Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Dzīvnieku uzvedība


Paslēpt atbildes
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 159
Secība: ^
Ļoti interesanta mājas lapa par dabu!!!!

Verātu uzrakstīt par kaķu uzvedību.

2004. gada 5. jūlijā, 13:08Minka
Atbildes un piebildes ->
Sveiki! Es gribeeju pajautaat ko man dariit! Man maajai zem jumta dziivoja sikspaarnji un tie pieaugushi sikspaarnji ir aizlidojushi prom un beernus atstaajushi tur! Tagad vinji visi lien aaraa no taa jumta un kriit zemee! Mees kaadus 7 jau esam atradushi beigtus bet 2 mees atradaam dziivus un tagad katru dienu barojam vinjus un audzinam! Bet viens no vinjiem ir taads lielaaks jau un vinjsh jau grib maaciities lidot, bet vai tad kad vinjsh iemaaciisies lidot vinjsh iemaaciisies lidot vai vinjsh neaizies bojaa, jo vinji tak ir bara dziivnieki un vinji pa ziemu ta lido kaut kur prom! Mees vinju varam laist prom ja vinjsh iemaacaas lidot vai nee? Aaa un kaadus kukainiishus vinam var dot? ;)
Luudzu atraxtiet! Gaidiishu...
2004. gada 25. jūlijā, 3:19ChokoLate
* Atbildes un piebildes ->

Maz ticams, ka mazuļi tiešām ir pamesti, resp. vecie siksparņi tos atstājuši. Šeit varētu būt 2 skaidrojumi: viens, ka sikspārņu mammas sliktā laika dēļ tiešām uz laiku ir mazulus atstājušas, bet arī šādos gadījumos parasti tās atgriežas apstākļiem uzlabojoties (daļa mazuļu pa to laiku tiešām var iet bojā); vai ticamāk ir otrs variants, ka mazuļi vienkārši paši izlīduši no kolonijas mītnes un nejauši nokrituši zemē. Tā gadās normali gandrīz katrā kolonijā, ka neliela daļa mazuļu nokrīt un aiziet bojā, jo nokritušus tos māte vairs nemeklē un nebaro. Vislabākais tad būtu bijis nevis ņemt šos mazuļus mājās, bet atrast, no kurienes tie izkrituši (resp. skreju, kur sikspārņi lien iekšā/ārā) un pielikt pie ieejas, lai tie paši ierāpo atpakaļ. Tagad jau bus par vēlu un jāmēģina vien tos izbarot pašiem, kas ir ļoti grūti. Var dot kukaiņus, ja mazuļi tos ēd, bet pec iespejas neliela izmeera (ko grūti dabūt). Turklāt viņiem daudz vajag. Un jadod ari dzert. Dabā gan māte tos baro tikai ar pienu lidz bridim, kad tie sak lidot un paši ķert kukaiņus (resp. kukaiņus viņiem māte nepienes). Neesmu pats meklējis, bet internetā varētu būt arī atrodami padomi, kā izbarot šādus sikspārnēnus (īpaši kaut kadās angļu www lapaas). Var konsultēeties ari ar zoodarzu, bet baidos, ka viņi nepateiks vairāk kāa es, jo zoodarzos kukaiņēdājus sikspārņus netur tiesi barības sagādes problēmu dēļ. Varbūt (bet ari ļoti maz ticams) vienīgi viņi varētu dot kādu padomu, cik treknu pienu var dot. Jebkurā gadijumā, ja izdosies sikspārnēnus izaudzēt līdz lidotspējai, tos jāmēģina palaist brivībā. Cik zinu, māte tos lidot nemāca, tā kā viņiem pašiem šī māka jāapgūst.
2004. gada 28. jūlijā, 12:55Viesturs Vintulis
Labdien!

Nepieciešams speciālista komentārs. Lieta sekojoša: lauku mājas jumtā mīt sikspārņi. Nākamajā vasarā esam ieplānojuši mainīt jumta segumu, tāpēc, vēlaētos saņemt informāciju, kā rīkoties, lai nekaitētu sikspārņiem.

Jau iepriekš pateicos par atsaucību!

2004. gada 27. jūlijā, 16:03Ieva
* Atbildes un piebildes ->

Ja negribas iztraucēt sikspārņus, būtu jāievēro sekojošas lietas:

Pats svarigakais – laiks, kad remontu veikt. Nekadā gadijumā nevajadzētu to darīt laikā, kad sikspārņiem kolonijā ir nelidojoši mazuļi, t. i. no maija beigām lidz jūlija beigām (tik ekstrēmi aukstā vasarā kā šogad pat varbūt augusta pirmo dekādi ieskaitot). Pat sliktākajā variantā (ja sikspārņi pēc remonta vairs negribēs mājā atgriezties) remonts tad vismaz nenodarīs neko ļaunu kolonijai, kura nakamajā gadā sameklēs sev kadu citu piemērotu vietu. Tatad labākais laiks remontam būtu rudens puse sākot no augusta.

Otrs svarīgakais – jātstāj neizmainītas skrejas, pa kurām sikspārņi iekļūst mitnē. No ārpuses šīs vietas parasti var atpazīt pēc apkārt pielipinātiem sikspārņu mēsliņiem (sikspārņi tā iezimē ieejas savā mitnē): tie izskatas ka peles spiriņas, tikai pielipināti pie vertikālas virsmas. Ari bēniņos, ja sikspārņi tur uzturas, var atrast vietas, kur sikspārņi slēpjas, pec apakšā sakrājušamies mēslu čupiņāam (pelēm spiriņas nekad nebūs izteiktā kaudzitēe).

Būtu vēlams noskaidrot, kur sikspārņi tieši uzturas (bēniņos vai tiešām iekšā jumtā) un tad, mainot jumta segumu, pec iespējas saglabāt šīs konkrētās vietas līdzīgas, kā tas bija pirms remonta.

Vēl par seguma maiņnu – sikspārņiem ir diezgan būtiski, no kāda materiāla ir jumts, jo no tā atkarīgs viņu mītnes klimats. Resp., nomainot, teiksim, skārda jumtu pret šīferi, visticamāk, ka sikspārņi no mājas aizies, jo šīfera jumti rada ieverojami vesaku vidi. Savukart, šīfera jumta nomaina pret skārdu arī varetu nepatikt sugam, kam patiik "vesākais" šīferis. Ta ka vislabāk ir likt to pašu materiālu, bet tas, saprotamu iemeslu dēļ, gan reti kad ir iespējams. Visnelabvelīgākais sikspārņiem būtu, ja no skārda vai šīfera parietu uz dakstiņiem, kas gan laikam mazāk ticams. Ari niedru jumts sikspārņiem ir nelabveligs.

2004. gada 28. jūlijā, 12:55Viesturs Vintulis
Nesen ar draugiem izcēlās diskusija par to, vai bebri migrē pa jūru vai nē. Nevienam tā arī neatradās pierādījumi šim apgalvojumam. Vai ir kādā literatūrā minēti fakti par bebru migrāciju pa jūru? Varbūt varat ieteikt kur rast atbildi uz šo jautājumu?
2004. gada 25. oktobrī, 14:37Jānis
* Atbildes un piebildes ->

Sveiks Jāni!
Nebūs viegli pierādīt ka tas lops ir tiešām migrējis nevis tikai pastaigājies...Bet kādā 2006-07 gadā Jūrmalā tiešām novēroja Bebru pludmalē.
Te drīzāk ir diskusija par Migrācijas jēdzienu.
2009. gada 15. aprīlī, 15:04Aigars

Bebri tiesam veic migracijas gar juras krastu jaunu teritoriju meklejumos. Es vairakas reizes ritos esmu noverojis tos peldam no Kurzemes puses uz Lielupes grivu.
2010. gada 19. janvārī, 20:37Janis M.

Bebrs, uzsacis celojumu , peld gar juras krastu lidz sastop kadu upi vai citu udensteci, kas tam skistu piemerota. Nebutu brinums ja kads bebrs ieklistu kada no pieciem melioracijas gravjiem starp Melluziem un Kauguriem vai ari Silinupe pie Bigaunciema.
2010. gada 20. janvārī, 14:41Janis M.

zvejnieki stāsta, ka šad tad esot gadījies redzēt vai pat noķert jūrā peldošus briežus un mežacūkas. Nesen kāds lācis esot iemigrējis Roņu salā un atkal aizmigrējis prom.
2010. gada 1. februārī, 16:47TAs
VAI MEDUSBITES ATPAZĪST KRĀSAS UN KĀPĒC?
2005. gada 8. martā, 15:21mailer
* Atbildes un piebildes ->

Ar redzi bites uztver krāsu un formu. Bites redzamā spektra daļa ir robežās no ~300 līdz ~650 nm. Salīdzinājumam – cilvēki redz gaismas viļņus no 380 līdz 770 nm. Bites, atšķirībā no cilvēkiem, redz ultravieoleto gaismu. Formas un attēla veidošanos bišu smadzenēs grūti iztēloties, ja to aplūko no cilvēka viedokļa. Bites galvenās acis – fascetacis – ir saliktas, un kopattēlu, iespējams, veido kā mozaīku. Vēl bitei ir trīs vienkāršās acis, kas sakārtotas trīstūrveidā pieres daļā.

Atgriežoties stropā vai lidojot ganībās, bez šaubām, galvenais orientieris ir apvidus ainava, tad vēl stropa krāsa, saimes smarža, kā arī stropa atrašanās vieta attiecībā pret sauli un ganībām.

Izmantotā literatūra:

  • Andrejs Mizis, 2003; Darbi bišu dravā, Avots
  • Ziedonis Ritmanis, 1992; Bišu ceļi, Zvaigzne
2005. gada 21. martā, 12:39Zirneklītis

Bites atšķir polarizētu gaismu no nepolarizētas. Polarizēto gaismu redz un izmanto orientācijai ne tikai bites, bet arī visi kukaiņi un to kāpuri, vēžveidīgie un zirnekļveidīgie.
2005. gada 25. martā, 14:51Fiziķis
kāpē stirnām ir baltas pēcpuses
2005. gada 21. martā, 15:29pilseetniece laukos
* Atbildes un piebildes ->

Stirnu mazuliem plankumi ir izkaisiti pa visaam vietaam. Dziives laikaa tie sakraajas aizmuguree. Lai no prieksas nevaretu redzeet.
2005. gada 21. martā, 22:27Dr. Laucinieks

Kāpēc viņām pēcpuses kļuvušas baltas – tā uzreiz nepateikšu, bet šo baltumu stirnas izmanto kā briesmu signālu. Briesmu gadījumā baltais „spogulis” tiek īpaši izvērsts, ko paveic savelkot īpašus zemādas muskuļus astes apvidū.
2005. gada 22. martā, 13:22Zirneklītis
kāpēc dzīvnieki bēg no fotogrāfiem? kāpēc man neizdodas nofotografēt lapsu? lūdzu izstāstiet man visu par lapsu fotografešanu. man rīt jāiet ekskursijā, tāpēc atbildiet ātri.
2005. gada 2. aprīlī, 12:49Āgenskalna Pēterītis
* Atbildes un piebildes ->

Jebkurš savvaļas dzīvnieks cenšas izvairīties no to lielākā ienaidnieka – cilvēka. Tikai pieradināti dzīvnieki un dzīvnieki, kas izmanto cilvēku savām vajadzībām, piemēram, odi ;) , neizvairas no cilvēka.

Ar lapsu Tev ir paveicies – ja citreiz sastopi lapsu, kas no Tevis nebēg, tad Tev jābēg no lapsas, jo, visticamāk, tā ir traka. Ja traka lapsa sakož cilvēku, tad cilvēks var arī nomirt :( .

2005. gada 5. aprīlī, 11:33Zirneklītis

lapsa speej dzirdeet peles piikstienu 100m raadiusaa.un patiesaam jaabeeg no lapsas ja taa nebeeg no tevis!
2005. gada 18. aprīlī, 22:34A.Ds.
Kur ligzdo kaijas? Taču ne jau pludmalē? Vai tiešām kaijas ligzdo tikai uz Rīgas māju jumtiem? Kur viņas ligzdotu, ja māju nebūtu? Vai tad kaiju būtu mazāk? Vai var teikt, ka cilvēki palīdz kaijām?
2005. gada 2. aprīlī, 12:55Zuze
* Atbildes un piebildes ->

Ligzdas – dažādu augu daļu pasekls krāvums –, parasti, kaijām ir uz zemes. Dažādas kaiju sugas izvēlas dažādas ligzdošanas vietas:
  • Melnspārnu kaija ligzdo jūras piekrastē uz lieliem akmeņiem;
  • Sudrabkaija – seklos ezeros, zivju dīķos, purva ezeriņos uz saliņām, reizēm arī pilsētās uz ēku jumtiem, būvkonstrukcijām;
  • Kajaks – uz saliņām (parasti uz zemes, retāk kokos), pilsētās uz ēku jumtiem;
  • Lielais ķīris – ūdensaugu slīkšņās vai uz salām;
  • Mazais ķīris – dažādās seklās ūdenstilpēs.

Kā redzi, māju jumti nebūt nav tās iecienītākās ligzdošanas vietas. Cilvēku �„palīdzība” kaijām izpaužas citā jomā. Tā kā kaijas ir iemanījušās izmantot pārtikas atkritumus, tad izgāztuves un konteineri nodrošina kaijas ar papildus barību.

Pilsētās mājo arī citi ūdens putni, tai skaitā, upes zīrīņi, kuru kolonija daudzus gadus apdzīvoja preses nama jumtu. Diez vai par palīdzību var nosaukt zīriņa dabīgās ligzdošanas vietas – oļainas pludmales Daugavas krastos – izpostīšanu. Uz preses nama jumta zīriņi apmetās tādēļ, ka tiem vairs nebija citur kur dzīvot.

2005. gada 12. aprīlī, 14:23Zirneklītis
Vai dzīvniekiem kut?
2005. gada 11. maijā, 11:00Aelita
* Atbildes un piebildes ->

Jā, kut gan...
2007. gada 29. aprīlī, 23:31Ķīmiķe
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 159
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------