Plankumainais suņstobrs - Conium maculatum L.

http://tncweeds.ucdavis.edu/photos/conma05.jpg

http://biology.smsu.edu/Herbarium/Plants%20of%20the%20Interior%20Highlands/Flowers/Conium%20maculatum%20-%201.jpg

Angliski: Hemlock

Vāciski: Gefleckter Schierling

Krieviski: Болиголов пятнистый

Plankumainais suņmstobrs ir viengadīgs, pārziemojošs vai divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Tā stublājs ir 60-180 cm garš, augšdaļā zarains, kails, smalki rievains, nereti ar zilganu apsarmi, bet apakšdaļā ar sarkanīgiem vai violetiem plankumiem.

Lapas kailas, apakšējās trīsstaraini šķeltas, plati trīsstūrainas, 30-60 cm garas un līdz 40 cm platas, ar apaļiem, dobiem kātiem, augšējās mazākas, gandrīz sēdošas, ar šaurām, gar malu bālgani plēvainām. makstīm.

Ziedu čemuri ar 12-20 stariem. Vīkala lapiņas 3-5, tās trīsstūraini lancetiskas, atliekušās, vīkaliņa lapiņas 3-7 vienpusīgas, čemuriņu ārmalā, olveidīgi lancetiskas.

Ziedi sīki, to vainaglapas baltas, otrādi olveidīgas, galotnē ieliekušās uz iekšu Zied jūnijā, jūlijā, augustā. Karstā saulainā laikā augs izdala nepatīkamu, peļu smakai līdzīgu smaku. Zied no jūnija līdz augustam.

Sastopams diezgan bieži sētmalās, ceļmalās, krūmājos, nezālienās. Tur kur plankumainais suņstobrs ieviesies kā nezāle dārzos iespējama tā lapu sajaukšana ra pētersīļa lapām. Bēdīgi rezultāti var būt bērnu spēlēm, kurās stabules gatavotas no plankumainā suņstobra stublājiem.

Plankumaino suņstobru senajās Atēnās izmantoja nāvessoda izpildīšanai. Rakstīts arī, ka ar šo augu noindēts viens no senatnes filozofiem - Sokrāts.

Plankumainais suņstobrs satur alkaloīdu kompleksu, kurā ietilpst konīns, metilkonīns, koniceīns, konhidrīns, pseidokonhidrīns u.c. Galvenā nozīme ir konīnam un koniceīnam. Konīns cita starpā ir pirmais 1886. gadā mākslīgi sintezētais alkaloīds.

Alkaloīdu daudzums atkarīgs no auga attīstības pakāpes. Visvairāk alkaloīdu konstatēts jaunos augļos (1-3 %), vismazāk saknēs. Konstatēts arī, ka alkaloīdu daudzums pieaug ar auga vecumu - pirmajā gadā alkaloīdi saknēs ir zemākā koncentrācijā; svaigās auga daļās ap 0,15 %, bet lapās 0,3-0,6 %. Otrajā gadā jau visās auga daļās alkaloīdu daudzums sasniedz ap 1 %.

Konīns cilvēka organismā nonāk caur kuņģa un zarnu trakta gļotādu, kā arī caur ādu. Saskaroties ar plankumaino suņstobru, rodas ādas iekaisumi un vietēja nejutība. Nopietnu cilvēka saindēšanos var izraisīt 60 mg konīna, nāvīgā deva ir 100-300 mg konīna.

Saindēšanās gadījumos parādās kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, siekalošanās, slikta dūša, vemšana, galvas sāpes, paplašinās acu zīlītes, palēninās sirdsdarbības ātrums. Nāve iestājas ātri elpošanas muskulatūras paralīzes dēļ.

Uz sākumu Uz saturu