«Latvijas dabas» kopskats

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā

Augu aizsardzības dienā 18. maijā

aicinām iepazīt augus un ne tikai ...

Starptautiski atzīmētā Augu aizsardzības dienā 18. maijā no 9.00 līdz 16.00 zinātkāros aicinām uz LU Botānisko dārzu, īpaši gaidīti visu vecumu skolēni.

Būs iespēja darboties pašiem, diskutēt, secināt – ielūkojoties augu iekšienē, uzzinot cik tie ir dažādi, kādēļ tie ir jāsaudzē, cik tie ir noderīgi un daudz ko citu. Botāniskajā dārzā būs vairākas „laboratorijas”: Šūnu, Augu anatomijas, Ķīmijas, Mikrobioloģijas, Ūdeņu, Purvu, un citas. Tajās interesenti kopā ar zinātniekiem un studentiem varēs pētīt dabu un diskutēt, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem par iespējām studēt, par studenta un zinātnieka ikdienu un pētījumiem. Iepriekšējo gadu pasākumu attēlus var skatīt adresē http://www.botanika.lu.lv/nacciemos/pasakumi-un-izstades/augu-aizsardzibas-diena/. Pasākumā piedalīsies pārstāvji no LU Botāniskā dārza, LU Bioloģijas fakultātes, LU Ķīmijas fakultātes, LU Dabaszinātņu un matemātikas centra, Dabas aizsardzības pārvaldes.

Vēl Augu aizsardzības dienā piedāvājam pašiem iespēju doties pa relikto, indīgo vai aizsargājamo augu takām, apskatīt LU Botāniskā dārza 90-gades izstādi un dārza apskates ekskursiju gida pavadībā – bez maksas (uz ekskursiju iepriekš jāpiesakās pa tālruni 67450852). Informācija par 18. maija pasākumu kopumā 26390753.

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. Augu aizsardzības dienas pasākumi 18. maijā notiks no plkst. 9:00 līdz 16:00. No maija līdz septembrim Botāniskais dārzs apmeklētājiem atvērts no plkst. 9:00 līdz 19:00. Ieejas maksa: skolēniem Ls 0,50, pensionāriem un studentiem – Ls 1,00, pieaugušajiem – Ls 1,50. Ieeja bez maksas: pirmsskolas vecuma bērniem, Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem, I un II grupas invalīdiem, bērniem bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm un politiski represētajām personām. Augu aizsardzības dienas pasākumā 18. maijā ieeja bez maksas vienam skolotājam, kurš pavada klasi.

Eiropas Jūras diena Latvijā 2012 – „Ceļā uz tīru Baltijas jūru”

2008. gadā stājās spēkā Eiropas Savienības Jūras stratēģijas pamatdirektīva, kas ir uzskatāms par visietekmīgāko no visiem Eiropas jūras vides aizsardzības politikas dokumentiem.

2012. gads ir ievērojams ar to, ka tā laikā tiks īstenots būtisks Jūras stratēģijas pamatdirektīvas posms – katra Eiropas Savienības dalībvalsts sagatavos sākotnējo novērtējumu savām jūras teritorijām, kā arī izvirzīs mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.

Atbalstot Eiropas Jūras dienu, Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas tiek rīkota tai veltīta konference.

18. maijā, aicinām visus interesentus piedalīties konferencē, lai uzzinātu par:

• Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām;
• sākotnējā novērtējuma rezultātiem Latvijā attiecībā uz jūras bioloģisko daudzveidību, dzīvajiem resursiem un piesārņojumu;
• jūras telpas izmantošanas ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem;
• dažādiem ar šīm tēmām saistītiem aktuāliem projektiem.

Konference norisināsies 18. maijā, no plkst. 10.00 līdz 16.00, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Rīgā, Peldu ielā 25 409. telpā.

Konferenci rīko biedrība „Baltijas Vides Forums” sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, Dabas aizsardzības pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Pieteikt dalību konferencei līdz 14. maijam un iegūt papildus informāciju iespējams pie Māras Melnbārdes, mara. melnbarde at bef. lv, tālr. 6735 7549.

Mammasdabas Multi rītu sezonas noslēgums

AS „Latvijas valsts meži” noslēdz Mammasdabas Multi rīti izglītojošo kino seansu un izglītojošo pasākumu ciklu bērniem par dabu, tās brīnumiem. Sezonas pēdējā seansā tiks izrādīta aizraujoša 2010. gada franču animācijas filma „Mana mazā planēta”, bet pirms seansa bērnus apciemos pats Cūkmens.

Mammasdabas Multi rīti seanss notiek sestdien, 19. maijā plkst. 12:00 kino teātra Splendid Palace Lielajā zālē.

„Mana mazā planēta” (Ma petite planète chérie) ir franču režisora Žaka-Remi Žirarda (Jacques-Rémy Girerd) 2010. gada animācijas filma par bērniem, kas uz pasauli, dabu un dzīvniekiem skatās kā uz brīnumu, un tieši brīnīšanās liek viņiem uzdot daudz jautājumu un arī daudz ko uzzināt. Filmas tapšanā kā konsultanti piesaistīti ģeologi, botāniķi, ekologi un citi speciālisti, tā padarot stāstu ne vien aizraujošu, bet informatīvu. Filmas veidotāji pret savu mazo skatītāju attiecas kā pret ļoti saprātīgu, aizrautīgu un atbildīgu personu. Filma tiks izrādīta ar Francijas institūta Latvijā atbalstu.

Pirms seansa bērniem būs iespējams satikt darbīgo Cūkmenu un kopā uzzīmēt savu tīro mežu. Cūkmens mazajiem pasākuma apmeklētājiem stāstīs par to, kas notiek ar dabu, ja cilvēki to sāk piesārņot. Arī sevī mītošo meža zvēru varēs atmodināt seju apgleznošanas darbnīcā.

Mammasdabas Multi rīti ir animāciju filmu cikls bērniem par dabu un brīnumiem, kas notiek mums apkārt. Mūsu mērķis ir ļaut bērniem saprast un pamanīt to, ka par darbu ir jārūpējas. Mammadaba ir laba un dāsna pret mums, tā ir visapkārt, tā rūpējas, un mums tai jāatbild ar to pašu.

Izstāde „Tulpes Latvijā”

Latvijas Dabas muzejā, par spīti nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, izstāde „Tulpes Latvijā”, kas organizēta sadarbībā ar Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrību, notiks paredzētajā laikā no 16. līdz 19. maijam.

Šogad laikapstākļi tulpes nav saudzējuši. Īpatnējās ziemas dēļ tulpes agri sākušas augt un, par spīti vēsajam un ilgajam pavasarim, tās strauji sākušas ziedēt agrāk nekā ierasts. Taču, neskatoties uz savdabīgajām dabas kaprīzēm, tulpju izstāde Dabas muzejā notiks un to ar saviem skaistajiem un izturīgajiem ziediem nodrošinās tādi audzētāji kā J. Dukaļskis, J. Salens, G. Lācis, N. Nagaine, M. Erminass un Ē. Paupers.

Izstādē būs aplūkojamas vēlākās no tulpju šķirnēm, kas, kā atzīst tulpju audzētāji, ir pašas interesantākās. Ja agrās tulpju šķirnes ir košas un krāsainas, tad vēlākās izceļas ar krāsu bagātību un formu dažādību.

Tulpes ir viena no izplatītākajām ziedu kultūrām Latvijas dārzos, tāpēc daudzi ar nepacietību gaida ikgadējo tulpju izstādi, kurā būs iespēja saņemt audzētāju konsultācijas un aplūkot jaunāko audzētāju veikumu.

Tulpju audzēšanai Latvijā ir ļoti spēcīgas tradīcijas. Pateicoties daudzu talantīgu selekcionāru smagam darbam, Latvijas tulpes ir aizceļojušas arī plašajā pasaulē. Daudzas no tām skatāmas arī Keukenhofas tulpju dārzos Holandē.

Izstādes atklāšana notiks 16. maijā plkst. 13:00 Latvijas Dabas muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Latvijas dabas aizsardzības simtgades velobrauciens pa Ruņupes ieleju

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija 19. maijā aicina visus aktīvā tūrisma cienītājus piedalīties otrajā Latvijas dabas aizsardzības simtgadei veltītajā pārgājienā – velobraucienā pa dabas liegumu „Ruņupes ieleja”. Dalībniekus sagaida interesants, aizraujošs un pavasarīgs ceļojums pa vienu no savdabīgākajām Lejaskurzemes īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām.

Pulcēšanās plkst. 9:30 Priekulē pie sporta centra, pārgājiena sākums plkst. 10:00. Maršruta garums ap 30 km. Organizatori nodrošina siltu tēju un mazas uzkodas. Tiem, kuriem nav iespējams ierasties ar savu velosipēdu, organizatori dod iespēju tos iznomāt. Pieteikšanās kārtība un cita informācija – Nolikumā.

Atzīmējot Latvijas dabas aizsardzības simtgadi, Liepājas pusē tiek organizēti četri pārgājieni pa īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Velobrauciens pa Ruņupes ieleju ir otrais šī cikla pasākums. Vēro, iepazīsti, saudzē!

Ftiziatrei Ērikai Kraujai – 100

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs sadarbībā ar Dobeles novadpētniecības muzeju 17. aprilī plkst. 16:00 Dobeles novadpētniecības muzejā atklās izstādi „Leģenda mums līdzās. Ftiziatrei Ērikai Kraujai – 100”.

Izstāde Dobeles novadpētniecības muzejā apskatāma no 17. aprīļa līdz 19. maijam.

Izstāde veltīta ārstes ftiziatres Ērikas Kraujas (1912 – 2007) piemiņai, kuras ceļš uz ārstes diplomu nav bijis viegls un kura savu profesionālo darbību ir veltījusi vienai ārstniecības iestādei – Lielbērzes tuberkulozes sanatorijai. Izstādē atspoguļots Ērikas Kraujas dzīves gājums un Lielbērzes tuberkulozes sanatorijas (Dobeles novads) darbība (1935 – 2009). Starp eksponētajām vienībām ir priekšmeti no kādreizējās sanatorijas (slimnīcas), ko Medicīnas muzeja zinātniskie speciālisti ieguvuši materiālu vākšanā 2009. gadā, kā arī Dr. Ē. Kraujas personīgās lietas. Atsevišķi apskatīta tuberkulozes izplatība, ko atspoguļo Medicīnas muzeja krājuma eksponāti – tuberkulozes slimnieka plaušas, spļaujamtrauki.

Ftiziatre Ērika Krauja (dz. Zariņš) dzimusi 1912. gada 4. maijā Alūksnē. No 1929. līdz 1934. gadam studējusi LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, kur ieguvusi juristes diplomu. 1935. gadā apprecējusies ar Jāni Krauzi (maina uzvārdu uz Krauja). 1941. gada janvārī piedzima meita Jutta. 1936.gadā iestājusies LU Medicīnas fakultātē, kuru bija paredzēts pabeigt 1941. gadā. 1941. gada 14. jūnijā kopā ar vīru arestēta un deportēta uz Sibīriju. Šķirotavas stacijā viņi tiek šķirti, vīrs 1942. gadā nošauts. Meita Jutta paliek ar vecomāti Latvijā (nākamā tikšanās reize ar meitu notika pēc 31 gada, 1972. gadā, kad viņa no Rietumvācijas atbrauca ciemos pie mammas uz Latvijas PSR). Nometināta Novosibirskas apgabala Kargasokas rajonā. Atgriezusies Rīgā 1947.gadā un 1948. gadā nokārtoja eksāmenus Rīgas Medicīnas institūta (1941. gadā palika nenokārtoti divi eksāmeni, kad atkal tika represēta). 1948. gadā tika nosūtīta darbā uz Dobeles rajona „Lielbērzes” tuberkulozes sanatoriju par galveno ārsti. 1949. – 1950. gadam nozīmēta uz augstākajiem vadības kursiem Maskavā, bet 1950.gadā septembrī otrreiz arestēta un nosūtīta atpakaļ uz to pašu vietu Sibīriju, kur strādāja vietējā slimnīcā. Atgriezusies 1956. gada 24. oktobrī un turpinājusi strādāt kā nodaļas ārste „Lielbērzes” tuberkulozes dispanserā. Pasliktinoties veselībai 1996. gadā aizgājusi pelnīta atpūta, nostrādājot 43 gadus šai iestādē. Mirusi 2007. gada 14. martā, apbedītā Rīgā, Meža kapos.

Muzeju nakts – 2012. gada 19. maijā

Trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi

Ar ilgu un cerību zilo krāsu 2012. gadā uzsākam Muzeju nakts trīs gadu ciklu, kas noslēgsies 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un kā Latvijas kultūras simbols tiks godināts dzintars.

Muzeju nakts ciklu veidos trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars. Trīsgadu cikls tematiski iezīmēs dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru. Lai spētu saredzēt dzintara mirdzumu, ir jāpazīst priežu meža versmainā vasaras smarža, jūras viļņu draudīgās vērpetes un mūžīgās tālumu ilgas.

Lielās Vārda dienas svinības Tērvetes dabas parkā

19. un 20. maijā Tērvetes dabas parks aicina svinēt Lielo Vārda dienu!

Visu neparasto un kalendārā neierakstīto vārdu īpašniekus, kā arī visus tos, kuri vēlas vārda dienu atzīmēt divreiz gadā, aicinām to darīt brīvā dabā, svaigā gaisā, pasaku un teiksmu valstībā – Tērvetes dabas parkā.

Sestdien un svētdien no pl. 12:00 – 17:00 ikvienu sagaidīs Rūķīšu meža pārstāvis un Pasaku meža saimniece – Sila raganiņa, lai īpaši sveiktu un godinātu vārda dienas gaviļniekus.

Mammadaba gaida ciemos un novēl jauku atpūtu!

Ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem – bez maksas;
Ls 1,20 – skolēniem, studentiem, pensionāriem;
Ls 2,00 – pieaugušajiem.

Informācija: T. 6 3726212

Jauniešu astronomijas kluba sanāksme – 23.05.2012

Ja tu domā, ka astronomija ir piemērota tikai mācītiem vīriem ar sirmām galvām, tad tu maldies. Jauniešu astronomijas klubs aicina tevi uz kopēju pasēdēšanu, lai noskaidrotu kaut ko vairāk par atmosfēras parādībām.

Sanāksmes tēma: Kosmiskie aparāti un lidojumi (I. Ķešāns).

Jauniešu astronomijas kluba sanāksmes notiek katru otro trešdienu no 18:15 – 20:00 LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, 18. auditorijā (3. stāvā).

Visi mīļi gaidīti!

Vairāk par klubu un sanāksmēm uzzini JAK interneta lapā vai rakstot astroklubs [at] gmail [punkts] com.

Pasākums Veclaicenē

Lai atzīmētu Bioloģiskās daudzveidības dienu 19. un 20. maijā aizsargājamo ainavu apvidū „Veclaicene” iespējams piedalīties dažādās vides aktivitātēs. Sākums 19. maija vakarā no plkst. 19:00 Alūksnes novada Veclaicenes pagasta Kornetos pie Dzērves ezera, kur tiks celtas teltis un ierīkota ugunskura vieta.

Plkst. 21:00 kāpšana Drusku pilskalnā vērot saules rietu. Vakara turpinājumā – tējas un spēcinošas zupas vārīšana no līdzpaņemtām ēdamlietām, interesantāko pārgājienu piedzīvojumu stāsti, čukču pirts būve un nakts orientēšanās trasē. Rīta gaismai svīstot Drusku pilskalnā iespējams vērot dabas mošanos un klausīties putnu balsi. Par citiem pasākumiem lasīt pielikumā.

Pasākumu organizē dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Veclaicenes pagasta pārvaldi.

Konkursu „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”

NOLIKUMS

Dabas aizsardzības pārvalde izsludina konkursu „Ceļojam pa Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām!”. Konkurss tiek rīkots Latvijas dabas aizsardzības 100 gadu jubilejas pasākumu ietvaros.

Konkursa devīze: „Vēro, iepazīsti, saudzē!”

Konkursa organizētājs: Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk tekstā Pārvalde).

Konkursa atbalstītāji: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Dabas fonds, Gandrs, Latvijas Dabas muzejs, Gaujas nacionālā parka fonds, muzejs „Andrupenes lauku sēta”

Konkurss norisinās no 2012. gada 1. maija līdz 30. augustam.

Konkursa mērķi:

• Veicināt sabiedrības interesi par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un izpratni par to nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā.
• Rosināt sabiedrību apceļot un iepazīt Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atrodamās dabas un kultūrvēstures vērtības.

  Konkursa apraksts

  Visi, kuriem patīk ceļot un kuri mīl dabu, tiek aicināti apceļot Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – nacionālos parkus, dabas parkus, dabas liegumus, aizsargājamo ainavu apvidus un dabas pieminekļus, kā arī dažādus kultūrvēsturiskos objektus un pasākumus.

  Konkursa ietvaros aicinām apmeklēt un nofotografēt līdz 100 atšķirīgu objektu, kas atrodas dažādās Latvijas aizsargājamās dabas teritorijās. Apmeklējamo objektu sarakstā iekļautas gan populāras, gan mazpazīstamākas dabas takas un maršruti, dižkoki, alejas, skaistas ainavas un citi interesanti dabas un kultūrvēstures objekti visā Latvijā.

  Jo vairāk objektu konkursa dalībnieki apmeklēs, jo vairāk punktu iegūs. Par katru apmeklēto un nofotografēto objektu (sarakstu skatīt zemāk) tiek iegūts 1 punkts. Maksimālais iegūstamais punktu skaits – 100 punkti.

  Minimālais apmeklēto objektu jeb punktu skaits, lai piedalītos konkursā ir 10 punkti.

  Dalībnieki

  Konkursā var piedalīties ikviens interesents, izņemot Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekus.

  Var izvēlēties vienu no trim dalībnieku kategorijām:

  • „Ceļo individuāli”;
  • „Ceļo ģimene”;
  • „Ceļo draugu kompānija”.

  Konkursa materiālu iesūtīšana

  Apmeklēto vietu fotogrāfijas iesūtāmas visas vienā laikā no 24. līdz 30. augustam uz e-pastu konkurss@daba.gov.lv ar atbilstošām norādēm – „Ceļo individuāli”, „Ceļo ģimene” vai „Ceļo draugu kompānija”. Vienā sūtīšanas reizē kopējais e-pastam pievienoto konkursa materiālu (fotogrāfijas, pieteikuma anketa) apjoms nedrīkst pārsniegt 20 MB apjomu. Pieļaujama, pat vēlama fotogrāfiju apjoma (MB) samazināšana pie nosacījuma, lai fotografētais objekts ir skaidri saskatāms.

  Konkursa materiālu iesūtīšanai var izmantot arī failu uzglabāšanas/apmaiņas vietnes, piemēram, http://www.failiem.lv/, attiecīgi iesūtot saites adresi, kas ļauj konkursa rīkotājiem piekļūt šīm fotogrāfijām un pieteikuma anketai.

  Formālie kritēriji

  • Iesūtot fotogrāfijas, jāaizpilda un jāpievieno dalībnieka anketa. Konkursanti, kas nav aizpildījuši dalībnieka anketu, netiek vērtēti.
  • Katra iesūtītā apmeklētā objekta fotogrāfijas faila nosaukumā sākumā jābūt objekta kārtas numuram, kāds tam piešķirts kopējā sarakstā un dalībnieka vārdam un uzvārdam individuālajā vērtējumā, ģimenes uzvārdam ģimeņu vērtējumā, draugu kompānijas nosaukumam kompāniju vērtējumā. Piemēram, „37_Reinis_Kocins”, „37_Steinu_gim”, „37_Skudru_komp”.
  • Iesūtāmās fotogrāfijas var būt gan oriģinālas digitālas, gan skenētas.
  • Fotogrāfijām jābūt iegūtām tieši konkursa norises laikā.
  • Fotogrāfijā jābūt skaidri saskatāmiem tajā fiksētajiem objektiem. Daļā no fotogrāfijām kopā ar objektu jābūt redzamam arī pašam dalībniekam vai dalībniekiem (skat. fotografējamo objektu aprakstu zemāk).
  • Fotogrāfiju mākslinieciskai kvalitātei nav būtiskas nozīmes. To galvenais uzdevums ir liecība par objekta apmeklējumu.

  Netiek piešķirti punkti par fotogrāfijām:

  • kurās nav redzams konkursa objekts;
  • kurās objekts nav skaidri saskatāms;
  • kurām faila nosaukumā nav objekta kārtas numurs un konkursa dalībnieka info (vārds un uzvārds individuālajā vērtējumā, ģimenes uzvārds ģimeņu vērtējumā, draugu kompānijas nosaukums kompāniju vērtējumā);
  • kas uzņemtas ārpus konkursa norises laika;
  • kurās kopā ar objektu nav fiksēti dalībnieki, kur tas nepieciešams atbilstoši objekta fotografēšanas aprakstam.

  Uzvarētāju noteikšana

  Par konkursa uzvarētajiem tiks atzīti tie dalībnieki, kuri līdz konkursa noslēgumam savākuši vislielāko punktu skaitu, t.i. apmeklējuši vislielāko konkursa objektu skaitu un iesūtījuši par katru no tiem fotogrāfiju, atbilstoši objekta fotografēšanas aprakstam, un kuras atbilst konkursa formālajiem kritērijiem.

  Konkursā tiks noteikti 1., 2. un 3. vietas ieguvēji, katrā dalībnieku kategorijā:

  • „Ceļo individuāli”;
  • „Ceļo ģimene”;
  • „Ceļo draugu kompānija”.

  Gadījumā, ja konkursa laureāti būs apmeklējuši vienādu skaitu objektu, tiks noteikta dalīta 1.-2. vieta vai 3. vieta.

  Rezultāti un apbalvošana

  • Konkursa uzvarētāju saraksts tiks publicēts Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē http://www.daba.gov.lv/
  • Uzvarētāji saņems diplomu, dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem. Pirmo vietu laureāti varēs piedalīties pasākumā „Diena ar reindžeru” kādā no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
  • Konkursa uzvarētāji saņems individuālu aicinājumu saņemt balvas.

  Autortiesības un ētikas normas

  Konkursa dalībniekiem jābūt iesūtāmo fotogrāfiju autoriem. Autortiesības uz iesūtāmo fotogrāfiju pieder tā autoram.

  Iesūtot fotogrāfijas konkursam, autors piekrīt, ka konkursa rīkotāji tās var izmantot informatīviem mērķiem, ar atsauci uz autoru.

  Dodoties dabā un fotografējot, nedrīkst veikt jebkādas darbības, kuras ir pretrunā ar morāles un ētikas normām; ir pretrunā ar LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai negatīvi ietekmē īpaši aizsargājamus biotopus, īpaši aizsargājamas sugas un to dzīvotnes vai pārkāpj uzturēšanās noteikumus šajās teritorijās.

Mazā ērgļa ligzda tiešraidē Latvijas Universitātes portālā

A/S Latvijas Valsts meži sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, vides apsaimniekošanas apvienību „Medņuriests”, SIA „Uniparks” un Vācijas Savvaļas dzīvnieku aizsardzības fondu turpina īpaši aizsargājamās sugas – mazā ērgļa – barības izpēti, izmantojot interneta kameru.

Ieteicamais apskates veids ir ar VLC media player atverot adresi mms://wm.tiesraides.lv/lu1 .

Pie mazā ērgļa ligzdas Mētrienas apkaimē novietotā WEB kamera reģistrē norises ligzdā. Informācija tiek uzglabāta vides apsaimniekošanas apvienības „Medņuriests” WEB serverī.

Pagājušā, 2011. gadā, kamera bija uzstādīta pie šīs pašas ligzdas Mētrienas apkārtnē un vērotājiem tiešraidē bija iespēja sekot līdzi dramatiskiem notikumiem. Ērgļu pāra abas izdētās olas izrādījās bojātas un mazuļi neizšķīlās. Lai varētu turpināt veiksmīgi sākto mazo ērgļu barības pētījumu, bojātās olas tika nomainītas uz citu gandrīz izperētu olu, un ērgļa tēviņš palīdzēja mazulim izšķilties. Taču mātīte ligzdā neatgriezās un mazuli nācās izņem no ligzdas, lai par to turpinātu rūpēties pētnieki. Vasaras beigās šis mazulis kopā ar vēl citiem aizceļoja uz Vāciju, lai palīdzētu tur atjaunot mazo ērgļu populāciju. Pēc neveiksmes ar olu perēšanu Mētrienas apkārtnes ligzdā, tiešraidē sāka raidīt notikumus no citas ligzdas, kur mazulis jau bija izšķīlies. Diemžēl neilgi pēc tam mazulis aizgāja bojā. Taču neskatoties uz neveiksmēm, tika iegūta nozīmīga salīdzināma informācija par mazā ērgļa barības objektiem pavasara periodā divās dažādās ligzdās.

Iegūtās informācijas analīzē ir iesaistīti Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti, un paredzēts, ka par konkrēto tēmu tiks izstrādāts maģistra darbs „Mazā ērgļa uz ligzdu pienestās barības raksturojums ligzdošanas periodā”.

Apspriest redzēto iespējams forumā http://www.dabasdati.lv/forums.

StarSpace konkurss 2012

Sudrabainie mākoņi, ziemeļblāzmas, halo, Mēness krāteri, spožā Venēra, milzu vētra uz Jupitera, mirdzošie zvaigžņu dimanti un daudzas jo daudzas citas fantastiskas iespējas ir pieejamas ikvienam, lai rastu savu izpausmi un piepildījumu ikgadējā StarSpace konkursā, kas ir pasludināts par atklātu.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu aktivitāti, esam nolēmuši, ka aprobežosimies tikai un vienīgi ar fotogrāfijām. Tātad, 2012. gadā no tevis gaidīsim fotogrāfijas, kuras atbilst kādai no izsludinātajām tēmām. Kā pamanīsiet, šogad ir nākušas klāt pāris jaunas kategorijas.

• Sudrabainie mākoņi – tikai un vienīgi sudrabainie mākoņi, ar vai bez papildus objektiem.
• Ziemeļblāzmas – drīkst arī dienvidblāzmas.
• Plaša lauka fotogrāfijas – ainavas, kurās redzami debesu objekti – planētas, zvaigznāji, Mēness, Piena Ceļš, kombinācijā ar Zemes objektiem – upes, ezeri, koki, mājas, cilvēki utt.
• Atmosfēras parādības – Saules stabi, parhēliji, halo, varavīksnes, atmosfēras efekti Saulei lecot/rietot, zibeņi, neparasti mākoņu paveidi (piemēram, tesmeņveida mākoņi), viesuļvētras (ja nu kādu izdodas noķert) utt.
• Visuma objektu fotogrāfijas palielinājumā – Mēness, planētas, galaktikas, miglāji, zvaigžņu kopas, kosmosa kuģi, Saules plankumi un protuberances utt.
• Cilvēks un astronomija – ļaujiet vaļu fantāzijai un parādiet cilvēka saistību ar astronomiju, astronomiskiem objektiem, astronomiskiem pasākumiem, darbībām utt.

• Konkursam iesniedzamie darbi ir fotografēti laika posmā līdz 2012. gada 1. septembrim (ieskaitot).
• Konkursam darbus iesniedz autors. Nepieciešamības gadījumā autoram jāspēj uzrādīt oriģināls.
• Konkursā iesniegtais darbs nav iesniegts iepriekšējo gadu StarSpace konkursos.
• Iesniedzamais darbs atbilst norādītajai kategorijai.
• Katrā no kategorijām autors var iesniegt trīs darbus. Viens fails tiek uzskatīts par vienu darbu (ja vienā failā apkoposiet vairākas fotogrāfijas, tas tiks uzskatīts par vienu darbu).
• Darbus jāiesniedz elektroniski, JPG formātā, nosūtot uz info@starspace.lv, norādot autora vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, fotogrāfijas tapšanas vietu, laiku, izmantoto tehnku un attēlā redzamos objektus.
• Darbam (fotogrāfijai) jābūt bez autora vārda, uzvārda vai iesaukas, tātad – anonīmam un nesaistāmam ar konkrētu cilvēku.
• Konkursam darbus var iesūtīt no 2012. gada 7. aprīļa līdz 2012. gada 1. septembrim (ieskaitot).

Vēlam veiksmi ieraudzīt un iemūžināt!

Trakā profesora pirmie soļi ķīmijā

Savdabīgi aizraujošā veidā skolēnos tiek radīta interese par ķīmiju, farmāciju un alķīmijas pirmsākumiem. Skolēni atraktīvi tiek iepazīstināti ar muzeja ekspozīciju, uzsverot ķīmijas nozīmi farmācijā. Praktisku piemēru veidā ( caur eksperimentiem,) interaktīvi tiek parādīts ķīmijas pielietojums ikdienā, radot vizuālu priekšstatu par ķīmiskajiem procesiem.

Habla apslēptie dārgumi 2012

Kopš 1990. gada Habla teleskops ir veicis vairāk nekā miljons novērojumu, iegūtos datus uzkrājot milzīgā arhīvā. Daudzas fotogrāfijas ir greznojušas populāru žurnālu vākus un kļuvušas par kosmosa izpētes simboliem. Vēl lielāks apjoms ir tā dēvēto apslēpto dārgumu, kas tā arī nekad nav nokļuvuši līdz plašākai publikai.

Lai šos apslēptos dārgumus izceltu saulītē, Space Telescope projekta ietvaros katru nedēļu tiek atlasīts attēls no arhīva, apstrādāts un publiskots. Tomēr šie arhīvi ir pārāk milzīgi, lai šādu pūliņu rezultātā izdotos aptvert iespaidīgo datu apjomu.

Tu vari nākt palīgā, atklāt kādu pērli, noslīpēt to un izcelt dienas gaismā.

Ir iespējas piedalīties divos konkursos, kuri noslēgsies 2012. gada 31. maijā. Uzvarētāji saņems interesantas, skaistas un vērtīgas balvas.

Hubble’s Hidden Treasures 2012

Apslēpto dārgumu meklēšanai nav nepieciešamas apjomīgas zināšanas attēlu apstrādē. Space Telescope komanda ir sagatavojusi virkni pamācību un tiešsaistes rīku, ar kuru palīdzību iespējams rakņāties arhīvos un atrast skaistus, līdz šim nepubliskotus attēlus.

Hubble’s Hidden Treasures 2012 Image Processing

Ja vienkārša rakņāšanās arhīvos un tiešsaistes rīku izmantošana tev šķiet pārāk viegls uzdevums, tad vari mest izaicinājumu daudz augstākam mērķim – piedalīties attēlu apstrādes konkursā, kurā, tāpat kā pirmajā, jāizmanto Habla teleskopa novērojumu datu arhīvs, atlasot nepublicētus izejmateriālus un tos apstrādājot, izmantojot kādu no profesionālajām astronomisko attēlu apstrādes programmām.

Detalizētāk par konkursu lasi Space Telescope mājaslapā:
http://www.spacetelescope.org/projects/hiddentreasures/

Izstāde „Ziemeļbrieži un to laikabiedri”

Latvijas Dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē no 22. marta līdz 27. maijam būs apskatāma izstāde „Ziemeļbrieži un to laikabiedri”.

Izstāde veltīta dabas un cilvēka senvēsturei Latvijā. Tās tapšanu rosinājusi LU Latvijas vēstures institūta arheoloģes Ilgas Zagorskas publicētā monogrāfija, kurā izmantots arī Latvijas Dabas muzeja krājuma materiāls.

Pēc ledāja atkāpšanās Latvijā iestājās auksts arktiskais, vēlāk – subarktiskais klimats. Baltijas jūras vietā tolaik bijis Baltijas ledus ezers, kura krastu līnija ļoti atšķīrās no mums ierastiem Baltijas jūras krastiem. No ledus brīvajā teritorijā pamazām ieviesās dažādi augi un dzīvnieki, kā arī ienāca pirmie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki.

Vieni no raksturīgākajiem vēlā leduslaikmeta un agrā pēcleduslaikmeta dzīvniekiem Latvijā bija ziemeļbrieži. Par to klātbūtni šajā teritorijā liecina fosilo atlieku atradumi – ragi un skeleta kauli – Mēmeles upes krastā, Valgundē, Nītaurē, Odzienā, Lubānā u.c. Ziemeļbrieži apdzīvoja Latvijas teritoriju pirms 12000 – 10000 gadiem un pārvietojās galvenokārt pa upju ielejām. Viens no interesantākiem atradumiem – rags ar galvaskausa daļu – izstādīts ekspozīcijā „Latviešu etnoģenēze” Latvijas Dabas muzejā. Šis rags atrasts 1906. gadā Olaines purvā 3 m dziļumā zem kūdras slāņa. Raga vecums apmēram 10780 gadi.

Lai sniegtu pilnīgāku priekšstatu par procesiem senajos laikmetos, izstādē apkopoti ne vien vēsturnieku, bet arī ģeologu un biologu pētījumu rezultāti. Izstādes materiāli var kalpot kā informācijas avots par Latvijas vissenāko periodu bioloģijas un vēstures skolotājiem, kā arī skolēniem un citiem interesentiem.

Izstādes autore Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe Aili Marnica (tālr.: 67356030; e-pasts: aili. marnica at ldm. gov. lv).

No 15. marta līdz 26. augustam Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas ekspozīcijā būs aplūkojama foto izstāde

„Mans putns 2012”.

Foto konkursu „Mans putns” Latvijas Dabas muzejs rīko jau vienpadsmito gadu. Kopumā šogad konkursam 53 fotogrāfi – amatieri iesūtījuši 127 bildes, kas ir par 45 vairāk nekā pagājušogad. Jaunākais fotogrāfiju autors ir tikai 6, bet vecākais 72 gadus vecs.

Lielākoties bildēs notverti mirkļi ar Latvijas putnu faunas pārstāvjiem, taču ir arī vairākas fotogrāfijas, kurās aplūkojami svešzemju putni. Tradicionāli konkursam tiek iesūtītas bildes ar biežāk sastopamiem putniem – gulbjiem, baložiem, zvirbuļiem, stārķiem u.c. Taču šogad par pārsteigumu iesūtīta arī fotogrāfija, kurā attēlota pagājušā gada oktobrī pirmoreiz Latvijā novērotā Daglā čakstīte.

Iesūtītās fotogrāfijas tiek vērtētas četrās vecuma grupās – bērni (līdz 14 gadiem), jaunieši (15 – 25 gadi), pieaugušie (26 – 50 gadi) un seniori (vecāki par 50 gadiem). Katrā vecuma grupā tiek izvēlēti 3 labākie darbi, kurus ik gadu vērtē žūrija – profesionāls fotogrāfs Māris Kundziņš, dabas fotogrāfs Aivars Petriņš, biedrības Foto.lv valdes loceklis Juris Kmins, kā arī Latvijas Dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza un žurnāla „Vides Vēstis” pārstāvji. Fotogrāfijās tiek ņemts vērā mākslinieciskais izpildījums, fotografētā objekta unikalitāte, iemūžinātā brīža vienreizīgums un nosaukuma oriģinalitāte. Labākie darbi būs apskatāmi arī Latvijas Dabas muzeja mājas lapā un žurnālā „Vides Vēstis”.

Latvijas Dabas muzeja izstādes

februāris – maijs, 2012.

• No 25. janvāra līdz 4. martam
  izstāde „Daba krāso”.
  Izstādē „Daba krāso” var iegūt plašu informāciju par dzijas krāsošanu ar augu izcelsmes krāsvielām. Izstādē ir apskatāmi speciāli šai izstādei augos krāsoti dziju paraugi, tiek demonstrēta videofilma par augu krāsošanu, kā arī ik nedēļu notiek meistarklases krāsošanā.
• No 8. februāra līdz 4. martam
  izstāde „Dabas dziednīca – purvs”
  Izstādē piedāvājam iepazīt purvu no neierasta rakursa – kā purvs un tā resursi kalpo cilvēku veselības uzlabošanai un atpūtai. Izstāde tapusi sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
• No 7. līdz 18. martam
  „Mīļdzīvnieku izstāde”^*
  Izstādē varēs apskatīt dažādus mīļdzīvniekus – trušus, šinšillas, degu, žurkas, peles un citus. Izstāde top sadarbībā ar Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrību „Trusis un citi”.
• No 15. marta līdz 26. augustam
  fotokonkursa „Mans putns” izstāde
  Dabas muzejs ir izsludinājis jau 11. fotokonkursu „Mans putns”. Konkursā aicināti piedalīties fotogrāfi – amatieri, kuru fotogrāfijās attēloti gan Latvijas, gan svešzemju putni savvaļā un nebrīvē. Viena persona var iesniegt ne vairāk kā trīs (formāts 30 × 40 cm) fotogrāfijas. Fotokonkursa laureātu apbalvošana un izstādes atklāšana notiks Dabas muzejā 14. martā.
• No 21. marta līdz 1. aprīlim
  fotoizstāde „Starpelpa”
  Izstādē būs apskatāmas 35 – 40 lielformāta fotogrāfijas, kuru autors ir žurnāla "Medības. Makšķerēšana. Daba" galvenais redaktors Didzis Pakalns. Fotogrāfijās būs redzami unikāli mirkļi savvaļas dabā, tās tapušas Latvijā, Norvēģijā, Anglijā, Skotijā, Itālijā, Francijā un Čehijā.
• No 16. līdz 20. maijam
  tulpju izstāde ^*
  Ar tulpju izstādi Latvijas Dabas muzejā jau tradicionāli tiks atklāta ziedu izstāžu sezona. Izstāde top sadarbībā ar Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrību.
• No 23. līdz 27. maijam
  kaktusu izstāde
  Izstādē būs eksponēti ap 500 sugu kaktusi, kā arī citi sukulenti no privātkolekcijām Latvijā. Izstāde top sadarbībā ar Latvijas Kaktusu un citu sukulentu audzētāju biedrību.
  ^* Laika apstākļu dēļ izstāžu norises laiki var mainīties! Lūgums tos precizēt muzeja mājas lapā: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/ vai pa tālruni: 67356025.
  Jaunums:

  Ar 2012. gada janvāri Latvijas Dabas muzejs aicina izzināt dabas vēstures daudzveidību, piedāvājot ciklu „Viens gads muzeja krājumā”. Katru mēnesi būs cita tēma, un katru no 366 dienām būs apskatāms jauns objekts.

  Sadaļa „Viens gads muzeja krājumā” ir publicēta Dabas muzeja mājas lapā: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/. Tajā ir apskatāma dienas priekšmeta fotogrāfija, pieejams priekšmeta un arī mēneša tēmas apraksts, kā arī ir kalendārs ar iepriekš publicētajiem objektiem. Katru mēnesī mājas lapas apmeklētāji var piedalīties konkursā. 10 pareizo atbilžu autori laimēs iespēju doties ekskursijā pa Dabas muzeja krājuma glabātavām, kas ikdienā muzeja apmeklētājiem nav atvērtas.

  Krājuma popularizēšanas ciklā janvāris bija veltīts paleontoloģijai. Februārī aicinām iepazīt ūdens dzīvniekus, martā – minerālus, aprīlī – putnus, bet maijā – augus.

Zinātnes kafejnīcas 2012. gadā

Plānots katra mēneša pēdējā ceturtdienā, lūgums sekot līdzi izmaiņām.

• 9. februāris Kad cēla Rīgu...
  Arheologi, ģeogrāfi un vēsturnieki stāstīs par to kā dzīvoja, ko ēda un ar ko slimoja, ko importēja un eksportēja 12. gs.
• 23. februāris Meteorīti.
  Runāsim par asteroīdu atklājumiem Latvijā un pasaulē, par asteroīdiem, kas lido tuvu garām Zemei, sadursmes draudiem, potenciālajām sekām un novēršanas iespējām.
• 29. marts Cik mēs esam?
  Nupat nesen pasaulē piedzimis 7 biljonais iedzīvotājs. Savukārt mūsu demogrāfi un ekonomisti saskaitījuši Latvijas iedzīvotājus.
• 26. aprīlis Hieraldika.
  Runāsim valsts un pašvaldību ģerboņiem no pirmsākumiem līdz mūsdienām un ģerboņiem monētās no zinātnieku viedokļa.
• 3. maijs Gudrie dzelži.
  (Fizmatdienu ietvaros) Ģeologi skaidros par dzelzs rūdām lielos dziļumos. Runāsim kā iegūt metālu, un kā to pārvērst par magnetoreoloģisku un gudru materiālu.
• 28. septembris Kodolsintēze un ūdens.
  (Zinātnieku nakts ietvaros) Uzzināsiet, kas ir radioķīmija (vai saistīta ar radio?) un vai radiācija ir ķīmija vai fizika.
• 25.oktobris Roboti – androīdi. Skaidrosim, kā datoriķi iedzīvina dzelzi. Un vai roboti jau pakļaujas smadzeņu darbībai.
• 22.novembris Doktorantu pētījumi.
  (Tēma tiks precizēta.)

Foto izstāde „Purvu noslēpumi
ceļo pa visu Latviju.

Latvijas purvi glabā brīnišķīgas dabas vērtības. Tās ir vietas, kur patverties tikai purva videi pielāgotiem augiem un dzīvniekiem. Četros aizsargājamos Latvijas augstajos purvos – Melnā ezera purvā, Rožu purvā, Aklajā purvā un Aikraukles purvā un mežos – 2010. gadā sākta to vērtību apzināšana un atjaunošana. Fotoizstāde stāsta par šo Latvijas purvu vērtībām un un to aizsardzību. Izstādē izmantotas arī fotogrāvijas no Velsas, Vācijas un Slovākijas, lai parādītu purvu daudzveidību Eiropā.

Iepazīsti purvu un tā vērtības!

Foto izstādi „Purvu noslēpumi” sagatavojis Ogres fotoklubs Vitauta Mihalovska vadībā.

Lai pieteiktos izstādes izvietošanai kādā piemērotā vietā (skolā, bibliotēkā, kultūras namā vai kur citur), lūdzu, sazinieties ar projekta „Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” darbiniekiem.

Dabas muzejs sabiedrībai atklāj krājuma bagātības

Ar 2012. gada janvāri Latvijas Dabas muzejs aicina izzināt dabas vēstures daudzveidību, piedāvājot ciklu „Viens gads muzeja krājumā”. Katru mēnesi būs cita tēma – janvāra mēnesis ir veltīts paleontoloģijai, un katru no 366 dienām būs apskatāms jauns objekts.

Jaunā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt plašāku muzeja krājuma pieejamību, kā arī piesaistīt sabiedrības uzmanību krājumā esošajām kultūras un dabas vērtībām. Muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās un tematiskajās izstādēs ir apskatāmi tikai līdz 4 % no muzeja plašā krājuma (kopā aptuveni 195 tūkstoši vienību).

Sadaļa „Viens gads muzeja krājumā” ir publicēta Dabas muzeja mājas lapā: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/. Tajā ir apskatāma dienas priekšmeta fotogrāfija, pieejams priekšmeta un arī mēneša tēmas apraksts, kā arī ir kalendārs ar iepriekš publicētajiem objektiem. Katru mēnesī mājas lapas apmeklētāji var piedalīties konkursā. 10 pareizo atbilžu autori laimēs iespēju doties ekskursijā pa Dabas muzeja krājuma glabātavām, kas ikdienā muzeja apmeklētājiem nav atvērtas.

Krājuma popularizēšanas ciklā janvāra mēnesis ir veltīts paleontoloģijai. Dabas muzeja paleontoloģiskais krājums lielākoties ataino seno paleozoja un mezozoja ēru silto tropisko jūru iemītnieku daudzveidību. Pārstāvētas daudzas Latvijas un svešzemju seno ģeoloģisko periodu dzīvnieku un augu sugas. Janvārī dodam iespēju iepazīt trilobītu, vēžskorpionu, galvkāju, koraļļu un citu seno dzīvnieku fosīlijas, kā arī ieskatīties vairāku simtu miljonu gadu vēsturē. Eksponātu saglabātības pakāpe mēdz būt diezgan atšķirīga – no veseliem dzīvnieku skeletiem līdz atsevišķiem to fragmentiem.

Februārī varēs iepazīt ūdens dzīvniekus, martā – minerālus, aprīlī – putnus, maijs tiks veltīts botānikai, savukārt jūnijs un jūlijs būs kukaiņu mēneši.

Atbildēt uz mēneša konkursa jautājumiem būs viegli tiem, kas katru mēnesi un katru dienu iepazīsies ar publicētajiem krājuma objektiem. Janvāra konkursa jautājumi jau ir ievietoti muzeja mājas lapā, atbildes jāsūta uz e-pastu: info@ldm.gov.lv līdz šā gada 5. februārim.