© Edgars Vimba
Angliski: Red-staining Inocybe
Vāciski: Ziegelroter Riäpilz
Krieviski: Волоконница патуйяра
Patujāra šķiedrgalvītes cepurīte ir 5 - 8 cm plata, sākumā tā ir zvanveidīga, vēlāk izpletusies, ar izcilni cepurītes vidū, šķiedraina, malās radiāli ieplaisājusi, sākumā balta vai krēmkrāsā, vēlāk sarkanīga vai sarkanbrūna.
Kātiņš 2 - 10 cm garš un 0,8 - 1,5 cm resns, cilindrisks, pie pamatnes paplašināts un dažkārt nedaudz saliekts, gluds, tādā pat krāsā kā cepurīte.
Lapiņas sākumā iesārtas, vēlāk brūnganas ar sarkanīgiem plankumiem.
Mīkstums balts, lauzumā krāsu nemaina, bet kātiņā viegli sārtojas, ar patīkamu garšu un svaigu augļu smaržu, kas vēlāk kļūst nepatīkama.
Patujāra šķiedrgalvīte ir mūsu agrākā indīgā sēne, kura aug no maija līdz augustam lapu un jauktu koku mežos, dārzos un parkos, it īpaši zem liepām, ozoliem, eglēm kaļķainā augsnē. Maijā un jūnijā sēņotājiem jāuzmanās, lai šo sēni nesajauktu ar auzeni. Pēdējās augļķermeņiem nekad nav sarkanīgu toņu.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |