Krūma čuža - Pentaphylloides fruticosa (L.)Swartz
(sin. Potentilla fruticosa L., Dasiphora fruticosa (L.) Rydb.)

Pentaphylloides fruticosa
© Edgars Vimba

Krūma čuža pieder pie rožu dzimtas. Tas ir līdz 1,5 m augsts, vasarzaļš, stipri zarains krūms ar sarkanbrūnu vai pelēku mizu. Lapas nepārī plūksnaini saliktas no 5, retāk 7 lapiņām, kas klātas ar zīdainiem matiņiem. Ziedi zeltdzelteni, divdzimumu, retāk viendzimuma pa vienam augšējo lapu žāklēs vai kopā pa vairākiem ķekarveidīgās vai čemurveidīgās ziedkopās, 1,5-3 cm plati. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedus galvenokārt apputeksnē mušas un bites. Auglis - matainu riekstiņu kopauglis.

Latvijā vienīgā krūma čužas atradne ir Čužupurvā pie Kandavas Abavas kreisajā krastā. Te šo augu pirmo reizi 1847. gadā atrada M.Zeilers. Šajā vietā pazemes avoti uzskalojuši biezu saldūdens kaļķu slāni. Virs tā izveidojušās savdabīgas pļavas un zemais purvs, kur bez krūma čužas aug arī vēl citas aizsargājamo augu sugas, kā Devela grīslis, rūsganā melncere, Pallasa sausserdis, odu gimnadēnija, bezdelīgactiņa u.c. Čužupurvā izplatījušies un sastopami arī daži dekoratīvi krūmi, piemēram, parastais ligustrs(Ligustrum vulgare), kas vedina uz domām vai arī krūma čuža, kuru bieži kultivē dārzos kā dekoratīvu augu, nav šeit pārgājusi no kultūras savvaļā un, atrodot atbilstošus apstākļus, savairojusies lielā daudzumā. Taču - krūma čuža prasa savai augšanai un attīstībai ļoti specifiskus augsnes un mitruma apstākļus. Arī tas, ka šeit sastopami daudzi citi reti aizsargājami augi, liek domāt, ka krūma čuža te ir autohtons (vietējais) augs un Čužupurvs ir unikāls dabas objekts.

1987. gada pavasarī Čužupurvs izdega. Pēc ugunsgrēka notika sekmīga Čužupurva veģetācijas atjaunošanās.

Literatūrā (Latvijas PSR flora, III sēj. u.c.) minētā krūma čužas atradne Slīteres Zilo kalnu nogāzē kļūdaini uzrādīta kā autohtona.

Pieminēšanas vērts ir fakts, ka 19.gs. 80. gados stud. Bergs, apceļojot Kurzemi krūma čužu redzēja pie Kandavas un arī pie Mazdzeldēm Nīkrāces pagasta teritorijā (šo atradni piemin E. Lēmanis Polijas-Livonijas floras papildinājumos 1896. gadā). Vēlākajā floristiskajā literatūrā tā ir noklusēta.

Krūma čužas vispārējās izplatības apgabals aptver ziemeļu puslodes mēreno joslu, kur tā sastopama gan kalnos, gan līdzenumos un upju ielejās bagātīgi mitrās augsnēs. Eiropā tā sastopama vairākās izolētās atradnēs Anglijā, Īrijā, Ālandu salās, Gotlandē un Dienvideiropas kalnos. Tas liek domāt, ka agrāk krūma čuža ir bijusi izplatīta daudz plašāk, tāpēc šodien tā uzskatāma par reliktu sugu.

Krūma čuža ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Čužupurva dabas liegums ietilpst Abavas ielejas dabas parkā.

Krūma čuža ierakstīta Igaunijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā. Lietuvā šis augs nav atrasts.

Krūma čužas lapas bagātas ar C vitamīnu. Sibīrijā un Tālajos Austrumos tās izmanto tējas pagatavošanai. Dendrologi pēdējā laikā čužas sauc par klinšrozītēm.

Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu