Guest Book

Labdien!Vai Jūs lūdzu varētu pateikt rožu dzimtas un krustziežu dzimtas latīniskos nosaukumus?Kā latīniski ir mežrozītes, suņurozes, ābeles, bumbieres, ķirši, rapši, lefkojas. Jau iepriekš liels paldies Jums!

to var uzzināt kādā enciklopēdiskajā vārdnīcā. vai arī pameklējot šeit
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/

Labdien,es vēlētos palūgt vai nevarat seit paradiit kā var saglabat rakstu savā datorāliliju dzimtas aprakstins kur:)

Diemžēl videkonferences iespējas man nav.

pē, ļaunais Zirnēklis... no www lapām tekstu var ieselektēt gluži kā teksta
redaktorā un ar Copy Paste palīdzību iedabūt teksta redaktorā. tā gan būs teksta
zagšana, un ne visas www lapas to gribēs pieļaut. ieliec vismaz uz to www
atsauci savā rakstudarbā. var protams saglabāt dokumentu tieši www lapas
veidā, tad tas atvērsies brovzerī.

Jä, bet Daidziņa prasīja, lai parāda, bet kā es lai to varu, ja nav pa kurieni parādīt

Sweiki!Man būtu ļoti nepieciešams viss par rozēm (ne jau rožu dzimtu bet par rozēm).Kādas ir rozes,rožu,šķirnes un veidi...arī vajadzētu latīniskos nosaukumus...vismaz ku rt vareetu atrast???jau iepriekš paldies... paldies!!!

Mēs te vairāk ar savvaļas sugām nodarbojamies, tādēļ neesam lieli rožu speciālisti.
Iesaku:
1. noskaidrot, kādas rožu sugas ir savvaļā (grāmatas par Latvijas floru);
2. meklēt grāmatas un žurnālus par dārzkopību. droši vien kādas pašlaik ir grāmatnīcās.

bet arii nodereetu tas - kaadas rozu sugas ir Latvijaa....

Saskaņā ar LZA Bioloģijas Institūta sniegto informāciju, Latvijā ir šādas rožu sugas:
Rosa acicularis
Rosa caesia
Rosa canina
Rosa canina subsp. canina
Rosa canina subsp. virens
Rosa ciesielskii
Rosa coriifolia
Rosa glabrifolia
Rosa glauca
Rosa gorinkensis
Rosa majalis
Rosa mollis
Rosa pimpinellifolia
Rosa pomifera
Rosa pomifera subsp. glandulosa
Rosa pomifera subsp. pomifera
Rosa pratorum
Rosa rubiginosa
Rosa rugosa
Rosa sherardii
Rosa subcanina
Rosa vosagiaca
Latviskie nosaukumi varētu būt Latvijas PSR augu noteicējā.
Zirnekli, varbūt Tu varētu palabot, kā pareizi nosaukt šo informācijas avotu, kas kādreiz bija BI mājas lapā, bet tad viņiem laikam nomira serveris ar visu informāciju.

Tur bija teikts „Latvijas vaskulāro augu floras taksonu saraksts ir papildināts un labots 1999. gadā izdotais pārskats (Ģ. Gavrilova, V. Šulcs. Latvijas vaskulāro augu flora : Taksonu saraksts. Rīga).”

Man So nedel ir projektu nedela es taisu projektu par Pundurbērzu - 2005. gada koks ! Man vajadzetu cik vien vairak informacijas! Ja kaut ko atrodat inresantu (raksti,foto,apraksti,statistika utt.) rakstiet man ketlina_kafaso@yahoo.com vai ketlina@mits.lv! Jau ieprieks Paldies!!!

Pundurbērzs latīniski ir Betula nana, angliski dwarf birch, krieviski Береза карликовая. ja man vajadzētu informāciju par pundurbērzu, es meklētu googlē ar šiem atslēgvārdiem!

vēl paskaties šeit
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/betula/betul/betunan.html
tur labajā pusē ir linki uz izplatības kartēm,
un apskaties, vai tas ir aizsargājamo sugu sarakstos.

Atļaušos pārpublicēt jau sen «Latvijas dabai» iedotu Dr. biol. emer. Edgara Vimbas iedotu rakstiņu:
----------------

Iepazinos ar žurnāla «Dārzs» 2001. gada 8. numuru. Pārsteidz tas aplamību klāsts, kas lasāms citādi lieliski iecerētajā rakstā „Vai tie ir dadži?” (bez autora) un kroplie augu latīniskie nosaukumi A.Tereško rakstā „Vesels kā rutks”.

Sāksim ar pirmo rakstu. „Īstais dadzis latīņu valodā saucas Carduus…”. Nesaucas! „Carduus” latviski ir „dzelkšņi”. „Neīstie dadži Cirsium…”. Nu visīstākie dadži! Nav arī tādas pļavu usnes (Cirsium arvense). Ir gan tīruma usne, uz ko arī norāda auga latīņu nosaukuma sugas epitets. Ģints Onopordon nez kāpēc saukta par ēzeļu dadžiem, lai gan to latviskais nosaukums ir „baltdadži”, kā tas pareizi lietots Tereško rakstā 33. lappusē.

Augu latīniskos nosaukumus mēs lietojam ne jau lai parādītu savu gudrību, bet lai lasītāji pēc šiem nosaukumiem literatūrā, kas rakstīta citās valodās, varētu atrast informāciju par šiem augiem, nezinot to nosaukumus šajās valodās.

A.Tereško rakstā minētie augu latīniskie nosaukumi ir izcila aplamu šo nosaukumu kolekcija.

Dotais latviskais    Dotais latīniskais       Pareizais nosaukums
 nosaukums           nosaukums
-----------------+---------------------------+-------------------------
gaiļbikši         Primula vera                 Primula veris
sveķenes          Viscaria vesca               Viscaria vulgaris
dižzirdzene       Angelika arhangelika         Angelica archangelica
mātere            Leonurus cordatus            Leonurus cardiaca
zaķpēdiņa         Gnaphalium uliginozum        Gnaphalium uliginosum
baltdadži         Onopordus acanthium          Onopordon acanthium
vērmeles          Arthemisia absinthus         Artemisia absinthium
pūķgalve          Drachocephalum moldavicum    Dracocephalum moldavicum
mārdadzis         Sillibum marianum            Silybum marianum
kaķpēdiņas        Chelicrhizium arenarium      Helichrysum arenarium
lielā nātre       Utrica dioica                Urtica dioica
ceļmallapas       Plantagus maior              Plantago major

Turklāt būtu jāievēro, ka atbilstoši ZA Terminoloģijas komisijas atzinumam augu ģinšu nosaukumi rakstāmi daudzskaitlī, bet sugu nosaukumi vienskaitlī. Tātad „sveķenes, zaķpēdiņas, māteres” ir ģinšu nosaukumi, bet „lipīgā sveķene, dumbrāju zaķpēdiņa un sirds mātere” – sugas nosaukumi. Ja mēs rakstām „sveķene Viscaria vulgaris” – saprast jau var, bet precīzi gan tas nav. Ja nu nebūtu literatūras! Bet mums ir Latvijas Dabas enciklopēdija sešos sējumos! Vai tad ne autori, ne arī redakcija to nezin ?

Nebūtu minēto kļūdu un neprecizitāšu, par «Dārza» augusta numuru varētu teikt visu to labāko.

Tā jau tas ir, kļūdas nebūtu pieļaujamas, it īpaši, pretenedējot uz
zinātniskumu... Bet parastam lasītājam tiešām ir vienalga, vai latīniski ir pareizs/
nepareizs/nav vispār nosaukuma. Tas, protams, nepaslīd garām nepamanīts
profesionālim... Bet tādiem jau tas žurnālītis nav domāts...

Tā jau var aizrunāties līdz tam, ka pareizrakstība ar' ir tikai priekš valodniekiem. Ja nu reiz liek latīniskos nosaukumus, tad jāliek tos ir pareizi. Galu galā, tie ir vienīgie, pēc kuriem var samērā droši doto augu atrast kaut vai internetā.

Nujaja... Piemēram, Google uz Utrica dioica dod 253 adreses. Sākumā gan lapni
pajautā: Did you mean: "Urtica dioica"? Valodai jau arī jāattīstās...

njaa ... ta nu gadas

19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga.

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1

Palīdziet!
Vai koks,ko sauc krieviski "javor" ir "kalnu kļava"?

Krievijas eiropas daļā, Baltkrievijā un Ukrainā (Малороссия ) tā tas ir:
(Клен ) явор - Acer pseudoplatanus - Kalnu kļava
Kaukāzā:
явор - Platanus orientalis - Platāna

variet lūdzu nosauks rožu dzimtas 10 ārstniecības augus?

parastā vīgrieze, dziedniecības ancītis, dziedniecības brūnvālīte, maura retējs, stāvais retējs, parastais rasaskrēsliņš, dažādu sugu rozes, meža avene, parastais pīlādzis, parastā ieva. kāds varbūt ārstējas arī ar ābelēm, ķiršiem, plūmēm, bumbieriem, meža zemenēm, lācenēm un vilkābelēm.

Par vilkābelēm jau nu nevar teikt kāds varbūt ārstējas. Tā ir sastoma dažu labu sirdspilienu sastāvā.