| Triturus cristatus (Laurenti 1768) | Lielais tritons | reta | Tipiska meža suga. Dzīvo skujukoku, jauktajos un lapukoku mežos, mežmalās, meža klajumos. Sastopams arī krūmājos un parkos, dārzos un pļavās. Vairojas vecupēs, kanālos, dīķos, karjeros un citās plašās, augiem bagātās ūdenstilpēs ar lēni tekošu vai stāvošu un skaidru ūdeni. Tāpat kā mazais tritons, arī lielais tritons vasaras otrajā pusē pārceļas uz sauszemi, kur arī ziemo, slēpjoties sūnās, zem kritušiem koku stumbriem, celmiem, alās un pagrabos.
|
| Triturus vulgaris (Linnaeus, 1758) | Mazais tritons | parasta | Saistīts ar meža biotopiem. Apdzīvo jauktus un lapukoku mežus. Mēdz dzīvot arī krūmājos, parkos, dārzos, pļavās, agroainavā un apdzīvotās vietās. Pavasarī un vasaras sākumā uzturas nelielos stāvoša vai lēni tekoša ūdens baseinos. No atklātām vietām, lieliem, dziļiem ezeriem un upēm izvairās. Vasaras otrajā pusē pāriet uz sauszemi, slēpjas grauzēju alās, lapu kaudzēs, bedrēs, pagrabos un citās slēptuvēs. Tur pat arī ziemo.
|
| Bombina bombina (Linnaeus, 1761) | Sarkanvēdera ugunskrupis | ļoti reta | Biežāk sastopams platlapju un jauktos platlapju - skujukoku mežos, sastopams arī atklātā ainavā, tajā skaitā agroainavā. Dzīves aktīvo periodu tas pavada ūdenī, ne visai dziļās, aizaugušās ūdenstilpēs - vecupēs, grāvjos, dīķos, izvairoties no smilšainiem krastiem un stipras straumes. Ziemo uz sauszemes grauzēju alās, bedrēs, pagrabos.
|
| Pelobates fuscus (Laurenti, 1768) | Brūnais varžkrupis | reta | Dod priekšroku lapukoku biotopiem ar vieglām augsnēm, taču apdzīvo arī skujukoku un jauktus mežus. Var būt sastopam arī pļavās, dārzos un laukos. Dienu pavada ieracies zemē. Slēpjas arī zem akmeņiem un citu dzīvnieku raktajās alās. Ziemo augsnē, grauzēju vai kurmju alās.
|
| Bufo calamita Laurenti, 1768 | Smilšu krupis | reta | Apdzīvo galvenokārt biotopus ar smilšainām augsnēm - kāpas, priežu silus, parkus arī dārzus un karjerus. Dienā slēpjas dažādās slēptuvēs - akmeņu kaudzēs, iedobumos zem celmiem, paša raktajās alās, grauzēju, kurmju alās. Vairojas stāvos, ātri sasilstošos stāvoša ūdens baseinos - dīķos, liedaga lāmās. Ziemo alās, akmeņu kaudzēs, pagrabos.
|
| Bufo bufo (Linnaeus, 1758) | Parastais krupis | parasta | Apdzīvo dažādus mitrus biotopus ar biezu augāju. Bieži sastopams purvainos skujkoku mežos, arī lapkoku mežos, parkos, dārzos, pļavās. Parasti izvairās no plašiem, atklātiem biotopiem. Dienā tie uzturas zem dažādiem priekšmetiem (malkas, akmeņiem u.c.), zem augiem vai daļēji ierakušies zemē. Ūdensbaseinos uzturas tikai nārsta laikā. Nārsto dažāda dziļuma un platības ezeros, dīķos, lielās peļķēs, strautos ar samērā tīru ūdeni. Ziemo grauzēju alās, zem akmeņiem, alās un pagrabos.
|
| Bufo viridis Laurenti, 1768 | Zaļais krupis | samērā parasta | Dzīvo ļoti dažādos biotopos. Vairojas dažādos ūdensbaseinos ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni - purvos, dīķos, ezeros, grāvjos, kanālos, upju līčos un citur. Parasti izvēlas seklas ūdenstilpes. Dienā slēpjas zem dažādiem priekšmetiem un alās. Ziemo pagrabos, bedrēs, alās. Labprātāk uzturas urbanizētās teritorijās.
|
| Hyla arborea (Linnaeus, 1758) | Kokvarde | reta | Dzīvo labi apgaismotos platlapju un jauktos mežos, krūmājos, dārzos, parkos, ezeru un upju krastos. Var būt sastopama arī apdzīvotās vietās. Izvairās no tumšiem un bieziem mežiem. Pļavās lielākoties mēdz uzturēties vairošanās laikā. Dzīves lielāko daļu pavada lapotnē. Vairojas stāvošas ūdenstilpēs - ezeros, dīķos. Ziemo meža zemsedzē, alās, dobumos, starp akmeņiem.
|
| Rana ridibunda Pallas, 1771 | Ezera varde | reta | Apdzīvo ļoti dažādus biotopus. Labprātāk izvēlas atklātas un labi sasilstošas vietas ar bagātīgu augāju. Izmanto visdažādākos stāvošu un tekošus ūdeņus - gan nelielas peļķes, gan lielus ezerus un upes. Dzīves lielāko daļu pavada ūdenī vai tā tuvumā. Ziemo ūdensbaseina dibenā.
|
| Rana kl.esculenta Linnaeus, 1758 | Zaļā varde | samērā parasta | Dzīvo dažādos ūdensbaseinos - vecupēs, aizaugušos dīķos, upju līčos, kanālos, grāvjos. Lielos ezeros un upēs parasti nav sastopama. Izvairās no bieziem mežiem. Ziemo ūdenī, dažreiz arī uz sauszemes.
|
| Rana lessonae Camerano, 1882 | Dīķa varde | parasta | Lielāko dzīves daļu pavada dažādos stāvošos ūdensbaseinos, kas parasti ir ar bagātīgu augāju. Izvairās no lieliem ezeriem un upēm. Ūdenstilpes var atrasties lapukoku un jauktos mežos, mežmalās, palieņu pļavās. Ziemo ūdenī, dažreiz uz sauszemes - alās un bedrēs.
|
| Rana arvalis Nilsson, 1842 | Purva varde | samērā parasta | Apdzīvo lapkoku mežu malas, parasti purvu tuvumā. Purvus, pļavas, krūmājus, dārzus Aktīva krēslā, naktī un lietainās dienās. Vairojas vidēji lielās, stāvošās ūdenstilpēs - ezeros, dīķos, purvos, grāvjos. Dienā slēpjas zem koku un krūmu saknēm, zem dažādiem priekšmetiem un citu dzīvnieku alās. Ziemo uz sauszemes (grauzēju alās, lapu kaudzēs un bedrēs), retāk - ūdenī.
|
| Rana temporaria Linnaeus, 1758 | Parastā varde | parasta | Tā dzīvo visdažādākajos biotopos ar dažādu mitruma režīmu ūdens tuvumā - krūmājos, mežos, pļavās, purvos, dažādās urbanizētās teritorijās. Aktīva krēslā un naktī, dienā izmanto dažādas slēptuves. Ziemo tekošos ūdeņos, kur var veidot grupas. Var ziemot arī uz sauszemes - alās satrunējušos kokos, lapu kaudzēs.
|
| Emys orbicularis (Linnaeus 1758) | Purva bruņurupucis | ļoti reta | Uzturas stāvošos vai lēni tekošos ūdensbaseinos ar bagātīgu augāju un dūņainu dibenu - dīķos, ezeros, purvos un nelielās upītēs. Ziemo ūdensbaseinu dibenā.
|
| Anguis fragilis Linnaeus 1758 | Glodene | samērā parasta | Apdzīvo mitras vietas, kurās daudz dabīgu slēptuvju - mežmalas, izcirtumi, stigas. Ziemo zem koku stumbriem vai grauzēju alās.
|
| Lacerta agilis Linnaeus 1758 | Sila ķirzaka | reta | Apdzīvo sausas un saulainas vietas priežu un apšu - bērzu mežos, ceļmalās, kāpās, upju ielejās, gravu nogāzēs. Slēpjas grauzēju un pašas raktās alās, akmeņu kaudzēs, žagaru kaudzēs, zem dažādiem priekšmetiem. No mitrām vietām izvairās.
|
| Lacerta vivipara Jacquin 1787 | Pļavas ķirzaka | parasta | Apdzīvo dažādus biotopus, labprātāk - mitrus. Bieži sastopama lapukoku un skujukoku mežos, mežainos purvos, degumos, ceļmalās, meža pļaviņās, upju krastos.
|
| Natrix natrix (Linnaeus 1758) | Parastais zalktis | parasta | Uzturas dažādos biotopos ūdeņu tuvumā - upju, ezeru, dīķu krastos, palieņu pļavās, niedrājos, purvos. Labprāt apmetas arī cilvēka mājokļu tuvumā. Lieliski peld un nirst. Olas dēj pērno lapu vai mēslu kaudzēs, satrunējušos celmos, grauzēju alās.
|
| Coronella austriaca Laurenti 1768 | Gludenā čūska | ļoti reta | Sastopama lapukoku, skujukoku un jauktajos mežos, kur uzturas saulainās pļaviņās, izcirtumos, pameža brikšņos. Retāk - atklātākās vietās - pļavās, ceļmalās.
|
| Vipera berus (Linnaeus 1758) | Odze | parasta | Apdzīvo galvenokārt jauktus mežus ar izcirtumiem, meža pļavām, purviem. Sastopamas arī retos priežu silos ar viršiem pamežā, pļavās, dārzos un laukos. Ziemo grauzēju un kurmju alās, zem koku saknēm, zem siena kaudzēm.
|
![[/]](/atteli/icons/majina.gif){kind=icon}
![[..]](/atteli/icons/b_g.gif){kind=icon}
