Latvijas dabas domu doze
2010. gada septembrī

Latvijas Dabas muzejs izsludina konkursu
„PET pudeles pārvērtības”

Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar Čehijas vēstniecību Latvijā un Latvijas Zaļo Punktu izsludina konkursu „PET pudeles pārvērtības”, kurā Latvijas mākslas skolu un interešu izglītības centru audzēkņi tiek aicināti veidot mākslas darbus no PET pudelēm.

Konkursa mērķis – veicināt bērnu un jauniešu interesi un izpratni par PET pudeļu iespējamu racionālu izmantošanu. Izprotot PET pudeļu iespējamu lietderīgu izmantošanu, bērnos tiek radīta vēlme saudzēt dabu un rūpēties par tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Labākie darbi tiks eksponēti izstādē „Veronika Rihterova – pagodinājums PET pudelei. Radošā reciklācija Čehijas Republikā” līdz 24. oktobrim Latvijas Dabas muzejā, kā arī to autori saņems konkursa atbalstītāju sarūpētās balvas. Darbi muzejā jāiesniedz līdz 18. oktobrim un 20. oktobrī konkursa uzvarētāju vārdi tiks publicēti Dabas muzeja mājas lapā: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/

Sīkāka informācija: gertrude. skanstina at ldm. gov. lv; vai pa tālr. 67356024.

Sestdien, 2. oktobrī notiks 4. debess vērotāju salidojums jeb „Starparty 4”. Turpinot tradīciju, rudenī ir diena, kad ikviens var aplūkot un izmēģināt teleskopus, dalīties savā debess novērojumu pieredzē, uzzināt, kā izmantot datoru savos debess novērojumos. Starparty programmā paredzēti praktiski novērojumi un lekcijas par teleskopiem, datoru izmantošanu debess novērojumos, debess fotografēšanu, kā arī par interesantām atmosfēras parādībām.

Īpaši tiek gaidīti tie, kuri mājās veic novērojumus ar teleskopu. Šis pasākums būs arī piemērots tiem, kuri vēlas iegādāties teleskopus, bet nevar izlemt, kāda tipa modelis būtu vispiemērotākais. Starparty laikā būs iespēja iegūt pirmās debess novērojumu iemaņas tiem, kuriem ir uzdāvināts vai mantojumā nonācis teleskops, bet nav ziņu, kā ar to rīkoties.

Semināru telpās tiks rīkotas arī diskusijas, viktorīna un fizikas eksperimenti.

Norises vieta – Suntažu pagasts, observatorija „Kaltiņi”. Lekcijas sākas no plkst. 15:00. Plkst. 20:00 sāksies astronomiskie novērojumi. Teleskopos būs iespējams novērot Jupiteru, zvaigznes, miglājus, bet nakts otrajā pusē – arī Mēnesi. Detalizēta programma un informācija par nokļūšanu norises vietā ir atrodama portālā http://www.starspace.lv

Dabas muzejā izstāde „Cenas tīrelis (redzamā daļa)”

No 2010. gada 29. septembra līdz 17. oktobrim Latvijas Dabas muzejā notiks izstāde "Cenas tīrelis (redzamā daļa)", kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Arturu Bērziņu. Izstādē būs apskatāmi mākslinieka 54 radītie mākslas darbi, kas veidoti no Cenas tīreļa purvā iegūtajām izejvielām – pelniem, kūdras, pumpuriem, oglēm, purva rāvas.

Pēc pētījuma rezultātiem Cenas tīreļa purva teritoriju var iedalīt divās daļās. Vienā – noteikts dabas liegums, bet otrā – atļauta saimnieciskā darbība. Līdz ar to arī izstādei būs divas daļas: pirmā atklājas kā mierīga, gandrīz nemainīga, harmoniska un skaista neskarta daba, otrā – kā degradēta teritorija, kas ir daudz brutāla spēka lietošanas pēdas – dedzināšanas sekas, nogrūsta zemes virskārta, koku sakņu kalni, aršana, notekgrāvji un iznākumā mirusi ainava. Šo dažādo pretstatu rezultātā rodas sirreāla aina, kura, lai arī neticama, nav izdomāta.

Ģimenes ar bērniem 2. un 9. oktobrī no plkst. 13:00 līdz 14:00 tiek aicinātas uz mākslinieka vadītajām nodarbībām, lai vairāk iepazītos ar purvu kā pētāmo objektu.

Interesenti zināšanas par purvu kā dabas vērtību varēs papildināt muzeja speciālistu pavadībā, ceļojot ne tikai pa izstādi, bet arī pa muzeja ekspozīcijām un risinot uzdevumus par purva augiem, dzīvniekiem un citām ar purvu saistītām lietām.

Cenas tīreli A. Bērziņš dažādos gadalaikos vizuāli pēta jau kopš 2003. gada, cenšoties noskaidrot vietas pamatattēlu. Cenas Tīrelis ir Latvijas īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas liegums, kas ietver īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Šis purvs ir viens no Latvijas 273 dabas liegumiem.

Izstādes atklāšana 30. septembrī plkst. 17:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Tērvetes dabas parks aicina izbaudīt bagātīgo rudens krāsu saspēli mežā vēl visu oktobri! 16. oktobrī gaidām ciemos uz Pasakas midzināšanas dienu. Tie, kuri šogad nav paspējuši satikt Sila raganiņu vai Rūķu māmiņu, to var apciemot līdz 18. oktobrim (katru dienu no pl. 11:00-16:00).

Mammadaba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos, novēl patīkamu atpūtu!

Informācija pa tālruni: 63726212

Dabas muzejā izstāde – PET pudeļu pārvērtības

Latvijas Dabas muzejā no 29. septembra līdz 24. oktobrim sadarbībā ar Čehijas vēstniecību Latvijā notiks izstāde „VERONIKA RIHTEROVA – PAGODINĀJUMS PET PUDELEI. Radošā reciklācija Čehijas Republikā”, kura apmeklējama bez maksas. Izstādē būs apskatāmi Čehijas tēlnieces Veronikas Rihterovas no plastmasas un PET pudelēm veidotie objekti fotogrāfijās – tā saucamā PET-ART.

Izstādi atklās Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā vēstnieks V.E. Tomašs Pštross, Latvijas Zaļā Punkta Valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs un Latvijas Dabas muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Darbi izstādē izvietoti uz 18 paneļiem, kurus izstrādājis grafiķis M. Cihlāržs, savdabīgi apvienojot skulptores Veronikas Rihterovas daiļradi (objekti no PET pudelēm) ar didaktisku tekstu un fotodokumentāciju, kas ataino attiecīgu skata punktu par plastmasas pudeļu dzīvi.

PET pudele mūsdienās ir jau tik pašsaprotama lieta – vien retam no tās izmantotājiem ienāks prātā, ka arī tai var būt ne vien interesenta vēsture un aizraujoša tagadne, bet arī liela nākotne. V. Rihterova un M. Cihlāržs ar PET pudeļu fenomenu nodarbojas jau kopš 2004. gada. Tēlniece V. Rihterova PET-ART ataino plastmasas pudeļu dzīvi, kas nav saistīta tikai ar to laiku, kad pudelē ir dzēriens.

http://www.gallery.cz/gallery/cz/veronika-richterova.html

PET (polietilēntereftalātu) pielieto, lai dažādiem mērķiem ražotu tekstilšķiedras, tomēr visplašāk – gandrīz 80% – tiek izmantoti PET pudeļu ražošanai, kas ir labs iepakojuma materiāls. Ik gadu Čehijā patērē apmēram 60 000 tonnu visdažādāko PET pudeļu. Šajā valstī visa veida iepakojuma šķirošana ir ļoti iecienīta un jo sevišķi ar to ir aizrāvušies bērni. PET pudeles var lieliski kalpot arī kā alternatīvs būvmateriāls.

Izstādes laikā Latvijas mākslas skolu un interešu izglītības centru audzēkņi tiek aicināti piedalīties konkursā un veidot mākslas objektus, par materiālu izmantojot izlietotās PET pudeles. Pēc žūrijas vērtējuma, interesantāko darbu autori saņems veicināšanas balvas no izstādes veidotājiem, kā arī iespēju eksponēt darbus izstādē.

Izstāde apskatāma 1. stāva izstāžu zālē, atklāšana 29. septembrī plkst. 17.00. Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

„aizklāšanās, okultācija – occultation. Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Venēras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.”

Laikam vislabāk lietot „planētas aizklāšanās”.

Manuprāt, taureņi izpleš spārnus gatavojoties lidot, lidojot, vai balansējot uz zieda. Izklausās, ka viņš ir beigts un pagalam.

Ar to mūža ilgumu ir visādi. Bieži pieauguši tauriņi nodzīvo vienu vai divas nedēļas. Dažām sugām pieugušie tauriņi dzīvo tik pāris dienas. Ir sugas, kuras pārziemo kā tauriņi tādējādi to mūžs ir vairāki mēneši, tiesa, lielāko laiku pavadot sastingumā. Ilgāks mūžs ir migrējošiem tauriņiem.

Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības gada ietvaros UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Francijas kultūras centru Rīgā 2010./2011. mācību gadā skolām Latvijā piedāvā ceļojošu izstādi „Bioloģiskā daudzveidība, tā ir dzīve – Bioloģiskā daudzveidība, tā ir mūsu dzīve”.

Izstādi veido 14 krāsainas viegli pārvietojamas afišas angļu un franču valodās, kas stāsta par bioloģisko daudzveidību, ar tās saglabāšanu saistītām problēmām, panākumiem un skatu par tās attīstību nākotnē. Iepazīties ar ceļojošās izstādes materiāliem un iegūt papildus informāciju par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu Jūs varat UNESCO LNK Interneta vietnē
http://www.unesco.lv/lat/index/programmes/science/SBDG.html

Aicinām iesaistīties Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības gada aktivitātēs, uzņemot arī pie sevis ceļojošo izstādi „Bioloģiskā daudzveidība, tā ir dzīve – Bioloģiskā daudzveidība, tā ir mūsu dzīve”.

Interesi par iespēju savā skolā izstādīt šo izstādi lūdzu pieteikt līdz 2010. gada 13. oktobrim zvanot pa tālruni 67325109 ģenerālsekretāres vietniecei Sarmītei Pulstei vai elektroniski office at unesco. lv.

Tauteits mani mīļi lūdze:
Nāc, puķit, šoruden!
-Ai, tautiet, nelūdz mīļi,
Gaidi citu rudentiņ';
Būs kuplaka sedzenite,
Dižanaka līgaviņ'.

Novēlojies sveiciens Rudenī! Vakar, agri jo agri, Latvijā ieradās Rudens (6:09 pēc tā laika, ko nu mūsu puksten's rāda). Šogad tas sakritis ar pilnmēnesi (12:17), bieži tā negadās.

Skolēniem dāvā nodarbības „Mammadaba putnu skolā”

Uzsākot jauno mācību gadu, AS „Latvijas valsts meži”, sadarbojoties ar Latvijas Putnu fondu, deviņām Latvijas skolām, kuras šajā mācību gadā ir akreditētas kā Mammadaba vēstniecības, sniedz īpašu dāvanu – vienas dienas nodarbības „Mammadaba putnu skolā”.

Vēstniecības – Alūksnes, Ādažu un Vandzenes vidusskolas, Ogres, Kalsnavas, Andrupenes un Pūres pamatskolas, kā arī Rubas speciālā internātpamatskola un Ziepniekkalna sākumskola – laikā no 15. septembra līdz 15. oktobrim dosies vienas dienas putnu vērošanas ekspedīcijā kopā ar profesionāliem putnu pazinējiem.

„Kā atzīst putnu vērotāji – tā ir nodarbošanās, ko, reiz sācis darīt, nebeigsi nekad. Sportiskais azarts un plašās iespējas atklāt arvien neredzētas sugas ir tas, kas putnu vērotājus vilina laukā no mājas jebkuros apstākļos. Nodarbības „Mammadaba putnu skolā” tiek īstenotas ar mērķi parādīt skolēniem putnu dzīves nianses un atklāt jaunu, iepriekš nepazītu pasauli,” uzskata Tomass Kotovičs, AS „Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs.

Jau tika ziņots, ka sadarbojoties AS „Latvijas valsts meži” un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centram, 2010./2011. mācību gadā vides izglītības programmas „Izzini mežu” ietvaros deviņas Latvijas skolas tika akreditētas par Mammadaba vēstniecībām. Šo godu skolas bija nopelnījušas, aizvadītajā mācību gadā aktīvi pierādot savas zināšanas, prasmes un mīlestību pret mežu, meža vērtībām un apkārtējo vidi: stādot mežu, sakopjot dabu, izliekot putnu būrīšus, piedaloties Meža olimpiādē un apciemojot Mammadaba objektus.

Vides izglītības programma „Izzini mežu” tiek realizēta caur „Mammadaba Meistarklasi”, kas aicina skolotājus un skolēnus gan mācību laikā, gan ārpus stundām doties dabā. Dalībai „Mammadaba Meistarklasei” šajā mācību gadā vēl var paspēt pieteikties līdz 01. oktobrim! Vairāk informācijas http://www.mammadaba.lv sadaļā „Meistarklase”.

Dabas muzejs aicina apmeklēt ģimenes dienu – „Ko viņi ēda?”

25. septembrī no plkst. 11:00 līdz 16:00 ģimenes ar bērniem, pēc vasaras sezonas pārtraukuma, tiek gaidītas Dabas muzejā, kur norisināsies ģimenes diena „Ko viņi ēda?”, kurā šoreiz bērniem būs iespēja uzzināt, ko senie iedzīvotāji lietojuši uzturā, kā arī izmēģināt roku „medībās”.

Daudzie pētījumi pierāda to, ka senie cilvēki pārtikas iegūšanas nolūkos medījuši un zvejojuši, kā arī ievākuši dažādus augus. Ģimenes dienas apmeklētājiem būs iespēja noskaidrot ar ko atšķiras seno iedzīvotāju ēdienkarte no tās, ko uzturā lietojam mūsdienās.

Uzzināsiet, kā pētot cilvēku kaulu ķīmisko sastāvu, var pateikt, kas dominēja katra cilvēka ēdienkartē. Ģimenes dienas pasākumā būs iespēja redzēt arī zivju atlieku kolekciju (5000-6000 gadu veci žokļi, skriemeļi u.c.), kas ievākta akmens laikmeta apmetnēs – Lubāna ezera baseinā un glabājas Latvijas Dabas muzeja krājumā. Veiklākie ģimenes dienas dalībnieki varēs iejusties seno cilvēku ādā un „doties medībās”.

Ģimenes dienā bērniem tiks iedotas muzeja pasītes, kurās katru reizi pasākuma vadītājs iespiedīs zīmodziņu. Ģimenes dienu noslēguma pasākumā pavasarī čaklākie apmeklētāji saņems jaukas pārsteiguma balviņas no Dabas muzeja.

Pirmo reizi Baltijas valstīs
Rīgā, 2010. gada 12. oktobrī
pasaulē pazīstamā pētnieka,
ūdens kristālu fotogrāfiju autora,

Dr.Masaru Emoto
seminārs
par unikāliem atklājumiem ūdens pētījumos

Semināru organizē Latvijas Skaņas un Valodas Terapijas Asociācija sadarbībā ar profesoru Andri Buiķi

• Cilvēka ķermenis un ūdens
• Ūdens spēja saglabāt informāciju
• Ūdens kristālu fotografēšana
• Krāna ūdens un dabā sastopamā ūdens atšķirības
• Mūzikas iespaids uz ūdeni (arī Latvijas valsts himna)
• Attēlu iedarbība uz ūdeni
• Tekstu ietekme uz ūdeni
• Kā lūgšana iespaido ūdeni
• Ūdens enerģija un jaunākās tehnoloģijas
• Ūdens kristāla „Mīlestība un Pateicība” nozīme
• Emoto miera projekts

Šogad tā būs vienīgā Masaru Emoto uzstāšanās Latvijā. Sīkāku informācija par pasākumu un dalību tajā atradīsiet mājas lapā http://www.skanaskola.lv/

Lai piedalītos Dr. Masaru Emoto seminārā, ir nepieciešams savlaicīgi veikt dalības maksas iemaksāšanu semināra organizatora, -  „Latvijas Skaņas un Valodas Terapijas Asociācijas” kontā.

Samaksa par dalību seminārā veicama līdz 1. oktobrim,
dalības maksa – 38 Ls;
studentiem un pensionāriem – 18 Ls;
grupām (sākot no 10 cilvēkiem) - atlaide 20%.

Dr. Masaru Emoto biogrāfija

Masaru Emoto dzimis 1943. gadā Japānā, Jokohamā. Absolvējis Jokohamas Municipālo Universitāti humanitārajās zinātnēs. 1992. gadā ieguvis doktora grādu alternatīvajā medicīnā Šrilankas Starptautiskajā Universitātē, šobrīd vada Ūdens Izpētes Institūtu I.H.M. Tokijā un ir starptautiskā „Ūdens Dzīvībai” fonda prezidents. Veicot patstāvīgus pētījumus par ūdens slēptajām īpašībām, M. Emoto atklāja, ka ūdens ir saistīts ar mūsu individuālo un kolektīvo apziņu. Pateicoties šiem oriģinālajiem pētījumiem un atklājumiem, M. Emoto ieguvis lielu atzinību visā pasaulē.

Masaru Emoto ilgstošo pētījumu rezultāti pierāda, ka mūzika, vārdi, domas vai lūgšana spēj mainīt ūdens kristālu struktūru. Tā kā ūdens ir cilvēka ķermeņa būtiskākā substance, tas dod pamatu uzskatīt, ka ūdens ir tieši saistīts ar mūsu individuālo un kolektīvo apziņu.

Nozīmīgs pavērsiens M. Emoto pētnieciskajā darbībā bija ūdens kristāla pirmā fotoattēla iegūšana 1994. gadā, Tokijas laboratorijā. Tam sekoja ap divdesmit tūkstošiem ūdens kristālu fotouzņēmumu. Pētījumu rezultātā tika izstrādāta teorija, ka ūdens var uztvert un nodot informāciju. Radās „Hado” jēdziens, kas apzīmē ūdens iekšējo vibrāciju atomu līmenī. Tā ir mazākā enerģijas vienība, kuras pamatā ir cilvēka apziņas enerģija. Šis jēdziens ir kļuvis populārs Japānā un citās valstīs, kur notiek apspriedes par ekoloģiju, dabas un cilvēka fiziskās un garīgās veselības aizsardzību.

Masaru Emoto ir pasaulslavenu grāmatu „Ūdens vēstījumi” un „Ūdens patiesais spēks”, kā arī grāmatas „Ūdens kristālu noslēpumi”, kas nesen iznākusi arī latviešu valodā, autors.

Pētnieks ir aktīvs cīnītājs par mieru un harmoniju pasaulē. Viņš ir uzrunājis starptautisko sabiedrību tādos svarīgos pasaules forumos kā 3. Starptautiskais Ūdens Forums Kioto (2003. g.) un 4. Starptautiskais Ūdens Forums Mehiko (2005. g.), 1. Starptautiskais Garīgais Festivāls Mehiko (2008. g.) un Starptautiskā Izstāde Saragosā, Spānijā (2008. g.).

Šoruden Masaru Emoto pirmo reizi uzstāsies Latvijā. Tā būs šogad vienīgā uzstāšanās Baltijas valstīs, kas notiks Rīgā, 2010. gada 12. oktobrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19.

Dabas muzejā – vakara saruna par sēnēm

Katra mēneša ceturtajā ceturtdienā Dabas muzejā turpinās sarunu cikls „Vakara sarunas”, kur neformālā gaisotnē raisās sarunas par mēneša izvirzīto tēmu un ikviens var dalīties savās zināšanās un uzzināt ko jaunu. Šo ceturtdien, 23. septembrī plkst. 18:00 notiks vakara saruna „Neparastās ēdamās sēnes”, kuru vadīs muzeja botāniķe Inita Dāniele un ārsts-toksikologs Roberts Stašinskis.

Šogad sēņu izstāde, kas guvusi īpaši lielu atsaucību no apmeklētāju puses, ir noslēgusies, bet joprojām nerimst interesentu zvani sēņu speciālistiem. Tas tikai pierāda to, ka sēņu ražas laiks turpinās.

Šoreiz vakara sarunā speciālisti stāstīs par interesantām, retām un neparastām sēnēm, uzzināsiet arī par saindēšanās pazīmēm un indīgo sēņu grupām. Uz vietas būs iespēja saņemt speciālistu konsultācijas, kā arī dalīties sēņošanas pieredzē. Ikviens aicināts ņemt līdzi salasītās nezināmās sēnes un muzeja speciālisti palīdzēs noteikt to sugu.

Vakara gaitā apmeklētājiem būs iespēja ne tikai mācīties atšķirt sēnes, bet arī atklāt sev jaunas sēņu sugas, kuras arī turpmāk varēs lasīt un lietot uzturā. Speciālisti vakara sarunā izstāstīs arī kādu interesantu stāstu no savas pieredzes.

Nākamā saruna muzejā 28. oktobrī, kad Dabas muzeja zooloģe Rūta stāstīs par 2010. gada dzīvnieku – ūdru.

2010. / 2011. mācību gada Meža olimpiāde

Vai zini veselīgāko olimpiādi Latvijā? Tā ir Meža olimpiāde 1. - 9. klašu skolotājiem un skolēniem, kas notiek brīvā dabā un kuras uzvarētāji katru gadu dodas aizraujošā ārzemju dabas ekspedīcijā.

Meža olimpiādes mērķis ir rosināt skolotājus iekļaut vispārējās izglītības mācību priekšmetos tēmas un pasākumus, kas saistīti ar zināšanu, pieredzes un iemaņu gūšanu, skolēniem esot tiešā saskarē ar mežu, apkārtējo vidi.  

Meža izzināšanā var piedalīties visu mācību priekšmetu skolotāji un skolēni. Laižam mežā!

Kā notiek Meža olimpiāde?

Skolotājs mācību stundās iesaista mežu kā vietu vai tēmu un reģistrē meža izziņas nodarbību Meža olimpiādes 1. kārtas anketā līdz 1. aprīlim. Visi skolotāji tiek pie atzinības balvām, bet veiksmīgākie kopā ar skolēniem piedalās neaizmirstamā pusfinālā un finālā.  

Piedalies Meža olimpiādē un izzini mežu kopā ar Mammudabu!

Olimpiādi organizē a/s „Latvijas valsts meži” vides izglītības programmas „Izzini mežu” un Mammadaba meistarklase ietvaros.

„Meža gudrību diena” Mammadaba atpūtas objektos

Turpinot pērn aizsākto tradīciju, skolotāju dienā, 1. oktobrī, Mammadaba aicina skolotājus izdzīvot „Meža gudrību dienu” četros Mammadaba atpūtas objektos, kuros AS „Latvijas valsts meži” īsteno vides izglītības programmu „Izzini mežu”nbsp;– Tērvetes dabas parku, Vijciema čiekurkalti, Kalsnavas arborētumu un Jaunmoku pili.

Pedagogi arī paši reiz bijuši bērni, tādēļ, lai iepazītos ar vides izglītības programmas „Izzini mežu” piedāvātajām aktivitātēm, četros Mammadaba tūrisma un atpūtas objektos Skolotāju dienas svētki – 1. oktobris tiek pasludināts par „Meža gudrību dienu” – dienu, kad skolotāji, iepriekš piesakoties, varēs bez maksas apmeklēt Tērvetes dabas parku, Vijciema čiekurkalti, Kalsnavas arborētumu un Jaunmoku pili.

Vijciema čiekurkaltē skolotājiem būs īpaša iespēja atklāt noslēpumu, kā no čiekuriem tiek iegūtas koku sēklas, kas ir pamats jaunam mežam, savukārt Kalsnavas arborētumā brīnīties par rudens krāsu un noskaņu burvību. Tērvetes Dabas parks aicina skolotājus doties rudens krāsu un smaržu bagātajā Meža mātes valstībā, piedalīties vides spēlē  un iegūt titulu „Pasaku meža gudrinieks”. Savukārt Jaunmoku pils Meža muzejs ar devīzi „Tos, kuri dabu ciena, tā var simtkārt atalgot ar spēku, veiksmi, veselību” aicinās skolotājus izzināt koku enerģijas ietekmi, baudīt veselīgu un noslēpumainu meža gardumu degustāciju, kā arī doties ceļojumā pa pils saloniem, zālēm un izstādēm.

Skolotāju iepriekšēja pieteikšanās „Meža gudrību dienai” kādā no minētajiem Mammadaba atpūtas objektiem notiek līdz 27. septembrim (ieskaitot), zvanot uz norādītajiem tālruņiem:

• Tērvetes dabas parks: 63726212
• Vijciema čiekurkalte: 26478620
• Jaunmoku pils: 63107125; 26187442
• Kalsnavas arborētums: 27841099

„Izzini mežu” ir vides izglītības programma, kas balstās uz praktisko zināšanu, pieredzes un iemaņu gūšanu, cilvēkiem esot tiešā saskarē ar mežu, apkārtējo vidi. Programma tiek realizēta caur „Mammadaba Meistarklasi”, kas aicina skolotājus un skolēnus gan mācību laikā, gan ārpus stundām doties dabā. Dalībai „Mammadaba Meistarklasei” šajā mācību gadā vēl var paspēt pieteikties līdz 1. oktobrim! Vairāk informācijas http://www.mammadaba.lv sadaļā „Meistarklase”.

Programmu „Izzini mežu”  no 2005. gada Latvijā īsteno AS „Latvijas valsts meži”, sadarbojoties ar IZM Valsts izglītības satura centru, un tā tiek veidota saskaņā ar Starptautiskā Vides izglītības fonda programmu „Learning about Forest”, kas kopš 1997. gada jau darbojas vairāk nekā 15 pasaules valstīs.

Aprakstu sagatavoja MammaDaba

Krāsainā Miķeļdiena Tērvetes dabas parkā

25. septembrī no plkst. 11:00 Tērvetes dabas parks aicina apvienot rudens pastaigu mežā ar Miķeļdienas ieskandēšanu.

Apmeklētājus gaidīs Miķeļa tirgus ar lauku labumiem, rudens veltēm un stādiem. Par jautrību un dziesmām gādās Saldus folkloras kopa „Medainis”.

Miķeļdienas noskaņu mežā „uzburs” pasaku tēli – Rūķu māmiņa, Sila raganiņa un Sīkstuļu ģimene. Pat skopā Sīkstuliene šoreiz viesus cienās ar gardo Miķeļdienas zupu.

Rūķīšu mežā Dabas muzeja zinošākais Sēņu rūķis (mikoloģe Inita Dāniela) palīdzēs izzināt daudzveidīgo sēņu valstību.

Konkursi, Laimes aka un dabas rotaļas bērniem visas dienas garumā.

Mazo Ērgļu Vērotāju Aklais Randiņš Dabas muzejā

Trešdien, 22. septembrī, plkst. 15:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē notiks mazo ērgļu vērotāju un pētnieka Uģa Bergmaņa pirmais aklais randiņš.

Jau trešo gadu mazo ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis izmanto tiešraides kameru, lai varētu noskaidrot mazo ērgļu ligzdošanas nianses un līdztekus zinātniskajam darbam, deva iespēju ikvienam, neatkarīgi no atrašanās vietas, visu gaišo diennakts laiku vērot mazo ērgļu pāra Grietas un Ginta rūpes par mazuli mājas lapā http://www.pomarina.lv/, Dabas pārvaldes mājas lapā Latvijas vērotājiem bija iespēja redzēto komentēt un uzdot jautājumus. Viņi šo iespēju arī centīgi izmantoja un pa šo laiku kļuva par virtuālajiem draugiem.

Kaut Latvija nav liela valsts, šie cilvēki nekad agrāk nav tikušies, tāpēc visiem: gan Vērotājai, gan mincei, gan putnu draugam, imim, valdonim, zilajai govij un citiem, kā arī, protams, pašam Uģim Bergmanim, būs ļoti interesanti satikties, lai beidzot iepazītos klātienē.

Uģis stāstīs gan par lietiem, gan viesuļiem, kas bojāja sakarus starp kameru un tīmekli, gan to, ko medī mazie ērgļi, bet vērotājiem būs daudz, ko piebilst, jo viņi aktīvi iesaistījās pētniecībā, centīgi ziņodami par mazuļa, kam visi kopā deva vārdu Guste, ēdienreizēm: kad bija varde, kad strupaste, kad kurmis. Viņi pat iemācījās atšķirt vecākus Grietu un Gusti.

Dzīvnieku vērošana tīmeklī ir izcili labs paņēmiens, kā, netraucējot savvaļas dabu, cilvēki var uzzināt, kas dabā notiek tad, kad mūsu tur nav. Latvijas vērotājiem piebiedrojās arī vācieši, igauņi un citi, jo saite uz Latvijas lapu tika izvietota starptautiski iecienītā Igaunijas dabas vērotāju mājas lapā.

Izstāde „Smilšu graudu spēles”

Apmeklējot šo izstādi Jums būs iespēja iepazīties ar smilšu formu, vairāk uzzināt par smilšu īpašībām un uzbūvi, gūt priekšstatu par granulēto materiālu izmantošanas iespējām un priekšrocībām dažādās tautsaimniecības nozarēs. Uzzināsiet arī par dziedošo Sidi Aghfiniras kāpu smilšu īpašībām. Varēsiet veikt eksperimentus ar smiltīm paši.

Izstāde domāta maziem un lieliem vecumā no 9 līdz 99 gadiem.

Izstādi organizē Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Francijas Vēstniecību Latvijā.

Izstāde būs atvērta katru dienu no 10:00-17:00, izņemot svētdienas un pirmdienas.

Izstādē ieeja brīva.

Zinātnes kafejnīca
„Klimata izmaiņas. Kā izdzīvosim?”

Piektdien, 24. septembrī plkst. 19:00
Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē,
Akadēmijas laukumā 1,Rīgā

Zinātnes kafejnīcas mērķis ir neformālā vidē pie kafijas tases raisīt brīvu diskusiju par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru gan skolotājam, skolēnam, studentam, ierēdnim, bibliotekāram, gan uzņēmējam un pensionāram interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu, šoreiz par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām. Klimata izmaiņas – Vai tas ir nopietni? Vai tās mūs baida ? – Kafejnīcas vakara sarunu temats būs saistīts ar notiekošajām klimata izmaiņām un to ietekmi uz vides bioloģisko daudzveidību.

Klimats uz Zemes ir mainījies, mainās un mainīsies arī turpmāk. Pašlaik, kad dzīvojam starp diviem ledus laikmetiem, plūdi, vētras un sausums ir kļuvuši par mūsu ikdienas ziņu vēstījumiem. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem. Aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ir ietekmējusi cilvēka darbība un kā šī pārmaiņas ietekmē apkārtējo vidi un cilvēka dzīvi. Zinātnieki, kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes Baltijas jūras reģionā prognozē jūras līmeņa paaugstināšanos, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras.

Par globālo sasilšanu, klimata izmaiņu ietekme uz dabu, dabas parādībām, jūras līmeņa izmaiņām un cilvēka veselību, par. šiem un citiem jautājumiem stāstīs un atbildēs uz jautājumiem Zinātnes kafejnīcas eksperti: Gunta Spriņģe, Andris Andušaitis un Voldemārs Spuņģis, Latvijas Universitātes asociētie profesori, Lita Lizuma, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciāliste, Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists un Uga Dumpis, Stradiņa Universitātes klīniskās slimnīcas infektologs.

Pasākumu, kā vienmēr, vadīs Dr. Juris Šteinbergs – zinātnieks un populāra TV raidījumu seja.

Zinātnieku nakts 2010

24. septembrī vienlaikus piecās pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un arī Salaspilī – notiks ikgadējais Zinātnieku nakts pasākums par tēmu „Cilvēks, daba, klimats”.

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas atbalstīts un finansēts projekts, kuru realizē Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Pasākums Latvijā noritēs jau piekto gadu pēc kārtas. Ar šo pasākumu Latvija iekļausies to 32 Eiropas valstu – Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju skaitā, kuras septembra pēdējās piektdienas vakarā organizēs dažādus pasākumus vairāk kā 200 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus, raisot sabiedrības interesi un izpratni par zinātni, un ļautu sabiedrībai ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos.

Šogad Zinātnieku nakts aktivitātes Latvijā tematiski ir saistītas ar vides zinātnēm, bioloģiskās daudzveidības un klimata izmaiņu radītajām problēmām. 24. septembrī plašākai sabiedrībai apskatei būs atvērti zinātniskie institūti, atsevišķas augstskolu fakultātes, kur interesenti varēs piedalīties zinātniskos eksperimentos, iesaistīties diskusijās, uzdot jautājumus zinātniekiem un uz brīdi iejusties zinātnieka ikdienā. Kopīgi varēs no jauna atklāt lietas, bez kurām šodien mūsu ikdienas dzīve vairs nav iedomājama un kuras ir dažādu zinātnes sasniegumu rezultāts. Varēs iepazīties ar tehnoloģiju idejām, kas pateicoties zinātnei vēl var ienākt mūsu sadzīvē.

Jau no 9. septembra Latvijas Zinātņu akadēmijas 3. stāva telpās būs aplūkojams biomākslas projekts „Labošanas darbu kolonijā. Ķermeņa rakstība”. Šis projekts ir pirmais starpdisciplinārais biotehnoloģijas un mākslas projekts, kas realizēts Latvijā. Par konceptuālo pamatu izmantojot Franca Kafkas 1923. gadā uzrakstīto stāstu „Labošanas darbu kolonijā”, projektā tiek pētīts kā ar biotehnoloģiju palīdzību var fiziski realizēt šīs savulaik uz papīra iztēlotās ainas, kā iegūtais rezultāts izmaina paša teksta izpratni un kā izmainās skatījums un dzīvību, ķermeniskumu un cilvēka rīcības robežām. Projekta ekspozīcija būs apskatāma līdz pat 22. septembrim darbadienās un sestdienās no 10:00 – 17:00.

Zinātnieku nakts pasākumus piektdien, 24. septembrī, ievadīs populārzinātniskas interaktīvas izstādes no Francijas „Smilšu graudu spēle” atklāšana Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās. Izstādes ekspozīciju varēs apskatīt un eksperimentus veikt līdz pat 16. oktobrim. Plkst. 17:00 sekos zinātnes kafejnīcas pasākums Latvijas Universitātē par tēmu „Zinātne – hobijs” un plkst. 19:00 zinātnes kafejnīca Latvijas Zinātņu akadēmijā „Klimata izmaiņas. Kā izdzīvosim?”, kurā ar ekspertiem un viesiem no Francijas notiks diskusijas par klimata izmaiņām, to ietekmi uz Latvijas dabu un cilvēka veselību.

Zinātnieku nakts laikā dažādi pasākumi notiks Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Cietvielu fizikas institūtā un Botāniskajā dārzā, Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, P. Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī, Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Augstskolā, Ventspils Augstskolā un tās starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē.

Visu vakaru Latvijas Zinātņu akadēmijā būs skatāmi mākslinieka Voldemāra Johansona darbi – gaismas instalācijas un lielformāta attēli, kuros savijas māksla ar zinātni un izmantoti zinātniskie atklājumi lāzertehnoloģiju jomā.

Informācija par Zinātnieku nakts pasākumiem, to norises laikiem un vietām Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Ventspilī atrodama LZA mājas lapā http://www.lza.lv/zinatniekunakts/

Latvijas Dabas muzejā smaržos vīnogas

Laikā, kad pašmāju vīnogu raža tuvojas pilnbriedam, Latvijas Dabas muzejs no 17. līdz 19. septembrim aicina uz smaržu buķetes pildīto izstādi „Latvijas vīnogas un vīndarība”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrību. Izstādē varēs apskatīt vairāk nekā 100 dažādu šķirņu vīnogas, saņemt konsultācijas un dalīties pieredzē, degustēt gan ogas, gan arī augļu-ogu vīnu paraugus, iepazīties ar vīndarības pamatiem.

Neraugoties uz karsto un mitro laiku, šī vasara vīnkopjiem bija izaicinājumu pilna. Lielais karstums veicināja līdz šim Latvijā plaši nepieredzētas vīnogu slimības – īpaši neīsto miltrasu. Izstādē varēs izzināt vīnkopības smalkumus un aplūkot gan tradicionālās, gan jaunās eksperimentālās vīnogu šķirnes – novērtēt ogu šķirņu izturību, kā arī iegūt padomus, kā izvairīties no slimību sekām. Latvijas vīndari prezentēs no Latvijā audzētām vīnogām un augļiem darinātus vīnus un dos padomus vīnkopībā.

Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi savas ogas un vīnu paraugus – konsultanti palīdzēs noteikt ogu šķirni, kā arī izvērtēs un salīdzinās pašdarinātos vīnus. Izstādē tiks noteiktas labākās vīnogu šķirnes – par saldāko ogu audzētāja titulu sacentīsies labākie Latvijas vīnkopji. Konkursā vērtēs ogu garšas īpašības un cukura daudzumu tajās.

Savu šā gada vīnogu ražu izstādē izrādīs Vīnkopju un vīndaru biedrības biedri, kuri pulcē ap 100 biedru no visas Latvijas, kā arī vadošais Latvijas vīnogu selekcionārs Gunvaldis Vēsmiņš – jau vairākus gadus viņa selekcionētās šķirnes gūst pirmās vietas degustācijās.

Izstādes laikā apmeklētāji varēs saņemt profesionālas konsultācijas un ieteikumus labākajām vīnogu šķirnēm. Izstādē varēs pasūtīt vīnogulāju stādus nākamajam pavasarim.

• 17. septembris 12:00 – 19:00
• 18. septembris 10:00 – 18:00
• 19. septembris 10:00 – 16:00

Skaņu vibrācijas Pokaiņos

18. septembrī no pl. 16.00 noslēpumainais Pokaiņu mežs aicina uz Skaņu vibrāciju dienu.

Skaņu vibrācijas palīdzēs saklausīt skanīgais sieviešu koris „Vizma”, dūdu un stabuļu pavēlnieks Aivars Zariņš. Savukārt fiziķis, filosofs un folklorists Dainis Ozoliņš atklās daudzveidīgo skaņu, to vibrāciju nozīmi un ietekmi. Florists Druvis Cirītis aicinās uz radošo darbnīcu, kurā būs iespēja izveidot mūzikas instrumentu no dabas materiāliem un izmēģināt tā skanējumu, dodoties pa skaņu kanāliem mežā.

Pokaiņu mežs aicina ņemt līdzi arī savus mūzikas instrumentus, skaņu radošus priekšmetus, jo ikvienam būs iespēja muzicēt uz rudens krāsu un smaržu bagātās dabas skatuves. 

Mammadaba novēl skanīgu rudens pastaigu!

Latvijas Dabas muzejā tradicionālā sēņu izstāde

No 15. līdz 19. septembrim notiks tradicionālā Dabas muzeja rīkotā izstāde „Sēņu dienas", kurā ikviens interesents tiek aicināts iepazīt Latvijas sēņu daudzveidību un konsultēties ar speciālistiem par visdažādākajiem sēņu jautājumiem. Izstādes veidošanā aicinām piedalīties arī apmeklētājus – paņemot līdzi savas salasītās nepazīstamās sēnes.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu – atzīst speciālisti – sēņu ir daudz vairāk, kas izskaidrojams ar labvēlīgajiem apstākļiem sēņu augšanai – pietiekamo mitruma un siltuma daudzumu.

Šogad izstādē prognozējama liela sēņu daudzveidība, tomēr nekad nevar zināt, kas groziņā tiks salasīts. Lai papildinātu izstādi ar jaunām sēnēm, Dabas muzeja darbinieki no rītiem dosies sēņot, nodrošinot katrai dienai jaunus eksponātus, kas izstādes laiku darīs interesantu un pārsteigumiem bagātu ikvienam apmeklētājam.

Izstādē būs apskatāmas gan tādas visiem labi zināmās ēdamās sēnes kā gailenes, dažādu sugu bērzlapes, baravikas, gan indīgās sēnes – mušmires, gan aizsargājamās sēnes. Mazie sēņotāji varēs pētīt sēnes ar lupas palīdzību, iepazīties ar „Sēņu alfabētu”, kā arī uzzīmēt savu mīļāko sēni.

Izstādes laikā 1. līdz 6. klašu skolēniem muzejs piedāvā apmeklēt nodarbības „Sēņu raibā pasaule”, kurās būs iespēja iepazīties ar sēņu pasaules daudzveidību. Nodarbībām pieteikties pa tālr.: 67356051 vai 67356039.

Dabas muzeja speciālisti aicina sēņotājus ievērot: lasīt drīkst tikai pazīstamas sēnes, jo nav tādu pazīmju, pēc kurām varētu noteikt, vai sēne ir ēdama vai nav. Salasītās sēnes nedrīkst glabāt ilgi nepiemērotos traukos, jo tās ātri bojājas un tādā veidā var saindēties pat ar ēdamām sēnēm. Saudzējot dabu un domājot par nākamo gadu sēņu ražu, nebojāt meža zemsedzi.

Jūs Interesē sēņu pasaule? Aicinām pieteikties dalībai Latvijas Mikologu biedrībā. Vairāk informācijas, zvanot biedrības vadītājai Diānai Meierei: 67356051 e-pasts: diana. meiere at ldm. gov. lv vai mikologu. biedriba aat inbox. lv

Pagarinātie izstādes darba laiki:
• 17. septembris 10:00 – 19:00
• 18. septembris 10:00 – 18:00
• 19. septembris 10:00 – 16:00

Biotehnoloģiju mākslas izstāde
„LABOŠANAS DARBU KOLONIJĀ. Ķermeniskā rakstība“

09.09. – 22.09.2010.
Latvijas Zinātāņu akadēmijas ēkā
(Akadēmijas laukums 1, Rīga)
3. stāva priekštelpā.

Biotehnoloģiju māksla ir termins, ko radījis viens no šī virziena pionieriem – Eduardo Kacs (Eduardo Kac) – 1997. gadā, ar to apzīmējot mākslu, kuras objekts ir dzīvā matērija – cilvēks, dzīvnieks, mikroorganisms, asinis, proteīns, DNS, u.tml. un kuras rīks ir nevis ota un krāsa, bet gan biotehnoloģijas – darba metodes un paņēmieni, kurus savā praksē izmanto zinātnieki laboratorijās.

Tā kā bioloģija un biotehnoloģijas mūsdienās attīstās ļoti strauji un ieņem arvien lielāku lomu ikdienas dzīvē, ir nepieciešams reflektēt par to ne tikai no tradicionāliem – ētikas vai jurisprudences – skatupunktiem, bet arī no radošāka izmantojuma iespējām, ko piedāvā tieši mākslas un literatūras prakse.

Projekts „LABOŠANAS DARBU KOLONIJĀ. Ķermeniskā rakstība” ir pirmais biomākslas projekts, kas ir realizēts Latvijā, sadarbojoties Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures doktorantei un Latvijas Universitātes Filozofijas un Bioloģijas fakultātes doktorantiem, kā arī vairākiem neatkarīgiem māksliniekiem. Divu gadu garumā ir realizēti vairāki projekta etapi – sākot no izpētes un eksperimentālas darbības ar bioloģisko materiālu, līdz pat atvērtiem semināriem Latvijas augstskolu studentiem vairāku nedēļu garumā. No 9. līdz 22. septembrim notiekošā izstāde Zinātņu akadēmijā ir noslēdzošais posms, kurā ir paredzēts prezentēt skatītājiem projekta ietvaros gūtos rezultātus.

Koncepcija.

Ieceres pamatā ir interese par iespējām interpretēt literatūru ar mūsdienu zinātnes piedāvāto līdzekļu klāstu. Par centrālo intereses objektu ir izvēlēts 20. gs. modernisma mākslinieku un literātu ieviestais jēdziens ‘automātiskā rakstība’ un konkrēti –Franca Kafkas (1883-1924) stāsts „Labošanas darbu kolonijā” (Latviski izdots: Francs Kafka. Stāsti. – apgāds „Atēna”, 2001.), kurā ir aprakstīta īpaša mehāniska soda ierīce, kas noziedznieka miesā ieraksta morālus vēstījumus, piemēram: „Esi taisnīgs!”. Automātiskās rakstības nojēgums F. Kafkas daiļradē tiek aizstāts ‘rakstīšanu ķermenī’ un projekta „Labošanas darbu kolonijā. Ķermeniskā rakstība” mērķis ir izzināt, kā izmainās literārā darba satura nozīme un tā uztvere un kā mainās literatūras un realitātes attiecības, ja ar biotehnoloģiju palīdzību mehāniska ‘rakstīšana ķermenī’ tiek pārnesta citā dimensijā – ķermeniskajā rakstībā, proti, kad ķermenis pats kļūst par ‘soda mašīnu’ un tās dzīvības process ir ekvivalents rakstīšanas procesam; vairošanās un ‘kolonijas’ veidošanās bioloģiskā nozīmē sakrīt ar ‘soda kolonijas’ veidošanos literārā un institucionālā nozīmē.

„Esi taisnīgs” vēstījums ir transkribēts DNS ‘valodā’ – katram burtam atbilst noteikts DNS ‘kods’. Rakstot vēstījumu – ir jāveic teksta „pārtulkošana” DNS kodā. Rezultātā teksts kļūst par ģenētisku informāciju, kura ievieto baktērijā. Šūnām daloties, minētais kods tiek pārkopēts jaunajās baktērijās, tātad ar rakstīšanu no darbosies pats ķermenis kā tāds. Ir paredzams, ka ilgākā laika posmā, līdz ar mutācijām DNS, mainīsies arī teksts, taču šīs izmaiņas būs radušās bez apziņas pastarpinājuma, tādējādi piedāvājot radikāli jaunu „automātiskās rakstības” paveidu.

Kopumā šis projekts norāda uz bioloģijas un mākslas disciplīnu saskares punktiem un rezultātiem, ko tā var radīt.

Izstādes norises laikā ir paredzētas publiskas lekcijas, kuru ietvaros interesenti tiks iepazīstināti ar baktērijas Escherichia coli (zarnu nūjiņa) ģenētiku un gēnu inženierijas metodēm, kas tika izmantotas projekta ietveros (atslēgas vārdi: ģenētiskais kods, vektori, E. coli, DNS modificēšanas iespējas, baktēriju transformācija, pozitīvo klonu atlase), kā arī tiks sniegts īss ieskats Kafkas stāsta rosinātajā estētiskajā, ētiskajā un literatūrzinātniskajā problemātikā un tās iespējamajos risinājumos.

Lekcijas notiks 10., 11., 15., 17., 21., 22. septembrī, laikā no 15:00 – 17:00. Interesentiem vēlams iepriekš pieteikties, rakstot uz adresi: maksla.biologija@gmail.com un norādot vēlamo apmeklējuma datumu.

• idejas autori: mag.filz. Ainārs Kamoliņš, mag. biol. Jānis Liepiņš
• kuratore: mag.art. Iliana Veinberga
• molekulārās bioloģijas eksperiments: Jānis Liepiņš, Agnese Kokina, Māris Lazdiņš.
• ekspozīcijas iekārtojums: Māris Grosbahs (skaņa: Voldemārs Johansons, animācija: Ģirts Jaunarājs, video: Māris Grosbahs)
• Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, Latvijas Mākslas akadēmija, „Rix-c”, biedrība „Serde”, biedrība „Demonstrācija”.
• Teksts: Iliana Veinberga, Ainārs Kamoliņš
• epasts: maksla.biologija@gmail.com
• tālr: 371 22005676 vai 371 29158052

Jaunajā sezonā Dabas muzejā turpināsies lekciju cikls „Par cilvēkiem un ne tikai..”

Latvijas Dabas muzejā, pēc vasaras pārtraukuma, katra mēneša otrajā ceturtdienā un ceturtajā svētdienā sāksies lekciju cikls „Par cilvēkiem un ne tikai..”. Klausītāji uzzinās gan par Latvijas dabas attīstību pēc leduslaikmeta un par senākiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, gan arī par dažādiem evolūcijas jautājumiem.Ceturtdien, 9. septembrī plkst. 18.00 interesenti tiek aicināti uz lekciju „Rīgas senākā vēsture”, kas ir veltīta Rīgai un Rīgas tuvākai apkaimei.

Rīga atrodas vienā no zemākajām vietām visā Latvijas teritorijā. Veidojoties Baltijas jūrai gadu tūkstošu garumā vairākas reizes mainījās ūdens līmenis, tāpēc Rīgas teritorija un tās tuvākā apkārtne daudzkārt tika appludināta.

Jūras ūdeņiem spiežoties dziļāk sauszemē un atkal atkāpjoties mainījās Daugavas ieteces vieta, kā arī tās salu platības. Neskatoties uz mainīgiem vides apstākļiem, no senseniem laikiem cilvēki apdzīvoja šo teritoriju, par ko liecina vairāki atradumi – daži no tiem glabājas Latvijas Dabas muzejā.

Seno rakstu avotos Rīgas dibinātāja loma atdota bīskapam Albertam. Vai tas tā ir? Atbildi uz šiem un citiem jautājumiem varēs uzzināt lekcijā.

Atkārtojumā lekciju būs iespēja noklausīties 26. septembrī plkst. 13.00.

Lekcijām var pieteikties arī skolnieku grupas, vienojoties par tikšanās laikiem.Aicinām atrast zināmo nezināmajā!

Latvijas Dabas muzejā Dālijas

Latvijas Dabas muzejā no 9. līdz 12. septembrim būs apskatāma izstāde „Dālijas rudens krāsās", kas organizēta sadarbībā ar Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības Dāliju audzētāju sekciju. Izstādē interesentiem būs iespēja apskatīt rudens krāsu bagātību, kas izaudzēta dārzos Latvijā, saņemt speciālistu konsultācijas un padomus dāliju audzēšanā.

Ja vien laika apstākļi būs labvēlīgi, kā tas ir šajā nedēļa solīts, kad steidzam baudīt atvasaru, izstādē būs redzams arī kāds jaunums dāliju šķirņu daudzveidībā. Savas ziedu kolekcijas izstādā izrādīs dāliju audzētāji – Rita Zaļā, Rita Bumbiere, Maija Breikša, Aivars Baroniņš, Helga Ancāne, Alvis Vītols, kā arī LU Botāniskais dārzs un Nacionālais Botāniskais dārzs.

Dālijas pārsteidz ar daudzveidību un krāsu harmoniju. Tās var būt milzīgas un labi ja sprīdi augstas. Mazākie ziedi – no 3 cm, bet lielākie – starainie un bārkšainie ziedi – līdz pat 40 cm diametrā, dažam labam tie pat atgādina cepures. Runājot par dāliju šķirnēm – pomponu dālijas esot visizturīgākās.

Dālijas ir vieni no skaistākajiem ziediem un salīdzinoši viegli audzējamas, taču darbiņš jāieliek – tām vajadzīgs mitrums, pavasarī samēslota augsne, tad augs labi. Bet nedrīkst aizmirst, ka ar tām jāparunājas, jāizgriež ar šķērēm vecie ziedi, citādi var nemaz neveidot jaunus. Dālijām patīk mīlestība, patīk, ka ar viņām čubinās. Latvijā dālijas audzē jau kopš 19. gadsimta, bet to dzimtene ir Meksika.

Kur tās sēnes aug?

Es teiktu, ka tas ir krokainais rumpucis (Helvella crispa) – sastopams jauktos un lapu koku mežos vasaras beigās un rudenī uz augsnes galvenokārt lapkoku, retāk jauktos mežos starp sūnām un zāļainos laukumiņos pa vienam vai nelielās grupās.

Spriežot pēc fotogrāfijas un Jūsu apraksta tas varētu būt iedzeltenais jumjupūpēdis (Rhizopogon luteolus). Jūs neko nerakstāt par to, kad, kur un kādos apstākļos šo sēni atradāt. Šādas ziņas dotu iespēju ar lielāku precizitāti pateikt, kas tā ir par sēni.

Šīs sēnes auga priežu meža malā,tālāk sākās purvs. Tai vietā bija rakušies kādi dzīvnieki,iespējams cūkas, un, visticamāk, ka tieši viņas ar' izraka tās sēnes. Mežā mēs vienu pārgriezām un tad vidus bija balts, praktiski negaršojane pēc kā. Kad fotogrāfējot vakarā pārgriezu citu sēni, vidi bija brūni.

Jūsu atsūtītais sēņu apraksts man liek šaubīties par to, vai šī sēne ir iedzeltenais jumjupūpēdis. Tā varētu būt arī briežtrifele (Elaphomyces). Varbūt ir iespējams šīs sēnes atgādāt uz bioloģijas fakultāti Kronvalda bulvārī 4. Jūs tās varēt atstāt uz mana vārda pie sarga.