© Edgars Vimba
Angliski: Lily-Of-The-Valley
Vāciski: Maiglöckchen
Krieviski: Ландыш майский
Parastā kreimene ir daudzgadīgs lakstaugs ar 2-3 nosmailotām, 10-20 cm garām un 4-8 cm platām eliptiskām lapām ar gariem kātiem. Ziednesējs stublājs bez lapām. Ziedkopa - vienpusējs ķekars ar 3-20 smaržīgiem, nokareniem ziediem. To apziednis balts, zvanveidīgs, ar 6 strupiem zobiņiem. Zied maijā, jūnijā. Auglis - apaļa sarkana oga ar zilām sēklām.
Latvijā parastā kreimene sastopama bieži mežos, birzēs un krūmājos. Bieži kā dekoratīvu augu audzē parkos, dārzos un apstādījumos. Izmanto arī steidzinātai uzziedināšanai ziemā.
Viss augs ir indīgs, visas auga daļas satur glikozīdus konvallatoksīnu, konvallozīdu, konvallamarīnu, konvallarīnu u.c. To darbība ir līdzīga uzpirkstītes glikozīdu darbībai. Glikozīdu saturs auga apakšējās daļās saniedz 0,2 %, bet ziedos pat 0,45 %. Jaunajās lapās glikozīdu saturs ir apmēram tāds pats kā ziedos, bet veģetācijas periodā to daudzums samazinās. Sarkanajos augļos vienīgi sēklās glikozīdu saturs ir ap 0,45 %. No citām kreimenes vielām jāmin saponīni.
Bērni it īpaši jābrīdina neēst kreimenes ogas.
Saindēšanās gadījumos ir kairināts kuņģa un zarnu trakts, kas izpaužas kā nelabums, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Toksīna uzņemšana zarnās ir niecīga, tas relatīvi ātri izdalās caur nierēm un cilvēks atveseļojas. Smagākos gadījumos var būt sirdsdarbības traucējumi.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |