© Edgars Vimba
Angliski: Herb Paris
Vāciski: Einbeere
Krieviski: Вороний глаз
Četrlapu čūskoga ir daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, horizontāliem sakneņiem. Stublājs stāvs, taisns, gluds, 15-35 cm garš, augšdaļā mazliet pūkains, pie pamata ar plēvainām, brūnām makstīm.
Lapas stublāja augšdaļā mieturī pa 4-5 (reti 6). Tās otrādi olveidīgas, īsi nosmailotas, 8-14 cm garas un 2-8 cm platas.
Vientuļais zieds zaļgandzeltens, atrodas uz 2-6 cm gara kātiņa, kas atiet no lapu mietura vidus. Zied maijā, jūnijā. Pēc noziedēšanas attīstās auglis - zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Augs Latvijā sastopams diezgan bieži lapkoku un skujkoku mežos un ēnainos un mitros krūmājos. Augam raksturīga nepatīkama smaka. Tā ir izteikta arī ziediem.
Indīgas visas četrlapu čūskogas daļas, bet it īpaši lapas un ogas, mazāk indīgas ir saknes. Augs satur indīgu saponīnu paristifīnu, glikozīdu paridīnu, kumarīnus, alkaloīdus.
Saindēšanās izpaužas kā kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi - vemšana, caureja, sāpes vēderā. Parādās arī acu zīlīšu sašaurināšanās, sausuma sajūta rīklē, svīšana, sirdsdarbības traucējumi, apgrūtināta elpošana un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi - galvassāpes, reibonis, delīrijs, krampji,
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |