Šajā mājas lapā iepazīstināsim lasītājus ar Latvijā sastopamajiem indīgajiem sēklaugiem, aļģēm un sēnēm. Jūs varēsiet iepazīties ar augu un sēņu aprakstiem un toksiskajām vielām, ko tie satur, to iedarbību uz cilvēka organismu un arī ar norādījumiem pirmās palīdzības sniegšanai saindēšanās gadījumos pirms ārsta ierašanās. Mājas lapas uzdevums - dot iespēju iepazīt Latvijā savvaļā sastopamos un biežāk kultivētos indīgos augus un izvairīties no saindēšanās ar tiem.
Indīgie augi satur dažādas indīgas vielas (toksīnus), kas saskaroties ar cilvēka organismu vai arī nonākot tajā, izraisa saindēšanos un pat nāvi. Tādas vielas ir alkaloīdi, glikozīdi, dažas ēterisko eļļu sastāvdaļas, diterpēni, amīni, olbaltumvielas, organiskas skābes, laktoni, kumarīns, poliacetilēni, poliketīdi.
Augu indīgās vielas uz organismu var iedarboties vietēji, saskaroties ar ādu vai gļotādu, vai arī vispārēji, nonākot organismā.
Pasaulē indīgo augu sugu skaitu vērtē uz 10000. Latvijā to skaits ir ap 100. Dažas dzimtas ir sevišķi bagātas ar indīgajiem augiem: tādas ir čemurziežu, dievkrēsliņu, gundegu, liliju, magoņu, nakteņu u.c. dzimtas. Tie ir augi, kas sastopami visdažādākajās augtenēs - mežos, purvos, pļavās, ūdeņos, ceļmalās, dārzos un nezālienēs.
Taču indīgie augi sastopami ne tikai starp savvaļas augiem: tie atrodami arī starp plaši kultivētiem dekoratīvajiem un ārstniecības augiem. Tādi augi ir zilā kurpīte un rudens vēlziede, sarkanā uzpirkstīte u.c. Tādi ir arī vairāki telpaugi, piemēram, parastais oleandrs, krāšņā eiforbija jeb Ziemassvētku zvaigzne u.c.
Indīgās vielas uzkrājas dažādās augu daļās. Atsevišķos augu orgānos tās var koncentrēties lielākā daudzumā.
Šo vielu iedarbība uz cilvēka organismu var būt ļoti daudzveidīga. Tā ir atkarīga gan no toksisko vielu koncentrācijas, gan arī no cilvēku organisma stāvokļa un jutības, kas dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīga. Indīgo vielu iedarbību uz cilvēka organismu ietekmē ne tikai uzņemtais šo vielu daudzums, bet arī to mijiedarbība ar citām vielām.
Indīgo vielu saturs augos var mainīties dažādos gadalaikos atkarībā no auga fizioloģiskā stāvokļa, bet tas var būt atkarīgs arī no klimata faktoriem - temperatūras, nokrišņu daudzuma, mēslojuma u.c.
Daži toksīni, augus kaltējot vai vārot, sašķeļas, citi - paliek nemainīgi.
Daudzos augos indīgo vielu saturs ir niecīgs, un tie saindēšanos neizraisa. Tāpēc daudzus indīgos augus un to vielas noteiktās devās lieto ārstniecībā, jo mazās koncentrācijās tās uzrāda ārstniecisku efektu.
Lai izvairītos no saindēšanās ar augiem, jāpatur vērā, ka nedrīkstam košļāt un ēst dažādas nepazīstamu augu daļas: lapas, saknes un augļus. Tas sevišķi jāmāca bērniem, lai viņi nepadodas kārdinājumam ēst četrlapu čūskogas, vārpainās krauklenes, parastās zalktenes u.c. košās, bet indīgās ogas vai arī pagaršot pēc izskata tik interesanto un pēc pētersīļiem smaržojošo velnarutka sakneni.
Saindēšanās gadījumos ar augiem steidzīgi jāmeklē ārsta palīdzība. Mēs šajā mājas lapā negribam sniegt padomus, kā ārstēties vienā vai otrā saindēšanās gadījumā. Šeit vienīgi gribam dot dažus norādījumus, ko jūs varat darīt pirms ārsta ierašanās. Pirms ārsta ierašanās slimo novieto gultā, izraisa vemšanu, skalo kuņģi. Vemšanu izraisa kairinot rīkles galu vai arī dodot dzert siltu sālsūdeni, Sālsūdens vietā var lietot arī 0,05- 0,1 % kālija permanganāta šķīdumu. Vemšanu izraisa ar karotes galu vai pirkstu. To atkārto tikmēr, kamēr izvemtās masas daudzums ir vienāds ar izdzerto šķidrumu un vairs nav apēsto augu palieku. Var dot arī aktivēto ogli.
Jābrīdina saindēšanās gadījumos nedzert pienu, jo piena taukvielās šķīst daudzi toksīni, kas var sekmēt indīgo vielu uzsūkšanos organismā. Tas pats attiecas arī uz rīcineļļu kā caurejas līdzekli.
Tās ķermeņa vietas, kas saskārušās ar indīgajiem augiem jānomazgā ar ūdeni un ziepēm un 2% kālija permanganāta šķīdumu.
Tālāk dodam indīgo augu aprakstus.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |