeet taalumaa nelaimee nonaakusiem saimes locekliem. Igauni, latviesi, lietuviesi un liibiesi ir siis senaas civilizaacijas tiesie peecteci.

Latvijas Sveetvietu apzinaasana un seno zinaasanu atjaunosana ir kaa mozaiika, kura tiek likta kopaa no pagaatnes lauskaam, bet tas ir ilgs un gruuts cels ...

So tresdien, 10.maijaa Vides aizsardziibas kluba Zalajaa skolaa viesosies VAK «Mantojums» Valdes loceklis un kultuurveestures peetnieks Aivars Jakovics. Nodarbiibas teema – Latvijas sveetvietas. Tiksanaas laiks un vieta nemainiigi: Riiga, Kraamu iela 3, 3.staavs plkst. 18:00.

Nodarbiiba ir bez maksas, jo Zalo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardziibas fonds un Riigas vides aizsardziibas fonds.

Ilze Liepa

9, 2006, 10:09Vija pārsūta no Zaļās skolas
http://www.vak.lv
* Answers and Comments ->

Jā, "zaļā skola" atkal izceļas... Šitas vien ir ko vērts no bioloģiskā viedokļa:
"senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un
dziivniekiem"...
Citā aspektā, apgalvojums, ka igauņi, latvieši, lietuvieši un lībieši ir "šīs senās
civilizācijas tiešie pēcteči" arī ir SUPERTOPŠA vērts.
Varbūt nevajadzētu piesārņot "nopietnu mājas lapu" ar šādām lietām?
9, 2006, 13:17Ģederts

labi, labi, nokaunējos =)
turpiniet vien par bebru zobiem runāt =)
9, 2006, 13:25Vija

Šāds sludinājums ir n-reizes saturīgāks par kārtējām skolēnu gaudām par referātu, kas bija jau jānodod vakar.

Par svētvietām mana pārliecība ir – nav dūmu bez uguns. Mūsu patreizējā civilizācija vēl ļoti daudz ko neizprot, nesaprot un, diemžēl, dažreiz pat nemēģina izprast. Vieglāk taču ir noliegt – tas tā nav jo tā nevar būt.

Par konkrēto tekstu runājot – tāds īpatnējs jau nu padevies viņš ir un ļoti atgādina automātiski ģenerētos referātus par uzdotu tematu, piemēram, krievu valodā tādus var sagūt lapā http://vesna.yandex.ru/ =)

9, 2006, 14:01Zirneklītis

OK dažādības (daudzveidības) saglabāšanas nolūkos būs labais! Es jau arī ne
NOLIEGŠANAS nolūkos pīkstu, bet gan tāpēc, ka minētajam "pētniekam" ir vēl
mazāk iespēju skaidrot reālos mehānismus, nekā man, bet viņš tomēr to dara...
Un tā, aizslēpušies aiz pseidozinātniskuma maskas, tādi "pētnieki" turpina savu
darbu "tautas masu" izglītošanā... Un tad mēs te brīnāmies par alejām, kas
stādītas ar saknēm gaisā. Varbūt nelaime tā, ka aug pārāk tuvu "svētvietai"?
9, 2006, 14:19Ģederts

kamēr netiek apdraudēta cilvēku veselība un īpašums - man nav iebildumu pret to, ko sauc par pseidozinātni =)

daži dzīvo rīgā, tic aparātiem, ar tiem lepojas, un tas viņus un viņu naudu piesaista rīgai.
citi dzīvo krūmos, ne viņiem laboratorijas, ne lielveikala, ne vecpilsētas, un ir apsveicami, ka viņi atrod savā apkaimē interesantus objektus, apvij tos ar stāstiem vai sameklē vecus stāstus, lepojas ar tiem, un šādā veidā glābj mūsu valsts aizmirstos nostūrus. reģionālā politika un tamlīdzīgi. saku paldies svētvietu pētniekiem (kamēr viņi nerauj no akmeņiem nost sūnas, kuru vidū ir arī aizsargājamas sugas).

9, 2006, 14:53Vija

Ir viens lies BET – tā robeža starp zinātni un pseidozinātni ir tāda stipri izplūdusi un brīžiem var arī nepamanīt kurā lauciņā esi sācis dūšīgi rakņāties. Un vēl – socioloģija un psiholoģija arī ir zinātnes un neba viss pasaulē darbojas tikai pēc mechānikas likumiem.

Svētvietas ir svarīgs kultūrvides sastāvdaļa un, kā rāda pokaiņi, var tīri labi piesaistīt tūristus (ar viņu maciņiem).

Par Vijas pēdējo piezīmi – man liekas, lielākie sūnu naidnieki ir dižakmeņmīļi.

9, 2006, 15:21Zirneklītis

var jau novest dažādus izziņas veidus līdz vienkārši dzīvesveidam, laika
pavadīšanai utt. es dzīvoju krūmos bet man pie rokas ir loģika un vēl pāris
maziņi aparātiņi un zināšanas par (iespējamām) likumsakarībām. tie, kas
izzina pasauli dejojot vai stāstot teikas un pasakas arī ir jauki cilvēki,
nenoliedzami. bet tas, ko es apsaukāju par "pseidozinātni" nav ne viens ne
otrs, bet gan zinātniskā formā ietērptas informācijas drumslas, kas iesējas
cilvēku prātos un laupa spēju spriest LOĢISKI (iedarbojoties arhetipu līmenī ?).
nu un tad mēs svēti ticam, ka eksistē Vispasaules Sazvērestība, ka Visi Melo,
ka ĢM pārtika ir kaitīga pēc definīcijas... vienvārdsakot ne jau dzīvesveids un
dzīvesvieta nosaka cilvēka spriešanas spējas. drīzāk otrādi.
P.S. es dzīvoju ciematā Salaspils blakus ātomureaktoram.
9, 2006, 15:23Ģederts

Kāds tam visam sakars ar dabu. Īstenībā vistiešākais. Pirmie dabas liegumi pasaulē bijā svētbirzes, bet mikroliegumi varētu būt dažādi upurakmeņi, upuralas, svētkoki utt.
9, 2006, 15:25Zirneklītis

Loģika dažreiz var pievilt ;) Pēc loģikas saule ap zemi riņķo nevis otrādi. Gaisma – daļiņa vai vilnis – vēl viens pamācošs piemērs.
9, 2006, 15:32Zirneklītis

zirneklim - nelaiķis svētvietnieks I.Vīks īpaši aktīvi rāva no svētakmeņiem sūnas nost - lai akmeņi ar kosmosu var sazināties =)

piekrītu Ģedertam par tām ietērptajām drumslām =)
tomēr esmu pieradusi uz šīm lietām skatīties pēc iespējas priecīgi. turklāt mani personiskie novērojumi ir, ka cilvēki šos stāstus stāsta, bet paši netic. piem., cilvēki stāsta par veļu laiku un veļu piebarošanu, bet, kad mēģināju stāstīt, ka manā mājā bijis velis (kāds bija pannu izēdis neizskaidrojamos apstākļos), tad visi skatījās lielām acīm un teica, ka tie jau tikai tādi stāsti =)

vēl par drumstalām. ir cilvēki, kas vienkārši tic, loģiku neizmantojot, un viņiem arī tā zinātniskā informācija paliek kā no konteksta izrauts kaut kas. par ĢM ir pietiekami daudz dažādas informācijas; ja kāds neuztver, nu tad neuztver. un katrs savu ceļu izvēlas.

9, 2006, 15:55Vija

aspekts nākamais.
padomju laikos cilvēki tika rūpīgi sargāti no info par nlo un tamlīdzīgi. rezultātā padomju laikiem beidzoties šāda informācija bija pacelta gandrīz vai valsts līmenī, visas avīzes bija pilnas, tik ļoti cilvēkiem tas interesēja. cilvēki lasīja, kamēr uzzināja pietiekami daudz, lai varētu sākt spriest un izvēlēties. tagad par nlo avīzēs diezgan grūti atrast kaut ko, jo cilvēkiem jau ir pieticis =) nu tātad nevajag ierobežot informāciju =) cilvēks, kas ir izvēlējies, kam ticēt (kaut vai GMO), ir mazāk manipulējams nekā tāds, kam tikai 1 tipa informācija barota =)
9, 2006, 16:13Vija

Aicinājums skolēniem un bioloģijas skolotājiem

Latvijas Malakologu biedrība uzaicina skolēnus piedalīties eseju konkursā, kura devīze ir „Es novēroju gliemežus dabā!”. Konkurss veltīts parka vīngliemezim Helix pomatia, kuru biedrība ievēlējusi par „Gada gliemezi 2006”
(http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2006.shtml).

Konkursa noteikumi:

  1. Izvēlēties tēmu un formulēt devīzei atbilstošu esejas nosaukumu.
  2. Esejas apjoms 4-6 A4 formāta lapas datordrukā, Times New Roman fontā 12 ar 1,5 līniju atstarpi. Eseja drīkst būt arī dzejoļa formā.
  3. Eseju vēlams papildināt ar fotogrāfijām un zīmējumiem, bet tā var būt arī tikai teksta formā.

Esejas sūtīt uz e-pastu Mudite.Rudzite@lu.lv vai pa pastu izdrukātu vienu eksemplāru un disketē uz adresi Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1586 līdz 2006. gada 6. oktobrim.

Konkursa uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties „Gada gliemeža 2006” noslēguma pasākumā 2006. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Labāko darbu autorus gaida balvas un iespēja publicēt savus darbus Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā un saīsinātā veidā žurnālos „Vides Vēstis” un „terra” (protams, ja autori to vēlēsies).

Vērtēšanas kritēriji (piecu ballu sistēmā no 0 līdz 5 ballēm par katru):

  1. atbilstība devīzei;
  2. atbilstība noformējumam;
  3. satura atbilstība nosaukumam;
  4. izvēlētās tēmas aktualitāte;
  5. literārās valodas kvalitāte;
  6. ilustratīvie materiāli.
17, 2006, 18:44LMB
http://gliemji.daba.lv/
Answers and Comments ->

Sveiciens!

Visupirms vēršu jūsu uzmanību, ka ir nelielas izmaiņas Zaļās skolas darba ritmā un nākamā nodarbības notiks 31. maijā (tikšanās vieta un laiks ir nemainīgi – plkst.18:00 Krāmu ielā 3, 3. stāvā).

Šajā nodarbībā uzzināsim par alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem, jeb par saules un zemes siltuma zaļu, lietderīgu un saprātīgu izmantošanu. Pateicoties saules stariem, uz zemeslodes ir radusies un pastāv dzīvība. Saules starojums sasilda Zemes virsmu, atmosfēras gaisu, rada vēju un upju plūsmu, vilņus jūrās un okeānos un nodrošina visu biolōģisko procesu norisi. Saules siltumu siena, salmu, malkas, drēbju, graudu, augļu, ogu, zivju, gaļas un citu produktu un lietu žāvēšanai cilvēki ir izmantojuši jau kopš seniem laikiem. Saules stari nodrošina fotosintēzi – biolōģisku enerģijas uzkrāšanās procesu dabā. Tā rezultātā uz zemeslodes veidojas biomasa: koki, augi, dzīvie organismi. Arī mūsdienās tik plaši izmantotajos fosilajos kurināmajos – naftā, akmeņoglēs un dabas gāzē –, kas veidojusies pirms daudziem gadu tūkstošiem, ir akumulēta saules enerģija.

Par to, kā izmantot saules enerģiju un pašu rokām pagatavos saules kolektoru, stāstīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Imants Ziemelis, savukārt par jaunākajām iespējām un atklājumiem, kā pat ziemā apsildīt māju ar siltumu, kas nāk no zemes, tuvējās ūdenskrātuves, ventilācijas cirkulācijas vai dziļurbuma stāstīs "Divine Heat Company" direktors, siltumsūkņu eksperts Stefans Vestbergs

Visapkārt ir siltums, kas to vien gaida, lai siltummīlošais cilvēks to pārvērstu vēl augstvērtīgākā komfortā.

Zaļo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Visi esat laipni aicināti un gaidīti!

18, 2006, 10:31(Vija pārsūta no Zaļās skolas)
http://www.vak.lv
* Answers and Comments ->

Ir jau joki ar to Zaļo krāsu kā dzīvības simbolu. Patiesībā augi izskatās zaļi, jo šī
garuma gaismas viļņi ir galīgi nevajadzīgi un tiek atstaroti atpakaļ. Dzīvības
krāsas viļņa garums atbilst sarkanajai gaismai, un tieši tā tiek uztverta un
izmantota fotosintēzes nodrošināšanai. Bet Zaļā gaisma vienalga tiek uztverta kā
Dabas krāsa. Humors nudie... No bioloģijas viedokļa minētā "zaļā izmantošana"
ir analoga nederīgu lietu izmešanai.
18, 2006, 19:11Ģederts

Muzeju nakts un cūkdelfīna diena Latvijas Dabas muzejā

Nedēļas nogale Latvijas Dabas muzejā paies ūdens zīmē, jo tikai vienu nakti – sestdien, 20.maijā no plkst.19:30 – 1:00 visiem Latvijas Dabas muzeja apmeklētājiem būs vienreizēja iespēja ielūkoties jūras un okeāna dzelmē - šajā brīnumainajā naktī virszemē pacelsies paši dziļākie zemūdens slāņi, jo Latvijas Dabas muzejā notiks pasākums „20000 ljē pa jūras dzelmi”.

Savukārt svētdien 21. maijā muzejā tiks svinēta cūkdelfīna diena.

Sestdien, 20.maijā Muzeju nakts pasākumā apmeklētājiem tiks atklāta brīnumainā ūdens pasaule, jo viens muzeja stāvs pārtaps par jūras un okeāna dzelmi. Apmeklētājiem būs iespēja ne vien aplūkot dažādus ūdens dzīlēs mītošus radījumus, bet arī izjust šo vidi trijās dimensijās, dodoties ekskursijā pasakās un teiksmās apcerētajā zemūdens pasaulē, ienirt lamināriju audzē un mēģināt izkļūt no zemūdens labirinta, ieklausīties kotiku mīlas dziesmās un iepazīt noslēpumaino, mazliet spokaino, bet tajā pašā laikā skaisto jūras dzelmi. Interesenti varēs apmeklēt arī paleontoloģijas, ģeoloģijas un entomoloģijas ekspozīcijas.

Svētdien, 21.maijā no 11:00 līdz 14:00 visus muzeja apmeklētājus gaidīs cūkdelfīns – apmeklētājiem būs iespēja pildīt krustvārdu mīklu par cūkdelfīnu, uzzināt atbildes uz jautājumiem par šo dzīvnieciņu un saņemt cūkdelfīna drauga pasi.

Cūkdelfīni ir mazākie vaļu kārtas pārstāvji. Parastais cūkdelfīns sastopams ziemeļu puslodes mērenās un aukstās joslas jūrās un okeānos. Ģenētiskās analīzes ļauj domāt par atsevišķas, 10 līdz 1000 dzīvnieku Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas pastāvēšanu. Parastais cūkdelfīns ir vienīgā vaļveidīgo suga Baltijas jūrā.

Starptautiskajā Muzeju nakts pasākumā Latvijas Dabas muzejs piedalās otro reizi, savukārt cūkdelfīna dienu atzīmē jau trešo gadu.

Ieeja Muzeju nakts pasākumā – bez maksas, savukārt cūkdelfīna diena – ar muzeja ieejas biļeti.

Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025

19, 2006, 11:06Mārtiņš
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Labdien!Es gribētos piedalīties kādā konkursā (vai arī saistīts ar fotogrāfēšanu), kas saistīts ar bioloģiju.Vai jūs nevarētu pateikt kādus konkursus, kuros varētu piedalīties?
20, 2006, 11:45ilze)
* Answers and Comments ->

Latvijas Dabas muzejs katru gadu organizē fotokonkursu Putnu dienu ietvaros.Šogad tas jau ir beidzies, bet tev ir visas iespējas piedalīties nākamā gada putnu dienu fotokonkursā. Seko līdzi informācijai http://www.dabasmuzejs.gov.lv.
21, 2006, 12:50Mārtiņš
http://www.dabasmuzejs.gov.lv

Fotogrāfiju konkursu katru gadu organizē arī Latvijas ornitoloģijas biedrība, http://www.lob.lv
tur ir atsevišķs konkurss jaunatnes grupā.


vēl ir skolēnu zinātnisko darbu konkursi, tajos skolēni startē no savām skolām.
kaut ko varētu piedāvāt jauno biologu skola (adresi nezinu) - ja ne konkursu, tad zināšanas, ar kurām vinnēt konkursos =)

22, 2006, 10:14Vija

Re ku viens fotokonkurss pieteikts:
See also:
Another message ( 2, 2006, 17:43)
2, 2006, 17:45Zirneklītis
Kaktusi un orhidejas Latvijas Dabas muzejā
31. maijā plkst. 12:00 Latvijas Dabas muzejā tiks atklāta kaktusu un orhideju izstāde. Izstādē būs aplūkojami vairāk kā 400 sugu kaktusi, sukulenti un orhidejas, tostarp reti un unikāli eksemplāri. Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz pat 11. jūnijam.
Par visu plašāk lasiet http://www.dabasmuzejs.gov.lv
26, 2006, 10:42Mārtiņš
Answers and Comments ->

Ekskursija uz Doles salu

9.jūnijs
Tikšanās: 945 pie stacijas lielā pulksteņa.
    Ar 18a autobusu brauksim līdz Dārziņiem_2.
    Tad dosimies uz Daugavas muzeju Doles salā. Jāvelk ērti apavi. Gājiens 4-5 km.
    Pa ceļam iepazīsim augus un piedalīsimies sacensībā „Vērīgākais augu pazinējs”. Uzvarētājs saņems balvu.
    Apmeklēsim muzeju gides pavadībā.
    1430 brauksim izbraukumā ar kuterīti. 1530 izkāpsim pretējā krastā - Ķekavā.
    Ar autobusu vai mikroautobusu apgriezīsimies Rīgā.
Izmaksas:
    0,20 Ls autobusa biļete 18a maršrutā
    0,50 muzeja apmeklējums
    Kuģīša brauciens BSA biedriem bez maksas, pārējiem - 1 Ls.
    Ķekava-Rīga biļete 0,40 Ls.
    Ieteicams līdz paņemt kaut ko ēdamu un dzeramu!
Visi mīļi gaidīti!
29, 2006, 14:07Maruta Kusiņa
Answers and Comments ->
Lūdzu, informējiet tos, kuru zemēs aug latvāņi, jo beidzot valdība ir paredzējusi atbalstu latvāņu apkarošanai (150 Ls /ha).

Valdība š.g. 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus MK noteikumos NR. 21 (03.01.2006.) „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006. gadā un tā piešķiršanas kārtību”, kuri paredz, ka uz atbalstu latvāņu apkarošanai VAR PIETEIKTIES DIVU NEDĒĻU LAIKĀ pēc noteikumu spēkā stāšanās (tie šobrīd vēl nav publicēti Latvijas Vēstnesī, bet TUVĀKO DIENU LAIKĀ būs). Tāpēc būtiski – nenokavēt, jo laika ir ļoti maz.

4, 2006, 21:00Zirneklītis (pārsūta saņemtas vēstules)
* Answers and Comments ->

Sveiks, Zirneklīti!
Jēkabpils rajona Zasas pagastā ir sastopami latvāņi. Tie aug pašā centrā, mūsu skolas bijušajā dārzā! Tie bīstami tuvojas sporta laukuma teritorijai. Dari kaut ko, Zireneklīt!
13, 2006, 14:51X

Zirneklītis neko nepļauj, neko nepiešķir un nekur neskrien dzēst citu neizdarības.
15, 2006, 13:07Zirneklītis

zirnekļi pārtiek no mušām un nevis no latvāņiem !
15, 2006, 15:08Vija

Ak ta jums patīk izsmiet cilvēkus! Sūdzēšos! :@
26, 2006, 8:15X
vai svētdienās strādā zoo
11, 2006, 0:43Anita
alishux77 at e-apollo.lv
* Answers and Comments ->

http://www.rigazoo.lv/ :
  • IV - X 10:00 - 18:00
  • X - IV 10:00 - 16:00

Iegaumē - nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs un Zoodārza dzīvnieki gaida tevi ciemos visos gada laikos un laika apstākļos, bez brīvdienām!

11, 2006, 9:11Zirneklītis

Izstāde “Rozes Tev un Tavam dārzam” Latvijas Dabas muzejā
6. jūlijā plkst. 13.00 Latvijas Dabas muzejā tiks atklāta pirmā rožu izstāde „Rozes Tev un Tavam dārzam”. Izstādē būs aplūkojamas un izsmaržojamas aptuveni 120 dažādu šķirņu un veidu rozes. Ziedu karalienes – rozes muzeja apmeklētājus priecēs līdz pat 9. jūlijam.
Pirmā Latvijas Dabas muzeja rožu izstāde tiek organizēta sadarbībā ar uzņēmumu „Latroze”. Tajā būs ne vien aplūkojami šie krāsainie un smaržīgie ziedi, bet arī nopērkami dažādi rožu stādi un pieejamas speciālistu konsultācijas, ieteikumi par rožu kopšanu.
Izstādē ar savu kolekciju piedalīsies lielākais Latvijas rožu audzētājs Agris Kumeliņš. Viņš ir izveidojis saimniecību, kurā blakus dažādām svešzemju rozēm ar savu krāšņumu lepojas arī paša selekcionētas un potētas rožu šķirnes.
Speciālisti atzīst, ka rozes nebūt nav tik kaprīzas, kā daudzi uzskata, un pareizā veidā koptas spēs priecēt savu saimnieku, nesagādājot tam lielas rūpes. Vissvarīgākais ir rozes pareizi ieziemot un pavasarī kārtīgi nodrošināt ar barības vielām. Rožu stādīšanai un mēslošanai svarīgi ievērot mēness fāzes, jo ziedu karalienes vislabāk jutīsies, ja tiks aprūpētas, kad mēness ir augošs.
Rozes izceļas ar īpašu izsmalcinātību un krāšņumu. Latvijā rozes pazīstamas jau sen un pie mums iecienītas gan vienkāršās savvaļas krūmu rozes, kas vasaras vidū reibina ar savu smaržu, gan selekcionētas un prasīgas rožu šķirnes. Rozes kļuvušas gan par iecienītiem grieztajiem ziediem, gan dārza neatņemamu sastāvdaļu, turklāt tās spējušas nezaudēt savu romantisko ziedu karalienes auru. Rozes vārdā nosauktas daudzas ielas Latvijas pilsētās, vietām tiek veidoti pat īpaši rožu laukumi.
Šogad īpaši lielu vērību rozēm piegriezuši modes mākslinieki, jo viena no šīs sezonas aktualitātēm ir rožu motīvs apģērbā un aksesuāros.
Rožu dzimtai pieder daudzi dārzu augļkoki, kā arī savvaļas augi, kas pazīstami kā ogu devēji, piemēram, meža avenes, meža zemene, zilganā kazene.
Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa uz izstādi - Ls 0,70; 0,50; 0,30
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356024, pie rožu audzētājiem pa tel.: 9224034
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 2 6300952, e—pasts: vineta.grigane@ldm.gov.lv
4, 2006, 11:43Vineta Grigāne, Latvijas Dabas
vineta.grigane at ldm.gov.lv
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
vai jus nezinat kadu vides aktiivistu biedriibu vai kautko tamlidzigu? velos palidzet aizsargat un sakop latvijas dabu!
5, 2006, 23:00žubīte
zubiite-tieksma at inbox.lv
* Answers and Comments ->

6, 2006, 1:35Zirneklītis
BSA ekskursija pa Liepājas un Kuldīgas rajonu
10. augusts
Izbraukšana 8 15 no pasta pie Centrālās dzelzceļa stacijas. (Autobuss brauc no Jēkabpils. Ja kāds vēlas iekāpt pa ceļam, jākonsultējas ar Annu Aizpuri, tel. 5234511 vai mob. 6277575)
Kalvenes zoodārzs
Pusdienas Grobiņā
Sikšņu purva taka
Luknas skābaržu audze
Zirgi Kalnišķos
Ezeru skolas upurakmens
Ornitoloģijas stacija Papē (bāka, dabas māja, zvejnieku māja u.c.)
Nakšņošana Rucavā
11. augusts
Kapsēdes dižakmens
Ziemupe (17. gs. baznīca, kadiķu audze, stāvkrasts)
Ulmales stāvkrasts
Māras svētnīca pie Pāvilostas
Šitakē sēņu audzētava
Atgriešanās Rīgā ap 18 00
28, 2006, 11:57Maruta Kusiņa
Answers and Comments ->

Fotokonkurss „Ieraugi un pasargā!”

Dabas aizsardzības pārvalde (http://www.dap.gov.lv/?objid=1291) ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu aicina piedalīties fotokonkursā „Ieraugi un pasargā!” Konkursa mērķis ir mudināt iepazīties ar Latvijas dabas krāšņākajām pērlēm - īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un tās apzīmējošo simbolu - ozollapu. Fotokonkurss ir iespēja cilvēkiem, kas dabas daudzveidību ir fiksējuši caur fotoaparāta aci, parādīt savu īpašo dabas skatījumu, tādejādi aicinot arī citus kļūt saudzīgākiem pret mūsu kopīgajām vērtībām.

Fotokonkursā var piedalīties fotogrāfi, kas redzēto fiksējuši caur ciparu vai fotofilmas kameras aci, iesūtot ne vairāk kā piecas fotogrāfijas no viena autora. Iepazīties ar konkursa nosacījumiem un iesūtīt fotogrāfijas var izmantojot adresi http://www.sargidabu.lv/

Darbus fotokonkursam „Ieraugi un pasargā!” iespējams iesūtīt līdz 2006. gada 5. septembrim. Autoritatīva žūrija izvēlēsies labāko fotogrāfiju un tās autors saņems Fujifilm pārstāvja Latvijā sarūpēto balvu. Izcilākie fotoattēli tiks eksponēti īpašā izstādē.

Izvēlies dabas aizsardzību!
2, 2006, 17:43Inese Vanaga
http://www.sargidabu.lv/
Answers and Comments ->

Latvija joprojām veiksmīgākā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenotāja Eiropā.

Ir noslēgusies ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) un to mazuļu gredzenošana, ko organizēja Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko un citi entuziasti. Šajā vasarā par spīti gulbjiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir apgredzenoti 82 ziemeļu gulbji, nostiprinot Latvijas, kā šo gulbju gredzenošanas līderes pozīcijas Eiropā

Lai arī šis gads nav bijis tik panākumiem bagāts ziemeļu gulbju gredzenotājiem, kā šķita gada sākumā, veiksmīgi noslēgušās ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcijas visā Latvijā un Latvijai ir izdevies noturēt savu stabilo pirmo vietu Eiropā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenošanas skaita ziņā. Pavasarī un vasaras sākumā, kad tika apsekotas ziemeļu gulbju ligzdas un perējumi, jaunos putnu skaits bija iepriecinošs, taču līdz gredzenošanas vecumam jauno putnu skaits vietām saruka pat par 70 %. Tam par iemeslu bija šīs vasaras lielais sausums, kā rezultātā dīķi izžuva, mazuļiem trūka barības un plēsēji varēja vieglāk piekļūt to ligzdām.

Tomēr neskatoties uz to, ziemeļu gulbju izplatība Latvijā pieaug. Ziemeļu gulbji, kas līdz šim lielākoties bija sastopami Kurzemes pusē, palēnām izplatās pa visu Latviju. 2006. gadā pirmo reizi tika apgredzenoti gulbji Cēsu rajonā un Balvu rajona Rugāju pagastā.

Ziemeļu gulbju izpētes projekts Latvijas Dabas muzejā turpinās jau trešo gadu un ilgst visa gada garumā. Tā ietvaros notiek migrējošo gulbju uzskaite, ligzdu un perējumu apsekošana, spalvmetēju un mazuļu gredzenošana, kā arī gredzenoto gulbju kontrolēšana. Pa šiem gadiem Latvijas Dabas muzejā ir izveidota datu bāze, kurā glabājas visa informācija un ziņas par Latvijā apgredzenotajiem gulbjiem un to tālākajām gaitām. Muzejā regulāri pienāk informācija no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm par mūsu gulbju migrācijas ceļiem. Ziemeļu gulbju gredzenošana ir svarīgs zinātnes projekts, kas palīdz izpētīt Latvijas faunu, šo putnu dzīvesveidu un migrācijas spējas.

29. augustā plkst. 11:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē notiks preses konference par projekta norisi.

Tajā piedalīsies Latvijas Dabas muzeja ornitologs, projekta vadītājs Dmitrijs Boiko, muzeja direktore Skaidrīte Ruskule un projekta finansētāja Latvijas Vides aizsardzības fonda direktore Sandra Bērziņa

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025

24, 2006, 16:26Vineta Grigāne
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->

Sveicināti!

Nākamajā nedēļā Latvijas Dabas muzejā notiek divas īsti rudenīgas izstādes "Sēņu dienas" un "Mūsu vīnogas un vīni". Nāciet baudīt rudeni Latvijas Dabas muzejā!

Rudenīgi gaišas noskaņas vēlot, Vineta

Latvijas Dabas muzejā sāksies „Sēņu dienas”

Trešdien, 13. septembrī Latvijas Dabas muzejā sāksies tradicionālās sēņu dienas. To laikā piecas dienas līdz 17. septembrim muzeja apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas sēņu dažādību, konsultēties ar speciālistiem par sēņošanas lietām un piedalīties dažādās ar sēnēm saistītās aktivitātēs.

Sēņu dienas Latvijas Dabas muzejā jau kļuvušas par tradīciju. Tajās apmeklētāji varēs iepazīt ēdamu un neēdamu Latvijas sēņu sugas, apskatīt sēņu sporas mikroskopā, jaunākie sēņu dienu dalībnieki būs aicināti piedalīties dažādās aktivitātēs par sēņu tematiku - zīmēt, veidot no plastilīna u.c. Kafejnīca „MicRecBārs” visu nākamo nedēļu piedāvās speciālu sēņu ēdienkarti. Apmeklētāji uz sēņu dienām var doties arī ar atrastām sev nepazīstamām sēnēm, jo muzeja speciālisti palīdzēs noteikt to sugu un, ja atnestais eksemplārs vēl nebūs izstādē, tiks piedāvāts savu atradumu parādīt arī citiem apmeklētājiem.

Izstādē būs aplūkojamas gan stobriņsēnes, gan lapiņsēnes un par tādas netradicionālas un parasti par sēnēm nesauktas sēņu sugas, kā piepes, pūpēži. Sēņu klāsts katru dienu mainīsies, jo visu nākamo nedēļu katru dienu muzeja speciālisti dosies mežā, lai savāktu izstādei nepieciešamās sēnes, un vākums katru dienu atšķirsies.

Šogad klimatiskie apstākļi noteica to, ka vienubrīd pat speciālistiem likās, ka šajā vasarā mūsu mežu sūnu palagi paliks neizrotāti brūno baraviku, sārto bērzlapju un rūsgano apšu beku pogām. Tomēr rudens lietavas ir atnesušas mitrumu un nu šķiet, ka mežs grib sēņotājiem atdarīt par visas vasaras pacietīgo gaidīšanu, tāpēc lielāku un mazāku sēņu cepures no zemes ārā spraucas gandrīz ik brīdi un par sēņu trūkumu mežā šobrīd sūdzēties nevar.

Sēnes Latvijā aug visu cauru gadu, dažas no tām ir sastopamas pat ziemā zem sniega, par pavasari nemaz nerunājot. Arī šī gada „Gada sēne 2006” ir tipiska pavasara sēne – Toverīšu sarkosoma.

Sēņu dienu atklāšana 13. septembrī plkst. 10:00


Vīnogu un vīnu izstāde Latvijas Dabas muzejā

No 14. - 17. septembrim Latvijas Dabas muzeja 6. stāva konferenču zālē būs unikāla iespēja iepazīties ar Latvijas vīnogām un vīniem, jo apmeklētājus sagaidīs izstāde „Mūsu vīnogas un vīni”. Izstāde tapusi sadarbībā ar individuālajiem Latvijas vīnogu audzētājiem.

Izstādē varēs aplūkot Latvijā audzētās vīnogas, iepazīties ar mūsu pašu vīniem, konsultēties par šo šķietami eksotisko ogu audzēšanu, iegādāties vīna raugus un par nelielu samaksu nodegustēt Latvijas vīnus. Izstādē būs redzamas ap simts šķirnēm – kā uz lauka audzēto, tā arī neapkurināmās siltumnīcās augošo vīnogu ogas.

Vīnogu audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka un no mazdārziņu rotājošiem vīteņaugiem tās pamazām kļūst arvien plašāk izplatītas. Arī valsts ir piešķīrusi subsīdijas vīnogu stādījumiem, tā, ka vīnogu un vīndaru popularitāte arvien pieaug.

Lai arī Latvija vēl nav plaši pazīstama vīnu zeme, arī pie mums notiek aktīva šo ogu selekcija, Latvijā veidoto vīnogu šķirņu slava aizgājusi tālu pasaulē savas agrās ienākšanās un izturības dēļ. Pie mums izveidojies pat savs vīndaru pulciņš. Jau gadus tiek rīkota vīnu skate un vīnu kvalitāte nepārtraukti aug.

Patlaban Latvijas vīna kultūra tikai atsāk savu attīstības gaitu, bet pie mums vīni darināti jau ļoti sen. Sabilē esošie vīnogu stādījumi, kas vēl no Hercoga Jēkaba laikiem bijusi slavena vīnogu audzēšanas vieta, tūristus pievilina tieši ar to, ka ir pasaulē vistālāk uz Ziemeļiem esošais vīna kalns. Turpinot Hercoga Jēkaba tradīcijas Latvija atkal atsāk savas vīndaru kultūras attīstību.

Izstādes organizatori aicina apmeklētājus atnest arī savu vīnu paraugus speciālistu izvērtēšanai. Apmeklētāji, kas nezina, kādas šķirnes vīnogas aug viņu dārzā, var ņemt līdzi savas ogas, un konsultanti palīdzēs noteikt to šķirni.

Izstādes darba laiks:


14. septembrī 13:00 – 18:00
15. septembrī 10:00 – 17:00
16. septembrī 10:00 – 17:00
17. septembrī 10:00 – 15:00


Izstādes atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura"
Ieejas maksa — Ls 0,10; 0,20; 0,50; 0,70
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356024

Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,

7, 2006, 15:38Vineta Grigāne
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->

Informaaciju par zinekliem, musaam, visiem dzīvniekiem var atrast mājas lapā: http://animaplanet.times.lv
Uztaisiiju es!!!
6, 2006, 19:33Anete
http://animalplanet.times.lv
* Answers and Comments ->

Jauka lapiņa! Nekad nebūtu domājis, ka bērns Tavā vecumā var uztaisīt tik labi pārdomātu, noformētu un saturiski labu lapu. Visu cieņu! Ceru, ka tas, ko teikšu tālāk, nesabojās Tavu labo ieceri izveidot šādu lapu.

Lapas pilnveidošanai pāris ieteikumi un jautājumi:

  • pie attēliem vajadzētu pierakstīt, no kurienes tie ņemti;
  • tas pats attiecas uz ne Tevis veidotiem tekstiem, piemēram, par putnu gripu, kurš liekas tāds ļoti pazīstams;
  • pārveidot meklētaju, jo pašreizējā izskatā tas nav diezko strādājošs;
  • izveidot to, ko pati soli, jo tā arī neatradu viesu grāmatu, kurā atstāt savu ķepas nospiedumu;
  • kopš kura laika slieka un zirneklis ir kukaiņi?
  • kāpēc pingvīns nav arī putns?
  • Kāpēc zīdītāji un lauku sētas pārstāvji nav kopējā rādītājā?
  • iesaku izvēlēties citu redaktoru lapu taisīšanai, jo patreizējais izveido lapas, kas dažos pārlūkos izskatās ne tā kā esi iecerējusi, piemēram, zosis, vistas un pīles ir nonākušas pie zīdītājiem :( . Parasti citiem iesaku izmantot Mozillu (SeaMonkey) (http://www.mozilla.org/projects/seamonkey/).
7, 2006, 12:20Zirneklītis

Sāksies gada garākā Latvijas Dabas muzeja izstāde „Raganzālīte un velnakmens”

11. oktobrī sāksies gada garākā Latvijas Dabas muzeja izstāde „Raganzālīte un velnakmens”. Izstādē tās veidotāji ir apvienojuši teiksmu pasauli ar zinātniskajiem atklājumiem. Muzeja speciālisti ir meklējuši atbildes uz jautājumiem, kāpēc tik daudz kur Latvijas dabā augu, dzīvnieku un vietu nosaukums saistīts ar raganas un velna vārdu.

Izstāde ir veidota kā pasaka, apvienojot teiku un ticējumu pasauli ar zinātniskiem pētījumiem. Tās apmeklētāji varēs aplūkot, kā izskatās augi, dzīvnieki un ģeoloģiski objekti, kuru nosaukums saistīts ar raganas un velna vārdu un arī atrast atbildes uz jautājumiem, kāpēc cilvēki lietām piedēvējuši šādus nosaukumus. Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz pat 19. novembrim.

Izstāde veidota, balstoties uz latviešu mītisko pasaules apziņu, kad tautas pasakās parādījies Dieva un velna vārds, un nedaudz jaunāku kultūrslāni, kad ļaudis, kas prata izmantot dabas spēkus, tika pielīdzināti mītiskajiem varoņiem un saukti par burvjiem, raganām, vilkačiem, sumpurņiem. Izstādē netiek skaidroti dažādu kultūru un reliģiju uzslāņojumi šiem vārdiem, bet gan rādīta pirmatnējā latviešu mitoloģiskā izpratne par, viņuprāt, pārdabiskām lietām un parādīts zinātnisks izskaidrojums tām.

Izstādē apmeklētāji varēs paraudzīties uz lietām, ko mūsu senči nav pratuši skaidrot un tāpēc saistījuši ar pārdabiskiem spēkiem. Rudens vējos nosalušās rokas varēs sildīt pie tases zāļu tējas, kas palīdzēs pret sadzīves kaitēm.

Izstādes atklāšana notiks 11. oktobrī plkst. 15:00. Tās apmeklētājiem būs iespējams noklausīties folklorista Gunta Pakalna stāstītos spoku un joku stāstus, iemalkot tasi siltas tējas, gremdējoties rudenīgās tautas pasaku un dabaszinātņu noskaņās.

Izstādes ietvaros tiks vadītas grupu nodarbības skolēniem un 28. oktobrī notiks ģimenes dienas pasākums, kad līdzās dažādām aktivitātēm atkal varēs klausīties Gunta Pakalna spoku un joku stāstus.

Izstāde tapusi ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un SIA „Instant” finansiālu atbalstu. Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".

Ieejas maksa — Ls 0,10; 0,20; 0,30; 0,60.

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025, 7356036.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja

8, 2006, 9:50Vineta Grigāne
izstades at ldm.gov.lv
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->

Latvijas Dabas muzejs sāk labdarības akciju „LDM – Labo darbu mēnesis”

Latvijas Dabas muzejs (LDM) sāk akciju „LDM – labo darbu mēnesis”, kuras laikā tiks vākti ziedojumi Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes priekšpilsētas nodaļai. Ziedojumu vākšana ilgs tieši mēnesi – līdz 18. novembrim. Vēlāk muzeja darbinieki ar speciāli sagatavotu izbraukuma programmu dāvinājumus vedīs Vidzemes priekšpilsētas Sarkanā Krusta nodaļas aprūpē esošajiem pilsētas iedzīvotājiem.


Akcijas „LDM – labo darbu mēnesis” ietvaros ikviens iedzīvotājs ir aicināts ziedot apģērbu, apavus un citas lietas, kas pašiem varbūt vairs nav vajadzīgas, bet var noderēt un sagādāt prieku citiem. Ziedojumus aicinām nogādāt Latvijas Dabas muzejā K.Barona ielā 4 Izstāžu un informācijas nodaļā. Lūdzam nest tikai tīras mantas, kas ir labā stāvoklī.

Akcija noslēgsies ar Latvijas Dabas muzeja sarūpētu pasākumu Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā, kurā muzeja speciālisti Sarkanā Krusta aprūpē esošajiem cilvēkiem, kas varbūt nevar vai nespēj apmeklēt muzeju, rādīs līdzpaņemtās muzeja bagātības, vadīs nodarbības un organizēs dažādas aktivitātes, kā arī pasniegs saziedotās dāvanas.

Ziedojumu vākšana tiek izsludināta 18. oktobrī un ilgst tieši mēnesi, tāpēc tās nosaukums ir „LDM – labo darbu mēnesis”. Abreviatūra LDM ir Latvijas Dabas muzeja pieņemtais saīsinātais apzīmējums un tie vienlaikus ir arī pirmie burti nosaukumam „Labo darbu mēnesis”.

Akcijas mērķis ir sagādāt svētku prieku maznodrošinātiem pilsētas iedzīvotājiem, vienlaikus sekmējot 18. novembra kā svētku dienas nozīmības veidošanu sabiedrības apziņā, kā arī lauzt sabiedrībā valdošo stereotipu, ka tikai Ziemassvētku laiks ir paredzēts labdarībai.

Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes priekšpilsētas nodaļa rūpējas par maznodrošinātajiem priekšpilsētas pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, bezatlīdzības asins donoriem, kuri vairs nav aktīvie donori, tāpat arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo veco ļaužu pansionātos, internātskolās, bērnu namos un ikvienu, kurš ir dzīves paēnā.

Reizēm nav vajadzīgs daudz, lai kļūtu laimīgs – ne nauda, ne manta, tikai sajūta, ka kādam esi atļāvis smaidīt. Akcija aicina ikvienu, kam tas ir iespējams, uzdāvināt smaidu saviem līdzcilvēkiem. Dāvāsim to kopā!


Sīkāka informācija: muzejā pa tālr.7356025

Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
18, 2006, 13:37Vineta Grigāne
info at dabasmuzejs.gov.lv
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
* Answers and Comments ->

Frumos Site, vino si tu la mine!
3, 2007, 7:44yahoobot
http://Axelgij@gmail.com

Noslēdzas Latvijas Dabas muzeja gada dzīvniekam veltītā akcija „Meklējam lidvāveri”

10. novembrī plkst. 12:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē aicinām Jūs apmeklēt akcijas „Meklējam lidvāveri” noslēguma pasākumu, kura laikā muzeja speciālisti un viesi neformālā atmosfērā dalīsies informācijā par akcijas rezultātiem un problēmām, kas saistītas ar Latvijas Dabas muzeja gada dzīvnieka 2006 – parasto lidvāveri (Pteromys volans). Īpašu pārsteigumu pasākumam sagādājis Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, kurā mītošais lidvāveru pāris šogad beidzot ticis pie mazuļiem.

Pasākumā par Latvijas Dabas muzeja akciju un problēmām, kas saistītas ar lidvāveres konstatēšanu runās zooloģe Digna Pilāte, par lidvāveri Latvijā un citviet pasaulē stāstīs Gaujas Nacionālā parka zoologs, lidvāveru pētnieks Valdis Pilāts, savukārt Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns prezentēs zoodārzā mītošo lidvāveru sagatavotos pārsteigumus. Pasākumā paredzēts pateikties arī akcijas „Meklējam lidvāveri” dalībniekiem.

Akcija „Meklējam lidvāveri” Latvijas Dabas muzejā ilga no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim un tās laikā ikviens tika aicināts ziņot par atrastām lidvāveres pēdām dabā vai dalīties atmiņstāstos par šo dzīvnieku. Lielāku atsaucību guva atmiņstāstu konkurss, taču tikai viens no visiem ziņojumiem bija ticams un tiešām kvalitatīvs.

Ar reāli atrastām lidvāveru pēdām dabā izveidojās daudz savādāka situācija. Akcijas laikā notikusī ekspedīcija uz dabas liegumu Gruzdovas meži, kurš ir pēdējā zināmā lidvāveres dzīvesvieta Latvijā, nenesa cerētos rezultātus. Vai ir pamats oficiāli uzskatīt, ka lidvāveres Latvijā vairs nav? Vai mežu īpašnieki vienkārši vēlas palikt anonīmi un neatklāt lidvāveru atrašanas vietas savos mežos? Pasākumā uz žurnālistu jautājumiem par to, vai ir iespējams atrisināt šo problēmu, atbildēs Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Gatis Eriņš.

Vēsturiski lidvāvere bija sastopama visā Latvijas teritorijā, bet 20. gs. beigās šis dzīvnieks bija novērots tikai valsts Ziemeļaustrumdaļā.

Žurnālistiem būs pieejami Zooloģiskā dārza sagatavotie foto un Mini DV formāta video faili par lidvāveri.

Sīkāka informācija par pasākumu: muzejā pa tālr. 7356041, 7356025

Cieņā,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja

9, 2006, 11:52Vineta Grigāne
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Vidzemes augstskola aicina uz 1. Starptautisko zinātnisko konferenci „Dabas aizsardzības ekonomiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie aspekti” 2006. gada 23. novembrī Valmierā, Vidzemes augstskolas telpās.

Biosfēras rezervāta ideja ir dabas vides aizsardzība vienlaikus ar reģiona kultūras vērtību saglabāšanu un ekonomiskās attīstības veicināšanu. To būtību vislabāk izsaka devīze „Biosfēras rezervāts – īpaša vieta dabai un cilvēkam”. Latvijā vienīgais šāds rezervāts – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts – kopīgi ar Vidzemes augstskolu 2006. gada 23. novembrī pirmo reizi rīko starptautisku zinātnisku konferenci „Dabas aizsardzības ekonomiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie aspekti”.

Konferences tematika aptver dažādu zinātņu pielietojamos aspektus saistībā ar dabas aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību – šodien biologiem jāsadarbojas ar ģeogrāfijas, ainavu zinātnes, informāciju tehnoloģiju, lauku ekonomikas, tūrisma, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citiem speciālistiem. Tādejādi konferences mērķis ir veicināt savstarpēju saprašanos, jaunu kontaktu dibināšanu un kopīgu pētījumu veikšanu. Konferencē ar referātiem un stenda ziņojumiem piedalīsies zinātnieki, studenti un projektu vadītāji – biologi, ekonomisti, ģeogrāfi, sociologi un tūrisma speciālisti.

Ģeogrāfiski konferencē būs pārstāvētas gan tuvākās kaimiņvalstis, gan Kanāda un Japāna.

Konferences darba kārtība un reģistrācija:
http://www.va.lv/lv/index.php?option=com_content&task=view&id=451

Konferences darba valoda būs angļu valoda.
Plānots izdot konferences zinātnisko rakstu krājumu.

12, 2006, 19:16Zirneklītis
Answers and Comments ->

Vai kāds zin, kur varētu iegādāties enciklopēdijas "Latvijas daba" 1. sējumu? Apes bibliotēkā tās diemžēl nav. Ja kāds var piedāvāt - lūdzu rakstiet uz e-pastu tic@ape.lv vai tel. 29349207. Jau iepriekš pateicos!
15, 2006, 11:19astra no Apes
tic at ape.lv
http://www.ape.lv
* Answers and Comments ->

Hello World!
3, 2007, 7:48yahoobot
http://Axelxof@gmail.com
Šī gada 9. decembrī pamatskolas pēdējo klašu (8. – 9. klašu) un vidusskolas klašu skolēni tiek aicināti piedalīties konkursā „Jauno Biologu skola (JBS)” par tēmu – mikrobioloģija, ģenētika, bioķīmija, šūnas bioloģija.
Par konkursu:
o Norises vieta: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
(Rīga, Kronvalda bulvāris 4), 2. auditorija;
o Reģistrācija no plkst. 10:00, sakums plkst. 11:00
JBS struktūru veido konkurss ar jautājumiem kādā no bioloģijas apakšnozarēm ar uzvarētāju apbalvošanu un lekcija par tēmu, kas saistīta ar konkrēto bioloģijas apakšnozari.
Konkurss noris valsts valodā.
5, 2006, 12:39LU Bioloģijas fakultātes stude
jbs.pasts at gmail.com
Answers and Comments ->

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā.


Latvijas Dabas muzejā jau decembra sākumā ieskanēsies Ziemsvētku nots, jo 7. decembrī sāksies izstāde „Egle un tās rota”. Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 30. decembrim.

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā tapusi sadarbībā ar Rīgas Dabaszinību skolu un tajā būs aplūkojami floristikas pulciņu audzēkņu, kursu un studiju dalībnieku darbu konkursam iesniegtie darbi par Ziemassvētku tēmu.

Izstādes „Egle un tās rota” darbi ir īpaši, jo tie ne vien dzimuši bērnu un jauniešu fantāzijā, bet veidoti, izmantojot vismaz 80% dabas materiālu, jo tieši dabas materiālos slēpjas neizsmeļama krāsu bagātība, ornamentu un struktūru krāšņums, idejas jauniem radošiem lidojumiem, naivisms un pārbagātība vienlaikus.

Izstādē būs aplūkojami dažādās tehnikās gatavoti egles rotājumi, stilizētās egles un adventes vainagi, kas iemiesos sevī ne vien Ziemassvētku gaismu un sirds siltumu, bet arī radošās domas un svētku prieku, kas mazliet citāds dzimis katra izstādes dalībnieka sirdī.

Ziemassvētki ir vieni no tiem gadskārtu svētkiem, kuros cilvēki ļoti daudz uzmanības pievērš tieši mākslinieciskajai noformēšanai un dekoriem, jo jau izsenis tieši telpu rotājumi – puzuri, eglīte, adventes vainagi ir saistījušies ar patieso Ziemassvētku noskaņu un sajūtām. Laika gaitā rotājumi ir transformējušies, mainoties to darināšanas tehnikām, krāsu salikumiem, izmantoto materiālu popularitātei, tomēr saglabājuši savu simbolisko nozīmi un formu.

Izstāde „Egle un tās rota” ir ne vien baudījums acīm un Ziemassvētku noskaņu priekšvēstnesis, bet ari iedvesmas vieta jaunām idejām un svētku dzimšanai sirdī.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".

Ieejas maksa — Ls 0, 10, 0,20; 0,30.

Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025,

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 26300952
11, 2006, 3:28Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->

Dāvana - „Ziemas meža noslēpumi” Latvijas Dabas muzejā!


No 4. līdz 15. decembrim Latvijas Dabas muzeja speciālisti sadarbībā ar sponsoriem ir sarūpējuši Ziemassvētku dāvanu internātskolu, bērnunamu un krīzes centru audzēkņiem - programmu „Ziemas meža noslēpumi”.

Muzeja speciālisti šiem bērniem piedāvā bezmaksas izglītojošo programmu, un citus ar mūsu plašo sponsoru loku gādību sagādātos pārsteigumus. Labdarības pasākumi muzejā notiek darba dienās plkst. 10:00, 12:00, 14:00, taču grupām jāpiesakās iepriekš.

Pasākuma laikā bērni varēs uzzināt daudz jauna un interesanta par dabas norisēm ziemā, par to, kā var atpazīt kokus ziemā, kopā ar muzeja speciālistiem uzzināt, kā ziemai gatavojas dzīvnieki, kā ziemā izskatās kukaiņi, kas notiek zem biezās sniega segas un vai viss tiešām sasalst un pamirst. Nodarbības laikā bērni varēs aptaustīt un aplūkot koksnes paraugus, dzīvnieciņu izbāžņus, aplūkot muzeja ekspozīcijas un caur spēlēšanos ne vien uzzināt jaunas lietas, bet arī uzburt svētku gaisotni sev un draugiem.

Labdarības akcijas apmeklētāji saņems arī speciālas dāvanas, ko šogad sarūpēt muzejam palīdz SIA „Adugs”, „Spicā avīze”, Valsts aģentūra „Latvijas Valsts augļkopības institūts”, a/s „Rīgas Piensaimnieks”, a/s „Laima, SIA „Egmont Latvija”, „Latfood” „Ādažu čipsi”, a/s „Gutta”.

Labdarības pasākumi muzejā notiek nu jau astoto gadu. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk kā 600 bērni. Labdarības programmas Latvijas Dabas muzejā apmeklē ļoti plaša auditorija no visas Latvijas. Šīs programmas ir interesantas ne vien bez vecāku apgādības un mīlestības palikušajiem bērniem, bet nepieciešamības gadījumā tiek speciāli piemērotas bērniem ar īpašām fiziskām un garīgām vajadzībām.

Sīkāka informācija pa tālruni 7356025, grupu pieteikšana pa tālruni 7356051

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 2 6300952
11, 2006, 3:32Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->

Latvijas Dabas muzejā rotāsies puzuri.


No 13. līdz 30. decembrim Latvijas Dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē notiks izstāde „Puzuri”. Tās laikā ikviens interesents varēs aplūkot mākslinieka Nikolaja Petraškevica gatavotās latviešu saulgriežu rotas, kuras darinātas no dabas materiāliem.

Izstādes laikā apmeklētāji varēs ne vien apskatīt puzuru krāšņo dekorativitāti un daudzveidību, bet arī uzzināt puzuru gatavošanas tehnoloģiju un uz mirkli iejusties klusajā svētku gaisotnē, ko puzuris kādreiz nesis latviešu mājās.

Puzuri Latvijā ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumi Latvijā, tie latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma – eglītes ienākšanas mūsu valstī. Puzuris, līdzīgi kā Lielvārdes josta ir senču noslēpumu un mitoloģijas glabātājs. Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno latviešu izpratni par visumu.

Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiskā nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija. Pareizi izgaismots un iekārts griestos, puzuris lēnām rotē ap savu asi, veidojot interesantus latvju rakstus uz telpas sienām un griestiem.

Puzurus veido no dažādiem salmiem – labības stiebriem, smilgām, niedrēm, rotā ar spalvām un krāsainiem dzīpariem. Senči ticēja, ka puzuris ir ļauno garu atbaidītājs, tāpēc šie rotājumi tika izmantoti ne vien Ziemas saulgriežu svinību laikā, bet arī citos svarīgos ģimenes brīžos, piemēram, kāzās.

Puzuru veidošana ir ļoti smalks un darbietilpīgs process, taču rūpīgi un pareizi darināts puzuris kļūs par gaumīgu rotājumu ikvienā mājā un interjerā. Izstāde sniedz iespēju atklāt puzuru veidošanas mākslas burvību.

Izstādes atklāšana 12. decembrī plkst. 17:00. Atklāšanā piedalīties aicināta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa — Ls 0, 20, 0,40; 0,60.
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025.

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 26300952
12, 2006, 0:10Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieks 2007” – smilšu krupis

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieka – 2007” gods ticis smilšu krupim (Bufo calamita). Šis unikālais abinieks ir mazākais no Latvijā konstatētajiem krupjiem un no citiem krupjiem atšķirams pēc dzeltenās svītras uz muguras. Smilšu krupis ir Latvijā un Eiropā aizsargājams dzīvnieks, kura dzīvotnes Latvijā pēdējos gados ir stipri apdraudētas.

Augumā smilšu krupis ir mazākā no mūsu krupju sugām. Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt 6 – 8 cm garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat 3 metru dziļumā.

Smilšu krupis kā suga ir unikāla ar to, ka sevī vienlaikus apvieno ļoti specifiskas prasības pēc dzīves apstākļiem un ļoti plašu izplatības areālu, jo spēj dzīvot gan Spānijas, gan Igaunijas klimatā.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā „Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006. gadā tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība – intensīva karjeru izstrāde.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV. pielikumā un Bernes konvencijas „Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” II. pielikumā.

Gada dzīvniekam veltīti pasākumi Latvijas Dabas muzejā notiks visu 2007. gadu un jau janvārī ikviens muzeja apmeklētājs zooloģijas ekspozīcijā speciālā stendā varēs uzzināt papildus informāciju par smilšu krupi.

Sīkāka informācija par šo dzīvnieku pa tālr. 7356040

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja
Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 7356025, 26300952

3, 2007, 11:40Zirneklītis
* Answers and Comments ->

3, 2007, 11:44Zirneklītis

Entomologu biedrība par 2007. gada kukaini izvēlējusies zemesvēzi (Gryllotalpa gryllotalpa).

Par gada gliemezi Latvijas Malakologu biedrība ievēlēja ķiploku gludspolīti (Oxychilus alliarius).

Par gada gliemezi Latvijas Ornitoloģijas biedrība ievēlējusies melno dzilnu (Dryocopus martius).

Vairāk par šiem dzīvniekiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

See also:
Another message ( 17, 2007, 15:18)
18, 2007, 20:52Zirneklītis
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [Next page>>] Records in this group: 870
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------