Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Nature protection


Show answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] 18 [19] [Next page>>] Records in this group: 170
Order: ^

Aicinām uz semināru par ūdens resursu izmantošanu un upes sakopšanas talku!

Gaujas (igauniski – Koivas) baseins ir viens no gleznainākajiem upes baseiniem gan Latvijā, gan Igaunijā. Tas ir bagāts ne tikai ar dabas vērtībām, bet cilvēkam dod arī nepieciešamos ūdens resursus tā ikdienas vajadzībām, ekonomiskām aktivitātēm, kā arī sniedz iespēju dažāda veida atpūtai pie ūdens. Tā kā Gauja un daļa tās pieteku ir kopējas abām kaimiņvalstīm, tad ir svarīgi, ka iedzīvotāji un dažādu interešu grupu pārstāvji abpus robežām kopīgi apspriež, kā un cik saprātīgi mēs izmantojam ūdens resursus, ko būtu nepieciešams uzlabot nākotnē un kā to paveikt.

Tāpēc biedrība „Baltijas Vides Forums” un sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu un Latvijas Makšķernieku asociāciju ielūdz uz kopīgu semināru Latvijas un Igaunijas pierobežas iedzīvotājiem: „Ūdens resursu patēriņš un izmantošanas veidi vietējām vajadzībām” un upes sakopšanas talku!

Seminārs notiks š. g. 15. – 16. jūnijā, Igaunijā, Veru pilsētā, viesu namā „Kubija Hotel & Nature Spa” (http://www.kubija.ee/) un programmā paredzēts:

  • 15. jūnijā – semināra pirmajā dienā (sākums plkst. 14:00) – plānotas uzstāšanās un diskusijas par ūdens resursu izmantošanu Gaujas upes baseina apgabalā, apspriestas galvenās problēmas, sabiedrības iesaistīšanās iespējas un iespējamie risinājumi, piemēram, upju baseinu apsaimniekošanas plāns;
  • 16. jūnijā – semināra otrajā dienā (10:00 – 15:00) – visi aicināti uz Vaidavas upes sakopšanas talku netālu no Apes! Vaidava, kas iztek no Murata ezera (kopējs Latvijas un Igaunijas ezers), līkumo pa Alūksnes augstieni un aiz Apes tālāk tek pa Igauniju, kur ietek Mustjegi upē, kas ir viena no nozīmīgākām pietekām Gaujas baseina augštecē.

Seminārā aicināti piedalīties vietējie iedzīvotāji, vides speciālisti un eksperti, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, projektā iesaistīto partnerinstitūciju pārstāvji un citi interesenti! Semināra darba valoda – latviešu un igauņu. Vēršam jūsu uzmanību, ka semināra dalībniekiem tiks nodrošinātas ēdienreizes un nakšņošana divvietīgos numuriņos, kā arī transports uz talkas vietu! Ceram uz tikšanos gan seminārā, gan uz atsaucībā pieliekot savu roku upes sakopšanas darbos!

Māra Melnbārde, Baltijas Vides Forums,
mara. melnbarde at bef. lv;
tālr. 67357553

Pasākums tiek rīkots projekta „Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai” (NR EU 38839) ietvaros
4, 2012, 9:32Zirneklītis
Answers and Comments ->
Attached file: DIENASKAARTIIBA_15_16juunijs.pdf


Piedalies konkursā „ Ko es daru dabas labā ” un dodies uz dabas nometni!

Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013. gadam Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta projekta „Dabas izglītības sekmēšana – efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai” notiks dažādas dabas izglītības aktivitātes.

No 2012. gada 30. maija līdz 15. jūnijam, lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi un padziļinātu viņu zināšanas par dabu, tās vērtībām un dabas aizsardzību, tiek organizēts konkurss „Ko es daru dabas labā”.

Konkursā aicinām piedalīties 11 – 13 gadus vecus jauniešus no Vidzemes novadiem. Interesantāko darbu autori (20 dalībnieki) no 2. – 6. jūlijam bez maksas varēs piedalīties dabas iepazīšanas nometnē.

Konkursa uzdevumi:

  1. Uzrakstīt pārspriedumu ( līdz A4 lapa) par tēmu „Ko es daru dabas labā”, tam var pievienot vienu A4 lapu vizuālo materiālu.
  2. Uzrakstīt īsu motivācijas vēstuli, kādēļ vēlies piedalīties dabas nometnē (obligāti jābūt pievienotai kontakta informācijai – vārds; uzvārds; vecums, kurā klasē iesi rudenī, adrese, savu un kāda no vecāku telefona numuru, kā arī jāatzīmē, vai vecāki piekrīt iespējamajai dalībai nometnē.).

Darbus jāiesūta uz e-pastu baiba. livina at daba. gov. lv vai jāiesniedz personīgi līdz š.g. 15. jūnijam, ar norādi KONKURSAM „Ko es daru dabas labā”, Baibai Līviņai; vienā no DAP Vidzemes reģionālās administrācijas birojiem:

  • Dabas aizsardzības pārvaldē, Siguldā, Baznīcas ielā 7, LV-2150.
  • Kārļukalna birojā „Kārļukalns”, Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101
  • Salacgrīvas birojā ,Rīgas iela 10a, Salacgrīva, LV-4033

Ja vēstule tiek sūtīta pa pastu – pasta zīmogs – 15. jūnijs.

Darbus vērtēs pēc to atbilstības tematam un oriģinalitātes, paustās attieksmes un aprakstītas rīcības, kā arī tiks vērtēta motivācija dalībai nometnē. Nepieciešamības gadījumā tiks ņemta vērā pieteikumu iesūtīšanas secība (laiks).

Iesūtīto darbu izvērtēšana notiks līdz 20. jūnijam. Pēc tam informācija par konkursa rezultātiem tiks paziņota uzvarētājiem, kā arī ievietota Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā – http://www.daba.gov.lv/public/lat/projekti/est_lat_rus/

Jautājumu un papildus informācijas gadījumā rakstīt uz e-pastu baiba. livina at daba. gov. lv vai zvanīt uz tālruņa numuru 29433353

Dabas aizsardzības pārvaldes
Dabas izglītības centra speciāliste
Baiba Līviņa
Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Programmas mājaslapa: http://www.estlatrus.eu/.
4, 2012, 9:57Zirneklītis
http://www.estlatrus.eu/
Answers and Comments ->


Jauns vietējās nozīmes dabas piemineklis Jaunmokās

Tukuma novada dome ir apstiprinājusi saistošos noteikumus Nr. 15 „Par vietējās nozīmes dabas pieminekļa statusa noteikšanu Jaunmoku pils parka Liepu alejām”.

Jaunmoku pils apkārtne jau izsenis ir bijusi vieta, kur cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes braukuši atpūsties. Kā nekā 1901. gadā – Džordža Armitsteda laikā – tā tapusi kā medību un atpūtas pils! Savā laikā te lauku klusumu baudījuši ne tikai muižas īpašnieku radinieki, bet arī daudzi Rīgas kungi – politiķi, biznesmeņi, sanatorijas laikā šeit atpūtušies bērni no Rīgas pašvaldības, bet 2. Pasaules kara laikā ārstēti karavīri. Arī mūsdienās cilvēki labprāt brauc uz pili un rod mieru un klusumu pastaigās pa parku.

Lai gan parks nav īpaši liels, tomēr tajā var iepazīt vairāk kā 60 Latvijā pazīstamu koku un krūmu, kā arī dažādu savvaļas augu. Netālu no parka dīķa izpletusies savvaļā reti sastopama ogu īvju audze, pie vecā zirgu staļļa aug varena ozolu audze, stādīta par godu LR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas 30 gadu jubilejai, pavasarī parks priecē ar savvaļas ziediem – vizbulītēm, tulpēm, neaizmirstulītēm u.c., bet jūlijā – visa apkārtne zum un smaržo pēc medus kā bišu spiets.

Šogad rit Dabas aizsardzības simtgades atzīmēšana un īpašs akcents likts uz dažādu dabas aizsargājamo objektu popularizēšanu, iepazīšanu un sakopšanu, t.sk. arī alejām. Jaunmoku pils apkārtnē jau atrodas viens valsts nozīmes dabas aizsargājamais objekts – Jaunmoku muižas aleja. Sadarbībā ar vides izglītības speciālisti Aiju Penderi radās doma iekļaut parka Liepu alejas vietējās nozīmes aizsargājamo dabas objektu sarakstā.

Alejas ar liepu (Tilia cordata un Tilia × vulgaris) koku stādījumiem, kuru aptuvenais vecums ir ap 100 gadiem, ir izcili ainaviskas un ar lielu bioloģisko vērtību. Viena no alejām ir veidota gar pils lielo dīķi, kopskaitā ar 60 parastām liepām. Tā kalpo kā robežšķirtne starp parka teritorijas parādes un saimniecisko (augļu dārza) daļu. Savukārt otra aleja veido pils pagalma savienojumu ar meža parka daļu. Tajā ir 37 Holandes liepas, kas varētu būt vecākas par iepriekš minēto aleju pie dīķa. Liepu alejas veido attiecīgu noskaņu pils teritorijā un ir daļa no muižas kultūrvēsturiskā mantojuma.

Gūstot atbalstu vietējā Tukuma novadā domē, jau 8. jūlijā Dārza svētku laikā tika godinātas pils parka Liepu alejas. Ar šo pasākumu pils parks tika iekļauts Dabas aizsardzības simtgades pasākumu kalendārā, popularizējot dabas objektus, to uzturēšanu un saglabāšanu nākamām paaudzēm.

Attēlā – skats pāri dīķim uz parka Liepu aleju 20. gs. 30-os gados Bērnu sanatorijas „Cīrulīši” laikā.


Pārbpblicēts no MāmmasDabas mājas lapas.
1, 2012, 12:12Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/mammadaba-jaunumi/278-jauns-vietejas-noz
Answers and Comments ->


Deviņās Latvijas skolās akreditē Mammasdabas vēstniecības

Pirmajā skolas dienā, 3.  septembrī, deviņās Latvijas skolās tika atklātas Mammasdabas vēstniecības, kas 2012./2013. mācību gadā darbosies kā meža vides izglītības centri.

AS „Latvijas valsts meži” un IZM Valsts izglītības satura centra draudzīgās vienošanās rezultātā ar kopīgu mērķi tuvināt skolas dabai par Mammasdabas vēstniecībām ik gadu akreditē tās 9 Latvijas zaļākās skolas, kuras mācību gada laikā aktīvi piedalās AS „Latvijas valsts meži” īstenotajā vides izglītības programmā „Izzini mežu” un meža izziņas aktivitātēs iesaista visvairāk skolēnu, dodas dabas sakopšanas talkās, izliek putnu būrīšus, stāda mežu, piedalās Meža olimpiādē, apciemo Mammadaba objektus un vispusīgi integrē vides izglītību skolas darbā „Mammadaba Meistarklases” ietvaros.

Mammasdabas vēstniecības saņems Mammasdabas karogu un akreditācijas rakstu, kā arī unikālu Mammasdabas vēstniecības stendu bibliotēkai ar grāmatām par mežu, meža vērtībām un apkārtējās vides jautājumiem. Katras AS „Latvijas valsts meži” mežsaimniecības apsaimniekotajā teritorijā esošā Mammasdabas vēstniecība iegūto titulu nesīs vienu mācību gadu.

Mammasdabas vēstniecības 2012./2013. mācību gadā:
  • Dienvidlatgale – Salienas vidusskola;
  • Ziemeļlatgale – Balvu Valsts ģimnāzija;
  • Vidusdaugava – Vecumnieku vidusskola;
  • Rietumvidzeme – Valmieras Pārgaujas pamatskola;
  • Austrumvidzeme – Palsmanes pamatskola;
  • Ziemeļkurzeme – Ventspils 1. pamatskola;
  • Dienvidkurzeme – Liepājas 15. vidusskola;
  • Zemgale – Vilces pamatskola;
  • Rīga – Rīgas 6. vidusskola.

„Šis ir jau ceturtais gads, kad īpaši izraudzītām deviņām Latvijas skolām dāvāsim iespēju visu 2012./2013. mācību gadu nest Mammasdabas vēstniecības titulu. Esam lepni un arī pateicīgi, ka skolotāji un viņu audzēkņi ir augstu novērtējuši AS „Latvijas valsts meži” piedāvāto vides izglītības programmu „Izzini mežu” – katru gadu savu vēlmi tajā piedalīties izsaka arvien vairāk jaunu dalībnieku. Ceram, ka šī tendence saglabāsies, un vides draugu karoga iegūšana būs kā motivācija citām izglītības iestādēm pievērst lielāku uzmanību ne tikai dabas jautājumu apguvei, bet arī apkārtējās vides sakopšanai,” uzskata Roberts Strīpnieks, AS „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs.

AS „Latvijas valsts meži” un IZM Valsts izglītības satura centra draudzīgās vienošanās rezultātā ar kopīgu mērķi tuvināt skolas dabai par Mammasdabas vēstniecībām ik gadu akreditē tās 9 Latvijas zaļākās skolas, kuras mācību gada laikā aktīvi piedalās AS „Latvijas valsts meži” īstenotajā vides izglītības programmā „Izzini mežu” un meža izziņas aktivitātēs iesaista visvairāk skolēnu, dodas dabas sakopšanas talkās, izliek putnu būrīšus, stāda mežu, piedalās Meža olimpiādē, apciemo Mammasdabas objektus un vispusīgi integrē vides izglītību skolas darbā „Mammasdabas Meistarklases” ietvaros.

Informāciju sagatavoja
Līga Zute-Abizāre,
AS „Latvijas valsts meži” Komunikācijas projektu vadītāja,
tālr. 371 67805432
4, 2012, 20:04Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/
Answers and Comments ->


Aicinām skolas piedalīties "Mammasdabas Meistarklasē"!

AS „Latvijas valsts meži” jau sesto gadu rosina skolas tuvināt mācību procesu dabai – piedalīties dzīvespriecīgajā Mammasdabas Meistarklasē un veselīgajā Meža olimpiādē!

„Mammasdabas Meistarklase” aicina skolotājus un skolēnus gan mācību laikā, gan ārpus stundām doties dabā – stādot un sakopjot mežu, gatavojot un izliekot putnu būrīšus, sacenšoties Meža olimpiādē un viesojoties Mammadaba tūrisma objektos. „Mammasdabas Meistarklases” 2012./2013. mācību gada nolikums un pieteikšanās anketa atrodama http://www.mammadaba.lv/ sadaļā „Skolām”.

Skolotāji, kas būs pieteikušies „Mammasdabas Meistarklasē” līdz 1. oktobrim saņems dažādus vides izziņas materiālus visa mācību gada garumā. Mācību gada beigās aktīvākie skolotāji nopelnīs iespēju piedalīties radošos vasaras tālākizglītības kursos par mežu, meža vērtībām un apkārtējās vides jautājumiem, bet aktīvākajām skolām uz nākamo mācību gadu tiks piešķirts Mammadaba vēstniecības tituls un īpašas balvas. Visi meistarklases dalībnieki atbilstoši padarītajam darbam, beidzot meistarklasi, saņems mācekļu, zeļļu vai meistaru diplomus un zaļas balvas!

Ar katru gadu „Mammdaba meistarklases” dalībnieku skaits turpina pieaugt, un 2011./2012. mācību gada maijā to absolvējuši vairāk nekā 5638 skolēni un skolotāji no 82 Latvijas skolām. Pagājušajā mācību gadā 2160 skolēni un skolotāji ieguva Meistara Diplomu, 788 – Zeļļu Diplomu un 2700 – Mācekļu diplomu. Deviņas Latvijas skolas, kas bija īstenojušas visvairāk meistarklases aktivitāšu un iesaistījušas visvairāk skolēnu un skolotāju meža izzināšanā, jau pirmdien – 3. septembrī saņēma Mammasdabas karogu un tika akreditētas uz šo mācību gadu kā Mammasdabas vēstniecības.

Mammasdabas Meistarklases mērķis ir veicināt skolotāju un skolēnu izpratnes veidošanos par meža daudzveidīgo nozīmi mūsu dzīvē. Mammasdabas Meistarklasi organizē AS „Latvijas valsts meži”, galvenais sadarbības partneris – IZM Valsts izglītības satura centrs.

Informāciju sagatavoja:
LVM Komunikācijas daļa, tālr.: 67805432
See also:
Another message ( 4, 2012, 20:04)
4, 2012, 20:32Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/skolam
Answers and Comments ->
Attached file: Mammasdabas_meistarklases_nolikums.pdf
Attached file: Meza_olimpiades_nolikums.pdf


Atklāj Ragakāpas jauno dabas taku

Ceturtdien, 20. septembrī plkst. 13:00 pie Jūrmalas Brīvdabas muzeja svinīgi tiks atklāta 850 m garā Ragakāpas dabas taka. Jaunā laipa uzbūvēta daļēji vecās laipas vietā, un tagad pa AS „Latvijas valsts meži” teritoriju ērti varēs nokļūt līdz jūrai.

Ragakāpas dabas taka atrodas Ragakāpas dabas parka teritorijā, kura kopējā platība ir 150 ha. Taka ir ideāla vieta pastaigai, veidota no Latvijas valsts mežu priedes un ozola koksnes un savieno muzeju ar jūras līča piekrasti. Šādas takas LVM būvē, lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem aktīvi atpūsties Latvijas valsts mežos, nesamazinot bioloģisko daudzveidību kāpu tuvumā un nodrošinot, ka maksimāli tiek saglabāta vide, kā arī netiktu mazināta zemsedze.

Ragakāpas vēsture ir neparasta un saistīta ar Lielupes plūduma maiņu. Līdz 18. gs. sākumam Lielupe ietecēja Daugavā. Tagadējās grīvas vietā bija kāpu valnis. Laikā no 1755. gada līdz 1757. gadam Lielupe izlauza savu pašreizējo gultni līdz jūrai. Pie Lielupes jaunās grīvas izveidojās viena no augstākām kāpām Latvijā – Ragakāpa. Tā ir 12 – 17 m augsta, 800 m gara un 100 m plata.


Pārpublicēts no http://www.mammadaba.lv/
20, 2012, 9:25Zirneklītis
http://www.mammadaba.lv/index.php?option=com_content&view=articl
* Answers and Comments ->
Attached file: Jaunaa_laipa.jpg

Diskusiju vakars „Ekovalsts ekonomiskās vīzijas”

22. novembrī 18:20 Rīgā, Barikāžu muzejā Krāmu ielā 3 notiks diskusiju vakars „Ekovalsts ekonomiskās vīzijas”.

  • 18:20 Filmas „Laimes ekonomika” (The Economy of Happines) prezentācija(ar subtitriem latviešu valodā).
  • 19:30 Banku augstskolas profesora Ivara Brīvera prezentācija „Ekonomikas paradigmas maiņa”.

Pēc filmas prezentācijas turpināsies diskusiju vakars, kura gaitā meklēsim risinājumus šobrīd samilzušajām Latvijas problēmām. Aplūkosim permakultūras, tiešās pirkšanas, ekokopienu, ekoloģiskās lauksaimniecības u.c. videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanas un sadzīves formu iespējas, mūsu saimniecības, ekonomikas un kultūrvides atjaunošanā, iespējas katram indivīdam iesaistīties šajā darbā.


Mēs dzīvojam ļoti sarežģītā laikmetā. Šis ir laiks, kad izšķiras mūsu tautas liktenis. Vai spēsim izdzīvot kā tauta, vai mūsu vietu šeit aizņems kādi citi? Vai spēsim palikt saimnieki savā zemē, vai visu pārdosim un samierināsimies ar kalpa statusu? Kā gan mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad jārisina tik eksistenciāli jautājumi? Mūsu zeme ir skaista, auglīga, mežiem un ūdeņiem bagāta. Pie mums aug fantastiski ārstniecības augi. Šajā zemē ir pretdabiski būt nabagam un slimam. Tajā pat laikā mums mēģina iestāstīt, ka vienīgais ceļš labklājības sasniegšanai ir bezierunu pakļaušanās ārzemju investoru iegribām, savas vajadzības atstājot pabērna lomā. No augšas tiek dots nepārprotams signāls – „Latvieti pamet laukus”. Laukus, kas gadsimtiem ilgi bijis mūsu dzīvā spēka avots, laukus, kas ir mūsu kultūras šūpulis, laukus, kas ir bijis mūsu lielākais stabilitātes garants.

Absurdā situācija, kādā esam nonākuši nebūt nav unikāla. Šie, vidi un cilvēcību graujošie procesi ļoti uzskatāmi redzami filmā „Laimes ekonomika” (The Economy of Happiness). Cilvēce ir ieskrējusi absurda karuselī. Dzenoties pēc mistiskiem cipariņiem, kas saucās „Ekonomikas izaugsme” un „Iekšzemes kopprodukta pieaugums”, tiek sagrautas vietējās, videi un cilvēkiem draudzīgās ekonomikas, tās nomainot mākslīgi uzturētām globālajām korporācijām un citām vidi un cilvēku labklājību graujošām uzņēmējdarbības formām, un tas viss tiek saukts par progresu. Patiesībā šis uz izaugsmi balstītais progress padara cilvēkus nelaimīgus, vairo nedrošību, veicina dabisko resursu izniekošanu jeb neefektīvu izmantošanu, paātrina klimata izmaiņas, daudziem iznīcina iespējas nopelnīt iztiku, palielina konfliktus un nesaskaņas, dod priekšroku lielajiem uzņēmumiem un korporācijām un ir bāzēts uz aplamiem aprēķiniem.
Filmā „Laimes ekonomika”, atšķirībā no daudzām citām, globālajām vides un ekonomikas problēmām veltītajām filmām iekļauta ne tikai dažādu negatīvu faktu konstatācija, bet arī daudzi reāli risinājumi šobrīd samilzušajām globālajām un lokālajām problēmām. Laiks rīkoties!


Pārpublicēts Zāļās skolas izsūtīts ielūgums.
22, 2012, 7:06Zirneklītis
Answers and Comments ->

Žurnālā Geo bija apraksts par zaļu skaistu sūnu, kura izrādās ir aizsargājama un reta.Tāda sūna atrodās man piederošā ezerā Raganiņa Cēsu novadā peldošajā salā, varbūt šāds nosaukums ezeram dots šo sūnu dēļ. Un man šķiet, ka šajās salās ir arī citas retas sūnas un mini papardītes. Protams tagad es neko nevaru nofotografēt, bet pavasarī es labprāt sagaidītu kādu sūnu pētnieku, lai visu parādītu.
12, 2012, 14:34daigaf
* Answers and Comments ->
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] 18 [19] [Next page>>] Records in this group: 170
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------