© Edgars Vimba
© Brigita Laime
Jūrmalas zilpodze ir daudzgadīgs, 10-70 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs. Tās stublājs stāvs, spēcīgi attīstīts, zarains, ar zilganu apsarmi. Lapas cieti ādainas, ieapaļas, veselas vai retāk ar 3-5 daivām, gar malu ar rupjiem dzeloņainiem zobiņiem, arī klātas ar zilganpelēku apsarmi un vaska kārtiņu. Ziedi ciešās, 1-2 cm garās galviņās, kuras apņem rombiskas vīkala lapas. Zied jūlijā, augustā. Ziedus apputeksnē kukaiņi. Auglis - skaldenis ar sīkiem zvīņveidīgiem dzelonīšiem. Tie pieķeras gan cilvēkam, gan arī dzīvniekiem un sekmē auga izplatīšanos.
Jūrmalas zilpodze sastopama Baltijas jūras piekrastē priekškāpu joslā smilšainās un akmeņainās vietās. Atsevišķi tās eksemplāri atrasti Ventspils - Papes posmā. Pirmo reizi augu Ziemupes apkārtnē atrada 1899. gadā K.R.Kupfers un P. Lakšēvics. Pēdējā laikā ir zināma jūrmalas zilpodzes atradne Užavā.
Jūrmalas zilpodze ir tipiska Eiropas suga, kura aug Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs. Auga izplatības ziemeļu robeža iet no Dienvidzviedrijas uz Igaunijas rietumu piekrasti.
Latvijā jūrmalas zilpodze ierakstīta Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā minētas pelēkās kāpas ar jūrmalas zilpodzi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” jūrmalas zilpodze ieskaitīta 2. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
Jūrnalas zilpodze ierakstīta Igaunijas Sarkanajā grāmatā II kategorijā, bet Lietuvas Sarkanajā grāmatā I kategorijā, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |