Aļģes „zied” Rīgas kanāla ūdenī 2002. gada vasarā
© Edgars Vimba
„Saziedējis”ndīķis Vīgantes dārzā 2001. gada vasarā
© Rita Birziņa
Ir arī aļģes, kas satur indīgas vielas un izraisa cilvēka organisma saindēšanos. Tādas ir mikroskopiskās zilaļģes (cianobaktērijas), pirofītaļģes un kramaļģes (diatomejas), kas sastopamas gan saldūdeņos, gan arī jūrās un okeānos. Īpaši populāras pēdējā laikā pasaulē šajā ziņā ir kļuvušas pirofītaļģes un kramaļģes, kas labvēlīgos apstākļos masveidā savairojas, izraisot parādību, ko sauc par ūdens „ziedēšanu”. Ūdens no šīm aļģēm nokrāsojas zaļā, zilzaļā, brūnā vai citādā krāsā un bieži vien iegūst arī nepatīkamu smaku. Vairākas no šīm aļģēm satur toksiskas vielas, kas var padarīt indīgus dažādus cilvēka patērētos jūras produktus: zivis, dažādas ēdamās gliemenes un vēžveidīgos. Tādas ir pirofītaļģes no ģintīm Dinophysis un Alexandrium, kramaļģes no ģints Pseudo-nitzschia. Pasaulē tā ir ļoti aktuāla problēma.
Saldūdeņos sastopamas toksiskās zilaļģes no microcistu, afanizomenonu un anabēnu ģints. Tās visas ir mikroskopiskas aļģes, kas sevišķi bagātīgi upēs un ezeros savairojas labvēlīgos augšanas apstākļos, kad ir pietiekošā daudzumā barības vielas un atbilstoša temperatūra. Tad šīs aļģes savairojas masveidā. Vēlāk atmirstot, šīs aļģes nogrimst ūdens baseinu dibenā, tur sadalās un piesārņo ūdeni. Latvijas upēs un ezeros ūdens „ziedēšanu” bieži izraisa zilaļģes no mikrocistu ģints. Tās veido līdz 8 mm garas ieapaļas vai nenoteiktas formas kolonijas, kuras sastāv no daudzām lodveidīgām vai elipsoidālām šūnām. Tāda ir zilaļģe Microcystis aeruginosa. Latvijas ūdeņos ūdens „ziedēšanu” izraisa arī afanizomenonu un anabēnu ģints aļģes.
Toksiskās zilaļģes, cilvēkam peldoties, nonāk saskarē ar ķermeni un izraisa acu kairinājumu, uz ādas izsitumu veidošanos. Saindēšanās var izpausties arī kā kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, nelaba dūša, vemšana, aknu darbības traucējumi.
Ar toksisko aļģu indīgajām vielām var saindēties un pat aiziet bojā dzīvnieki, dzerot ūdeni, kurā bagātīgi savairojušās šīs aļģes.
Lai nenotiktu saindēšanās ar toksiskajām zilaļģēm, nedrīkst peldēties ūdenī, kurā redzama ūdens „ziedēšana”. Profilaktiskos nolūkos peldoties jāsargājas saskarties arī ar pavedienaļģu sakopojumiem. Ja saskare ar aļģēm tomēr notikusi, tad nekavējoties jānomazgājas tīrā ūdenī, bet vajadzības gadījumā jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta, kā arī jāinformē vietējā pašvaldība par bīstamo situāciju, kas izveidojusies kādā upē vai ezerā.
2003. gadā LU Hidroekoloģijas institūts paredzējis uzsākt pētījumus par potenciāli toksisko aļģu problēmām Latvijā.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |